Ceļojuma dienasgrāmata

18.03.2006
12 min lasīšanai

Mans ceļojums uz Taizemi bija mans un mana vīra medusmēneša ceļojums. Tas sākās no Šanonas līdz Londonai un tad 12 stundu lidojums uz Bankoku. Tūrisma firma mums nokārtoja lidmašīnas biļetes, viesnīcas un vietējo firmu, kas mūs nogādā no lidostām uz viesnīcu un atpakaļ. Ejot ārā no Bankokas lidostas sameklējām mūsu vietējo cilvēku, kurš rūpējās par mūsu drošu nogādi no lidostas uz viesnīcu un atpakaļ, un pa ceļam izstāstija kas šinī valstī ir droši, kas nav, ko mums būtu vēlams apskatīt, kurus takšus ņemt utt. Mjā-auto ar tumšiem stikliem, kondicionieri, tā ka mierīgi varējām vērot apkārtni, nesažmiedzot acis spilgtās saules dēļ. Tā mēs nokļuvām līdz mūsu pirmajai viesnīcai-Rembrandt, kur mums atvēra automašīnas durvis un paklanījās.(tas mums likās ļoti mulsinoši, bet šie cilvēki klanās visu laiku gan sasvecinoties, gan sakot paldies). Visas telpas, auto, veikali-viss šeit ir aprīkots ar kondicionieriem, tā ka viesnīcā jutāmies pat vēsi. Mūsu numuriņš 16 stāvā , un kaut arī tas skaitījās luksus-tas bija ļoti vienkārš. Hmmmm-bet skats pa logu burvīgs. Lai cik tālu skaties-debeskrāpji, palmas, ziedoši koki, augstajos stāvos peldbaseini un dārzi. Bijām ļoti noguruši pēc garā ceļojuma, bet saņēmāmies un izgājām apskatīt tuvāko apkārtni. Izejot no viesnīcas kārtējo reizi apžilbināja saule, karstums un spilgtās krāsas. Uz ielām neviens nepievērsa mums īpašu uzmanību un neuzmācās, kā mēs gaidijām pēc stāstītā. Ielas ļoti pilnas ar cilvēkiem, labiem auto, nenormāli daudz motorbaikiem un ielu pārdevējiem. Ejot gar kanālu ar ūdeni jutām ļoti nepatīkamu smaku un ūdens bija ļoti netīrs. Iegājām vienā no lielveikaliem, izstaigājām to un secinājām-esam pārāk resni, lai atrastu bikses mūsu izmēram. Ar kurpju izmēriem šeit ir pavisam dīvaini... Tev var nederēt pirmo reizi mūžā 40, 41, 42 izmērs un derēs šo pašu apavu 38 izmērs. Plkst.18.00 jau ir satumsis, bet joprojām karsts. Sajūta tāda it kā tu atrastos siltumnīcā. Atgriežoties viesnīcā, iegājām vienā no viesnīcas restorāniem pabaudīt vakariņas pie baseina. Tās bija fantastiskas. Es dzēru Pina Colada, kuru pasniedz kokosriekstā un kura sastāvā ir kokosrieksta piens, ananāsa sula un kokosrieksta saldējums. Šo dzērienu tik ļoti iemīlēju, ka dzēru visas dienas. No ēdieniem izvēlējos zivi spinātos, kas bija ņam ņam:)). 7.MARTS. Pamodāmies agri, jo gribējās sajā dienā apskatīt ļoti daudz. sadabūjām pie viesnīcas taksīti, kurš izskatijās uzticams un palūdzām, lai aizved mūs kaut kur, kur var nopirks apģērbu, jo nebijām paņēmūši neko īsti piemērotu tik ļoti karstam laikam. Cena taksītim stundā 100bahti (aptuveni 2eiro) Tā kā tik agri no rīta viss vēl ir ciet, šoferītis piedāvāja izbraucienu ar laivu, kam arī piekritām. Tas izmaksāja uz abiem 1200bahti-30 eiro. šis stundas brauciens bija tā vērts, jo apskatijām Bankokas visdažādākās puses. Gan skaistus tempļus, pilis, budistus upes krastā, gan būdiņas uz pāļiem ūdenī. Cilvēki upē lēja samazgas un pāris metrus tālāk kāds vietējais peldējās, vēl tālāk-cilvēki laivās ar suvenīriem vai augļiem piedāvāja garāmbraucējiem savu preci. Tālāk braucām uz apsolīto apģērbu vietu- fabriku. (Atcerieties visi, kas brauciet uz šo zemi..Jebkuram, kas brauc ar auto maksā par jebkuru tūristu, kurš tiek atvests pie viņiem uz šūšanas fabriku un nopērk kaut ko.) Mēs abi pasūtijām šo to, jo cik bieži tu vari dabūt drēbes, kas der tev precīzi? Nākamā pietura-Wat Banjama Bobit temple-viens no visskaistākajiem tempļiem, no kura spožuma un krāsām apžilba acis. Tas nav aprakstāms un bildē parādāms-tas ir jāredz. Nu jau savu šoferīti bijām izmantojuši jau 5 stundas, tātad iztērējuši 500 bahtu. Domājām- nu gan jābrauc atpakaļ uz viesnīcu, bet viņš izstāstija, ka ja viņš aizvedīs mūs uz juvelieru fabriku, tad tur cilvēki uzreiz došot viņam 5litrus benzīna ,kaut vai tikai ja mes apskatisimies, bet ja mēs kaut ko nopirksim, viņš saņems procentus un mums par braukšanu nebūs jāmaksā. Oki doki- mēs arī ļoti gribējām paši redzēt dārgakmeņus. Un jā, tur bija skaisti. Mums parādija kā no izrakta dārgakmeņa uztaisa skaistus un spožus akmentiņus. Un tad mūs ieveda telpā pie gatavās produkcijas, kur mēs varējām rotas uzlaikot un aptaustīt lielos akmeņus un pērles. Protams, sirsniņa nodrebēja, vīriņam maciņš no kabatas izslīdēja un es tiku pie fantastiska gredzena ar 3 zilā topāza sirsniņām pa 2400batiem, kas aptuveni ir 58 eiro. Vārdu sakot- nemaz ne tik dārgi, jo šinī zemē visi šie akmeņi tiek rakti un apstrādāti uz vietas. Tā nu mūsu vairāk kā 6 stundu ceļojums sanāca par baltu velti. Un tikai tādēļ, ka mums patrāpijās ļoti labs un godīgs šoferītis. Pēc ceļojuma paēdām mūsu viesnīcā un gaidijām plkst.19.30, kad tika apsolīts atvest uz viesnīcu mūsu pašūto apģērbu. Cilvēks bija ļoti precīzi klāt. Pašūts viss bija perfekti. Nu jā-šī ir arī mūsu pēdējā diena Bankokā. Ļoti daudz vēl gribējās apskatīt, bet rīt agri no rīta braucam uz lidostu, lai lidotu uz Phuket. 8.MARTS No mazas vietējās lidostas autobuss pieveda pie nelielas lidmašīnītes ar palmiņu zīmējumu. Nodomājām- nu gan būs bīstams lidojums, bet šis bija vislabākais lidojums , kāds piedzīvots. Ja visās pārējās lidmašīnās manām garajām kājām nekad nav pieticis vietas, tad šeit es varēju staipīties visos virzienos un nekas mani netraucēja. 2)mums bija spilventiņš ērtākai sēdēšanai, bet lidojums paredzēts tikai mazliet vairāk par stundu. 3) mums par velti deva ēst ļoti labu ēdienu. Visu ceļojuma laiku redzējām zem mums šo paradīzi. Un tad pēkšņi mēs tuvojāmies ūdenim ļoti strauji, likās, ka nolaidīsimies ūdenī, bet nē-pēkšņi riteņi saskārās ar zemi. Mēs nolaidāmies pašā salas maliņā. Phuket- pa lidmašīnas logu sapratām... Bankoka ir nieks, jo mēs esam paradīzē-palmas, saule, ziedošie koki, neparasti zilais ūdens, maza jauka lidostiņa.... Atkal mūs sagaidīja sarunātais cilvēks un mēs braucam uz otru salas galu, kur atrodas mūsu viesnīciņa Cape Panwa. Pa ceļam mums tiek pastāstīts, ka kādreiz šīs salas ienākumi bija tikai no gumijkokiem, bet tagad 80% ieņēmumu ir tikai no tūrisma. Pie viesnīcas, kas ir pašā salas malā, pakalna galā sagaida zīme-nebarot putnus, dzīvnieciņus un pērtiķīšus, citādi viesnīca neuzņemas atbildību par uzbrukumiem no tiem. Hmmmm-interesanti! Viesnīca atradāss jūras krastā, pakalnā un ar pasakaini zilu baseinu viesnīcas kompleksu