Jau sen biju nolēmis, ka gribu aizbraukt uz Koreju. Šogad sava 3 nedēļu septembra atvaļinājuma ietvaros to arī realizēju.
Braucu kopā ar savu draugu Arni (LM), ar kuru pirms 2 gadiem jau bijām izceļojušies pa Ķīnu, kura man tā tik ļoti iepatikās, ka pagājušo gadu vēlreiz aizbraucu uz turieni. Šogad nolēmām atkal iegriezties Ķīnā, apskatot arī speciālos Ķīnas reģionus Makao un Honkongu, un tad lidot uz Dienvidkoreju.
Detalizēti atspoguļot visa 3 nedēļu ilgā ceļojuma gaitas būtu pārāk gari, kā arī ņemot vērā, ka par Koreju draugiem.lv aprakstu ir ļoti maz, izlēmu rakstīt tikai par brauciena daļu, kuru pavadījām Korejā, par pārējo ieskricelējot tikai šo to, lai būtu saprotams „kā tas viss līmējas kopā”. Aiziet!
Biļetes lidojumam uz Ķīnas pilsētu Guangzhou ar somu aviokompāniju iepirkām jau pavasarī Stockmann trako dienu laikā (359Ls). Laikam ritot un ceļojuma datumam tuvojoties pamazām iezīmējām arī brauciena maršrutu. Izdomājām, ka Ķīnas pilsētas Guangzhou apskatei veltīsim nepilnas 3 dienas, tad pa Ķīnas speciālo administratīvo reģionu Makao arī blandīsimies nepilnas 3 dienas, Honkongas apskatei veltīsim 4 dienas un pārējais laiks tiks pavadīts Korejā. Izmantojot Internet rezervējām viesnīcas un iepirkām pārējās nepieciešamās aviobiļetes (pārlidojums no Honkongas uz Koreju un atpakaļ, kā arī iekšējais lidojums Korejā). Mēnesi pirms brauciena, 1 dienas laikā nokārtojām Ķīnas vīzu un gaidījām augusta beigas - ceļojuma sākumu.
Ņemot vērā lielo aizņemtību darbā, katastrofālu brīvā laika trūkumu un gada laikā uzkrājušos ikdienas rutīnas besi brauciena maršrutu neplānojām līdz sīkumiem, bet tikai pa lielām šeibām – t.i., mums bija skaidrs, cik dienas kurā no valstīm/reģioniem mums jābūt un aptuveni arī tas, ko katrā no vietām gribam apskatīt. Jāpiebilst, ka tūrfirmu pakalpojumus arī šoreiz neizmantojām – piekrītu, ka grupu braucieniem ir šādi tādi plusi, un ir valstis uz kurām ceļojot grupu braucieni ir pat ieteicami, bet tomēr man patīk rīcības brīvība, ko neierobežo tūrfirmas izstrādāts maršruts.
31.08.2008 – ceļojuma 1.diena (Rīga, Ķīna)
Ilgs lidojums no Rīgas caur Helsinkiem uz Ķīnu. Apskatām Guangzhou. Vietējo tirgoņu uzbāzība iepirkšanās ielā (Beijing road) vien būtu atsevišķa raksta vērta :)
01.09.2008 – ceļojuma 2.diena (Ķīna)
Apskatām Guangzhou – White Cloud Mountain, Yantai Garden u.c.
02.09.2008 – ceļojuma 3.diena (Ķīna, Makao)
Apskatām Guangzhou - Chen Clan Academy. Braucam ar autobusu uz Makao. Robežas šķērsošana izrādās ļoti interesants pasākums – var teikt, ka robežkontroles vieta ir iebūvēta lielā tirdzniecības centrā, kur, ja esi pirmo reizi, nedaudz nesaproti, kur tev jāiet, lai arī norādes ir. Latvijas pase šķērsojot Ķīnas-Makao robežu robežkontrolē ar interesi tiek pētīta un virpināta minūtes piecas. :)Tomēr bez problēmām tiekam pie vajadzīgā štempeļa pasē un esam Makao.
Vakarā apskatām iespaidīgo Āzijas kazino paradīzi - Makao. Makao paliek atmiņā kā pilsēta ar grandiozām kazino celtnēm, milzīgu daudzumu motorizētu braukšanas verķu izvietojumu ielu malās, neskaitāmiem pulksteņu veikaliem, interesantu arhitektūru un apskates objektiem. Ieteicamais pārvietošanās veids tūristam esot Makao – ar kājām un ar publiskajiem autobusiem.
Attieksme no vietējo puses – pozitīva neuzbāzība – pat tūrisma vietās tev neviens neskrien klāt piedāvājot savu preci. Daudz kur uzraksti arī portugāļu valodā.
03.09.2008 – ceļojuma 4.diena (Makao)
Ievērtējam dažādus Makao apskates objektus – Makao vēstures muzeju (iesaku!), cietokšņus, tempļus u.c.
04.09.2008 – ceļojuma 5.diena (Makao, Honkonga)
No Makao ar kuģīti dodamies uz Honkongu. Mēģinām iebraukt „kas un kā”.
05.09.2008 – 07.09.2008 - ceļojuma 6.; 7.; 8.diena (Honkonga)
Vazājamies pa Honkongu. Honkonga paliek atmiņā kā modernu debesskrāpju ieskauta cilvēku apdzīvota vieta ar superīgu metro sistēmu un perfektu tīrību uz ielām – nekur nemētājas nekādi papīri vai cita draza. Priecē arī fakts, ka Honkonga ir ķīniešu valodas nepratējiem ļoti draudzīga vieta - visur uzraksti angliski – ar komunikāciju arī nekādu problēmu – pārdevēji bodēs tevi saprot un arī paši var pateikt šo to angliski. Honkongā ievērojam lielo skaitu cilvēku no Indijas, no kuriem daudzi uz ielām piedāvā savus pakalpojumus – uzšūt uzvalkus, pārdod pulksteņus u.t.t. Ar smaidu pateikts „NO” vai vienkārši noraidoši pavicināta roka viņus bez problēmām atšuj :)
08.09.2008 – ceļojuma 9.diena (Honkonga, Koreja) – 1.diena Korejā!
Pienākusi diena, kad no Honkongas mums jālido uz šo letiņu tik maz apmeklēto valsti – Dienvidkoreju. Lidojam ar Thai Airways. Jāatzīmē šīs aviokompānijas teicamais lidojuma serviss. Daudzkārtēji tiek piedāvāti dažādi dzērieni, ir arī siltais ēdamais. Lidojums ap 3h ilgs. Reiss pilns. Ielidojam Seulas Incheon lidostā ar pārdesmit minūšu kavēšanos. Ir jau vakars. Ārā piķa melnums.
Lidostā mēģinām zvanīt uz Latviju, Arnim tas arī izdodas – man gan nē, jo truba pārāk veca. Kā zināms Korejā mobilo sakaru tīkls GSM sistēmu neizmanto. Mēģinu zvanīt ar lmt Okarti izmantojot Arņa telefonu, tomēr nekas nesanāk. Pieeja tīklam it kā ir, bet savienojumu izveidot neizdodas. Ar tele2 ZZ karti un iepriekš Ķīnā iepirkto priekšapmaksas karti arī - „čau Rasma”. Nekas. Iepriekš jau zināju, ka tā būs. Ja ir nepieciešamība lidostā no korejiešu mob. sakaru operatoriem ir arī iespēja iznomāt Korejā strādājošas trubas ar/bez vietējā numura. To neizmantoju.
Vēl esam turpat lidostā. Pirmais uzdevums ir sadabūt vietējo naudu. Kā zināms, Latvijā samainīt korejiešu naudu (vonas) nevar. Lidostā atrodu bankomātu un ar kādu 5minūšu čakarēšanos izņemu apaļu miljonu no VISA kartes konta. Laiku aizņēma „iebraukšana” korejiešu bankomātā – tādu bankomātu iepriekš vēl nebiju redzējis – skārienjūtīgs ekrāns, uzraksti korejiski ar iespēju izvēlēties angļu valodu. Esmu miljonārs. Super! :)
Korejiešu naudas vienība ir vonas (KRW). Mazākais nomināls 1 000, lielākais – 10 000. Vizuāli smuka naudiņa. Reālais vonu kurss attiecībā pret latiem, ieskaitot arī kartes izdevējbankas komisijas maksu par skaidras naudas izņemšanu ārvalstī, man sanāca sekojošs: 1KRW = 0.000046291Ls. Tātad, 1 000vonas ir 46.2santīmi; 10 000vonas = 4.62Ls. Tīri praktiski, Korejā vietējās cenas uz latiem ātri galvā var piemest, atmetot tūkstošus un dalot ar 2. Piemēram, ja prece maksā 10 000, tad skaitli 10 dalām ar 2 un iegūstam 5Ls; reālais kurss ir 0.462, tātad prece maksā pat nedaudz mazāk nekā 5Ls.
Tātad, pie naudas esmu ticis. Bankomāts visu naudu man izdala 10 000 bankonotēs. Labi, ka ne 1 000 :) Tomēr arī visu 10 000 banknošu žūksni makā salikt nevar – pārāk daudz :) Tagad pie naudas mēģina tikt arī Arnis. Ha ha. Arī Korejā Arņa AMEX karte ar pirmo piegājienu atsakās strādāt. Nevienam neiesaku izmantot šīs **** kartes. Ja ārzemēs ar šo karti nav iespējas naudu izņemt no pirmā ieraudzītā bankomāta un ir jāapskraida puspilsēta (reāls piemērs bija Honkongā), lai atrastu bankomātu, kurš tādas ņem pretī.. tas nav nopietni.
Mūsu šī vakara uzdevums Nr.2 – noskaidrot, ar kuru no lidostas autobusiem mums jābrauc uz viesnīcu, jo, lai arī mājās internetā to kaut kad krietni pirms brauciena, rezervējot viesnīcu, biju izpētījis, šķiet, ka steigas dēļ papīru ar šo informāciju neizdrukāju un līdzi nepaņēmu. Pieejam pie informācijas centra – ahā, esot jābrauc ar limuzīnu, kurš brauc uz Dobong no platformas A10 līdz pieturai ‘Dongdaemun-gu Office’. Informācijas centrā mums iedod arī tūristiem domātu Seulas karti. Lidostā paņemam arī karti ar metro shēmu.
Korejā nez kāpēc lielie lidostas autobusi, kurus citās valstīs parasti sauc par ‘Shuttle Bus’ te saucas ‘Limousine’. Nopērkam biļetes – 1 cilvēkam 13 000KRW. Gaidām busiņu, sēžamies iekšā un braucam. Kur jākāpj ārā nav skaidrs. Pieturvietas uz busiņā esošā LCD ekrāna nerāda. Busiņš apstājas pāris pieturās. Lēšam, ka tik ātri mūsu pietura vēl nevarētu būt, jo iepriekš biju lasījis, ka Incheon lidosta ir krietnā attālumā no Seulas. Pēc kāda laika tomēr uz LCD sāk rādīt pieturu nosaukumus. Laikam vadītājs ievērojis, ka busiņā sēž 2 ārzemnieki :) Pārējie pasažieri busā – korejieši.
Sekojam līdzi pieturvietu nosaukumiem. Nosauc arī mūsu pieturu, tešamies ārā. Šoferis vēl angliski noprasa – Vision Hotel? Mēs pamājam – jā, mums ir rezervācija tieši Vision Hotel. Vadītājs pamāj ar roku, viesnīca atrodas pāri ielai. Super. Nekur tālu nav jāiet. Atceros, ka šo viesnīcu izvēlējos tieši tās stratēģiski labā izvietojuma dēļ – netālu no lidostas busa un no metro. Check-in. Personāls runā angliski. Viss jau iepriekš apmaksāts, līdz ar to nekādu problēmu – tiekam pie numuriņa.
Pirmā diena, jeb pareizāk sakot vakars, Seulā ir pavadīts. Viesnīcā esam jau pavēlu vakarā, ap 22.30. Ir arī nogurums pēc lidojuma no Honkongas, neko vairāk par vietējā TV ievērtēšanu un gulētiešanu šodien no mums izspiest nevar :)
Par TV. Visās viesnīcās, kurās bijām Korejā, TV bija ap 70 vietējo programmu, kas sevī iekļāva arī pāris filmu kanālus (OCN, SuperAction), kuros filmas pamatā rādīja angļu valodā un visdažādākos kanālus korejiski. Tā piemēram ievērojām vismaz 2 kanālus, kuros nepārtraukti tika risināti dažādi matemātiski uzdevumi – stāv cilvēks pie tāfeles un rēķina un skaidro, kā risināt konkrēto problēmu. Bija vismaz 2 kanāli, kur nepārtraukti tika rādīta datorspēļu spēlēšana (WOW tipa spēles) ar komentāriem korejiešu valodā; bija daži kanāli, kas nepārtraukti reklamēja visdažādākās preces. Bija arī kanāli bērniem. Kā ievērojām, Korejā ļoti populāri ir visdažādākie šovi – tie TV tiek rādīti regulāri. Tēmas visneiedomājamākās, piemēram, studijā sēž pāris meiteņu, aiz viņām puiši. Tad viens no viņiem ar spilvenu iebelž pa galvu kādai no meitenēm un sākas kaut kāds dialogs :)
TV šoviem, protams, varējām sekot līdzi tikai vizuāli no teksta neko nesaprotot, jo korejiski neprotam pateikt neko īpaši vairāk par ‘Paldies’ , ‘Jā’ , ‘Nē’.
09.09.2008 – ceļojuma 10.diena – 2.diena Korejā!
Lai arī pieceļamies laicīgi, no viesnīcas iztuntuļojamies tikai ap plkst.11 – nepiedodami vēlu. Cepina saule. Laiks superīgs. Vismaz kādi 30 grādi. Pie sevis pasmejamies par Latviju, kur jau atnācis rudens. Ķīnā, Makao, Honkongā un Dienvidkorejā gan vēl septembrī ir īsta vasara. Dienvidkorejā 30grādi ir relatīvi viegli izturami pat saulē, jo nav tāds mitrums, kāds bija Honkongā.
Ejam uz netālu esošo Wangsimni metro staciju. Salīdzinājumam var teikt, ka Seulas metro nav tik kruts kā Honkongā, tomēr arī neslikts – ar norādēm angliski un saprotamu veidu, kā ārzemnieks, nesaprotot korejiešu valodu var nopirkt metro biļetes līdz vajadzīgajai pieturai. Ja Honkongā vizinoties ar metro izmantojām OCTUPUS karti (kas ir ‘must have’ esot Honkongā), tad te vienkārši pirms katra brauciena turpat kasēs pirkām biļetes.
Šodien ir ieplānots ar Seulas ‘City Bus’ apskatīt pilsētu. Ar metro (2x1000KRW) aizbraucam uz busa iekāpšanas vietu. Biļete šim ‘City Bus’ autobusam (10 000KRW) dod iespēju 1 dienas laikā iekāpt/izkāpt katrā tev interesējošā pieturā un tad kāpt iekšā nākamajā busā un braukt tālāk uz nākamo apskates vietu. Izkāpjam pieturā pie Korejas nacionālā muzeja. Muzejā „iesprūstam” uz pāris stundām – te ir ko redzēt! Plašas ekspozīciju zāles lielā 3 stāvu kompleksā ar visdažādākajiem eksponātiem par Korejas vēsturi. Ieeja muzejā ir bez maksas. Pārējie muzeja apmeklētāji tajā laikā, kad mēs tur bijām, lielākoties, bija bērni no dažādām skolām, no kuriem daudzi par muzeja eksponātiem uzskatīja mani ar Arni. No bērniem bieži atskanēja jautājumi „Hello. What’s your name? Nice to meet you. Where are you from?”.
Pēc muzeja apmeklējuma izdomājām, ka nav ko gaidīt nākamo ‘City Bus’ un kājām jāiet uz nākamo mūs interesējošo objektu – Korejas kara memoriālu, kurš tūrisma kartē likās turpat netālu. Ha ha. Protams, ka mēs nomaldījāmies, jo Seulas tūrisma karte izcēlās ar to, ka tās veidotāji nebija papūlējušies kartē iedrukāt sīko ielu nosaukumus.
Seula ir milzīga. M I L Z Ī G A. Te nav ko domāt ar kājām izstaigāt pilsētas ‘centru’. Tāda viena centra nemaz nav.
Jāatzīmē, ka ērts, saprotams un lēts pārvietošanās veids Seulā neapšaubāmi ir metro.
Apsēdāmies uz soliņa, iepētīju savu iepriekš Latvijā nopirkto Seulas karti, secinājām, ka esam gājuši pareizajā virzienā, bet par ātru iegriezuši nepareizā ielā. Nu labi, pagājām nedaudz atpakaļ un tad gājām pa pareizo ielu. Nonācām pie iepriekšējā, vēl pirms nacionālā muzeja pa busa logu redzētā objekta – Yongsan stacijas. Tas man likās pilnīgi nepareizi (lai arī tomēr, kā vēlāk izrādījās, bija pareizi), tāpēc ceļu tālāk uz kara memoriālu neturpinājām. Yongsan stacija, pēc ‘City bus’ audiogida stāstītā esot slavens tehnikas tirgošanās vieta/rajons. Jau jau esam te atnākuši tātad jāapskata. Speramies iekšā ēkā. Jāāā.... Elkor centra lielākā tirgošanās vieta čiks vien ir šī milzīgā korejiešu tirdzniecības kompleksa priekšā. Tik lielu pēc apjoma visdažādāko preču tirgošanas vietu nebiju iepriekš redzējis. Milzīga apjoma zāles ar tehniku, datortehniku vairākos stāvos. Foto, video. Ir tikai viens „bet”. Pie tehnikas gandrīz nekur nav cenu. Darbojas kaulēšanās princips. Tāda līmeņa veikalā man tas liekas nepieņemami. Kāda stenda pārdevējs saka, ka tā pie viņiem pierasta lieta – cena esot atkarīga no pircēja kaulēšanās prasmes. Pie viena stenda ieraugām laptopu ar 19’’ monitoru – reāli smieklīgs PC, žēl, ka nenobildēju. Intereses pēc 1 no stendiem paprasu, cik maksā atmiņas karte manam foto. Ahā.. 7Ls dārgāk nekā Honkongā. Nošokēti par milzīgo preču klāsta apjomu ejam ieturēt pusdienas kādā no daudzajām turpat centrā esošajām ēstuvēm. Neviens no korejiešu restorāniem šajā centrā mani nepiesaista, garšīgi paēdam kādā itāļu ēstuvē (37 000KRW).
Tālāk ar ‘City Bus’ braucam uz citu apskates objektu – sakaru torni, kurš vietējā korejiešu ceļvedī saucas diezgan neinteresanti – ‘N Seoul tower’. Jau pievakare. Tornis ir kalnā un šķiet populāra apmeklējuma vieta pašiem korejiešiem. Cilvēku daudz. Izdomājam, ka pacelties pašā skatu torņa augšā īsti jēgas nav, tas ir par samaksu, un skats uz pilsētu nav diezin ko labs miglas dēļ (jeb smogs?). Nez. Katrā ziņā tornis ir skaisti izgaismots. Foto kadri netiek žēloti :)
Jau vakars. Ar ‘City bus’ atgriežamies atpakaļ uz pilsētas centru, kāpjam metro un braucam atpakaļ uz viesnīcu.
Seulā septembrī krēsla iestājas ap plkst. 6 vakarā, diezgan ātri viss satumst.
10.09.2008 – ceļojuma 10.diena – 3.diena Korejā!
Izejam no viesnīcas pēc plkst. 9. Šodien paredzēts apmeklēt vienu no korejiešu pilīm – Gyeongbokgung. Līdz pilij nokļūstam ar metro, un necerēti tieši uztrāpam uz pils sardzes maiņu – tā ir svinīga un krāšņa ceremonija, kas attēlo procesu, kā tas viss, iespējams, notika sendienās. Ieejas maksa pilī ir 3000KRW. Apmeklētāju pilī daudz. Arī te daudzas grupas no skolām jeb pat bērnudārziem. Arī te neiztiekam bez tradicionāliem „Nice to meet you, where are you from?” no bērnu mutēm. Viens sīcis pat izmet tādu teikumu kā „You are handsome”. Smieklīgi. :)
Apskatām pili un tuvumā esošos muzejus. Muzejos ieeja bez maksas – laikam par godu Korejas valsts dibināšanas 60.gadskārtai par ko vēsta liels plakāts pie ieejas.
Ap pusdienas laiku ar metro dodamies uz Suvonu (Suwon) – tā ir blakus pilsēta, kas no Seulas atrodas 30km attālumā, lai apskatītu tur esošo pasaules nozīmes objektu – 18.gadu simtenī celto Hwaseong cietoksni. Tas iekļauts arī UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Ceļš ar metro aizņem vismaz 1.5h. Ilgi, bet lēti (1000KRW).
Esam Suvonas pilsētā, bet nav skaidrs, kā nokļūt līdz cietoksnim. Vajadzīgais autobusa maršruta numurs ir ceļvedī izlasīts un zināms, bet kurā ielas pusē mums jākāpj iekšā? Mūsu pārdomas iztraucē kāda sieviete ar teikumu „May I help you?” Neticami. Korejā kāds ikdienas cilvēks runā angliski. Ahā. Viņa domā, ka esot jāiet uz ielas pretējo pusi. Labi, ejam. Gaidām autobusu, bet nav skaidrs kurā pieturā ir jākāpj ārā. Pieturvietu saraksts pieturā ir, bet... tikai korejiski. Mēģinu kādai blakus stāvošai sievietei rādīt ceļvedi ar cietokšņa bildi un norādot uz pieturu sarakstu, ar domu, ka mūs intersē, kur mums būtu jākāpj ārā. Sieviete kā jau īstens korejietis angliski nesaprot :) Tad kāda jaunāka meitene parāda uz nosaukumu sarakstā, kur mums būtu jākāpj ārā. Nu labi. Gaidām savu busu, kurš aizdomīgi ilgi nenāk. Tad ievērojam, ka citi busi pieturā apstājās tikai tad, ja pieturā stāvošais paceļ roku. Njā.. tas nozīmē, ka skaitīt pieturas un izkāpt vajadzīgajā pieturā var arī neizdoties, ja busiņš nebūs pieturējis kādās pāris pieturās pirms tam. Cūcība. Nospļaujamies un kāpjam taksometrā. Pirmo reizi Korejā :) Taksists angliski nesaprot neko, bet cenšas kā māk. Rādām ceļvedi ar bildi, kur mums jātiek. Ok, braucam. Cietoksnis izrādās tikai kādus 3-4km tālāk no dzelzceļa stacijas. Taksis Korejā izrādās nav nemaz tik dārgs pasākums - samaksājam 3900KRW. Jau pēcpusdiena. Par atrašanos uz cietokšņa mūra sienas kā izrādās ir jāmaksā 1000KRW, ko mēs atklājam tikai pie ‘čekpointa’ korejiešu tantiņas izskatā kādā no mūra sienas pagriezieniem. Pa milzīgiem akmens pakāpieniem nočāpojam lejā no mūra nopirkt vajadzīgo biļeti un turpinām ceļu pa mūri. Komplektā biļetei tiek iedots arī buklets, kur viss smuki pastāstīts angliski. Jauki. Izstaigājam tikai nelielu daļu no cietokšņa sienas milzīgā apjoma. Jau pienācis vakars. Kājas ir manāmi nogurušas, tomēr izdomājam, ka līdz Suvonas metro stacijai iesim kājās daļēji arī tāpēc, ka nav īsti skaidrs, kā taksistam pateikt līdz kurienei mums jābrauc :) Pilsētas kartes mums nav. Sekojam norādēm uz ielām. Staciju izdodas atrast viegli. Laižam ar vilcienu-metro atpakaļ uz Seulu.
