Par Vecgulbenes muižu

Vecgulbenes muiža 24.02.2014 1 min lasīšanai

Pašreizējā Vecgulbenes apbūve veidojusies 19. gadsimtā. Kompleksā ir divas kungu mājas: Baltā un Sarkanā pils, saimniecības ēku komplekss ar kūtīm, staļļiem, lopu virtuvi, manēžu, oranžēriju, kalpu mājām un „Dārznieka māja”. Muižas Sarkanā pils celta 19. gadsimta. 2. pusē kā barona Heinriha dāvana savai sievai Marisai dzimšanas dienā. Pils priekšā esot bijusi rožu plantācija, kurā audzēja ne tikai sarkanas un baltas, bet arī melnas rozes. Muižas oranžērija būvēta 19. gadsimta 2. pusē kā būtiska muižas saimnieciskā kompleksa sastāvdaļa. Tā bija apkurināma ar karstā gaisa sistēmu un tika izmantota visu gadu. Oranžērijā audzēja muižai ikdienā nepieciešamos augļus un dārzeņus un arī eksotiskus augļus, piemēram, te regulāri nogatavojās ananāsi. Pēc nostāstiem var secināt, ka viens no galvenajiem oranžērijas būvniecības iemesliem bija baroneses Marisas slimība (dilonis), kuru it kā ārstēja tropu gaiss. Ēka izvietota pie Garā kalna nogāzes tā, lai visu dienu tajā iespīdētu saule. Oranžērijas jumts visā garumā bija stiklots. Pagrabos glabājās izaudzētā raža. Ēka, kas atradās netālu no oranžērijas, tautā tika iesaukta par „Dārznieka māju”, bet patiesībā tur nevarēja dzīvot dārznieks, jo skatoties oranžērijas plānu var skaidri redzēt, ka dārznieka dzīvoklis bija ieplānots tur. Savulaik šo māju rotāja uzraksts „Theatre fon Goethe”, kas tulkojumā nozīmē Gētes teātris. Tas liek domāt, ka barona laikā šajā ēkā notikuši kultūras pasākumi. „Gētes teātra” ēku un Balto pili esot savienojusi vīnogulāju aleja.. Netālu no šīs ēkas bija ļoti grezns koka gaisa tilts, kas savienoja Pils parku ar Rūdolfa parku.