Rīga->London->Paris->Rīga

  • 4 min lasīšanai
  • 11 foto
Viss sākās pavisam negaidīti – kādā no Discovery kanāliem vīrs noskatījās filmu par ātrgaitas vilcienu Eurostar, kas triecas ar ātrumu 300 km/stundā un savieno vairāku Eiropas valstu galvaspilsētas. Izpētot Eurostar maršrutus, secinājām, ka priekš mums vispievilcīgākais maršruts ir Londona - Parīze. Tā arī radās doma apvienot vienā ceļojumā divas brīnišķīgas pilsētas, kuras ir ārkārtīgi dažādas savas arhitektūras, kultūras un ikdienas dzīves ziņā. Praktiskā informācija: ceļojumu sākām plānot kādus četrus mēnešus iepriekš. Ceļojuma kopējais laiks – septiņas dienas. Izlidojām no Rīgas uz Londonu ar Ryannair (biļetes 2 cilvēkiem 52 LVL), no Londonas uz Parīzi braucām ar vilcienu Eurostar (biļetes 2 cilvēkiem –134 EUR), no Parīzes uz Rīgu lidojām ar Airbaltic (biļetes 2 cilvēkiem – 204 EUR). Londonā palikām viesnīcā Caring Hotel, kura atradās Bayswater rajonā. Viesnīca tik tiešām ir laba, divvietīgs numuriņš maksā 60 GBP, ir iekļautas English breakfast, klāt nāk kafija, tosti. Viesnīca atrodas 5 minūšu gājienā no metro, blakus vairāki pārtikas veikali un nedārgas ēstuves. Pāri ielai ir Kensington gardens un Hyde park. Istabas tiek uzkoptas katru dienu. Īstenībā, par tādu naudu nebiju gaidījusi tik labu viesnīcu, jo iepriekšējo reizi Londonā palikām tajā pašā rajonā par līdzīgu naudiņu, tomēr viesnīca bija krietni sliktāka. Parīzē dzīvojām viesnīcā L`Ouest Hotel, kura atradās Invalīdu rajonā. Divvietīgais numuriņš maksāja 100 EUR, brokastis nav iekļautas. Viesnīca atrodas blakus stacijai Saint-Lazare, kurā ir gan metro, gan vilcieni (RER un SNCF) pieturas. Blakus atrodas liels pārtikas veikals Monoprix un vairākas kafejnīcas. Pārvietošanās pa Londonu un Parīzi: ierašanās vakarā Londonā nopirkām Travelcard 3 dienām (17 GBP biļete vienam cilvēkam), ar kuru var braukt ar metro 1-2 zonas ietvaros, kā arī izmantot autobusus visā Londonā. Vienreizējā biļete Londonā ir dārga – 4 GBP, tāpēc to labāk neizmantot. Parīzē nopirkām Paris Visite karti 3 dienām, kura darbojas 1-3 zonu ietvaros (19 EUR vienam cilvēkam), braukšanai uz lidostu izmantojām Rossybus no Operas (8,90 EUR vienam cilvēkam). Tā bija praktiskā informācija, jo tālāk sekos tikai emocijas un izjūtas... Londona. Man liekas, ka precīzākais vārds, ka raksturo Londonu ir brīvība. Brīvība no rasas un kultūras aizspriedumiem, dažādiem uzskatiem un agresivitātes. Iespējams, ka mēs klaiņojām tikai pa centru, tāpēc reālu Londonas ikdienu neredzējām. Tomēr, man radās iespaids, ka dažādu tautību un rasu cilvēki Londonā jūtas pietiekami brīvi un nepiespiesti, neviens nevienu neaiztiek un ļauj dzīvot savu dzīvi. Londonas ielās var sastapt īstos angļus, aziātus, nēģerus... Cilvēki ir smaidīgi un labvēlīgi. Nevienam nerūp, ka apkārtēji cilvēki ir atšķirīgi no tevis ierastās dzīves. Pirmajā vakarā nolēmām uzkāpt uz London Eye. London Eye rats lēni kustās un acīm paveras aizvien jauni skati – Houses of Parlaments, Big Ben, Temzas tilti, biznesa Londona, Svētā Pāvila katedrāle. Jāatzīst, ka ir nedaudz bailīgi pieiet pie kabīnes malas, bet tomēr riskēju – un tas ir tā vērts, jo skati ir tik tiešām neaizmirstami. Otrās ceļojuma dienas rītā apmeklējām Svētā Pāvila katedrāli. Neesmu ticīga, bet katedrāles iekšpusē mani pārņem pilnīga miera un svētlaimes izjūta. Gaišums, labestība un miers ir visapkārt. Skaisti izrotātas sienas, griesti un Čukstu galerija. Jāatzīst, ka šī bija visgaišākā baznīca, ko kādreiz esmu redzējusi. Diemžēl vai par laimi, fotografēt ir aizliegt. Vēlāk bijām Bank of England muzejā, Zinātnes muzejā un Dabas muzejā. Kārtējo reizi pieķēru sevi pie domas, ka šāda muzeju apmeklēšana dod ļoti labu priekšstatu par dzīvi kopumā, sākot ar dzīvnieku pasauli beidzot ar jaunākiem tehnoloģiskajiem