Botāniskie iespaidi un satiktie cilvēki ceļojumā Lexington KY - Sandstone MN 1.daļa
|
Edviins Rozins
|
Šis ceļojums sākas no Stanfordas Kentucky iegādājoties megabus biļetes onlinā, autobusa biļete Lexingtona (KY) - Mineapole (MN) turp atpakaļ izmaksāja ap 35$, un tā ir vērā ņemama distance ap 1000 km. uz vienu pusi.
No sākuma bija jānokļūst līdz Lexingtonai, kas ir ~70 km. Pacelts īkšķis un ar 3 māšinām nokļustu Lexingtonā. Ceļmalās vienmēr var atrast interesantus augus un pie Lexingtonas ceļmalā pamanu kaktusu audzi - tā ir kāda no opuncijas sugām. Man bija stereotips, ka katusi aug galvenokārt Meksikā un kaut kur Kalifornijā, bet ka atsevišķas sugas aizvelk līdz ASV austrumiem bija atklājums.
Lexingtonā ierodos vakarā, bet autobuss ir 7 no rīta. Domāju ka varēšu kaut kur pavadīt nakti autostacijā, iespējams ka varētu arī, bet beņki tur bija vairāk domāti cilvēku spīdzināšanai nekā sēdēšanai. Aizsteidzoties priekšā visas ceļojuma naktis bija izaicinājums garīgajai un fiziskajai veselībai. No sākuma līdz 10 vakarā nodirnēju McDonald, un tur uzzinu, ka var nakti pavadīt hospitālī uzgaidāmajā telpā un ja labi paveicās var dabūt snack un kafiju par brīvu. Tikai uzkodas atrodas kaut kur 5 stāvā. Iekārtojos krēslā uzgaidāmajā telpā, paņemu laptop un sērfoju pa netu. Idille beidzas ap 2 naktī, kad apsardze izčeko kuras personas var kvalificēties turpmāk pavadīt nakti zem hospitāļa jumta. Skatos ka bez manis uz ielas tiek izlikts onka, kuram kāja ģipsī to viņš vizina uz savdabīgiem ratiņiem. Dzirdu viņa sarunu ar apsargu, kas saka vasaras naktis ir siltas un ir tikai little rain. Little rain to nevarēja gan nosaukt, drīzāk krietna lietusgāze. Onka kreņķējas ka lietus nenāks par labu 'ģipsim. Tā palīdzot pārvietoties onkam abi aizvelkamies līdz autobusa pieturai, kur ir nojume. Abi esam slapji, bet onkam mugurā tikai t-krekls. Sēžōt jūtu, ka večuks no aukstuma tā trīc, ka beņķis dreb. Iedodu viņam savu 'džinsu jaku un pats izbaudu nakts dzestrumu. No rīta onku pavadu uz nākamo hospitāli, jo iepriekšējā hospitālī apsardze viņu jau ir piefiksējusi.
Esmu atpakaļ autostacijā un nekas neliecina, ka vispār kāds autobuss varētu parādīties, tas tomēr atnāk ar 5 minūšu novēlošanos. Autobusā visi beņķi ir aizņemti ar gulošiem nēģeriem, pie tam guļ viņi izlaidušies uz 2 beņķiem. Ja reiz kompānijas majaslapā ir teikts, ka iegādājoties biļeti sēdvieta ir garantēta, tad gribu arī sēdēt, vēl jo vairāk ka nakts nav gulēta un gribās sasildīties. Atrodu miesās slaidāku nēģeri (lielāka daļa ar saviem apmēriem tīri dabiski aizņēma 2 sēdvietas) un uzmodinu viņu. Nēgeris ir ļoti neapmierināts, taču saku ka gribu sēdēt viņam blakus. Ik pa brīdim nēgeris izmet indīgas piezīmes - te viņam rūmes nav, te elpojot viņam virsū..
