Pārgājiens Zviedrijas ziemeļos

  • 13 min lasīšanai
  • 28 foto
Abisko – Kebnekaise – Nikkaluokta 2005.gada jūnijs - jūlijs Roberts Krusts Ievads Ideja šim pārgājienam radās, lasot aprakstus VX lapā un skatoties bildes internetā par Kungsleden taku un Kebnekaisi. Sagribējās pamēģināt. Pārgājiena mērķis bija noiet maršrutu Abisko – Kebnekaise – Nikkaluokta (aptuveni 110km), visu iedzīvi (telts, pārtika utt.) nesot uz muguras, dienā noejot aptuveni 15km; uzkāpt Zviedrijas augstākajā virsotnē Kebnekaisē (2114m) un apskatīt Kirunu. Sākumā bija ideja braukt sešatā, lai varētu aizņemt visu nakts vilciena Stokholma – Kiruna kupeju, taču stabili braucēji bijām tikai četri. Nopirkām internetā (liels paldies Kārlim) gan kartes (Lantmäteriets Fjällkarta BD6 Abisko-Kebnekaise-Narvik (M 1:100 000); Högfjällskartan Kebnekaise (M 1:20000), abas kopā Ls 15), gan lidmašīnas biļetes Rīga – Stokholma (Ls 95 turp-atpakaļ), gan vilciena biļetes Stokholma – Abisko (Ls 95 turp-atpakaļ). Divas nedēļas pirms izbraukšanas viena no potenciālajām braucējām Zanda salauza atslēgas kaulu un mēs palikām trijatā – es (Roberts), mana draudzene Ieva un Jānis (Šarļiks) no mūsu orientēšanās kluba OK „Purva Bridējs”. No Zandas aizņēmāmies telti, no mana brālēna Mārtiņa sarunājām armijas pončo, kas noderētu spēcīga lietus un vēja gadījumā, „Ceļotājā” sapirkām trūkstošo inventāru, sapirkām pārtiku 11 dienām. Nosveram somas – man 22 kg (kopā ar telti), Ievai 15 kg, Jānim 18 kg. Tā kā lidojām ar lidmašīnu, gāzes balonus prīmusam bijām domājuši nopirkt Stokholmā. Turpat arī vajadzēja nopirkt smēru, kas domāts speciāli priekš Lapzemes knišļiem. Nu bijām gatavi ceļam ... 1.diena. 25.jūnijs, sestdiena. Rīga – Stokholma – Abisko Ar lidmašīnu plkst. 7.20 no Rīgas lidojam uz Stokholmu. No +23 ielidojam +14, turklāt līņā lietus. Ar autobusu Ārlandas lidosta – Stokholma (SEK 89) nokļūstam līdz centrālai stacijai. Nododam milzīgās somas stacijas mantu glabātuvē (SEK 35) un dodamies ekskursijā pa Stokholmu. Aizejam līdz kuģa „Estonia” piemiņas vietai un Skansenam. Plāns nopirkt gāzes balonus izgāžas, jo šodien izrādām zviedriem ir nacionālie svētki – Midsummer un visi veikali ir ciet (iepriekš veikala „Naturkompaniet” skatījāmies, ka veikals sestdienās strādā...), par laimi aptieka strādā un nopērkam līdzekli pret vietējiem moskītiem (SEK 87). Gāzes balonus nolemjam pirkt Abisko (cerams, ka būs). Ieturam karaliskas pusdienas ķīniešu restorānā (SEK 109, ēd cik vari apēst) un plkst.17.58 sēžamies vilcienā Stokholma – Narvika, kas pēc 18 stundām mūs izsēdinās mūsu pārgājiena sākumpunktā – Abisko tūristu stacijā. Vilciens – 6vietīgas kupejas, gultas 3 stāvos, nekas īpašs, taču pilns līdz malām. Mūsu kupejas biedri – pensionāru pāris un džeks, kurš brauc apskatīt Kirunu. Vakariņās vilciena restorānvagonā – tomātu, nūdeļu zupa ķīniešu gaumē (SEK 35) ar līdzpaņemtajām maizītēm. Ieva: "Gribu vēl pieminēt, ka neskatototies uz to, ka Stokholmā nu jau ir pabūts ļoti daudz reižu, nekad nebija nācies pabūt “China Market”, jeb ķīniešu preču veikalā. Tas laikam arī bija šīs dienas interesantākais notikums – veikals piebāzts ar dažādiem interesantiem ķīniskas izcelsmes pārtikas produktiem. Es staigāju un visu pētīju kā muzejā. Pilns ar visādiem veidojumiem – tā kā augļiem- ne augļiem, tā kā dārzeņiem- ne dārzeņiem. Nu katrā ziņā pilns ar neredzētām lietām." 2.diena. 26.jūnijs, svētdiena. Abisko – Abiskojaure (16 km). Pirmo nakti vilcienā visi krācām, īpaši pensionāru pāris. Brokastīs ieēdam maizītes ar tēju. Plkst.12.16 iebraucam Abisko, aizejam uz tūristu staciju un... yes! gāzes baloni plauktos vairumā. Principā vari atbraukt pliks (bet ne nabags) un visu sapirkt tepat uz vietas. Laiks labs, brīžiem drusku līņā. 13.00 izejam no Abisko tūristu stacijas, drīz nonākam līdz Kungsleden sākumam. Kungsleden taka – 425 km gara taka, kas sākas Abisko un beidzas Hemavan. Vasarā domāta haikotājiem, ziemā – slēpošanai un braukšanai ar sniega motocikliem. Pirmais hailaits – Abisko kanjons – super ! Taka pārsvarā iet gar Abiskojåkka upi. Odus un moskītus kaut kā nemana, jocīgi. Apmēram 5km no takas sākumpunkta dienas foršākie skati – krāces un ūdenskritumi. Iespaidīgi skati, fočējam uz nebēdu. 18.00 esam nokļuvuši līdz Abiskojaures tūristu apmetnei. Lūk arī pārsteigums – par teltsvietu prasa SEK 80 no cilvēka , lai gan pēc ½ stundas gājiena uz priekšu beidzas Abisko nacionālā parka teritorija un telti var celt, kur iepatīkas un bez maksas. Tā arī darām. Vakariņās – griķi+cietžāvēta desa+tēja. Forši. Lietus arī vairs nelīst. Moskīti un odi tā arī neparādījās (tpu, tpu, tpu). Ieva: "Vēl jāpiezīmē, ka no internetā pasūtītās kartes brīžam nu neko nevar saprast (neskatoties uz to, ka visi esam rūdīti orientieristi). Baigi bijām nolēmuši sasniegt vienu atpūtas vietu, lai ieturētu pusdienas, bet pēc brīža konstatējām, ka kaut kā nemanot jau esam sen garām. Jankas GPS šādos brīžos lieti noderēja." 3.diena. 27.jūnijs, pirmdiena. Abiskojaure – Alesjaure (20 km). 8.30 esam augšā. Paēdam auzu putru, padzeram kafiju un dodamies ceļā. Sākums diezgan pagrūts, nedaudz jūt vakardienu, turklāt sākumā ir kāpums. Nolemjam ieturēt grafiku – stundu ejam, 10min. pauze. Garddenvaggi ielejā pūš dzestrs vējš, lietus gan par laimi nav. Knišļi arī nav parādījušies. 14.00 sasniedzam Radunjarga mājiņu, kurā bez mums vēl atpūšas 2 pieaugušie un 1 atrubījusies meitenīte. Iekšā apžāvējam drēbes un ieturam pusdienas – zupu ar sausiņiem. Aprunājamies ar zviedrieti, kura iet mums pretējā virzienā, viņa saka, ka Tjäktapasset pārejā esot baigais sniega lauks, kuram labāk iet apkārt. Ņemsim vērā. 15.30 izejam no mājiņas. Aizejot līdz takai, konstatēju, ka karte palikusi mājiņā. @#_%! Eju pakaļ. 18.00 sasniedzam Tjålmevaggi ieleju un lūk, atkal pārsteigums – upe bez tiltiņa. Paejam un augšu, uz leju, līdz vienā vietā tiekam pāri, kājas tomēr slapjas. Īsi pirms galamērķa beidzot sastopam ziemeļbriežus, kuri no mums reāli noraustās un iet ar līkumu. 18.50 sasniedzam Alesjaures kalnu namiņu. Veikaliņā nopērkam šokolādi, kuru baigā steigā notiesājam. Teltis uzceļam otrā pusē Aliseatnu upei. Vakariņās – kartupeļu biezenis+ tušons+tēja. Desertā – LB vodka. Labais ! Rīt īsā diena – 12 km. Ieva: "Jāatzīstas, ka kādā paguruma brīdī jau man iešāvās galvā doma par to, vai tiešām man vēl 9 dienas būs nepārtraukti jāiet ar to smago mugursomu plecos, bet necik liela vaļa šādai domu attīstībai netika ļauta, jo fantastiskie kalnu skati, dabas neskartība radīja stiprākas un pozitīvākas emocijas. Tomēr vakarā viss dienas veikums bija jūtams tieši plecos – kad lūdzu Robertam, lai nedaudz izmasē tos, tad katrs pieskāriens tika pavadīts ar nelielu iekliegšanos no manas puses, jo tie sāpēja pamatīgi." 4.diena. 28.jūnijs, otrdiena. Alesjaure – Tjäktavagge (22 km) Jā... Īsā diena izvērtās vēl garāka kā vakar. Sākumā bijām ieplānojuši iet līdz Tjäktas kalnu namiņam, bet, tā kā laiks bija baigi labs, nogājām daudz vairāk. Bet nu par visu pēc kārtas. Brokastīs – piecgraudu putra+žāvēti augļi+tēja. 11.00 izejam no Alesjaures. Vakar vakarā pleci sāpēja tā, ka likās, šodien būs baigi smagi, taču laikam vakariņu deserts (skat.iepriekš) bija darījis savu un gāja baigi raiti. 14.30 netālu pirms Tjäkta namiņa ēdam pusdienas – tomātu zupa ar sausiņiem. Odi un knišļi joprojām nav parādījušies, varbūt nemaz neesam Lapzemē, taču karte daudzmaz atbilst . 16.15 sasniedzam Tjäkta namiņu un nolemjam jau šodien šķērsot Tjäktapasset pāreju (1150m) – augstāko punktu uz Kungsleden takas, nokāpt lejā un nakšņot jau ielejā, jo nevar zināt, vai rīt būs tikpat labs laiks kāpšanai. Līdz pārejai baigais sniega lauks (laikam tas pats, par kuru vakar stāstīja zviedriete), taču nolemjam iet pāri, nevis apkārt, jo neizskatās tik traki, turklāt apkārt ir baigais līkums un nevar zināt, kā būs ar upīšu šķērsošanu. Sniegs līdz celim, vietām iegrimst arī dziļāk, labi ka Latvijā nopirkām bahilas. 18.00 sasniedzam Tjäktapasset. Mājiņā satiekam 3 vāciešus (iesaucam viņus par „šnelleriem”) – tēvs+dēls+dēla draugs, kuriem arī mērķis ir uzkāpt Kebnekaisē. Tēvs pagājušajā gadā jau mēģinājis, taču sliktu laika apstākļu dēļ nav sanācis. Nedaudz atvelkam elpu un kāpjam lejā. Atkal kūstoši sniega lauki, strauti, kājas sen jau kā slapjas, tādēļ nemeklējam nekādus apkārt variantus, bet minam pa taisno. Ielejā pūš baigais vējš, aizvēju atrast pagrūti. 20.15 beidzot atrodam daudzmaz sausu vietu un uzceļam telti. Vakariņās – rīsu pārslu putra+desa+tēja. Desertā – LB vodka (jau iet uz beigām). 24.00. Deserts ir cauri. Spēlējam „meļus”. Teltī temperatūra +7C, var redzēt dvašu. Ārā gaišs gandrīz kā dienā, ejam skatīties pusnakts sauli, taču ir nomācies un sauli neredz. 5.diena. 29.jūnijs, trešdiena. Tjäktavagge – Singi (15 km) 10.00 mostamies. Brokastīs – auzu putra+tēja+C vitamīns. Debesis skaidras, laiks baigi silts, saulains. 