Kāda ir Indija?
|
Kaspars Misiņš
|
/Ceļa stāstus no mūsu piedzīvojuma lasi http://www.kasparsmisins.lv/
Pagājušajā vasarā, kad visiem teicām, ka oktobrī lidojam uz Indiju uz vairākiem mēnešiem, reakcija par plānu bija dažāda. Vienojošais bija tas, ka gandrīz visi bija pārsteigti par galamērķa izvēli. Indija? Tur ir netīri. Tur ir bīstami. Es tur nebrauktu pat uz nedēļu. Tu zini, ka Indijā viņi met upēs cilvēku līķus? Ok, uz Indiju, bet nu ar velosipēdiem? Uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Bet mēs aizbraucām.
Un tagad, pēc nepilniem pieciem mēnešiem Indijā, nobraucot pāri valstij vairāk nekā 5300 kilometrus ar velosipēdu, es ar vēl lielāku pārliecību varu teikt, ka Indija ir normāla valsts. Ar savām atšķirībām, taču nebūt ne vieta, uz kuru braucot, tev vispirms būtu jāiziet izdzīvošanas kurss vai līdzi jāņem automāts.
1. Indija ir ļoti liela valsts. 3214 kilometri pa taisno no ziemeļiem līdz dienvidiem un 2933 kilometri no austrumiem līdz rietumiem. Tomēr, neskatoties uz to, prom no civilizācijas (cilvēkiem, veikaliem, benzīntankiem) un ārā no mobilo sakaru zonas tikt ir samērā grūti. Ja arī būs kāda diena, kad 10 vai 20 kilometrus tu neredzēsi nevienu benzīntanku vai veikaliņu, tas nenozīmē, ka tur, kaut kur 100 metrus tālāk no ceļa, nav cilvēku. Indijā, tomēr, ir vairāk nekā 1,2 miljardi iedzīvotāju.
Līdz ar to ne mēs palikām bez dzeramā ūdens, ne bez ēdamā, ne nakšņošanas iespējām. Ūdenim mums bija arī speciālas attīrīšanas tabletes ekstremāliem gadījumiem, realitātē ūdeni bez maksas uzpildījām benzīntankos vai pirkām veikalos. Vismaz cepumi un augļi ir visās bodītēs. Viesnīcu atrast arī var. Mums bez iepriekšējās rezervācijas to izdevās izdarīt vairāk nekā 100 vietās, bieži vien ļoti ātri.
2. Indija ir ļoti dažāda valsts. Valsts ir sadalīta 28 štatos un 7 teritorijās, tajā ir divas oficiālās valodas, angļu un hindi, un vairāk nekā 20 reģionālās. Turklāt, reģionālajās valodās runā daudzi miljoni valsts iedzīvotāju nevis piecas tantes kādā pagastā. Kā sarunājas divi indieši no dažādām valsts daļām? Ļoti iespējams, ka angliski, jo šī valoda viņiem ir vienojošā. Ļoti izplatīta ir angļu valodas un savas vietējās valodas jaukšana kopā. Arī televīzijā reklāmas mēdz būt pa pusei angliski pa pusei hindi.
Ja mēs būtu bijuši vien Deli un dažu simtu kilometru attālumā, teiktu, ka Indija ir ļoti, ļoti netīra. Ja tikai kalnos – domātu, ka pērtiķi tai Indijā skraida visapkārt vēl vairāk nekā govis. Ja tikai rietumu štatos Punjab un Haryana – Indija mums liktos samērā maz apdzīvota. Ja tikai Rajasthan štatā – Indija mūsu domās būtu veģetāriešu valsts. Savukārt, esot tikai Goa vai kādā no Keralas štata tūristu iecienītajām vietām, mēs domātu, ka uz Indiju brauc tikai krievu tūristi un viss te ir pielāgots viņiem (viss rakstīts arī krievu valodā). Apmeklējot vien Čenaju un tās apkārtni, stāstītu visiem, cik tajā Indijā viss ir smirdīgs. Tur stundas pastaigā tu saskaitīsi vismaz 10 vīriešus, kas čurā uz ielas, bet upes un pludmale ir briesmīgākā vieta, kur atrasties.
Indija tiešām ir ļoti dažāda. Ar atšķirīgu valodu dažādās vietās, atšķirīgiem ēdieniem, atšķirīgiem cilvēkiem, atšķirīgiem likumiem un tikumiem. Te netrūkst vietu, kur tu aizmirsīsi, ka vispār esi Āzijā. Un daudz ir vietu, kur līdz jebkam rietumnieciskam tev būs jābrauc kilometru kilometri.
Vienojošais – viss attīstās, kļūst tīrāks un rietumnieciskāks. Tradicionālais tiek saglabāts.
3. Indija ir droša valsts. Salīdzinājumam man tā liekas tikpat droša kā Vecrīga. Vienīgi Vecrīgā, atstājot ārā velosipēdu uz vairākām diennaktīm, to varētu arī vairāk neieraudzīt. Indijā mūsu velosipēdi 95% no visām naktīm ir stāvējuši ārā, dažas reizes, kad nakšņojām teltī, arī ar visām somām. Bilance – pazudušas 2 ķiveres un 3 aizmugurējās lampiņas. Ejot pa ielu, sajūtas ir līdzīgas kā Rīgā. Viss ir mierīgi līdz ieraugi tos pāris, tavuprāt, aizdomīgos cilvēkus. Tu paej tiem garām un atkal viss ir mierīgi. Sākotnēji diskomfortu var radīt nemainīgi lielais cilvēku daudzums visapkārt, bet pie tā pierod.