atklājumiem. Ieeja muzejos ir bezmaksas. Vakarā vienkārši klīstām pa Londonu. Trešajā ceļojuma dienā apmeklējām Vestminsteras abatiju. Mans iespaids – no ārpuses skaista, no iekšpuses – drūma. Audio-guide stāstīja tikai par karaļu apbedīšanas vietām, kas man nemaz nelikās tik interesanti. Tajā par laikā, no ārpuses Abatija izskatās ļoti skaista un iespaidīga. Vēlāk klejojām pa parkiem, barojām pīles un vāveres un pat redzējām divas lapsas. Hyde parkā redzējām smuku skatu – pāri ielas braucamajai daļai gāja pīļu ģimene, mašīnas apstājās un gaidīja, kamēr pīles mierīgi pāries pāri ielai. Ar nožēlu secināju, ka Latvijā diez vai auto vadītāji gaidītu, kamēr pīļu ģimene pārietu pāri ielai. Vēlāk aizgājām un Tower bridge un uzkāpām augšā. Vienkārši un skaisti. Ceturtajā dienā taisāmies uz Parīzi. Smieklīgākais ir tas, ka mūsu Eurostar vilciens ir atcelts un mums jābrauc ar citu. Bet pirms iekāpšanas vilcienā Francijas robežsargi piesienas manam vīram, prasa, kur viņš brauks, kas ir somā un cik daudz naudas ir līdz. Es pieskrēju klāt, paskaidroju, ka esam tūristi, nevis teroristi vai nelegāli viesstrādnieki, atbildu uz daudziem jautājumiem, un mēs beidzot esam ielaisti Francijas teritorijā. Eurostar vilciens brauc ar milzīgu ātrumu, ausis regulāri aizliek. Atzīšos, palika bail brīdī, ka braucām tunelī pāri Lamanšam. Vakarpusē iebraucam Francijā. Jāsaka, ka pa dienu Eifeļa tornis izskatās samērā necils un prasts, bet vakarā.... Uzkāpām augšā un ieraugām Parīzi. Tajā pašā brīdī saprotu, kāpēc Parīze tiek uzskatīta par vienu no romantiskajām pilsētām pasaulē. Sēna ar daudzajiem tiltiņiem un kuģīšiem, Elizejas lauki un Invalīdu nams, Triumfa arka, Luvra... Neskatoties uz manām mūžīgām bailēm no visa kā, Eifeļa tronī jūtos droši un bezbailīgi skatos uz visām pusēm. Romantika un vispaļāvības sajūta... Piektā ceļojuma diena murgaina. Izlēmām braukt uz Versaļu. Līst lietus. Rindas ir lielas, beidzot tikām iekšā. Pašā pilī ļoti daudz cilvēku, līdz ar to nekāda izcila apskate nesanāk. Bet dārzi – tie ir daudz ko vērti. Skan klasiskā mūzikā, darbojas strūklakas, tīri karaliskā izjūta... Tomēr, pēc Versaļas apskates secinājām, ka vilcieni atpakaļ uz Parīzi ir atcelti, jāmeklē kādas citas iespējas. Beidzot atrodam citu vilcienu staciju un gandrīz veiksmīgi aizbraucam uz Parīzes centru. Vakarā ir brauciens pa Sēnu. Uz kuģīša ļoti skaisti, skan franču mūzika, speciālajās klausulēs skan apraksts pa Parīzes objektiem. Viens no skaistākajiem kuģīšu ceļojumiem manā mūžā. Viss ir skaisti, izņemot dažus tūristus, kuri mēģina tikt uz kuģīša bez rindas vai arī nepārtraukti skraida pa kuģīti, lai nobildētos uz visu objektu fona. Sestā diena – iespaidu pārpilna. Sākotnēji apmeklējam Luvru – bezgala skaista pils. Īpaši skaists ir grieķu skulptūru spārns. Džakonda, Mēlas Venēra, Nika... Vēlāk ejam uz Sitē salu – Notre Damme, uzkāpām augšā, no kurienes paveras neticami skaists skats. Pati baznīca man gan likās drūma, neskatoties uz vairākām vitrāžām. Un tad sekoja brauciens uz Montmartu – man likās, tā ir visgaišākā vieta visā Parīzē . Māksliniecisks, brīvs rajons. Liekas, ka pati baznīca pilnīgi ieraujas mākoņos, tik gaiša tā ir. Sajūtas, kas pārņem ikvienu šīs baznīcas tuvumā ir neaprakstāmās - brīvība, vieglums. Vīrs cenšas fotografēt visu apkārt notiekošo, bet man ir svarīgas tās lietas, kas notiek iekš manīs. Vakarā braucām uz Triumfa arku, Elizejas laukiem. Nopērkam franču konjaku un sieru saviem radiem un draugiem. Septītā dienā – lidojam mājās. Lidmašīna kavējās, bet tas vairs nav svarīgi - saprotam, ka pēc pāris stundām būsim mājās. Jo, lai cik skaistas būtu klasiskā Londona un romantiskā Parīze, nekas nevar būtu labāk par Latviju, jo īpaši tik skaistā zelta rudens laikā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais