Mana nometne:)

  • 2 min lasīšanai
Mans ceļš uz Ungāriju domās sākās jau pirms Jāņiem. Ap to laiku mana direktore(es pati strādāju Madonas jauniešu iniciatīvu centrā) pastāstīja, ka jūlija sākuma pusē no 12.07. - 20. 07. būs iespēja kopā ar jauniešiem aizbraukt uz Mākslas un amatniecības nometni Ungārijā, pilsētiņā Kozard. Piedāvājums likās interesants, tomēr tādas pieredzes kā piedalīšanās nometnē(nerunājot par to, ka šī bija ārvalstu), pat ne Latvijā organizētas, man nebija.Izaicinājums man pašai, ko labprāt pieņēmu:) Tā kā nometni pārstāvēja 5 dalībvalstis, taj skaitā Latvija, Igaunija, Rumānija, Itālija un pati Ungārija, tad arī latvijas pusi pārstāvēja gan Madonas 6 aktīvi talantīgi jaunieši, un arī Līvānu meitenes, kopā ar delegācijas vadītāju un mēru. Ceļš uz tālo Ungāriju..bija nenormāli nogurdinošs...Polija...Tik plaša, gara valsts, un trakākais, ka skatoties pa logu nav kur acis "pieķert", jo visur lauki, pļavas, un baznīcas. Nu jā, šaj katoļu valstij baznīcas nudien ir skaistas!Tas gan:) Kad tuvojamies Slovākijai ir jau satumsis.(robežvalstij ar Ungāriju).Prieks un arī satraukums ir manāms, jo izrādās, ka esam nobraukuši atļauto laiku un nu Kaut kur Slovākijas vidienē mums būs jāguļ.Esam nedaudz vīlušies, un tomēr, jaunieši ir jaunieši, un mēs nolemjam apstāties kādā no benzīntankiem, kur uzrīkojam nelielu tusiņu sev par prieku!Kristiāna ir paņēmusi līdzi portatīvo datoru un disene ar jautriem gabaliem var sākties...Mums garām nepārtraukti pabrauc kāda mašīna, un visi ar interesi skatās, kas te notiek, laikam jau tāda jautrība te negadās katru dienu!...Gulēt mazajā Mercedez Benz Sprinter busiņā gulēt nevēlamies un tā kā nakts ir samērā silta, tad pat Līvānu mērs labprātāk guļ pie busa zālājā....Jau vakarā mūsu deguni saož ko aizdomīgu....No rīta pamostamies nedaudz stīvas, jo gulēt guļammaisā zem klajas debess nešķita pārāk ērti.Un ā, tas ko saodām vēl vakar izrādās kanalizācijas akas tepat pie mūsu galvām..FUJ:)Varam turpināt ceļu. Pēc aptuveni sešu stundu brauciena esam savā gala mērķī, pilsētiņā Kozard.Mūs sagaida nometnes organizators, nedaudz satraucies un tomēr laipns!Ierāda mums viesu mājas, kas ir tik pārsteidzoši skaistas un mājīgas, ka mēs uzreiz sajūtamies laimīgas. Vēl pa ceļam uz Kozard, esam izlozējušas, kādā secībā dosimies uz dušu, jo mazgāties vēlas ikviens no mums!Ar ūdens padevi gan tā pašvakāk, jo mazgāties gribētāju ir daudz:) Dodamies pilsētiņas apskatē.Ārā ir 36 grādi.Man tas šķiet par daudz, es cepjos kā uz pannas, un peldkostīmā jau gluži nestaigāšu apkārt, ņemot vērā vēl piedevām faktu, ka esmu taču delegācijas vadītāja:) Pilsētiņu gan vairāk nosaukšu par ciematu, jo tajā mitinās tikai 300 iedzīvotāju. Bet daba Kozard apveltījusi ar skaistu dabu, gleznainiem kalniem, un saulespuķu plantācijām!Pašus Kozard iedzīvotājus redzam reti...Vai nu slēpjas, vai kā.Nezinu. Katru dienu nometnes ietvaros paredzētas dažādas aktivitātes , gan vietējo ciematiņu apskate (baznīcas, muzeji), dažādu rotu darināšana, sporta dienas, neoficiāli arī Budapeštas apskate (kur vēlāk arī aizbraucam). Mums ļoti patika ungāru nacionālo deju vakari, diezgan sarežģīti tie deju soļi, bet mūzika pie kuras dejo savdabīga un interesanta:)Itāļu Salsas vakari ar paliks atmiņā, nemaz nerunājot par pēdējās nometnes dienas disko vakaru! Tomēr ir neliela vilšanās no aktivitāšu organizēšanas, jo nebija gandrīz nevienas kopīgas aktivitātes ar citu valstu dalībniekiem, bet mūsu meitenēm tik ļoti gribējās sadraudzēties arī ar citiem valstu jauniešiem:) Nedēļas laikā, ko pavadījām nometnē man radušies šādi secinājumi: * Valsts Ungārija ir ļoti skaista, man tā tiešām patika, un es labprāt tur atgrieztos kā tūrists, ne kā nometnes dalībnieks, jo daudzi mani iespaidi, kas radās, diemžēl balstās uz to kādi bija nometnes organizatori; *Reti kurš ungārs zina angļu valodu, vai arī izmanto to, ka nezina. Mans stāsts ir par to, kā pērkot veikalā tik izslavēto šņabi, mani apšmauca, ieskaitot vienas pudeles vietā(ko es pirku, un kas maksāja mūsu naudā 6ls) divas cenas.Ieskaidrot viņiem, ka es taču esmu iegādājusies vienu pudeli un tātad summai čekā būtu jābūt pilnīgi citai, bija vnk neiespējami.Uz manu jautājumu :"Is there somebody speaking english?"Kapa klusums. Un veikalos apšmauca ne tikai mani, bet arī manus līdzbraucējus. * Valsts galvaspilsēta Budapešta ir satriecoši skaista, arhitektūra gan līdzinās Rīgai. Parku ir daudz! Tomēr ir gandrīz neiespējami atrast vietu, kur novietot auto. * Nometnes oranizatoriem un Kozard iedzīvotājiem mēs noteikti paliksim atmiņā, kā skaistās Latvietes(kas tika pieteikts pat oficiālajā nometnes konferencē), kā arī ļoti skaļi dziedošās, jautrās meitenes:).....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais