Kuba. Mūsu ruma dienasgrāmata un padomi citiem.

  • 9 min lasīšanai
  • 53 foto

Kas notiek, kad kāds pelēks rīts iesākas ar telefona zvanu, ka var dabūt biļetes uz Kubu par nereāli zemu cenu? Kā ir dzīvot ne kūrortā, pārvietoties ar aizvēsturiskām automašīnām, ēst “street food” un brokastīs izkrāsot dienu ar rumu?

Notiek viens no vislabākajiem ceļojumiem, kāds iespējams. Turklāt Kuba jābauda, kamēr vēl ir iespējams to redzēt, nesabojātu ar kapitālismu. Kā jau teicu, viss sākas ar biļetēm par 375 EUR vienai personai. Uzzinājusi par šo iespēju, nekavējoties apzvanu draugus un meklēju kompāniju. Jau pavisam drīz ir skaidrs, ka būsim trīs braucēji, iegādājamies biļetes pie lieliskā Miķeļa no www.palidosim.lv . Līdz ceļojumam laika vēl daudz, tāpēc var pagūt arī pienācīgi sagatavoties. Tā kā nav vēl skaidrs, kā pārvietosimies uz vietas un kāds būs noskaņojums, nolemjam plānā iezīmēt tikai mūsuprāt interesantākos apskates objektus un pārvietošanās iespējas, pārējo atstājot improvizācijai. Galvenokārt gribam izbaudīt dabu un noskaņu, neskraidot pa visādiem tūristu pārpildītiem mūriem, pilīm un tamlīdzīgām iestādēm.

Šeit ir daži fragmenti no mūsu kopīgās ceļojuma dienasgrāmatas. Pašās beigās – noderīgi padomi citiem ceļotājiem.

***

26sep

Havana. Karsti! Labais! Robežsargs ar atzinīgu žestu novērtē mani, ir okei. Lidostā cilvēki nav tādi kretīni, kā citos ceļojuma aprakstos sastāstīts. Taksists superjauks, no viesnīcas sarunāts. Septiņos ir jau tumšs, laikam patiešām LV varam lepoties ar ilgākajiem saulrietiem ever. Hostelis nepārspējami jauks, saimniece nobrīdina par kretīniem, ierāda istabu – te ir pat 220W kontakts. Tā, viss, jāiet dzert rums. Tam, ka esmu Havanā, noticēšu vien tad, kad sēdēšu okeāna krastā, iedzeršu pirmo ruma malku, ievilkšu dūmu un vērošu horizontu. Ā, un ceļojam laikā – izbraucam 26sep 15:00, iebraucam 26 sep 19:00.

Lindas priekšnieks deva padomu – ārpus viesnīcas teritorijas jūs nelaidīs! Bija ļoti šokēts uzzināt, ka braucam ar mugursomām un zinam tikai savu triju pirmo nakšu mītnes vietu.

Havana Malecon – čills pie okeāna, bez vārda runas kāds tiek saslēgts rokudzelžos un aizvests ar policijas moskviču. Ā, un tik daudz izskatīgu uzkačājušos puišu! Šeit laikam sekstūrisma citadele ir vairāk dāmām, jo vietējo kubiešu meiteņu uz ielām redzam pamaz.

***

Kaut kāds nākamais datums. Fakts, ka nu jau tik ātri pazudusi laika izjūta, priecē. Havanas vecpilsēta jeb Habana Vieja sagaida ar nonstop svilpieniem, takšu piedāvājumiem un dažādām tūristu apčakarēšanas metodēm. Pilnīgi neplānoti atrodam La Calleta – iestādi, par kuru stāstīja mūsu padomdevējs Agris vēl Latvijā. Tātad īsumā – daudz kokteiļu, jauniepazītais draugs Cosme, kura dzīvoklī arī paviesojāmies, taksis nr1 – dzeltens vecs amīšu kabriolets, taksis nr2 – vecs žigulis, ar ko nēsājāmies pa Havanu, meklējot ballītes. Ā, un tūrista padoms – buss T1 no Centrālā laukuma, ar ko var izbraukāt un apskatīt diezgan daudz no Havanas.

***

Šī diena “pa mierīgo”. Vēlas brokastis, mieriņš un tā. Pienāk atklāsme, ka Havanas mums kādam laikam pietiks un jābrauc uz laukiem. Šo atklāsmi pastiprina fakts, ka vakarā esam padzīvojuši normālā oligarhā – notriekuši kaudzi naudas. Šī ir tā diena, kad Taškāns dabū matu griezumu pie smuka kubiešu rausīša nesmukā frizētavā. Un šodien noriebjas mūžīgie “taxi/cigars/ganja/coco/restaurante” piedāvājumi. Laiku pavadām rimti, beidzot ieraugām arī skaistu un sakoptu Havanas daļu. Manu sirdi aizkustina kāds vecs kubiešu kungs ar ģitāru un smeldzīgi skaistām kubiešu dziesmām. Te nu tiešām nav žēl iedot viņam pārdesmit vietējos kubiešu peso. Sāk līt, un mēs pavadām pāris stundas, vērojot lietū trakojošus bērnus, tūristus pie alus kausiem, onkuli, kurš tirgo zemesriekstus papīra tūtiņās.

***

28.09.2012. Un šeit pieslēdzās Jenots. Mans paziņojums ir – man jau viss ZB, un es gribu mājās. Bet vēl 14 dienas! Fakin 14 dienas!!!

***

29.09.2012. Šeit atkal Jenots. Esam šodien laukos/Bauskā/Vinales. Beidzot ir +/- miers, ja neskaita Rudu traktoristu pie mūsu casa. Ir 20:00 un man ir plāns iet gulēt. Dīkdieņojam pārēdušies šūpuļkrēslos un mums apkārt skraida vistas un ķirzakas.

***

No bra day un rolleri.

Pirmkārt, ja kāds saka, ka Kubā nevar dabūt nekādu citu transporta līdzekli, izņemot takšus un tūristu autobusus, viņš kļūdās. Var noīrēt rollerus. Otrkārt, tie, kas domāja, ka ar 30 SPF krēmu nenosvils, arī kļūdās – pietika apgriezties ap savu asi pie ezera, kad pleci jau apsviluši. Bet tas viss kopā – tik labi! Izbraukājām Vinales krustu šķērsu. Es, kurš ir lielākais bailulis no visa, pirmo reizi mūžā braucu ar rolleri. No tūristu stafa –Cueva del Indio – ala, kur var braukt ar laivu; Vinales skaistās kalnu ielejas, ezers, kur var peldēt; kaut kāds vēsturisks sienas gleznojums, kas vispār neizskatās vēsturisks. Lieti noderēja vietējie peso, lai varētu nopirkt viskautko augļu bodē no mīlīga kubiešu puiša – Coco Loco (svaigs kokosrieksts, kam izcērt caurumu un svaigajā kokosa sulā iemaisa svaigu ananasu sulu), kaut kādi mazi dīvaini augļi, kas darbojoties kā afrodiziaks, un protams, banāni/ananāsi. Puisis saka, lai vakarā nākot dejot. Nav divu domu – jāiet! Ā, un kāpēc no bra day – tas te vnk ir lieks.

***

1. oktobris. Ļoti labi zinu šo datumu, jo šodien algas diena! Ar sākotnēji plānotajiem 50 CUC dienā ir diezgan par īsu. Braucam ar taxi uz Cayo Jutias bīču. Iepazināmies ar diviem latviešiem. Lindu sakoda krabis. Bet Taškāns spēlē spēli, kur vāverēns skrien augšā kokā.

***

Trinidada. Jumta terase. Casa de la Musica. Salsa.

***

Jenots šeit. Esmu sakosta un kasos tāpat kā suncīši uz ielas. Vakaros jau sāku vilkt jaku – tik pierasts pie karstuma. Internetu gribas – lai vismaz kāda atskaite citiem, ka esmu vēl dzīva. Un mājās gribas. Viss. (Jenots in love).

***

Karoče, te Jenots! Zirgu sūdi, urīns, lielie prusaki, prusaku indes dūmi, lielās ķirzakas, atkritumus izved ar traktoru. Es gaidu, kad kāds stums ratus un kliegs – bring out the dead! Un visam pa virsu +40 grādi. Ņah ņah ņah.

***

Tagad zinu, ka ārsta vizīte kopā ar zālēm ir 60 CUC. Tā kā izskatījos pēc AIDS slimnieka, aizgāju izmantot ceļojumu apdrošināšanu. So – apdrošiniet sevi! Alerģija pret maziem kukainīšiem.