vidū. Kad ieraudziju mūsu numuriņu, sāku spiegt aiz laimes. Gaišs, jauks un ar balkonu. Skats pa balkonu-zila jūra un daudz palmu. Nu ko cilvēks vēl vairāk var vēlēties? Pirmais, pēc somu izkrāmēšanas bija pastaiga gar jūras krastu un tas tiešām izskatijās labāk par filmās redzēto: Pludmales bāriņš, sauļošanās krēsli gar pludmali ar saulessargiem, liels daudzums palmu, nedaudz cilvēku, jo pludmale ir pieejama tikai šīs viesnīcas apmeklētājiem un jūra, kurā ir neiedomājami silts ūdens un krastmala ir pilna ar koraļu gabaliņiem. Ūdens ir ļoti negaršīgs un sāļš. Nelietot!! Smiltīs ļoti daudz mazu aliņu, kuru īpašnieki- mazītiņi krabīši. Saprotot, ka pirmajai dienai saules var būt par daudz, atgriezāmies viesnīcā, lai kaut ko apēstu un - pārsteigums!: Taizemē ir kaut kas līdzīgs mūsu uzmācīgajiem baložiem- mazi melni putniņi ar dzeltenām actiņām, kājiņām un knābīti, kuri visu laiku uz tevi uzmācīgi un nekaunīgi skatās, kamēr tu ēd, tādā veidā diedelējot ēdienu. Nu īsti diedelnieki, bet dzied gan viņi pasakaini un daudz dažādos meldiņos! P.S. Duša šeit ir vajadzīga vairākas reizes dienā, jo cilvēks te ir kā pirtī un aplaizot lūpas jūti, ka esi pa sāļu. Garo matu īpašnieki no mājas ar izlaistiem matiem ārā labāk neiet, jo mati automātiski pielīp pie mitrā kakla un pleciem un ir pārāk karsti. Ūdens viesnīcās ir hlorēts un tātad nav tev bīstams, bet tas nenozīmē, ka būtu labi riskēt un viņu dzert vai pat izmantot kā zobu skalošanas līdzekli. Bet mati, pēc mazgāšanas šinī ūdenī, noteikti kļūst daudz maigāki nekā mazgājot dzimtajās zemēs. Viesnīca katru dienu pa brīvu uz istabiņu piegādā divas dzeramā ūdens pudeles, tā ka neleitot krāna ūdeni nav tik grūti:) Nevienu dienu, izņemot plaņotos ceļojumus, mēs nedomājām par datumiem, laikiem un dienām. kad saule uzausa-cēlāmies, kad norietēja-gājām gulēt. 9.MARTS Pamodāmies agri un paēdām brokastis, kas sastāvēja man no augļiem-arbūza, greifrūta, papaijas un ananāsa šķēlēm. Mans vīriņš, protams, ēda kaut ko sātīgāku -omleti, bulciņas, augļus, kafiju.. Es dzēru ļoti gardu guavas sulu, kas ir ļoti skaistā zaļā krāsā. Šādas brokastis ieturējām katru rītu-tātad, es pārtiku no augļiem. Ticiet man-viss tur ir garšīgšks-ananass ir salds un sulīgs un nededzina nost lūpas, arbūzs nesastāv tikai no ūdens utt. Domājām, ko lai šodien izdara un izdomājām, ka jāaizbrauc uz Phuket centru. Domāts , darīts. No viesnīcas uz centru 2reizes dienā iet busiņš, ar kuru tad arī braucām. Ceļā pavadijām 20 minūtes....Un šeit nu mēs sapratām, ko nozīmē uzmācīgi cilvēki. Tiklīdz izkāpām no busiņa, tā pie katra no mums pieskrēja kāds vietējais ar karti rokās un rādija, kur jāiet, piedāvājās kaut kur aizvest un visu laiku kāds no kāda stūra sauca vai nevajagot taksi. Tas ir kaut kas šausmīgi neciešams... Sākumā visiem atbildējām ar paldies, nē, bet vēlāk jau tēlojām, ka neko neredzam un nedzirdam. Gribējās pabūt kaut mirkli bez šiem cilvēkiem. Drēbes te ir ļoti lētas, ja neiepērcies lielveikalos, bet āra būdiņās un kaulējies. Lielveikalos apģērbs maksā gandrīz tikpat daudz , cik mūsu zemēs, bet mazajos veikaliņos un ielas būdiņās no 1eiro. Tā mēs stundu padzīvojāmies pa centru un tad braucām atpakaļ uz viesnīcu, kur nedaudz padzīvojāmies pie jūras karti pētot. Sapratām, ka dažu minūšu gājienā no šejienes mēs varam apskatīt akvāriju. Pajautājām viesnīcā, pa kuru ceļu mums vislabāk iet un izrādijās, ka ne pa kuru;) Mūs uz turieni aizveda vaļējais busiņš, kurš no viesnīcas ik pa 5-10 minūtēm kursē no viena galapunkta uz viesnīcu par baltu velti. Akvārijs bija fantastisks . Zivis krāsainas un kruzuļainas un kādas tik vēl ne. Atgriezāmies viesnīcā ar pilnu foto karti. Izgāju uz balkona un atklāju, ka mums aiz loga ir pašiem savs zvērudārzs- vāverēni lēkā no vienas palmas uz otru un viņu ir daudz. Vienlaicīgi redzēju 5, bet noteikti, ka vinju tur ir krietni vairāk. Mans vīrs savukārt redzēja lielo iguānu vai varānu ielienam no saulītes paēnā.. Toties vēlu vakarā man sagaidīja pārsteigums vannas istabā. Mazs, ļoti ātrs ķirzacēns, kuru mēs medijām ļoti ilgi, līdz dabujām viņu ārpus mūsu numuriņa. 10.MARTS No agra rīta prom uz Phuket Zoo. Un, jā-ja esat šeit, neaizmirstiet būt te, jo par šo Zoo palikušas vispilgtākās un labākās atmiņas. Ieejot Zoo, mūs uzeiz iemūžināja bildē, kuru, ejot ārā, skaistā rāmītī un samaksājot naudiņu, ieguvām savā īpašumā. Pirmais, kas mums te bija jāredz, bija ziloņu šovs, bet līdz sākumam mēs apskatijām dažus citus dzīvniekus. Zoo viss vienos fantastiskajos tropu augos un tad pēkšņi uz mirkli mums iestājās šoks- milzīgs tīģeris mierīgi guļ paēna bez būra, bez nekā, tikai ap kaklu kārtīga ķēde. Pat neviena cilvēka, kas nelaistu kādu bērnu papaijāt smuko, lielo kaķīti. Ejot prom no Zoo, nobildējāmies ar šo skaistuli, bet tad, paldies dievam, kaķa dresētāji bija blakus. Guļot uz šī kaķa veinā brīdī viņš ierūcās ļoti draudīgi.Viss viņa ķermenis nodrebēja un mana un noteikti arī mana vīra sirds pamira. Ejam tālāk un skatamies-mazs, mīļs lauvēns paēnā guļ, bet ar mazu žodziņu, kuru mēs gandrīz apgāzām, jo knapi turās zemē. Šeit visiem dzīvniekiem ir vismaz 2reiz mazāki, plānāki nožogojumi. Varbūt šeit ir saprātīgāki cilvēki, kas nekaitina dzīvnieciņus, nebāž savas mantas būros uut., kā tas notiek, piemēram, Latvijā? Par to tiešām jāaizdomājas. Un, jā-ja gribi kādu šeit pabarot, nopērc barību pa 20 centiem un baro vesels. Vienīgie dzīvnieki, kas bija ļoti kārtīgā nožogojumā, bija lāči. Tad nu beidzot nokļuvām pie zilonīšiem. nu tādi smukuļi un mīļumi. Mazi zilonīši un lieli veci ziloņi, bet daudz simpātiskāki nekā Latvijā iesprostotie. Pabaroju jaukumus ar ananāsa gabaliņiem, apčamdiju viņus-cieti gan un jaukie matiņi uz galvas, kas prasās saķemmēšanu, ļoooti asi. Kāda sieviete iegāja būrī pašā pie lielajiem ziloņiem, jo pat tas te iespējams, ziloņi nepeivērsa nekādu īpašo uzmanību. Tad nu beidzot esam ziloņu šova vietā, kur uzstājās daļa no tikko kā redzētajiem ziloņiem. Priekšnesumi bija ļoti jauki. Zilonīši kāpa pāri dažiem skatītājiem, kuri bija uzdrošinājušies pieteikties par upuriem. Un visi ziloņi vispirms pačamdija ar kāju gulētāju dibena mīkstumu un tad tikai kāpa pāri. Baigie draiskuļi:) Zilonīši rādīja trikus, zīmēja ar krāsām gleznas, dejoja, stāvēja dažādās pozās, spēlēja mutes harmoņiku un vēl daudzas lietas. man vismīļākais zilonītis bija viens no mazajiem, jo bija visinteresantākais. Visi ziloņi dejoja uz vietas lambadu galvas vicinot un kājas pa vienai šūpojot, bet mazais gudrinieks, pa visu placi. Brīnos , kā viņam galva nesagriezās. Nu tas ir jāredz. Tad pēc kāda laika sekoja pērtiķīšu šovs, bet pirms tam nobildējos ar, nebaidos teikt, atraktīvāko un gudrāko orangutanu pasaulē. Viņš mani aiz rokas nosēdināja vietā, kur jābildējas, pozēja tādās pozās un taisija tādas grimases, kas ir daudz cilvēcīgākas par cilvēku pozām un grimasēm. Bildēšanas laikā viņš man paspēja pamasēt plecu, apskāva, bet, kad bildēšanās beidzas, maigi mani nogrūda no sēdekļa it kā sakot- tev pietiks bildēties! Nespēju vien nobrīnīties par šo dzīvnieku. Pērtiķu šovs bija interesants, bet vairs jau nekas nespēj man pārspēt zilonīšus. Pērtiķīši stāvēja balerīnas pozās, rēkināja, brauca ar velosipēdu. jau pazīstamais foto pērtiķis sēdēja skatītājos un uzmundrināja savus radiniekus ar applausiem. Tālāk sekoja krokodilu šovs, kas priekš manis bija mazliet par sadistisku, jo zvēri tika sisti un rauti aiz astes no ūdens sausumā, viņi no sausuma atkal bēga ūdenī un atkal tika iekaustīti. Dīvaini gan man tas likās, ka pēc tās dauzīšanas, viņš neaizvēra muti, kad dresētāja galva bija iekšā. Tiesa gan , pirms izrādes abi dresētāji ļoti sirsnīgi lūdza Dievu- kā nekā-cīņa ar 4 krokišiem, kas ļoti gribēja viņiem iekost! Pēc Zoo aizbraucām uz Orhideju fermu, jo šinī valstī orhidejas ir uz katra soļa. Gultās uz spilveniem, lai saldāks miegs, ziedu vāzēs, kokteiļos, dekorācijās-visur. Orhideju dārzniecībā visinteresantākais bija tas, ka biļetes vietā mēs katrs saņēmām pa ziedu pušķim, kas mums dzīvas nostāvēja istabiņā, līdz pat mūsu aizbraukšanai. Varbūt dzīvas ir vēl tagad, bet ātstājām viņas tur, jo vazājot pa 3 lidmašīnām, noteikti būtu jau beigtas. Dārzs bija milzīgs un orhidejas visās iespējamās krāsās. Šonakt naktī lija lietus-silts, spēcīgs un ilgs, bet no rīta pat no slapjuma nebija ne miņas. Šis arī bija vienīgais lietus mūsu ceļojuma laikā. 11.Marts Šodien visa diena tiek pavadīta uz ātrlaivas un atklātā jūrā, apskatot PHI PHI salas. Agri no rīta mūs, vienīgos no mūsu viesnīcas, savāca busiņš un veda uz laivām, pa ceļam citās viesnīcās savācot vēl 2 gribētāju pārus. Kāpjot laivā atkal tikām nobildēti, kur bildi saņēmām rāmītī atgriežoties no ceļojuma. Saku uzreiz-ja nepatīk šūpošanās- nebrauc, ja jūrā ir lieli viļņi. Ceļā pavadijām stundu, un, liekas, mēs visi bijām jau pelēkā krāsā. Tanī brīdī es nožēloju, ka vispār esam izdomājuši kaut kur braukt ar laivu. varējām tak palikt viesnīcas pludmalē un ķert saulīti. Nesaukšu jums katras salas nosaukumu, jo neatceros. bet ja esot tur, izvelēsieties ceļot uz Phi Phi salām, dabūsiet visu teiši tādā pašā kārtībā, kā mēs. Piebraucot pie pirmās salas, sākumā dzirdējām tikai ļoti griezīgu skaņu, kas nāca no kokiem un tikai vēlāk pamanijām, ka šeit kokos griezīgās skaņas taisītāji ir kaut kādi melni maisi, kas izrādijās-pasaulē lielākie sikspārņi. Sala ļoti skaista un šeit filmētas 3 filmas. Viena no tām Jurassic park. Pie otrās salas visi gāja nirt un peldēt. Uz salām neuzgājām, jo tas nav iespējams-salas ļoti stāvas, klinšainas un fantastiski skaistas. Zemūdens skats esot fantastisks, bet ar rokām neko aiztikt nedrīkst, jo daži dzīvnieciņi ļoti indīgi. es kā peldēt nepratēja ar citiem nepratējiem barojām zivtiņas, ka snu ļoti krāsainas un rijīgas. Tad mūsu ātrlaiva saņēma trauksmes signālu par cunami draudiem, līdz ar to uzturējāmies pie šīs salas pusstundu ilgāk nekā bija plānots. Laivas apkalpe izstāstija, ka laivā esot cunami neko ļaunu nevar izdarīt un cienāja mūs ar arbūza un ananāsa gabaliem un banāniem. Cunami vilni, kas bija sacēlies no mazītiņas zemestrīces, pat nepamanijām un pēc atļaujas saņemšanas , turpinājām ceļu. Nākamā pietura-pasakaina sala, kur tika filmēta filma PLUDMALE ar de Caprio galvenajā lomā. Šeit, beidzot uz pašas salas, pavadijām pusstundu fotogrāfējoties un ķerot saules starus. Noteikti zināt, kā te izskatās, ja filmu esat redzējuši. Nākamā pietura-Pērtiķu sala, kas bija, protams, kā lielai dzīvnieciņu cienītājai, vismīļākā sala. Šeit es Jums ieteiktu ieeiet manā profilā un apskatīt filmiņu par šo salu un protams arī bildes par visu ceļojumu, jo šos pērtiķīšus nav iespējams aprakstīt-mīļi, nekaunīgi un droši. Sala pieder tikai pērtiķiem. Viņu ir tik daudz, ka salu okupējuši. Mēs bijām viņu viesi un cienasta devēji. Bija ļoti mīļi, kā tāda maza ķepiņa paņem no tavas rokas riekstu. Dažbrīd kļuva nedroši, kā piemēram, kad mūsu gids uzkāpa netīšām uz astes pašam mazākajam pērtiķēnam, vecāki un pārējie ģimenes locekļi ar rūcieniem uzbruka. Bet, paldies dievam, viņus atgaiņāt nebija grūti. Drīz pēc šī incidenta, salu atstājām Nākamā pietura-nedaudz apdzīvota sala, kur mēs ieturējām maltīti. Pagaršoju astoņkāja gaļu-hmm-tā neko-laba. Un tad sekoja pēdējā skaistā sala, kur mēs sauļojāmies un tad devāmies ceļā uz mūsu lielo, apdzīvoto salu. Ceļojums ilgi paliks atmiņā. Braucot uz salām nedrīkst aizmirst paņemt šortus un pa ūdeni brienamās kurpes, jo pie daudzām salām nemaz nevar pilnībā piebraukt, tātad krastā nokļūstam ar brišanas metodi, bet smiltīs ūdenī ir ļoti asi koraļi un akmeņi, tādēļ nepieciešamas kurpes. Vissvarīgākā lieta -saules aizsargkrēms, kaut arī man plecs nosvila arī ar visu krēmu. Visvairāk cieš vietas uz kurām spīd atklāta saule braukšanas laikā. 12MARTS-15.MARTS Atlikušās dienas izbaudijām pludmalē, braucot uz centru un vienkārši atpūšoties. Atcerieties, ka ēst pārāk šai valstī negribas, jo karsts. Bet mums brīžiem sanāca tā, ka gājām ēst tādēļ, ka jāēd taču, kaut arī izsalkuma sajutu nejutām. Pārsvarā ēdām viesnīcās, kas protams ir dārgāk, bet arī drošāk, ja nēesi potējies tāpat kā mēs. Centrā izmēģinājām picēriju, Mcdonaldu un kokteiļu veikaliņu. Mcdonaldā 2 lielie burgeru komplekti ar saldējumiem izmaksāja 5 eiro, tātad ļoti lēti. Uz ielas pārdotos ēdienus neriskējām ēst un arī Taju ēdienus īsti nenogaršojām, jo man nepatīk asi ēdieni, bet manam vīram patīk. Viņš noriskēja paņemt vienu aso taju ēdienu viesnīcā, kas skaitījās mazliet ass, bet izrādijās mežonīgs. Tā ka vairāk arī neriskējām Tāds lūk mūsu ceļojums. Katram sava pieredze, bet varbūt kaut kas no šī tev noderēs, kad ceļosi uz šo pasakaino paradīzes zemi.

Ceļojuma dienasgrāmata

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem