Dominikānas Republikas Deja Vu!
|
ģirts vernis
|
Pārdomas par atpūtu Dominikānas Republikā ar 6 gadu atstarpi. Pilnīgai Deja Vu īstenošanai vieta un laiks ir identiski. Subjektīvas (novērojot izmaiņas) domas par redzēto, bet ar ļoti pozitīvām sajūtām un pieredzi.
Šoreiz lidojām ar Air France. Pirmo reizi uz Punta Cana devāmies ar čarteri no Vācijas. Arī savādāka pieredze. Nekur nav bijis tā, ka lidojuma sākumā iedod siltās pusdienas un visu pārējo lidojuma laiku tu pats vari iet un ņemt dzērienus (bezalkoholiskos) , kas atrodas pie stjuarta ,uz galda, bet alkoholu (vīns, alus) stjuarts izsniedz, ja prasi. Franču vīri nostāvēja tur vairākas stundas sarunās un iedzerot.
Atgriežoties 2014.gadā Punta Cana lidostā sajūtas tās pašas, kas iepriekš, lidosta - būdiņa (tomēr liela) ar palmu lapu jumtu. Šoreiz gan ir autobusi un nav jāiet ar kājām. Nedaudz pārsteidz uz skrejceļa atrodamā TRANSAERO (Russia) lielā lidmašīna, bet ok. Vīza, bagāža un transports sakārtojas ātri. Pirmais pārsteigums ir ceļi. Ir izbūvēti jauni un gana kvalitatīvi ceļi ar divām joslām katrā virzienā. Ļoti daudz ātrumu ierobežojošo pumpu uz ceļa pirms krustojumiem un pat luksoforiem. Iepriekš bija ceļš bez apzīmējumiem un stipri haotisku kustību, kur vienu brīdi Tev pretī brauc trīs auto un pašam nav kur likties. Pozitīva izmaiņa.
Esam viesnīcā. Tur viss bez izmaiņām, tiešām viss kā iepriekš – izkārtojums, ēkas un welcome dzēriens pie reģistrācijas. Ātri iegūstam atslēgas un citas lietas (aproces, dvieļu kartes un info par viesnīcu).
Pirmā izmaiņa viesnīcā – agrāk bija sadalījums royal guest (adults only teritorija) un pārējie, tagad nācis klāt Privileged – tie, kuri maksā klāt no 25-35 USD (it kā izremontēta dzīvojamā istaba, atsevišķa telpa ēšanai un norobežota vieta pludmalē ar citas krāsas dvieļiem) .
Nākošā izmaiņa – iepriekš pārsvarā bija kanādiešu, amerikāņu, franču tūristi, tad tagad gan Lielais brālis(krievu tūrists) ir okupējis arī šo teritoriju. Ļoti iespējams, un tas ir mans viedoklis, ka tas ir saistīts ar Ēģiptes nemieriem un jaunu atpūtas vietu meklējumiem. Apkalpojošajam personālam, jau jāmāk frāzes arī krieviski. Krievu tūrists tomēr uzskata, ka atbraucot uz citu valsti otrā pasaules malā arī tur visi saprot un māk krievu valodu un var pat nepūlēties lauzīt mēli savādāk. Vismaz pagaidām tas ir arī viņiem pietiekami padārgs priekš un galīgi “TAGIL kontingents” tur vēl nav parādījies. Man tas kaut kā sasaucās ar Turciju. Pirmajā reizē Turcijā, 2001. gadā, uzrunāja vācu, angļu un pēc tam lauzītā krievu valodā. 2013.gadā jau pilnīgi pietika ar krievu valodu, jo citu tur praktiski nedzirdēja.
Pludmale, baseins, sauļošanās krēsli un dvieļi tādi paši (vai arī tie paši J) kā iepriekšējā reizē. Atceroties iepriekšējo reizi, kad lasījām gliemežvākus. Lielos nedrīkst izvest no valsts. Mēs izvedām dažus “mazos” smukos. Šoreiz atkal ir izmaiņas. Gliemežvāku nav vispār!
Piekraste pie viesnīcas ir izbagarēta un padziļināta. Viss izdarīts tūristu labklājībai, bet daba, protams, cieš.
Viss pārējais tāds pats. Saule, smiltis un okeāns. Ir patīkami silti, pat pie +30, un pateicoties nelielam vējam, ūdens spirdzinošs no rīta un kā vārīts piens vakarā (ideāli).
Nelielas izmaiņas viesnīcas ruma izvēlē. Nomainījuši brendu no BRUGAL uz RON BARCELO.
Otra izmaiņa bārā - visi kokteiļi tiek jaukti ar sulu koncentrātu saldētu frakciju no automāta. Atceroties iepriekšējos Coco Loco kokteiļus ar īstu pienu, kokspienu, cukuru ,rumu un kanēli pa virsu, tagad ir ledus putra ar kokosa garšu ielieta glāzē, tai uzliets rums pa virsu un viss ar karoti samaisīts (fu,fu,fu! Galīgi nav tas) Rums ar kolu gan tāpat kā iepriekš- viss ok.
Noīrējām mašīnu un aizbraucām uz Barcelo rūpnīcas muzeju, kas atrodas aptuveni 150 km no Punta Cana. Navigācija nedaudz sameloja, tāpēc pamaldījāmies pa apkārtni, taču beigās atradām īsto vietu. Vairākas reizes tika meklēta palīdzība pie vietējiem. Spāņu valodu vidēji labā līmenī zina tikai viens no mums… Vislabākais bija vīrs, kurš atrodoties pie rūpnīcas vārtiem, uz jautājumu – Kur ir ruma muzejs? Atbild: “Nemaz īsti nezinu… pajautājiet pilsētā”. Pilsētā, kura ir apmēram 1 km attālumā, veikala pārdevējs no sākuma laužas, ka nezin neko tādu kā ruma muzejs, beigās sūta atpakaļ uz rūpnīcu, pie citiem vārtiem, un tur, protams, mūs saprot. Ļoti feins gids interesanti visu izstāsta. Un, protams, RON BARCELO esot pats labākais rums Dominikānas Republikā. Ir degustācija, pastaiga pa teritoriju un mucu remonta vietu. Kopumā ļoti ok. Iekšzeme pagaidām ir pilnīgi savādāka nekā kūrortu zona. Un ceļi vēl arvien bēdīgi, lai gan gandrīz visur ir asfalts un bedru bedres, kā arī svešvalodas nav populāras. Auto noteikti vajag īrēt ārpus viesnīcas. Visi lielie kantori kā Budget, Avis un Hertz ir uz pusi lētāki nekā viesnīcā piedāvātie.
Protams aktivitātes tika piekoptas ar laišanos pa trosēm pa kalnu korēm. Pelde ar delfīniem tika atkārtota tikai Madei, jo viņa īsti šo pasākumu neatcerējās no iepriekšējās reizes.
Kopumā viss ir tāpat kā bijis, tikai vairāk cilvēku no Krievijas. Izskatās, ka būs vēl vairāk.
Vieta jauka un braukt vajag, ja grib sauli (+26 līdz +32), ūdeni (+24 līdz +26) un siltas smiltis martā.