***

4. oktobris

Viss kā pieklājas, un diena pie jūras. Jenots ir brūns, Taškāns sarkans, es šodien kļuvu rozā. Ar jauniegūtajiem krievu draugiem centāmies apčakarēt pludmales zviļņu sargus, kuri gribēja apčakarēt mūs. Vēl izrādās, te esot holēras epidēmija, how cool is that?

***

5. oktobris. Mammas, mēs esam dzīvi!!! Un liekas, ka rīt brauksim uz kādu pludmali atiet. Tātad, “horseback riding” – sākumā izklausās pēc patizla tūristu pasākuma. Bet realitāte!!! Fakin četras stundas +35 vai vairāk grādos zirga mugurā! Pa dubļiem, sūdiem, akmeņiem, pilnīgākajos laukos un džungļos.

[Jenots]. Labi, ka dzīvi un ar priekšzobiem. Zirgi tiek triekti lēkšos ALA America style. Vietējie cowboji or smth.

***

7. oktobris. Havana! Nodirnējām bīčā ar rumu (atkal), draugu Ričardu (mums jāatrod viņam sieva LV), ieguvām jaunu viedokli par valsts iekārtu (Fidels=Hitlers), Jenots izjāja ar zirgu pa pludmali utt. Vietējie nedrīkstot “draudzēties” ar tūristiem, policija mūs vēroja visu laiku. Toties noskaidrojām, ka katru dienu bariņš Kubas cilvēku snīko ar laivām uz Maiami (ja pieķer – 1g cietumā). Vakariņas vietējā junk food vietā pa vietējo naudu. Burgeris oosom (Delī, piedod) un tas viss maksā tieši – neko. All good. Viss patīk. Pat geto.

[pārējā dienasgrāmata cenzēta]

Padomiņu vācele

Sagatavošanās. Pirmais sagatavošanās posms ir informācijas apkopošana. Izlasu visus ceļojumu aprakstus tepat draugiem.lv , atrodu mājaslapu www.cuba-junky.com , pāris forumus, pāris cilvēkus tepat Latvijā, kuri ir bijuši Kubā vairākkārt. Havanā uz vietas iepazinām brīnišķīgu puisi Ričardu, kurš parādīja ne tikai populārās tūristu vietas, bet aizveda arī uz tādām, kur vairāk izbrīnīti bija vietējie iedzīvotāji, ieraudzīdami trīs bālus eiropiešus. Ričardam nav regulāri pieejams internets, taču viņš pie katras iespējas tiek onlainā, ir atrodams Feisbukā - https://www.facebook.com/richardwilliams.lopezherrera?fref=ts vai savā blogā http://richardwilliamstours.wordpress.com/

Līdzi jāpaņem strāvas pārveidotājs, jo Kubā ir 110W rozetes un var gadīties, ka ne visur būs pārejas, kur iespraust mūsu lietotos štekerīšus. Jāpaņem sava aptieciņa, jāpārbauda, kas ar vakcīnām un noteikti jāiegādājas ceļojuma apdrošināšana. Kuba nebūs īstā vieta šopingam. Ja nu vienīgi cigāru un mākslas darbu iegādei.

Biļetes par pieejamām cenām ir realitāte. www.palidosim.lv iespēja dabūt tādas biļetes kā mūsējās parādās salīdzinoši bieži. Parasti tās ir no kādas “lielās” Eiropas lidostas, tāpēc klāt jāierēķina arī nokļūšana no Rīgas. Mūsu maršruts sanāca šāds: Rīga – Stokholma (pāris h gaidīšanas) – Madride (nakts uz vietas, pārnakšņojām istabiņā, ko atradām www.airbnb.com )– Havana, savukārt atpakaļ: Havana – Roma (palikām pa nakti interesantā privātmājā, arī www.airbnb.com ) – Brisele – Rīga.

Nauda. Kā jau citi ceļotāji minēja, izdevīgāk ir ņemt līdzi eiro, mainīt tos tikai Cadeca punktos. Ir arī daži bankomāti. Ar tūristu peso (CUC) nopirkt var jebko, ko sirds vēlas, bet iesaku samainīt kādus 10 vai vairāk eiro arī uz vietējo valūtu (CUP), par ko pirksiet augļus un street food mazās bodītēs un stendos ārpus pilsētas. Braucot prom no valsts, saglabājiet 25 CUC – tie būs jāmaksā kā izbraukšanas nodeva. Budžets 50 CUC dienā uz cilvēku ir prātīga un salīdzinoši ekonomiska izvēle, taču komfortablāk būtu vairāk.

Kubieši. Var droši apbruņoties ar bērnībā un Padomju savienībā iegūto rūdījumu un mūsu mazākumtautībām raksturīgo bezkaunību – tā te lieti noderēs. Vietējiem tūrists ir staigājošs naudas maks, tāpēc viņi centīsies izmantot dažādas iespējas. Uzbāzīgi taksisti, žēlīgi stāstnieki par slimiem bērniem, dažādi tēli, kuri gribēs nofotografēties, pludmales patruļnieki, kuri mēģinās dabūt papildu naudu par dvieļiem un pludmales krēsliem – viss, ko viņi grib, ir pāris CUC no jūsu kabatas. Un viņi būs pārsteigti, sastopoties ar jums, kuri zina krievu valodu, ir tikpat slīpēti kā viņi, turklāt neiedos nevienu peso. Kubā vietējiem nav raksturīgi piedāvāt jums izdevīgāko vai labāko, bet gan to, kur varēs max vairāk nopelnīt, dabūt kādu starpniecības naudiņu vai vēl kā citādāk izdabūt kādu lieku peso savā kabatā. Un nav jau jābrīnās, ja Kubā vidējā alga ir ap 15-20 CUC mēnesī.

Nakšņošana. Viennozīmīgi Casas. Iespējams, mums ļoti veicās, taču tās casas, kurās palikām, visas bija tīras, sakoptas, ar draudzīgiem saimniekiem, garšīgām maltītēm.

Atsauksmes par dažādām casām var atrast Cuba Junky Facebook lapā, ļoti labi darbojas arī pašu kubiešu sadarbības shēma – vieni casas saimnieki iesaka nākamos, saorganizē jūsu nogādāšanu un sagaidīšanu. Īpaši iesakām šīs divas:

Havanā: Hostal Peregrino Consulado, rezervācija iespējama internetā, saimnieki var nodrošināt sagaidīšanu lidostā un atvest jūs līdz pašām casas namdurvīm. www.hostalperegrino.com Trinidadā: Casa Hostal Elio. Brīnišķīgs saimnieks, ļoti erudīts un zinošs. Mums bija istabiņa ar savu terasi un iespēju sauļoties uz jumta. http://www.tripadvisor.com/Hotel_Review-g285731-d1999606-Reviews-Hostal_Casa_Elio_Ramos-Trinidad_Sancti_Spiritus_Province_Cuba.html

Transports. Ir pieejamas automašīnas īrei, taču mēs paši to neizmēģinājām – tomēr dārgi, un nevienam nav vēlmes šoferēt. Starppilsētu satiksmei der tūristu Viazul autobusi, iespējams sarunāt arī taksometrus, kuri par noteiktu summu aizvedīs jebkur, kur nepieciešams. No Havanas līdz tuvākajai pludmalei var tikt arī ar vietējo autobusu nr 400 (galamērķis: Guanabo), bet pavisam droši ir tūristu autobusi, kurus var atšķirt pēc to maršruta nosaukumiem T1, T2 un T3. Ar T3 arī var tikt uz pludmali. Ir iespējams, bet neizmēģinājām – smagās mašīnas “terminal de canyones”, kur par 50 km braucienu jāmaksā ap 2$. Ļoti gribējām izmēģināt vietējo autobusu un vilcienu, taču tie pārvietojas ļoti lēni, mēdzot būt daudz tehnisku problēmu, tāpēc laika trūkuma dēļ no šīs idejas atsakāmies. Vinales pilsētā noīrējām motorollerus un pavadījām uz tiem visu dienu – šis obligāti jāizmēģina!

Ēšana. Dīvaini, bet Kubas virtuve ir diezgan nabadzīga un neinteresanta – nav nekādu jūras mošķu un eksotisku virumu. Pārsvarā tiek lietota cūkgaļa, rīsi, melnās pupiņas, cepti banāni, šur tur garneles. Laikam tikai vienu reizi ieturējām maltīti “klasiskā” restorānā, jo ir taču citas, izdevīgākas un garšīgākas iespējas. Piemēram, casu saimnieki piedāvā maltīti turpat, kur dzīvojat, tas izmaksās daudz lētāk un būs garšīgi. Ja nav bail (un rūpīgi ievērojat dezinfekcijas režīmu ar rumu), vietējais street food ir ļoti labs – “picas”, garneles, dažādi sautējumi, hamburgeri un tamlīdzīgi – ja izdodas atrast par vietējiem peso, tad vispār maltīte izmaksās ap 1 CUC (salīdzinājumam, “tūristu” maltīte parastā kafejnīcā vai restorānā maksā ap 10-15 CUC). Augļu bodes – nav tā, ka atrodamas uz katra stūra, bet, ja ir, tad jāpērk viss, ko sirds kāro, jo viss ir tiešām sulīgs, svaigs un garšīgs. Dzeršana - Havana Club rums, viennozīmīgi. Tādu Bacardi te neviens nav redzējis. 0,7 pudele baltā ruma ir lētāka par ūdeni un maksā ap 3 CUC (aptuveni tikpat EUR), tāpēc pavisam ātri izlaižamies un turpmāk izvēlamies “dārgo” septiņgadīgo Havana Club vai vietējo “Santiago de Cuba” par aptuveni 6 CUC. Mojito un pina coladas kokteiļi – jebkurā iestādē sanāks brīnišķīgi. Pludmalē var dabūt klasisko tūrista komplektu – tikko nocirstu kokosriekstu ar izdauzītu caurumu augšā un tur ielietu ananāsu sulu. Cienītāji būs sajūsmā par kafiju – ļoti spēcīgu un aromātisku.

Maršruts. Ja grib apskatīt visu Kubu, jābrauc vismaz uz mēnesi. Ko redzēt, ir patiešām daudz, turklāt gribas visu izbaudīt mierīgā garā, bez skriešanas. Man zināmie cilvēki, kuri bijuši Kubā vienreiz, uz turieni dodas atkārtoti, jo vienā piegājienā visu apskatīt nav iespējams. Arī es esmu pārliecināta, ka šis ceļojums uz Kubu bija tikai pirmais no vairākiem.

Daži interesantākie objekti:

Havana. Vēlams paieties tālāk par vecpilsētu un nebaidīties. Populārākie apskates objekti būs uzskaitīti katrā ceļvedī, vēl iesaku doties uz kādu jumta restorānu/kafejnīcu viesnīcās, pasēdēt un pabaudīt vietējo kolorītu Malecon promenādē, nebaidīties izkāpt no autobusa, lai apskatītu tuvējo apkaimi un dotos tālāk. Topes de Collantes, Sierra del Escambray - alas, ūdenskritumi. Aptuveni 22 km no pilsētas Trinidad. Guanahacabibes - pašos Kubas rietumos. Paši nepaguvām apmeklēt, atstājām nākamajai reizei. Vinales. Elpu aizraujoši dabas skati, kalni, alas, botāniskais dārzs. Obligāti jāredz. Visu apvidu izbraukājām ar motorolleriem. Pa ceļam no Havanas uz Vinales ir Nacionālais botāniskais dārzs. Cayo Coco un Cayo Romano. Coco būs tūristiskāka, Romano - teorētiski tā ir ar ierobežotu piekļuvi, bet, ja tiek iekšā, tad tur sagaida pludmale kā Bounty reklāmās un pilnīga vientulība. Santa Maria del Mar, Guanabo - tuvākās pludmales Havanai. Trinidad - smirdīga, bet ļoti jauka un skaista pilsētiņa. Ļoti skaista daba un apkārtne, šeit bija iespējams dabūt ekstrēmākās zirgu izjādes mūžā, nobaudīt svaigi spiestu cukurniedru sulu, brīnīties, kā iespējams tik skaisti dejot salsu populārajā Casa de la Musica. Ancon pludmale netālu no Trinidadas. Karību jūra, mazāk cilvēku kā citur.

Ja gribas tikai vārtīties kūrortā, nevajag sevi apgrūtināt un laisties pāri okeānam; pietiks ar Maldīvu vai Kanāriju salām.

Fotogrāfijas: Andris Taškāns, www.taskans.net



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais