Rīga - Senegāla ar autostopiem II

  • 3 min lasīšanai
Kasablanka un Nabils Bet lai nu kā, tomēr tūrisma profesionāļu skepse mani nepārliecina un mēs dodamies uz Casa Blanca jeb oriģinālajā (arābu) vārdā – Dār al-beidā’a. Pilsēta mani pārsteidza. Varbūt visvairāk tieši cilvēku mentalitātes ziņā.. Kāpēc? Nu, pirmkārt laikam tāpēc, ka ne jau katrā zemes pleķītī var sastapt pārliecinātu rastamānu, kā Nabils. Iepazīšanās. Mēs vēlā vakarā, tikko nokļuvuši Kasablankā, apjukuši un noguruši šajā septiņu miljonu cilvēku apdzīvotajā pilsētā, meklējam okeāna piekrasti, kur varētu nedaudz atpūsties pēc dienu garās stopēšanas un iekurināt tikko nopirkto ūdenspīpi. Nespējām mirklī noorientēties, tāpēc neatradām, kā okeānam piekļūt. Aprunājāmies par šo problēmu ar pagaidām vēl nepazīstamo Nabilu, kuru satikām uz ielas. Nabils acumirklī saprata mūsu situāciju un teica: “Beidziet muļķoties, es jau zinu, ka jūs tagad neinteresē okeāns. Jūs gribat vietu, kur pārnakšņot. To var pie manis.” Dodamies pie viņa uz mājām, kur pie sienas Francijas karogs un uzraksts – vive la liberte! Jau no paša sākuma viņš uzsvēra, ka tic brīvībai, mīlestībai un iecietībai pret citiem. Atšķirībā no Latvijas make love not war Nabila idejas un filozofija šķita īsta, bez pompa un liekulības. Par to liecina kaut vai viņa īpašā viesmīlība, kuru viņš pats saistīja ar savu rastamāna būtību. Lielākajā Marokas pilsētā pavadījuši četras dienas, atvadāmies no modernā arābu revolucionāra un dodamies uz pilsētu Marakešu, kur mums jāsatiekas ar Jāni un Anselu. Šķērsojot Savienību. Versija II. 21. jūlijs. Jāņa piezīmes. Pirmajā dienā nokļūstam līdz Lietuvas dienvidiem, netālu no Polijas robežas. Tā kā pirms tam neesmu īpaši tālu nekur braucis, pat Polijā daba liekas savādāka. Šeit satiekam itāli, kurš braukā pa pasauli ar savu busiņu un suni, divatā. Itālijā viņam pieder kafijas rūpnīca, tāpēc finansiāli braucējs ir ļoti labi nodrošināts. Itāļa ceļošanas veids ir interesants – viņš brauc. Viņš skatās. Viņš ierauga kādu objektu. Viņš, neizkāpjot no busiņa, to nofotografē. Viņš apbrauc šai vietai divas reizes apkārt. Viņš traucas tālāk. Nākamā ievērības cienīgā vieta ir kāds benzīntanks netālu no Varšavas, kurā mums nākas pavadīt veselas piecas (!!!) dienas. Ārkārtīgi grūti ir sarunāt kādu fūri, kas mūs varētu paņemt līdzi. Sākumā kāds vācietis sola līdz Vācijai aizvest, pārdomā, vēlāk čehs līdz Čehijai, atkal pārdomā, arī stopēšana nevedas. Beigās kaut kā izkuļamies ārā no nekurienes un nolemjam mainīt stopēšanas stratēģiju. Stopēsim atsevišķi ar norunu tikties konkrētās vietās. Viss šķiet saprātīgi līdz brīdim, kad notiek negaidītais - mans ceļojuma biedrs uz piecām dienām pazūd. Vēlāk uzzinu, ka pat tikusi izsludināta Interpola meklēšana, jo mana māte satraukusies par faktu, ka viņš nozudis Eiropas plašumos. Par laimi, puisim bija tikai beidzies telefona kredīts un mēs laimīgi satiekamies vienā no kontroles punktiem – pilsētā Grācā, Austrijā. Grācā dzīvo pazīstama meitene, pie kuras paliekam pāris dienas. Tā kā mums abiem bez lielajām somām līdzi ir ģitāras, pa dienu spēlējam uz ielām, bet vakaros šo naudiņu tērējam izklaidēm. Spēlējot divatā, nopelnām ap 40 eiro stundā, kas izveido pagalam ērtu un patīkamu dienas ritmu – pa dienu divas stundas paspēlējam, vakarā un naktī peļņu notriecam krogos... Vienā no atpūtas pasākumiem satiekam divas daiļā dzimuma pārstāves, kurām ļoti iepatīkas mūsu ideja stopēt cauri Eiropai. Stopēšana jauktās komandās notiek līdz kanāliem Venēcijā. Apskatām pilsētu, šķiramies no meitenēm un dodamies ekspedīcijā pa visu Ziemeļitāliju – brīžiem stopējot, brīžiem braucot ar salīdzinoši lētajiem vilcieniem. Sākotnēji nakšņojam teltīs, bet jau Francijā un vairāk uz dienvidiem tās nav vajadzīgs, jo paliek siltāks. Guļam visur – parkos, uz ielām .. protams, arī naudas taupīšanas nolūkos. Salīdzinoši ar Matīsu, esam pamatīgi iekavējuši grafiku. Kamēr bijām iestrēguši Polijā, viņi jau bija sasnieguši Spāniju. Savukārt, kad mēs esam Francijā, viņi jau ir Marokā! Ir brīži, kad vispār apšaubu Āfrikas sasniegšanu! Pie tā vainīgs arī mūsu nesteidzīgais ceļošanas ritms - iepatīkas kāda vieta, paliekam, padzīvojam... tikai tad braucam tālāk. Tā kā Spānija stopētājiem ir ļoti nepateicīga un Āfriku vēlams sasniegt pēc iespējas ātrāk, izmantojam vilcienus. Pirms pāris gadiem bijis notikums, kad stopētāji bijuši sasodīti slepkavas, un tagad spāņi baidās, jo notikums zināms ir visā valstī. No Spānijas dodamies ar prāmi pāri Vidusjūrai. Ceļojumu laikā ir redzētas neskaitāmas pilis un cietokšņi, mājiņas un villas, sētas un žogi, kas likumsakarīgi noved pie situācijas, ka pārsteigt mūs ir grūti. Bet tomēr. No prāmja saskatām pirmās Āfrikas kalnu grēdu aprises un jūtam - Eiropa ir aiz muguras un tuvojas melnais kontinents. Autore: Liene Lapševska, iCelo.lv Turpinājums sekos ...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais