Nedaudz par Bukovelu.

Ints Ļubļinskis 10.03.2014 4 min lasīšanai

Pēc iepriekšējās ziemas un vasaras Itālijas braucieniem ir skaidrs,ka šogad uz Alpiem paslēpot aizbraukt nevaram un domas ar vien vairāk slejas uz Ukrainas pusi.Jasna ar savu nesakārtotību galīgi nevilina,bet apraksti par attīstīto slēpošanas kurortu Ukrainā uzrunā arvien vairāk.Informācija internetā tiek apskatīta,aprunāta un izvērtēta un tad nolemjam,ka šogad dodamies turp.Vēl tik jāatrod,kas tad mūs turp nogādās un te bez lielām pārdomām izvēlamies Robertu,kas jau agrāk iekritis acīs sekojot līdzi kalnotāju aktivitātēm.

Ziema jau iesākās cerīgi ,ar domām par izslēpošanos gan te pat Latvijā gan arī Ukrainā.Bet ziema šogad parāda raksturiņu un slēpot sanāk vien pāris reizes.Un tad vēl arī tā nelaime Līgatnē,kas bija mūsu mīļāka slēpošanas vieta Latvijā.Jo tuvāk nāk izbraukšanas laiks,jo vairāk laika pavadām pie datora,webkamerās vēojot,kāds tad laiks Bukovelā un kā ļautiņi tur slēpo.Kameras tur tiešām labas un trases var saskatīt un iepazīt labi.Un cilvēki slēpo neskatoties uz silto laiku un ceram,ka līdz mūsu ierašanās laikam sniegs būs joprojām.

Un tad vēl līdz ar bezsniega ziemu,nāk politiskie notikumi.Sāk pamazām līdzināties,kā pie mums jau labu laiku atpakaļ.Bet tas nevienu no brauktgribētājiem nespēj atturēt no braukšanas.Un sarunātājā dienā visi laicīgi jau sapakojušies gatavi ceļam.Roberts visus apbraukā un agrā pēcpusdienā esam gatavi ceļam.Ceļš caur Lietuvu un Poliju jau visiem kalnu slēpotājiem puslīdz vienāds,vai galamērķis vairāk uz austrumiem vai rietumiem.Pie Ļublinas pārsteidz lielie ceļu remontdarbu apjomi un kvalitāte,bet to daudzi nemaz nemana,ļāvušies miega varai.Pārsteidz tik Roberts,kas tik brauc un brauc,nemaz neatsaucoties uz aicinajumiem pamainīties.Un tā arī aizbrauca līdz galam.Tuvojoties Ukrainas robežai - rinda.Pirmā doma,ka uz stundām četrām.Pirmo reizi šeit tāda esot,bet ir jau arī saprotams.Tomēr kustība notiek diezgan raiti.Robežsargi gan vienā,gan otrā pusē kārtīgi nopēta braucējus,bet neko vairāk arī nepārbauda.Tik Ukraiņu robežsardze izbrīnās,ka braucam slēpot.Un tā,pēc 2,5 stundu lēnas virzīšanās pa robežzonu,esam jau Ukrainā. Pārsteidz plašais un apgaismotais ceļš,bet tas tagad savests kārtībā no robežas līdz pat Ļvovai.Un droši vien arī tālāk uz Kijevu,bet mēs nogriežamies vairāk uz dienvidu pusi.Pie Ļvovas arī sastopamies ar pirmajām bariādēm.Pirmajām izbraucam cauri,tur pat cilvēku nav,bet pie nākošā ceļu krustojuma,mūs aptur barikāžu ļaudis.īsa saruna un laba vēleējumi uz abām pusēm un braucam tālāk.Otru busiņu,kas brauca pēc kāda laika,gan apskatījuši arī iekšpusē. Pa ceļam,vēl vairākās nozīmīgās vietās barikādes,bet ieraugot Latvijas numuru,netiekam vairs nekur apturēti. Salīdzinot ar mūsu barikādēm,tur gan tās diezgan provizoriskas,no riepām un paletēm.Bet noskaņojums kaijiniecisks.

Ceļu kvalitāti gan varētu vēlēties labāku.Ap lielajām pilsētām jau kaut cik vēl kārtībā,bet tālāk,gan diezgan traki. Salīdzinoši jau mēs tad nemaz nevaram gausties.Te gan jāpiezīmē,ka pie viņiem nav tehniskās apskates. Lielākā daļa mašīnu to nemaz nespētu iziet.Autoparks diezgan pavecs,izskatījhās,ka apmēram puse no visām mašīnām ir žiguļi. Maizi pārvadā vēl ar vecajiem gazikiem,kā pie mums padomju laikos.Ir jau arī protams jaunas mašīnas,bet tās vairāk pilsētās un kurortos.

Un tā,ap pusdienlaiku ierodamies Bukovelā.Pārsteidz būvniecības apjomi.Ja nezinātu,kurp brauc,tik pat labi varētu padomāt,ka esam kaut kur Vācijā vai Austrijā.Vien ceļi,vai pareizāk neceļi atgriež īstenībā.Aizrunāto māju saimniece priecīga,ka dzīvi un veseli esam atbraukuši.Viņa jau iepriekš zvanīja un interesējās,vai būsim un ja nebraucam,tad saprotot un solīja atgriezt samaksāto īres naudu.Pie tam viņa arī kaut ko prot pateikt pa latviski,kādreiz jaunībā studējusi un sākusi strādāt Rīgā.

Atbraukšanas dienā,iekārtošanās mājiņā un brauciens apskatīt trases.Uz trasēm sniegs ir un slēpotāji arī,tikai mazāk kā parasti.Daudzi,kas bija lānojuši slēpot,šai laikā stāv pie barikādēm.Mums gan tas nāca par labu,pie pacēlājiem tik pat ,kā nebija rindu,izņemot dažus pacēlājus.

Slēpošanas dienās ceļamies jau 7 un saimnieces gatavotās brakastis,lai jau līdz 8.30,kad sāk darboties pacēlāji, būtu jau pie kalna.Pirmo dienu izvēlamies tālāko stāvlaukumu,jo tuvākā dīvaina samaksas kārtība un dubultā netaisamies maksāt.Tik sniega trūkuma dēļ nākas brist pa dubļiem līdz nonākam līdz sniegam un pacēlājam.Nākošās dienas izvēlamies tuvāko daudzstāvu stāvvietu,kur ir arī veikali un ēstuves.Pagaidām vēl arī bezmaksas,bet kas zin,kā būs citugad.Un arī līdz pacēlājam tuvāk.

Roberts visiem kopā izrāda un izvadā pa galvenajām trasēm un maršrutiem un puse dienas jau pagājusi.Pē kopīgas maltītes katrs sākam braukāt ,kur katram vairāk iepaticies.Sakarā ar silto laiku,trases uz pēcpusdienu gan paliek diezgan smagi braucamas,bet par laimi mums,pa naktīm ir mīnusi un trases tiek savestas ideālā kārtībā.Katru dienu kādas no trasēm tiek pilnībā slēgtas,lai tās pilnvērtīgi sagatavotu.Trases ir labi pārskatāmas un atbilstoši apzīmētas. Tā ka var droši braukt gan labi slēpotmācētāji,gan iesācēji,katrs var sev atrast atbilstošas trases.Kopumā ir 19 pacēlāji,bet trašu skaits vēl lielāks. Visur norādes,kā nokļūt no vienas vietas uz otru.Un katra pacēlāja abos galos ir ēstuves,var izvēlēties kuru gribi,vai vienkāršāku,vai glaunāku.Noteikti jānobauda vietējais dzēriens -hrenovuha,šņabja uzlējums uz mārrutkiem.To gan ne visur pasniedz.

Arī medicīniskā aprūpe ir labi organizēta.Diemžēl nācās ar to saskarties arī pašiem.Negadījums sanāca jau pirmajā dienā.Ārsta apskate,rentgens un ģipsis bez maksas.Jeb pareizāk,tas jau ietilpst skipasa cenā.Tā vismaz sapratām,lai gan ārsts nemaz to neprasīja uzrādīt.Ja gribi,ko labāku,tad noder tomēr papildus apdrošināšana.Skipasu gan oficiāli nevar nodot atpakaļ,bet pa kluso izdevās pārdot.

Pēdējā dienā beidzam slēpot nedaudz ātrāk un dodamies iepirkuma braucienā uz vietējiem tirdziņiem. Dažādu ādu izstrādājumi,adījumi,tējas,marinētas baraviciņas un ievārījumi.Spēj tik izvēlēties ko gribi un ko ne.Ar cenu sarunāšanu gan ne visai labi veicas,saistībā ar valūtas vērtības krišanos,visi rēķina katru kapeiciņu.Dažs gan uzzinot,ka esam no Latvijas,nedaudz atmaigst un gādu grivņu atlaiž,bet kopumā gan ne.

Izbraukšanas dienā mēs tris drosmīgie vēl dodamies slēpot,beidzot atvērusies otrā elpa un spars,gribas labāk iepatikušās trases izbraukt vēl un vēlreiz.Pārējie apstaigā veikalus un vietējo tirdziņu un 12 tiekamies un dodamies krāmēt mantas.Vēl atvadu pusdienas un jādodas mājup.Saimniece baroja teicami.Katrā ēdienreizē(brokastis un vakariņas) cits ēdiens,lai varētu pēc iespējas vairāk iepazīstināt ar vietējo virtuvi.Ne visi spēj tikt galā ar visu piedāvāto.

Ap 2 dodamies atceļā.Ceļu stāvoklis pa šīm dienām nav uzlabojies,barikādes,gan ir novāktas un viss sakopts. Pie Ļvovas

taisam iepirkšanās pauzi lielveikalā.Ir jau tās cenas zemākas,kā pie mumsUn vēl nav pusnakts,kad robeža.Šoreiz priekšā nav nevienas mašīnas.Pārbaude gan stingrāka,kā iekšā braucot,gan ukraiņu,gan poļu pusē.Bet drīz vien ceļu varam turpināt.

Ar braucienu esam ļoti apmierināti un daļa no mums noteikti tur vēl atgriezīsies.Cerēsim,ka Ukrainā viss mierīgi atrisināsies un dzīve atgriezīsies normālā ritumā.

Galerijā apskatāmas bildītes no ši brauciena