Pusdienā esmu Cinncinatti, aizstaigāju līdz bibliotekai un nolemju atrast kādu ēstuvi. McDonald ir kādi 6 km attālumā, tapēc skatos pēc Lee's famous recepies, zinu ka tur var dabūt bufeti par 8 $, taču tīmeklis dod nepatīkamas ziņas - Cinncinatti šajās ēstuvēs porcijas ir mazas, galdi netīri, nelapns personāls. Bet bufetē par 8$ taču var ēst cik vien gribi. Atrodu netā kādu ēstuvi pāri Ohio upei. Pārstaigāju pāri upei pa vēsturisku tiltu, kas ir arhitektūras sēdevrs, kopējot ''šo tiltu ir uzbūvēts slavenais Brooklyn tilts. Domās jau esmu piestūmis vēderu ar daudziem cāļu ēdieniem, taču no bufetes piedāvājuma ne miņas, nu ko pasūtu kaut kādu nummura komplektu, kur ir visvairāk kalorijas un pārdevēja saka ka man esot laimējies, jo tikai trešdienās dodot 4 cāļa gabaliņus, pārējās dienās porcijā esot tikai 3.
Vakarā ir autobuss uz Čikāgu, blakus ir amerikāņu puisis kas studē diplomātiskās attiecības un tīri nemanot laiks paiet sarunās par literatūru, vēsturi, dažādām kultūrām. Autobuss ienāk 1 naktī Čikāgā, bet nākamais autobus uz Mineapoli ir 6 no rīta. Un nepatīkama realitāte, uzgaidāmā telpa ir slēgta līdz 5 no rīta. Nu neko, blandos pa nakti pa avēnijām. visapkārt debesskrāpji, tikai uz ielas neviena cilvēka. Beigās pienāk laiks kad dzelceļa stacija ir atvērta un atlaižos krēslā, lai palasītu kādu no dzelzceļa maršruta bukletiem. Domās ar vilcienu ceļoju pa Teksasu, Idaho, Kansas un citiem štatiem. Līdz pēkšņi starūkstos un uzmostos no skaļruņa kļūmes, kas izdod apdullinošu skaņu. Paldies dievam ka bija šī kļūme, jo pamodies esmu 10 minūtes pirms aiziet mans autobuss uz Mineapoli. Savādāk 5 dienas būtu jāpavada Čikāgā. Un man nav ne mazākās jausmas ko varētu sadarīt 5 dienas Čikāgā.
Dienas vidū esmu Mineapolē, taču Mineapole ar St.Paul aizņem milzīgu platību un jāpavada kādas 3 stunas sabiedriskajā transportā līdz tieku līdz pilsētas robežai. Nu ir jātiek uz ceļa un jāsāk stopēt uz Augšezera pusi. Ceļs arī ir atrasts, tikai gar ceļu nebeidzams žogs. Gar lieceļu paralēli vēl iet viens ceļš un ceru ka kaut kur taču ir jābūt nobrauktuvei uz lieceļa. Diemžēl nostaigāti jau 15 km, bet nobrauktuve kā nav tā nav. Nāk jau nakts un mēginu stopēt, pirms pašas tumsas veicās un no vadītāja uzzinu par apkārtnes ceļiem, Tieku līdz Forest lake miestam, paēdu McDonald un nosēžu tur līdz 12 naktī, kad to slēdz. Tad eju līdz highway, kurš vienlaicīgi ir arī interstate ceļš. Nogurums ir pamatīgs, bet nevar atrast piemērotu pleķi ceļmalā kur varētu gulēt. Beidzot ir neliela ieplaka zem ozola un no ceļa manu naktsvietu nevar pamanīt. Ielienu guļammaisā, taču nekāds miegs nav - guļvieta ir kā jogas treniņš - kukuružņi dur, un odi uzklūp leģioniem. Taču no rīta pamostoties izmisums sasniedz augstāko pakāpi. Gaismā redzu ka guļvieta ir uztaisīta tieši poison ivy - Rhus toxicodendron krūmā. Biju domājis ka tik tālu uz ziemeļiem poison ivy neaug, taču ..... Poison ivy nekas labs nav, jākasās līdz jēlai ādai vairākas nedēļas un pleķi paliek vēl ilgāk. Visvairāk baidos, ka nav skarta seja.
Pēc brīža esmu uz ceļa un sāku stopēt, nepaiet ne 5 minūtes un mašina apstājas. Tikai tā ir policijas mašīna. Tiek paprasīta pase, pēc tās apskates man jautā, kur esmu pavadījis nakti, saku , ka tepat pie ceļa. Vai varot parādīt vietu kur gulēju? Saku ka varu, tikai būs jāpameklē, jo esmu nogājis gar ceļu gandrīz jūdzi. Tad policists paskaidro ka uz šī ceļa atrasties un stopēt aizliegts un piedāvā aizvest līdz ceļam, kur var stopēt. Šī bija vienīgā reize Amerikā kad iznāca darīšana ar policiju. Tad sapratu, ka stopēt var tikai pie nobrauktuvēm uz highway.
Ap dienas vidu manu ka uz rokām uzmetās pūslīši un grubuļi , kas raksturīgs no saskarsmes ar poison ivy. Ap 3 dienā esmu Sandstone, nostopēju mašīnu stāstu ka meklēju wild blueberries Vaccinium angustifolium - tās ir līdzīgas kultūrmellenēm, tikai mazā auguma, mazākas ogas, bet garša daudz labāka. Man pasaka ka tepat tās augot, esot pat blueberry island. Saku, ka tālāk nebraukshu, esmu atradis ko meklēju. Taču kur ir tā blueberry island? Eju ieksā krogā un atvainojoties jautāju vecākai paaudzei, kur šeit augot wild blueberries. Un viņi ar nostaļģiju saka, ka pirms 40-50 gadiem savvaļas mellenes esot bijušas visur, bet tagad pilnībā izzudušas. Mellenes esot bijušas svarīgs ienākumu avots ģimenēm. Un brīnās ko es ķēpājos ar savvaļas mellenēm, lai ejot uz market un nopērkot, tās esaot daudz lielākas.
Amerikas savvaļas mellenēm lai tās augtu ir ir vajadzīgi meža ugunsgrēki, aizaugot ar krūmiem un ēnā tās iet bojā. Un mežu ugunsgrēki te nav bijuši ļoti ļoti sen.
Domāju, kas vēl var zināt par blueberry island. Tiem vajadzētu būt puišeļiem, nāk 3 puikas un prasu viņiem, Viņi saka kā jā esot , izstāsta ceļu, un es lai būtu drošs paņemu un pierakstu maršrutu. Pēc brīža atrodu arī slavenās savvaļas mellenes, taču ogas ir baigi mazās un nekas garša nepavisam nav tik laba kā aprakstīts internetā. Izrādās esmu nokļuvis Sandstone state park, par kura esamību pirms tam nav bijusi ne jausmas. Pašā parkā parādās melleņu audzes, taču pilnīgi nevienas ogas. Ar skumjām un depresiju domāju, ka vienīgās ogas ko varēja dabūt esmu jau apēdis.
Atrodu pašā parkā arī blueberry island, un tas ir grandiozi, jo parkā tek krāčaina upe un pašā salā nav neviena oda. Un ir arī mellenes, uz salas ir bijuši tīši vai netīši ugunsgrēki. Tikai atkal ogas izmēros ir ļoti sīkas un skaitā pavisam maz...
Turpinājums sekos...
Bilžu galerija ir domubiedru grupā http://www.draugiem.lv/group/16006570/darzkopiba/gallery/?aid=48806273
Aizraujoši un objektīvi raksti par dārzkopību , ēdamiem un dekoratīviem augiem
http://www.draugiem.lv/group/16006570/darzkopiba/
Laipni lūdzu pievienoties...