12.00 izejam un 13.15 esam Sälka namiņā. Satiekam „šnellerus”, kuri pēc vakardienas vētras (viņu izpratnē) izdomājuši pusdienlaikā iet pirtī . Nopērkam un apēdam šokolādi. Skati abās Tjäktavagge ielejas pusēs iespaidīgi – sniegotas virsotnes rindās vien. Neilgi pirms Kuoperjakkas iespaidīgs skats uz Čuhčavaggi ieleju. Vēl nedaudz uz priekšu sasniedzam Kuopervagge ieleju (kreisajā pusē), pa kuru bijām domājuši sākumā iet uz Kebnekaisi caur Tarfalu, taču vakar jau nolēmām, ka iesim caur Singi, jo Kuopervagge ielejā vēl baigi daudz sniega, kurš strauji kūst, turklāt tur taka nav marķēta un tādos apstākļos negribas riskēt. Turklāt Tarfala ledāju apskate visdrīzāk izvērstos par sniega lauku apskati. 16.00 sasniedzam Kuoperjakku. Pusdienas – baraviku krēmzupa+sausiņi. Netālu pirms Singi uz Tjäktajåkka upes iespaidīgs ūdenskritums – Silverfallet. Fočējamies uz nebēdu. Turpat netālu atrodam lielisku teltsvietu. Vakarā veļas diena. Siltā laika iespaidā beidzot sāk parādīties arī sen gaidītie odi un moskīti, pagaidām gan vēl tikai daži. 19.00 vakariņas – kartupeļu biezenis+tušons. Desertā – šokolāde un karsts C vitamīna dzēriens. Seja deg kā ugunī, cerams ka tikai no saules un vēja, bet ne no veļas mezgāšanas ledainā ūdenī... 21.45. Atkal spēlējam „meļus”. Seja deg tā, ka uz tās varētu olas cept. Ārā knišļi sāk vairoties, laikam rīt būs jāķeras pie zviedru speciālā knišļu smēra. 22.43. Baigi gribas ēst. Apēdam pēdējo paku sausiņu, rīt Kebnekaises kalnu stacijas veikaliņā gan jau nopirksim. 24.00. Ieva neļauj apēst ½ desu, ko esam ietaupījuši. Ejam atkal skatīties pusnakts sauli, šoreiz veiksmīgi. Debesis skaidras, saule spīd kā dienā. Super !!! Uztaisam 2 lieliskas bildes. 6.diena. 30.jūnijs, ceturtdiena. Singi – Kebnekaises kalnu stacija (16 km) 9.00 pamostamies no savādas rukšķēšanas un dipoņas – mūs bija apciemojuši ziemeļbrieži, kuri pēc īsa brīža aizmuka. Brokastīs – auzu putra+tēja+C vitamīns. Mēs ar Janku nodzenam bārdu. Sasmērējamies ar pretiedeguma krēmu un 11.00 dodamies ceļā. Laiks baigi karsts (+27C) un saule cepina kā uz pannas. Laddjuvaggi ielejas kreisajā pusē arvien augstākas virsotnes. 14.00 pusdienas – vistas zupa+ ½ desa+rīsu pārslas. Cilvēki parādās arvien vairāk. Netālu no Kebnekaises kalnu stacijas skatam paveras Kitteldalen ieleja, pa kuru rīt domājam kāpt Kebnekaisē. Pirms Kebnekaises virsotnes skatam paveras klinšu siena, kuru var apiet pa kreiso pusi, uzkāpjot un nokāpjot blakus virsotnē Vierramvare (1711m). Skats iespaidīgs, neticās, ka tur varētu iet taka. Jo tuvāk kalnu stacija, jo lielāks nogurums, galvenokārt gan no saules un karstuma. 18.00 sasniedzam Kebnekaises kalnu staciju. Piecās dienās noieti nepilni 90km. Laiks vēl joprojām lielisks un daudzi cilvēki to izmanto kāpšanai Kebnekaisē. Ieva: "Sasniedzot Kebnekaises kalnu staciju, pārņemt tāda kā vilšanās sajūta – ir zudusi pirmatnīgā vientulības sajūta, jo te pēkšņi ir tik daudz cilvēku, kas atlido ar helikopteru, dzīvo viesnīcā, ēd restorānā, pa dienu iziet pastaigāties un nosauc to par atpūtu brīvā dabā... bet varbūt tā liekās tikai tāpēc, ka esam noguruši pēc šodienas gājiena." Netālu no kalnu stacijas atrodam teltsvietu un iepērkamies veikaliņā – sausiņus, pupiņas tomātu mērcē, saldējumu, dažas bulciņas un čipšus, Ieva un Janka nopērk saulesbrilles, lai rīt nežilbst acis no lielajiem sniega laukiem. Beidzot parādījusies zona mobilajiem telefoniem, apmaināmies īsziņām ar tuviniekiem. Vakariņās – griķi+tušons+pupiņas tomātu mērcē. Desertā – tēja+čipši. Kā pazūd saule un vējš, tā parādās knišļi, tādēļ veikli salienam teltī. Kaļam plānu rītdienas kāpienam. 7.diena. 1.jūlijs, piektdiena. Kebnekaises kalnu stacija – Kebnekaise – Kebnekaises kalnu stacija (25km). Šodien lielā diena – kāpjam Kebnekaisē. 6.50 mostamies. Pie debesīm neviena mākonīša, laiks ideāls. Brokastīs – piecgraudu putra+žāvēti augļi+tēja. Iemetam somās dažas drēbes, sausās zupas, prīmusu, gāzi un ūdeni, 8.40 izejam, pārējās mantas atstādami teltī. Sākums diezgan līdzens, 9.40 sasniedzam Kitteldalen ieleju, vēl pēc ½ stundas esam pie Kittelsjon ezeriņa. Sākas diezgan stāvs kāpiens pa sniegu, bahilas lieti noder. Satiekam „šnelleru” vadītāju (vienu pašu, divi jaunie laikam nav īsti gribējuši kāpt), kurš jau nāk lejā no virsotnes – esot izgājis 4.15 un 8.15 bijis virsotnē. Sasniedzam sedlus, kur vienā pusē Tuolpagorni (1662m), otrā Vierramvare (1711m), kura mums jāškērso. Kāpju aiz Jāņa un Ievas nedaudz lēnāk, lai nesaforsētu. Jākāpj pa akmeņiem un nobirām, vietām pa sniegu. Mežonīgi slāpst, nepārtraukti dzeru ledaino ūdeni no upītēm, kas iztek no ledājiem. Ap 12.00 sasniedzam Vierramvare virsotni (1711m). Tālāk taka ved lejā (200m) Kaffedalen ielejā, pēc tam atkal kāpiens augšā, atkal sniegs un akmeņi. Sniegā grimst krietnu gabalu virs ceļgala, sniegs saulē strauji kūst. Ap 14.00 sasniedzam Toppstugan kalnu namiņus (1900m). Tālāk līdz Kebnekaisei taka ved pa milzīgu sniega lauku. Laiks lielisks – saulains, silts, bezvējš, pie debesīm tuvākā apkārtnē neviena mākoņa. Cilvēki diezgan padaudz, laikam jau labā laika iespaidā. 14.30 sasniedzam Zviedrijas augstāko virsotni – Kebnekaisi (2114m). Visapkārt lieliskas apkārtējo kalnu un ieleju ainavas. Pafočējamies un laižam lejā. Pie namiņiem ēdam pusdienas – vistas zupa+rīsu pārslas+desa. Atpakaļ jāiet pa to pašu taku, tātad atkal jāšķērso Vierramvare. Baigi uzmanīgi jāiet pa akmeņu nobirām, jo vietām var noripot lejā kopā ar tām. Nedaudz sāk sāpēt ceļgali, taču ar īsām pauzēm turpinam ceļu. 19.40 beidzot esam pie telts. Noietas 11 stundas, 25 km, kopējā augstumu starpība 2100m. Visi kāpumi bija diezgan pastāvi (40...60 grādi, kā kurā vietā). Vakariņās – kartupeļu biezenis+tušons+pupiņas. Iedzeram C vitamīnu. Izstaipam kaulus, salienam teltī, ieraujam balzamu, uzspēlējam „durīti”. Ieva: "Katrā ziņā kāpiens it nemaz nav sarežģīts no kalnu kāpšanas viedokļa,protams fiziski grūts gan, bet katrs, kam ir krietna deva gribas spēka, to var paveikt. " 8.diena. 2.jūlijs, sestdiena. Kebnekaises kalnu stacija Šodien atpūtas diena. Izguļamies līdz 9.00, ilgāk nav iespējams, jo baigais karstums. Brokastīs tikai tēja, kafija. Pēc brokastīm 2 stundu sauļošanās pasākums, vēlāk otrās brokastis – zupa+sausiņi. Šodien var just, ka ir brīvdiena, jo helikopters, kas no Nikkaluoktas atved neiespringstošos tūristus, kursēja nepārtraukti, brīžiem pat divi. Ap 13.00 aizejam apskatīties Elsas tiltu, kas nosaukts par godu kādreizējai ilggadējai kalnu stacijas vadītājai. Apskatamies milzīgos klinšu bluķus un kāpjam atpakaļ. Pusdienās – pupiņu zupa, pēc tam spēlējam kārtis, iedzeram balzamu. Ik pa brīdim aizskrienam uz veikaliņu pēc saldējuma. Vakariņās – kartupeļu biezenis+desa. Desertā – tēja+sausiņi+apelsīnu marmelāde. 21.00 jau esam teltī. 9.diena. 3.jūlijs, svētdiena. Kebnekaises kalnu stacija Tā kā ceļu līdz Kebnekaises kalnu stacijai bijām nogājuši par vienu dienu ātrāk kā plānots, turklāt rezerves (sliktu laika apstākļu dēļ) dienu kāpšanai Kebnekaisē nenācās izmantot, šodien iznāca vēl viena neplānota atpūtas diena. Sauļojāmies, ēdām, gulējām, spēlējām kārtis. Brokastīs – piecgraudu putra+žāvēti augļi. Pusdienās – zupa. Launagā – maizītes ar sieru un ziemeļbrieža gaļu, saldējums. Vakariņās – griķi + tušons+pupiņas tomātu mērcē (izcils ēdiens :) ) . Desertā – tēja+krekeri+maizītes. Sāk jau nomākt tas karstums, kas te valda. Rīt jātaisās prom uz Nikkaluoktu. Ieva: "Patiesībā jau bijām domājuši, ka šodien varētu izmest nelielu līkumiņu un apskatīties kādu ledāju un morēnas, bet laikam iepriekšējo dienu slodzes iespaidā nolēmām – kāpēc kaut kur iet, ja var neiet" 10.diena. 4.jūlijs, pirmdiena. Kebnekaises kalnu stacija – Nikkaluokta – Kiruna (19km + 63km) Brokastīs auzu putra+tēja. Izejam 11.15. Drausmīgākā diena visa pārgājiena laikā. Knišļi sarodas arvien vairāk. Eju lamādamies un dauzīdams odus. Nespēju iedomāties, ka šādi varēja būt jau no paša pārgājiena sākuma. Tādā garā ejot, nolemjam šodien tikt līdz Kirunai un 2 dienas līdz vilcienam padzīvoties pa turieni. Janka tā kā īsti negrib, bet mums ar Ievu gan domas jau ir siltā dušā un mīkstā gultā. Pusdienas nav laika ēst, jo jāpaspēj uz pēdējo autobusu uz Kirunu 17.10. Raitā tempā nosoļojam 19 km līdz Nikkaluoktai, esam tur 16.40, pēc ½ stundas jau sēžam autobusā uz Kirunu. Tur pirmais hostelis („STF Youth Hostel”) ir pilns, taču mums iesaka citu („Kiruna Rumsservice”), kurā dabūjam trīsvietīgu istabu+virtuve+duša (SEK 450 par nakti par istabu). Ieva: "Vakariņas karaliskas – kartupeļu biezenis+tušons+svaigi gurķi, tomāti. Puišiem aliņš, man apelsīnu sula. Saldajā āboli. Kāds kaifs to visu pagatavot atkal virtuvē un lēnām, pie galda, pēc siltas dušas, apēst. Visi esam pamatīgi nodeguši saulē. Piem.man ir nodegušas kājas, ejot šortos, laikam būs jāguļ stāvus." 11.diena. 5.jūlijs, otrdiena. Kiruna Izgulējušies mīkstās gultās, pamostamies ap 9.00. Paēdam brokastis (putra), dodamies apskatīt Kirunu. Aizejam līdz vietējai baznīcai, mērijai un pilsētas dibinātāja mājai – muzejam. Atnākam atpakaļ pusdienās (zupa+siermaizes). 15.20 izbraucam uz Jukkasjarvi. Tur apskatām vietu, kur ziemā būs ledus viesnīca, apskatām arī ledus skulptūru izstādi „ledusskapī”, kurā jau glabājas ledus šīs ziemas viesnīcas celtniecībai. Temperatūra iekšā – 50C, mums izsniedz jakas ar kapucēm un cimdiem. Nobaudām brūkleņu sulu no ledus glāzēm, noskatāmies filmu par viesnīcas celtniecību. Vēl Jukkasjarvi apskatām sāmu brīvdabas telti, vietējo baznīcu. 19.30 esam atpakaļ viesnīcā. Vakariņās – kartupeļu biezenis+frikadeles+salāti. Vēlāk skatāmies Eurosportā vieglatlētiku, mūsu Miļkēvičs 800m dabūja 3.vietu. Ieva: "Kiruna ir pilsēta, kas sākusi veidoties pēc dzelzsrūdas raktuvju atklāšanas pirms 100 gadiem pašos Zviedrijas ziemeļos. Šodien pilsētā ir aptuveni 20 tūkst.iedzīvotāju. Pateicoties tam, ka raktuves darbojas cauru dienakti visu gadu, zem un ap pilsētu esot krietni izrakņāts un tai draudot iebrukšana. Tādēļ tuvāko 30 gadu laikā daļa pilsētas tiks pārcelta uz citu vietu. Patreiz notiek publiskā apspriešana, kur un kā pārvietot dzelzceļu un autoceļus, kas patreiz ir visapdraudētākie. No tā būs atkarīgs, uz kuru pusi tad tiks pārcelta pati pilsēta. Tā ka šis bija laiks, kad Kirunu varēja vēl apskatīt tās sākotnējā vietā un veidolā, jo kas to zin, kur tā atradīsies un kāda izskatīsies pēc kāda laika". 12.diena. 6.jūlijs, trešdiena. Kiruna Pamostamies ap 9.00. Mums ir atļāvuši palikt līdz pat pēcpusdienai (parasti izčekošanās ir plkst.10.00), tā kā varam bez steigas savākt mantas un sakopt mūsu istabiņu. Skatāmies Eurosportā balsošanu par 2012.gada vasaras olimpisko spēļu norises vietu. Izskrienam līdz veikalam pēc paikas, esam atpakaļ tieši uz rezultātu paziņošanu – Londona ir vinnējusi. 18.00 esam Kirunas stacijā, nopērkam vietējo limonādi „Limonāde” (nu dikti interesants padzēriens). Vilciens atkal pilns līdz malām, lielākā daļa – mazi dāņu skauti un gaidas. Vakariņās ieēdam maizītes un liekamies gulēt. 13.diena. 7.jūlijs, ceturtdiena. Stokholma – Rīga 12.00 iebraucam Stokholmā. Nododam mantas stacijas mantu glabātuvē (SEK 35) un dodamies uz „Cosmonova” – zviedru dabas un vēstures muzeju, noskatīties filmu par dabas katastrofām – vulkāniem, zemestrīcēm, tornado. Iespaidīgi, gribētos noskatīties kādu filmu par kalniem. Vēlāk izstaigājam centru, vecpilsētu, paēdam pusdienas restorānu centra „Kungshallen” restorānā „Latino Cajun” – grillēta gaļa+frī kartupeļi+pupiņas+salāti+Pepsi (SEK 70). 18.00 esam lidostā, notērējam pēdējās kronas, 20.00 jau esam lidmašīnā, pēc 1st15min nolaižamies Rīgā. Mājās mūs sagaida pārsteigums – liels šķīvis ar zemenēm, ko veikli notiesājam. Labais !!! PALDIES: Kārlim – par palīdzību karšu un vilciena biļešu iegādē. Zandai – par telti (bija baigi labā). Mārtiņam – par armijas pončo. Pirmajās dienās ļoti noderēja. Ilzei – par siltajām jakām. Mammai un tētim – par nogādāšanu lidostā, puķu pieskatīšanu un zemenēm. VISLIELĀKAIS PALDIES: maniem ceļabiedriem Ievai un Jānim. NODERĪGAS LIETAS: www.connex.se – vilciena biļetes http://www.traildatabase.org/countries/sweden.html - viss par pārgājieniem Zviedrijā http://www.stfturist.se – nakšņošanas iespējas Zviedrijā http://www.bakgrundsbilder.se/kebnekaise/index.php - foto http://www.naturkompaniet.se – inventāra veikali http://www.lappland.se – viss par Lapzemi http://www.travelnotes.de/scandi/scandi.htm - pārgājieni Z - Zviedrijā http://fjallen.nygardh.net/mountainpictures/index.html - daži maršruti


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais