Francijas ziemeļi un mazliet Parīze bonusā.

  • 6 min lasīšanai
  • 39 foto
To, ka jābrauc šādā ceļojumā pa Francijas ziemeļiem, man bija skaidrs jau pagājušo gad, kad tieši tādu pašu ceļojumu mēs izbaudījām iepazīstot Francijas dienvidus. Ceļojuma ilgums - viena nedēļa, un vēl bonusā 48 stundas Parīzē. Tāpat, kā braucienā pa dienvidiem, ceļojuma uzstādījums ir vienkāršs - braucam ar iznomātu auto pa iepriekš apmēram izdomātu maršrutu, un paliekam katrā vietā tik ilgi, cik vēlamies. Jāpiezīmē, ka šī gada laikā mēs mācījāmies gan no “dienvidu” brauciena, gan arī no Taizemes brauciena, tādēļ jau laikus rezervējām viesnīcu pirmajai naktij, un arī pēdējām divām Parīzē. Auto īrējam uz 7 dienām. Piektdien Parīzes de Golla lidostā saņemam, un pēc nedēļas piektdien to nododam Parīzes centrā, pie Luvras. Tā kā abas vietas skaitās Parīzē, tad papildus maksa par nodošanu citā punktā netiek prasīta. Ielidojot Parīzē mūs sagaida ne visai patīkam laiks - daudz mākoņu un vējš. Tas mūs gan sevišķi neuztrauc, jo mēs dodamies uz Epernay - pilsētu ar Avenue de Champagne. Eperneja ir viena no galvenajām pilsētām Šampaņas provincē. Pilsēta, kurā atrodas daudzi šampanieša ražotāju nami. Arī Moet&Chandon. Lai gan mūsu auto ir navigācijas sistēma (iesaku šādu ekstru izvēlēties, jo ļoooti atvieglo dzīvi šoferim un stūrmanim), līdz galamērķim - pirmajai, jau rezervētajai viesnīcai - tiekam jau tad, kad visi šampanieša nami ir apmeklētājiem slēgti. Lai lieki laiku netērētu, aizbraucam uz pārdesmit kilometru attālo Reimsu, kas slavena ar savu Notre-Dame katedrāli, kurā ir kronēti visi Francijas Karaļi. Otrajā dienā no paša rīta jau stāvam pie Moet&Chandon nama durvīm, lai klusā, bet iespaidiem bagātā ekskursijā varētu izstaigāt vīna alas - pagrabus, kuros nogatavojas viens no pasaulē labākajiem šampaniešiem. Kad radīšanas process izskaidrots, un dzēriens nobaudīts, varam doties tālāk. Mūsu mērķis ir nokļūt tuvāk jūrai. Sākam ar Amjēnu - pilsētu, kurā atrodas Francijas vislielākā katedrāle. Tiešām iespaidīgi. Tomēr ir doma palikt pa nakti Le Touquet - Parīzes pludmale. Nonākot tur mēs sastapāmies ar milzīgiem sastrēgumiem, jo sestdienas vakarā puse pilsētas devās prom, un puse ieradās, lai labi pavadītu laiku. Arī tādu, kas tuvējo 50 km attālumā meklēja sev naktsmāju, nebija mazums. Daudziem, arī mums tas beidzas nesekmīgi. Pēc vairāku stundu nesekmīgiem mēģinājumiem nolemjam, ka foršāk tomēr ir pārnakšņot viesnīcā, nevis auto, tāpēc esam spiesti atgriezties Amjēnā, Nākamajā rītā dodamies uz Ruānu - pilsētu, kurā uz sārta sadedzināja Žannu de Arku. Iebraukuši priekšpusdienā, laicīgi sameklējam sev viesnīcu, un atkal dodamies uz piekrasti, lai ieraudzītu Alabastra krastu - jūras piekrasti ar kaļķakmens stāvkrastiem. Sākam ar pilsētiņu Djepu, un ta pa mazajiem celiņiem braucam pēc iespējas tuvāk krastam. Skati ir pasakaini. Vakarā vēl apskatāmies Ruānas katedrāli un ieturam vakariņas pie slavenā sārta vietas. Nākošajā dienā turpinām virzīties uz rietumiem. Mūsu apmešanās punkts ir Kāna. Turpinām pēc iepriekšējās dienas scenārija, un atraduši naktsmājas, dodamies uz piekrasti, lai apskatītos slavenā Normandijas iebrukuma kauju vietas. Stāvais jūras krasts ir pasakaini skaists. Pērļu krasts no iepriekšējā vairāk atšķiras ar to, ka šeit ir diezgan daudz ASV un Kanādas karogu, jo D-Day kauju vietas Omaha beach, Gold beach un citas “pludmales, kas savu nosaukumu nav mainījušas pēc to kodētajiem nosaukumiem uzbrukuma plānā, tiek plaši apmeklētas, un ne tikai no amerikāņu puses. Iespaidīgs ir arī memoriālais komplekss, kur katra kritušā piemiņai stāv balts krusts. Nākošās dienas agrā rītā mēs dodamies uz Mont-St_Michel klosteri. Milzīgais komplekss uz salas, kas pieejama tikai ūdens bēguma periodos, sākts būvēt jau 10. gadsimtā. Viens no populārākajiem tūrisma apskates objektiem Francijā, ārpus Parīzes. Kad līdz pusdienas laikam biju visu apskatījuši, laimīgi devāmies aplūkot, kāds tad izskatās Atlantijas okeāns. Lai nebūtu pārāk liela braukšana, tad devāmies nevis uz galējo Rietumu punktu, bet uz dienvid rietumiem - Karnaku. Šī vieta vēl ir interesanta ar to, ka šeit ir atrodami lauki ar aizvēsturiskiem akmeņu (menhiru) krāvumiem. Vēl šodien zinātniekiem nav konkrēts viedoklis par to, vai tas ir darīts reliģisku vai astronomisku mērķu dēļ. Karnakā ir arī smilšaina pludmale, līdzīga, kā Nicā. Esam izdomājuši šeit palikt 2 naktis. Viesnīcu sākuma izdodas atrast tikai pirmajai naktij, bet vēlāk, apstaigājot pilsētas centru, arī otrajai naktij. Tomēr nākošās dienas rīts mūs sagaida diezgan neviesmīlīgi - pūš vējš, un ir pamatīgi apmācies. Mēs aizejot uz sarunāto viesnīcu, atceļam vakara rezervāciju, un nolemjam doties tālāk pa Luāras ieleju. Pirmais pieturas punkts ir Anžē (Angers). Pilsēta ir paliela, un slavena ar savu viduslaiku pili, ko būvējis Luijs IX. Ar izpalīdzīgo meiteņu palīdzību no tūrisma informācijas centra, mēs atrodam gan viesnīcu turpat Anžē, gan arī pili, kurā var pārnakšņot, nākamajai naktij. Atlikušās dienas laikā izstaigājam pilsētu, apmeklējot slaveno pili, kā arī vakarā izstaigājamies pa gājēju ielām, dienu noslēdzot ar gardām vakariņām. Nākamās dienas galvenais notikums ir Šamboras (Chambord) pils apmeklējums. Pils ir ļoti liela un iespaidīga. Par šo pili vien varētu rakstīt un rakstīt, tāpēc nemaz nesākšu. Kad gandrīz pusi dienas esam pavadījuši pilī, ar nepacietību dodamies uz mūsu pili-naktsmājām. Par lielu prieku visiem mums pils tiešām ir ļoti skaista. Mūs sagaida solīds kungs, kas nerunā angliski, un ierāda mums istabu. Sajūta, ka atrodies pilī, ir nepārprotama. Pat bail aiztikt mazās figūriņas, kas saliktas uz plauktiem un baltais paklājs istabas vidū tiek uzpasēts jo cītīgi. Esam priecīgi par izdarīto izvēli. Vakarā dodamies kādus kilometrus 45, lai paēstu vakariņas Bluā. Vakars noslēdzas ar aristokrātisku šampanieša baudīšanu pilī. Skaisti. Pienākusi ir pēdējā diena, kad mūsu rīcībā ir auto, un mēs dodamies Parīzes virzienā, pa ceļam iegriežoties Versaļā. Līst, un mēs mazliet sabožamies, stāvot apm. 40 min lietū rindā pēc biļetēm. Varbūt arī tāpēc pati pils vairs nešķiet tik “vienreizēja”, kādas bija iepriekš redzētās. Jā, grezna gan! Lietus un laika trūkuma dēļ pils dārzus neizstaigājam, bet dodamies uz iepriekš rezervēto viesnīcu Parīzē, pie Rivoli ielas, Luvras rajonā. Ar nelielu aizķeršanos arī izdodas atrast vietu, kur Hertzam atgriezt auto. Viss kārtībā - varam pievērsties Parīzei. Ir nodoms pilsētas apskati sākt ar kuģīti, tomēr lietainais laiks uzdzen nogurumu, un, kad esam atpūtušies, un lietus pārgājis, izrādās, ka kuģītis ir aizbraucis savā pēdējā šīs dienas reisā. Pastaigājam pa Tilerī dārziem, papriecājamies par skaisti izgaismoto Ēfeļa torni un gar Sēnu aizstaigājam līdz Parīzes Dievmātes Katedrālei. Nākamajā rītā pirmais pieturas punkts ir pilsētas simbols - Eifelis. Neskatoties uz to, ka esam tur ap 10 rītā, rindas jau ir garas, tāpēc nolemjam kāpt ar kājām. Uz šo atrakciju rinda ir vismazākā. Biļeti gan nopērkam uzreiz līdz pašai augšai, un uzkāpjot līdz otrajam stāvam, iedzeram bārā alu, un ar pie torņa iepazītiem draugiem no ASV dodamies iekarot virsotni. Skaists skats uz Parīzi. jau nolūkoju Monmartu, kas ir mūsu nākamais pieturas punkts. Pa ceļam gan iegriežamies Orsē muzejā, kas ir vienīgais muzejs, kuru esam ieplānojuši apmeklēt (Luvrā pabijām pirmā Parīzes brauciena laikā). Orsē muzejs, kas ir atvērts bijušajā dzelsceļa stacijā ir ļoti interesants. Mūs vairāk piesaista mākslinieki ar “lielo burtu” - Van Gogs, Monē, Renuārs, Manē un citi. Uz tiem arī koncentrējamies. Pēc muzeja apmeklējuma turpinām savu māksliniecisko pēcpusdienu, un dodamies ar metro uz Monmartu. Jau otro reizi mūžā iedzeram vīnu Mākslinieku stūrī, un atkal vērojam, kā mākslinieki meklē modeļus, un modeļi meklē māksliniekus. Noteikti vēl jāapmeklē Svētās Sirds bazelika, un pa lielajām kāpnēm dodamies atpakaļ uz metr, lai brauktu uz vēl vienu “obligāti jāredz” vietu - Triumfa arku un Elizejas laukiem. Ir jau vakars, un izgaismota, Triumfa arka ir vēl skaistāka. Daudzajos veikalos valda liela rosība un ielas kafejnīcas ir pārpildītas. Tā, izstaigājot Elizejas laukus, pēc vakariņām varam doties uz viesnīcu. Pēdējais rīts Parīzē. Pusdienas laikā jau jābūt lidostā. Tā kā somas ir sakravātas jau iepriekšējā vakarā, izdomājam, ka ir pienācis īstais brīdis, lai iznomātu velosipēdus, un apbrauktu vēl neredzētās vietas. Pirmā pietura ir Pompidū centrs. Pēc tam vēlreiz apskatīt Luvru, tad Triumfa arku, tad lietus. Atkal līst, un mēs atgriežamies “bāzē” neaizbraukuši atvadīties no Misjē Ēfeļa. Nu nekas - citu reizi! Ar metro laimīgi tiekam līdz lidostai, atrodam arī 1 termināli, un pastāvot paprāvā rindā uz iečekošanos gaidām lidojumu mājup. Visiem mums šis ceļojums ir paticis. Un kā vienmēr, noslēgumā vēl dažas praktiskas lietas, kas būtu jāzina, dodoties uz Franciju. Auto labāk īrēt mazo klasi, lai būtu vieglāk noparkoties šaurajās ieliņās. Rūpīgi jāseko līdzi degvielas līmenim bākā. Ļoti bieži gadījās, kad tad, kad degvielu jau vajag ļoti, tad bendzīntanks ir aizvērts bez paskaidrojumiem. Tas gan biežāk ir uz mazajiem ceļiem. Francijā ir audz maksas ceļu. Vidēji sanāk maksāt 1 eur par 10 km. Citur lētāk, citu dārgāk. Maksimālais braukšanas ātrums par šādiem ceļiem ir 130km/h. Ceļiem noteikti ir 2 joslas katrā virzienā. Par navigācijas sistēmas priekšrocībām jau minēju pašā sākumā. Viesnīcu meklēšanu nevajadzētu atlikt līdz pašam vakaram, jo ļoti bieži pēc 10 vakarā, viesnīcā vairs nav neviens no darbiniekiem (ja, protams, jūs nenakšņojat 5*) Praktiski visur var lietot Visa karti. Restorānos gan minimālā summa, lai norēķinātos ar karti ir 15 eur. Lielos tūrisma objektus labāk apmeklēt no paša rīta. Tad ir daudz mazāk cilvēku, un viena mazāk gulēta stunda no rīta ar uzviju atmaksāsies. Un vēl - iemācieties pāris vārdu franču valodā. Pašiem būs vieglāk! Au revoir!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais