Atvalinajums Krievija
Lielais brauciens uz Krieviju!!! Viss sakas ar to, ka šovasar gribējās kaut kur izrauties un kabata bija nedaudz naudas ko sekmīgi varētu ieguldīt kur citur, bet izvēle krita uz braucienu, vienīgais kur? Pēc smaga pusgada darba esmu godam nopelnījis atvaļinājumu. Ģimenes jautājums izvērtās kur lai vārētu doties šovasar. Vecāki ieteica aizbraukt pie radiem uz Krieviju. Un brauciens jau pamazam saka tiks plānots un pirmā gaisma parādījās kad tika dabūtas vizas uz Krieviju. Protams, bija diezgan grūti dabūt piemērotu firmu kas nokārtos visus dokumentus saistība uz braukšanu. Bet nu viss par laimi laicīgi tika nokārtots. Braucam mes ar mašīnu, apbruņojies ar 15 tūkstošiem krievu rubļu, jo nezināja kāda ir naudai vērtība attiecība uz mūsu dzīve veidu. Jo tik daudz naudas pietiktu braucienam balstoties uz benzīnu un vēl šādam vajadzībām kas nepieciešamas mašīnai. Protams, rēķinot arī ēšanu brauciena garumā. Nepieciešamas mantas tika sakrāmētas bagāžas nodalījuma, ka arī tika aizņemti vel aizmugurēji sēdekļi. Brauciena devos es ar savu mati jo pie viņas vecākiem mēs arī braucam. Protams, kad viss tika iekrauts mašīna un brauciens varēja sākties. Izbraucu es no Dobeles plkst. 17 00 un jau ap 23 00 bijām pie Pitālovas robežkontroles punkta. Viss lielākas raizes, kas man sagādāja problēmas bija māsiņas pārbaudē un dokumentu salīdzināšana jo divas nedēļas iepriekš no Krievijas puses nelaida iekša sakara ar vizas ne derību - viltojumu un tas sagādāja man nelielas “ka saka asas izjūtas”. Skatoties caur kontroles lodziņu, ka tavi dokumenti tiek pārbaudīti un liekas, ka kaut kas nav kartība, ka it, ka nav īsti. Latvijas pusē pie iebraukšanas paņēma pasi piereģistrēja, uzjautāja kuru reizi jūs brauksiet, un novelēja laimīgu ceļu. Piebraucot pie Krievijas robežkontrol punkta. Sakas visu dokumentu aizpildīšana un jautāšana “kur, kādēļ, cik reizes jau bijāt Krievija”. Dokumentu skatīšana pie viena lodziņa, tad pie nākama, no vienas telpas uz nākamo kādas minūtes 40. Baudīja tikai nieka 4 mašīnas pie iebraukšanas. Biju nedaudz pārsteigts domādams, ka Poli krata viss vairāk, bet izrādījās, ka nekā nebija. Trakākie ir tomēr Krievi. Bet gods godam muitas darbiniekiem saprotot, ka mes braucam pirmo reizi pēc robežas uzlikšanas. Un mes tīkam apskatīti ar nelielu interesi jo tik tiešam mantas bija daudz, un pēc pārbaudes tikām palaisti ”ka saka tālāk”. Viss tas aizņēma apmēram 2 stundas muitas iziešanu. Par laimi mes jau bijām Krievija ne pirmo reizi, bet tomēr pēc 12 gadu pārtraukuma un kapitālisma sabrukšanas, bija tā nedaudz uztraukušies. Autoceļi ir vienkārši ideāli lai neteiktu neko vairāk. Taisni ceļi, ir daudz apzīmējumu, protams, pie mums tādus nesagaidīsi. Apkārtne, daba, cilvēki ir izmainījušies, tikai attiecības pret iebraucējiem neizmainījās, tas nekas, ka esam kaimiņ zeme, bet jau skaitāmies ārzemnieki. Manu vairāk pārsteidza degvielas cenas nieka 18 - 21 santīmu mūsu nauda par vienu litru dīzeļdegvielas - kolosāli. Policiju jeb pareizāk miliciju es nekur neredzēju kaut norullēju 2500 km uz vienu galu, izņemot pie iebraukšanās liela pilsēta un uz auto maģistrāles SantPetrburga – Maskava, bet tur ari ātrums bija atļauts lielāks nekā pie mums 90 salīdzinoši lēns. Galapunkts kur man bija jānoklust, bija mazs ciematiņš kurš uz kartes nemaz nevarēja saskatīt. Ceļa mēs pavadījām tikai niekā divas dienas, jo ceļi ir un labi pietam vēl, apzīmēju trūkums mazas pilsētiņas ir saprotams tā tomēr ir māte Krievija. Desmit dienas ko esmu pavadījis maza ciematiņa saucamo par "Derevņu" kur cilvēki viens otru tik daudz pazīst noziedzībās līmenis ir ļoti mazs salīdzinoši ar mums. Daudzums varētu but kādi 300 cilvēki ar visiem radiem kas ir pa vasaru sabraukuši ciemos. Mes iebraucam pa nakti ar pus 12, un no rīta jau visa Derevņa zināja, ka ir jau atbraukusi ciemiņi, kas cik no kurienes. Pavadītās desmit dienas bija vienkārši neaizmirstamas. Pirmkārt makšķerēšana ir lieliskā – zivis ir ķeras normāli, neesmu jau liels makšķerēšanas fans, bet par azartā trūkumu sūdzēties nevarēju, bija tikai jāmakšķerē. Biju aizbraucis pie Krievijas salaveča, man patika. Protams, salīdzinoši ir pasniegts viss vienkārši, bet ar Norvēģijas salaveci varētu ari pacīnīties par pirmo vietu kas ir labāks un kur es ieteiktu aizbraukt paskatīties. Bija tā iespēja tik uz Krievijas drāgreisu, ir ko redzēt nerunājot jau par mašīnām, Krieviem iztēles pietiek lai pašiem spēkiem uzbūvētu kādu “koncept caru” trakta nekā Rīgā vien nozīmīgi liela zeme lielas iespējas. Tādu tehniku pat Latvija nebiju redzējis. Protams, ka jau pieņemts mazos ciematos atbraucot jāliek galds brauc prom atkal jāliek galds gandrīz visai Derevņai. Dzer cilvēki tur daudz tik tiešam daudz, bet ari ir stipri pēc vēla, neko pat neēdot virsu un tik saka “nalivai”. Protams, ir arī tā, ka sāk dzert tik pie nākamas algas jeb mēneša apstājas. Ceļš atpakaļ iznāca atraks un jau pazīstam un vienkāršāks. Muita īpaši daudz neskatījās uzjautāja vai ir alkohols ir un cik daudz un vai nav liekas kannas ar degvielu un laimīgu ceļu. Latvieši baudīja nedaudz vairāk pat motora numurus salīdzināja. un vēlāk ari viņi saka laimīgu ceļu. Naudas zina man pietika ar 500 Ls taka zeme nav dārgā, bet skaista un iesaku uz turieni aizbraukt, bet, protams, gaume var jau atšķirties, bet tāda ir māte Krievija. Turpinājums sekos……