Suvonas (un kā vēlāk atklājās arī dažu citu korejiešu pilsētu/vietu) raksturīga īpatnība ir tā, ka nekur nav atkritumu urnu. Nevienas. Kur tad lai izmet nopirktā dzēriena pudelīti vai saldējuma iepakojumu? Mistika.
Seulā atpakaļ esam ap 20:30.
Ieteikumi par Suvonu – cietoksnis ir interesants, ir vērts tur aizbraukt, un ja gribat tā nopietni apskatīt to visu, ieskaitot arī pili, kas atrodas iekšpus cietokšņa sienām, tad Suvonas apmeklējumam nepieciešams veltīt 1 dienu. Ar pusi no dienas ir par maz. Rēķinieties, ka daudzi tūrisma objekti Korejā tiek slēgti ciet jau ap plkst.17 vai 18.
11.09.2008 – ceļojuma 11.diena – 4.diena Korejā!
Šodien atstājam Seulas viesnīcu un ar metro vālējam uz busu staciju. Tur kā reiz uzspējam uz ekspresautobusa reisu plkst. 11:50. Dodamies uz 285km attālo pilsētu Sokčo (Sokcho), kur paredzēts apskatīt vienu no korejiešu lepnumiem – Seoraksanas nacionālo parku. Autobusa biļetes cena 1 personai ir 17 700KRW. Busiņš super - ērti, plati sēdekļi, protams, neiztrūkst LCD TV - prieks tādā braukt.
Pēc n-stundu brauciena pa gleznainu kalnu un mežiem bagātu apvidu esam atbraukuši. Sokčo ir pilsēta, kurai mēs iepriekš nebijām rezervējuši viesnīcu, jo nepatika interneta piedāvājums (cena likās pārāk liela un atrašanās vieta ne pārāk). Izkāpuši no busa speramies iekšā pirmajā motelī, kuru ieraugām turpat pie autobusu stacijas. Ahā. Istabas ir. Prasām Twin room. NO. Istaba ar 2 gultām neesot, ir tikai gulta 2 cilvēkiem vai arī korejiešu stila istaba. Ejam skatīt korejiešu ‘ondol’ tipa istabu. Ahā. Kā gaidāms, gultas šādās istabās nav vispār. Jāguļ uz grīdas. Ir OK. Esot Korejā neiemēģināt korejiešu stila istabu liekas tīri vai noziegums. :) Par 2 naktīm šajā motelī samaksājam kopā 50 000KRW. Lēti.
Atstājuši somas motelī dodamies apskatīt pilsētu. Pilsētas karti par velti iegūstam turpat netālu no stacijas esošajā tūrisma informācijas centrā (būdiņā).
Aizejam uz turpat netālu esošo pludmali. Ūdens samērā silts, taču nevienu peldētāju nemanām. Korejieši pastaigājas tikai pa krastmalu. Ārzemniekus nemana vispār. Apskatījuši un sabildējuši pludmali dodamies atpakaļ uz pilsētas ielām, kur uz labu laimi ejam pa kādu ielu. Pilsēta liekas kā izmirusi, uz ielām gandrīz nav cilvēku, arī mašīnas brauc reti. Ik uz stūra redzams kāds motelis vai hotelis, bet neizskatās, ka tur kāds dzīvotu. Pārņem tāda kā neomulības sajūta. Iespējams šī pilsēta atdzīvojas tikai sezonas laikā, kad cilvēki sabrauc atpūsties pie jūras.
Izmetuši palielu loku pa pilsētas ielām atrodam lielu veikalu (E-MART). Ahā. Laikam arī korejiešu „sporta veids” ir tusēšana pa veikaliem. Te ir pilns ar cilvēkiem, kas ar lielām iepirkumu kastēm dodas prom no veikala. Var gan būt, ka tas ir ciešā saistībā ar korejiešu pateicības dienas (Chusok) svinēšanu, kas iekrīt tieši šajā laikā. Turpat veikalā paēdam korejiešu ‘fast-food’ iestādījumā, jo klejojot pa pilsētu neko prātīgu no korejiešu restorāniem nebijām manījuši, restorāni (ēstuves) bija, bet cerība, ka tajos ir ēdienkarte mums saprotamā valodā, tuvojās mīnus bezgalībai.
Veikalā arī sapērkam pārtiku un alko. Secinu, ka Korejā augļi ir dārgi. Vēl šajā vakarā vēlreiz aizstaigājam uz pludmali. Tā ir samērā jauki izgaismota. Redzam pāris korejiešu ģimenes un pārīšus, kas pastaigājas vai sēž pie jūras.
12.09.2008 – ceļojuma 12.diena – 5.diena Korejā!
Šodien dodamies uz Seoraksanas nacionālo parku, kas ir arī galvenais Sokčo pilsētas apmeklējuma iemesls. Parks atrodas kādu 30min brauciena ar autobusu attālumā no pilsētas. Protams, var braukt ar taksometru, bet jēgas pārmaksāt nav, jo uz parku ir pavisam ērti aizbraukt ar publisko autobusu nr.7 vai nr.7-1 – jābrauc līdz gala pieturai un cena ir smieklīga – 1000KRW.
Seoraksanas parks ir varena apjoma (~400 kvadrātkilometru), gleznainā apvidū. Visapkārt ar kokiem klāti kalni. Ar trošu dzelzceļu (cable car) uzbraucam vienā no virsotnēm, pēc tam izstaigājam 2 maršrutus – pirmo līdz apjomīga izskata klintīm; otro līdz iespaidīgam ūdenskritumam. Tas aizņem lielāko dienas daļu. Daba te ir ļoti skaista. Nogurums dienas beigās ir pamatīgs – 30grādu saulē pastaigāties pa kalnu taciņām nav diez ko viegli. Braucam atpakaļ uz pilsētu ar nr.7 busiņu. Vakarā ievērtējam, kā korejieši prot taisīt suši. Ir OK. Atklājam ļoti labu korejiešu aveņu vīnu. Lieki piebilst, Latvijā tādu nopirkt nevar :(
Ieteikums – Seoraksanas nacionālā parka izbaudīšanai iesaku atvēlēt vismaz 2dienas. Tas ir tā vērts!
13.09.2008 – ceļojuma 13.diena – 6.diena Korejā!
Šodien priekšā garš brauciens ar autobusu uz nākamo pilsētu ar, manuprāt, neizrunājamu nosaukumu – Gyeongju. Tūrisma būdiņā noskaidrojam, ka, lai arī ir pāris tiešie autobusu reisi uz šo pilsētu, labāk (ātrāk) ir braukt ar busu līdz pilsētai Pohang, un tad pārsēsties citā busā uz Gyeongju. Mums pasaka arī, ka autobusi uz Pohang atiet no citas stacijas, nevis no tās, kur mūs atveda autobuss no Seulas. Uz staciju braucam ar taksi (3800KRW), stacijā pie kases parādām tūrisma būdiņā izdrukāto lapu ar hieroglifiem, ka mums vajadzīgas biļetes uz Pohang. Cena biļetei 29 700KRW vienam cilvēkam. Stacijā nav neviena uzraksta angliski, arī uz biļetes viss korejiski līdz ar to nav saprotams kurā autobusā mums jākāpj. Apkārt esošie citi braucēji-korejieši skatās uz mums kā uz baltajiem zvirbuļiem :)
Ar busa atrašanu izpalīdz kāds autobusa vadītājs, kas apskatījis biļetes pamāj uz mums vajadzīgo autobusu. Ripojam. Ceļš daudzviet seko jūras krasta līnijai un labi var redzēt jūru. Vietām pailgi braucam arī pa serpentīnu ceļiem, ir ok – bet tie serpentīnu pagriezieni traucē gulēt :) Faktiski visa diena tiek pavadīta autobusā. Atbraucot līdz Pohang ieejam stacijā, lai nopirktu biļetes tālākajam braucienam uz Gyeongju. Te arī viss korejiski, par laimi man iepriekš ir izdrukāta lapiņa ar Gyeongju apzīmējumu hieroglifos. To tad arī ne bez pūlēm atrodam milzīgajā pilsētu nosaukumu tabulā pie kasēm un iestājos vajadzīgajā rindā. Stāvot rindā novēroju gandrīz vai kautiņu, kas izceļas starp 2 korejiešu vecāka gada gājuma cilvēkiem blakus rindā. Tiek vicinātas rokas un lietoti korejiešu ‘stiprie vārdi’. Laikam jau tas ir kādā saistībā ar biļetēm. Abus nomierina pārējie braucēji.
Biļetes ir iepirktas (2700KRW vienam cilvēkam), braucam uz 40km attālo Gyeongju. Izkāpjam busu terminālā, kur atkal nesaprotam, kurā pilsētas daļā atrodamies mēs un kurā ir mūsu iepriekš rezervētā viesnīca. Arnis aiziet apskatīties netālo izlikto stilizēto pilsētas karti un domīgi nosaka, ka laikam jau esam kaut kur patālu no viesnīcas. Labi, brauksim ar taksi. Rādām taksistam, kur mums jābrauc. Taksists pasauc vēl citus taksistus un notiek apspriede korejiski, kuras rezultāts ir tāds, ka mums žestu valodā parāda, ka uz viesnīcu varot aiziet ar kājām. Turpat netālu pamanām arī tūrisma informācijas būdiņu. Jūtamies kā idioti, ka iepriekš to nebijām ieraudzījuši. Ilgie braucieni ar busu mūs nogurdinājuši. Ieeju tūrisma centrā, kur man iedod pilsētas karti un noskaidroju, ka mūsu viesnīca ir pavisam netālu. Tiešām, tikai kādi 200-300m jāpaiet pa blakus ielu. Forši.
Viesnīcā nedaudz atpūšamies. Jau vakars. Ejam blandīties pa pilsētu. Ielās apgaismojums gājēju celiņiem praktiski nekāds, jāiztiek ar tiem lukturiem, kas izgaismo brauktuves. Ejot uz dullo atrodam vienu no objektiem – Tumuli parku ar Sillas dinastijas valdnieku kapenēm, izstaigājam to. Jau tumšs. Vēl aizstaigājam uz turpat netālu atrodošos seno Cheomseongdae observatorijas torni. Tas ir smuki izgaismots. Atpakaļ uz viesnīcu ejam uz labu laimi pēc intuīcijas pa citu ceļu. Iekuļamies, šķiet, pilsētas centrā, kas ir labi izgaismots, ar dažādiem moderniem veikaliem. Bet kur ir mūsu viesnīca īsti nav skaidrs, jo tūrisma centrā iedotā karte te maz ko palīdz, ielu nosaukumi uz tās doti ļoti skopi, toties tūrisma objekti gan uzzīmēti 3-D veidā. Šoreiz mums tas nu it nemaz nepalīdz.
Pieeju pie tuvumā esošiem policistiem rādot karti, angliski saku, ka mums vajaga nokļūt līdz busu terminālim. Policisti kaut ko mēģina skaidrot un rādīt, bet angliski neko neprot pateikt. Tad viņi pamet roku uz savu mašīnu, norādot, ka aizvedīs mūs. Labais. Sēžamies iekšā. Pēc kāda laiciņa jau esam pie mums pazīstamās stacijas. Korejiski pateikuši paldies un paklanījušies, tā izrādot cieņu šiem cilvēkiem, ejam uz viesnīcu pa ceļam vēl tieši paspējot iepirkt pārtiku iepriekš ieraudzītajā lielveikalā pirms tas aizklapēts ciet :)
14.09.2008 – ceļojuma 14.diena – 7.diena Korejā!
No mūsu mītnes vietas ejam pa plus mīnus jau iepriekšējā vakarā izstaigāto maršrutu. Priekšā ieraugām milzīga apjoma paugurus pie kuriem redzam pāris korejiešu ģimenes piknikojot. Uzrāpjamies uz pauguriem cerot saprast, kur atrodas mūs interesējošais objekts – Gyeongju nacionālais muzejs. Ar kājām, bez īpašam maldīšanās, aizčāpojam līdz muzejam, tur pavadām pāris stundas. Ieeja muzejā atkal ir bezmaksas. Forši. No muzeja ejam uz nepārāk tālu esošo Bunhwangsa templi, pa ceļam kāda lauka vidū apskatot senu tempļa vietu (Hwangnyongsa site), kur tagad ir saglabājušās tikai tā apveidi.
Apskatām Bunhwangsa templi, tas ir neliels, bet interesants. Tālāk ar taksometru dodamies uz Bulguksa templi – tas atrodas citā pilsētas daļā, brauciens ir pagarš (naudas izteiksmē 14 500KRW). Izstaigājam templi, kurš atrodas Toham-san kalna pakājē, no tā ar kājām dodamies augšup kalnā uz ~3.6km attālo Seokguram Grotto. Kartē šis grotto apzīmēts kā milzīgs majestātisks budas attēls. Vajadzētu būt interesanti. Nav viegli nostaigāt augšup kalnā šo it kā necilo 3.6km attālumu. Beidzot esam augšā pie Grotto. Izrādās, ka senā budas statuja nav vis brīvi stāvoša zem debesīm, bet gan ieslēpta mājā. Daudz citu apmeklētāju.
Apskatījuši budu, kāpjam lejā no kalna. Jau pievakare. Nonākam līdz autobusu pieturai, kurā atrodas arī liela pilsētas karte un tajā ar bultiņām saprotami ievilkts autobusu maršrutu ceļš. Ļoti noderīgi. Braucam ar busiņu nr.11, izkāpjot tieši pie viesnīcas. Nogurums kājās atkal liek sevi manīt.
Ieteikums – Gyeongju pilsētā ir vērts pavadīt kādas 3 dienas, tā ir ļoti sena pilsēta – Korejas pirmā galvaspilsēta - un burtiski nosēta ar dažādiem apskates objektiem, tempļi, dārzi, parki, senas kapenes. Arī gaisotne pilsētā man ļoti patika.
15.09.2008 – ceļojuma 15.diena – 8.diena Korejā!
Šodien brauciens ar autobusu uz netālu esošo Busan pilsētu, no kuras lidojums uz Korejai piederošo Jeju salu, kas tiek saukta arī par korejiešu Havaju salu. Čāpojam uz busu termināli pirkt biļetes uz Busan. Tur pasaka, ka šis nav īstais terminālis un jāiet uz otru, kurš atrodas blakus. Labi, ejam, patiesībā pat gandrīz vai skrienam, jo laika līdz busiņa atiešanai plkst. 9 no rīta ir palicis tikai kādas 10minūtes. Iepērkam biļetes (9000KRW vienam cilvēkam). Atkal nav saprotams, kurš busiņš ir mūsējais. Tradicionāli izpalīdz kāds busa vadītājs, kurš, iemetot aci biļetē, norāda uz vajadzīgo autobusu. Pēc nieka 1 stundas brauciena esam jau Busan lidostā. Bez aizķeršanās iereģistrējamies iepriekš apmaksātajam reisam ar Asiana Airlines. Tagad mums ir kādas 2.5stundas brīvs laiks līdz lidojumam. Klīstam turpat pa lidostu. Nedaudz pasēžam pie bezmaksas Internet, iesmīkņājot par laiku Latvijā. Te joprojām kādi 28-30grādi, saule.
Sagaidām lidojumu un pēc īsa 50minūšu ceļa esam jau Jeju salā. Te līst lietus. Uhh. Patiesībā gāž lietus. Tas izmaina mūsu plānu no lidostas ar kājām doties uz mūsu iepriekš apmaksāto netālu esošo viesnīcu. Paēdam turpat lidostā kādā no korejiešu restorāniem. Asā kimči zupa. Ak Dievs :) Šo zupu tā uzreiz var apēst, šķiet, tikai dzimis korejietis, man tas likās neiespējami. Zupa supergaršīga, bet ekstrēmi asa gan. Labi, ka komplektā pie tās atsevišķi tika iedoti rīsi un dažādi citi korejiešu blakus ēdieni (side dish). Pārmaiņus ēdot tos un uzdzerot korejiešu alu, arī kimči zupu izdevās pieveikt. Zupa ir tik asa, ka to ēdot sāk asarot acis :) Labais. Patiesībā, Korejā man ļoti iepatikās korejiešu asais ēdiens. Kimči ir super!
Jeju lidostā ar kādu piekto mēģinājumu pie dažādu banku ATM, Arnis tiek pie naudas no AMEX kartes :) Lidostas tūrisma stendā savācam salas karti angļu valodā, tur mums arī paprasa no kurienes esam. Latvija? Hmm. Was ist das? :)
Ņemam taksi un dodamies uz viesnīcu. Numurā nīkstam pie TV, gaidot kad beigsies lietus. Kā par brīnumu tas arī notiek. Aizejam uz vienu no ne pārāk tālu esošo lielveikalu (LOTTE MART), iepērkam proviantu. Jau vakars. Neko vairāk šodien iecerēts darīt nav. Apspriežam rītdienas plānus.
16.09.2008 – ceļojuma 16.diena – 9.diena Korejā!
No viesnīcas ar taksi braucam līdz busu stacijai (2800KRW), kur informācijas centrā palūdzam, lai uz lapiņas korejiski saraksta mūs interesējošos maršrutus, jo stacijā angļu valodā nekādu uzrakstu pie kasēm nav. Braucam ar publisko busu līdz Manjanggul alai. Brauciens pagarš, ar daudzām pieturām, galvenie braucēji autobusā korejiešu tantiņas, kas aktīvi kaut ko pārspriež savā starpā. Brauciena laikā ik pa laikam iemetot acis kartē vismaz aptuveni noprotam, kurā salas nostūrī atrodamies, tikai kurā pieturā mums jākāpj ārā, tas gan nav saprotams – biļetē viss tikai korejiski. Domājam kāpt ārā uz labu laimi mūsuprāt vajadzīgajā pieturā. Tomēr tas izrādās nav vajadzīgs, jo autobusam pieturot kādā pieturā busa vadītājs pamāj mums un korejiski kaut ko saka. Saprotam – jākāpj ārā. Ahā. Esam izkāpuši pareizi. Norāde rāda, ka līdz alai vēl kādi 3km pa blakus ceļu. Čāpojam. Apkārt ceļam lauki ar tik baltu zemi, ka nesaprotu, kā tur vispār kas var augt, bet aug uz nebēdu. Laikam burkāni. Esam totālā lauku apvidū, visapkārt tikai lauki. Čivina putniņi. Labais!
Esam pie alas. Nopērkam biļeti, kurai šodien nez kāpēc ir 50% atlaide. Sīkums, bet patīkami :) Lavas ala izrādās iespaidīga. Plata un ar augstiem griestiem, kopējais tās garums ir vairāk par 7km, bet apmeklētājiem ir pieejams „tikai” 1km. Ar to pilnīgi pietiek, sajūtas ir labas. Soļojam tik uz priekšu pa pazemi. Ik pa laikam uz galvas pakšķina ūdens, pirms sevis pamanām 2 krievu tūristes, kuras domājot, ka viņas neviens nesaprot, atklāti runā krieviski. Heh. Noprotam, ka šīm meitenēm ala nepatīk un viņas nesaprot, kāpēc vispār uz šejieni vajadzējis kulties. Meičas ierauga, ka fotografēju alu un uzreiz seko komentārs krieviski no sērijas „O, smotri, a eti fotografirujet”. Atsaku krieviski „A čto, nelzja?” . Haha, to viņas nebija gaidījušas.
1km it kā nav daudz, tomēr ala kā nebeidzas tā nebeidzas. Noejot 1km skatam paveras iespaidīgs, interesanti izgaismots stalaktīts. Foto, foto. Kā jau vasarā mēs esam tikai T-krekliņā un sāk palikt pavēsi. Patīksminājušies par stalaktītu steidzam uz izeju.
Tagad jātiek uz otru salas galu. Gribam braukt ar taksi atpakaļ uz busa pieturu, pie kuras izkāpām šurp braucot, bet nemanām nevienu taksi. Nedaudz pagaidījuši un nopurpinājuši pie sevis par dīvainajiem korejiešiem, ka pie tādiem stratēģiskiem tūrisma objektiem kā šī ala nav neviena taksometra, čāpojam ar kājām atpakaļ. Patiesībā 1 taksomters ir, bet pieejot pie vadītāja un rādot, ka gribam braukt, viņš noraidoši pakrata galvu, tātad skaidrs – ir ticis atvests kāds cits cilvēks un viņš tiks arī aizvests. Pēc stāvvietā novietotajiem autobusiem un minibusiem ir skaidrs, ka pārējie alas apmeklētāji ir atbraukuši te dažādu tūru ietvaros. Mērfija likuma ietvaros, kad esam jau atnākuši atpakaļ līdz busa pieturai mums garām virzienā uz alu un no tās pabrauc pāris taksometri un viens pat piestāj pie pieturas, laikam domājot, ka esam tikko izkāpuši no busa un mums vajag nokļūt uz alu, no kuras tikko atnācām.
Pēc tūrisma centrā stāstītā mums ar šī paša maršruta busu ir jābrauc tālāk. Sagaidām busu, braucam līdz gala stacijai pa ceļam vērojot fantastiskus dabas skatus. Galastacijā ir cits tūrisma centrs, kur noskaidrojam, ka līdz mūs interesējošam objektam – Yeomiji botāniskajam dārzam - ir jāgaida cits buss, kurš aties pēc kādām 20minūtēm. Izlemjam netērēt laiku un braukt ar taksi. Tūrisma centrā mums iedod arī šī salas gala detalizētāku karti. Brauciens ar taksi ir ātrs un maksā tikai 6600KRW.
Apskatām botānisko dārzu. Tiek uzskatīts, ka tas ir lielākais Āzijā. Tā tas varētu būt. Te redzami visdažādākie augi un dažādu valstu daiļdārzu iekārtojums. Apskatām franču, itāļu, korejiešu dārzus. Skaisti.
Pēc botāniskā dārza apskates pēc Arņa ieteikuma dodamies uz lācīšu muzeju (Jeju Island Teddy Bear museum). Uhh. Te nu gan ir lācīši visādās iespējamās un neiespējamās kombinācijās izlikti apskatei gan atsevišķi, gan dažādos pasaku tēlu un reālās dzīves motīvos – ir, piemēram, lācīšu brigāde, kas dauza Berlīnes mūri; lācīši – kosmonauti, lācīši – Normandijas kaujā, lācīši – bītlu grupas muzikanti un ļoti daudz visādu citu tēmu un variāciju. Lai arī sākumā biju skeptisks par šī muzeja apmeklējumu, jāatzīst, ka, lai arī šī muzeja mēŗkauditorija droši vien ir bērni, tas ir interesants arī pieaugušam cilvēkam. Lācīši te izstādīti ekspozīciju zālēs 2 stāvos. Muzejā nopērkam arī suvenīrus.
Ko darīt tālāk? Šajā dienā mums paredzēta vēl bija 2 ūdenskritumu apskate, bet secinām, ka tiekot līdz tiem tie jau būs apskatei slēgti, jo jau vakars. Pablandāmies tepat pa apkārtni, nejauši ieklīstot pie diviem citiem netālu esošiem ūdenskritumiem. Ieeja pie tiem gan ir maksas, bet kases jau sen ciet (ir vakars un sāk ātri palikt tumšs) un nekādu šķēršļu tikt līdz tiem nav. Apgaismojums gan nekāds. Ejot turp vēl ir ok, bet atpakaļceļā gan tumšs. Ūdenskritumi ir OK. Otro gan tumsas dēļ īsti neizdodas saskatīt :) Lēni, lai tumsā nepakristu, dodamies atpakaļ, pa ceļam vēl safotografējot ļoti skaisti izgaismotu gājēju tiltu. Uz ielām ļoti maz cilvēku, laikam korejieši vakaros ārā īpaši nestaigā pretstatā ķīniešiem.
Mūsu viesnīca ir salas otrā galā Jeju pilsētā un ir doma sagaidīt ekspresbusu uz lidostu, bet necerēti sanāk braukt ar taksi, jo uzrodas kāds korejietis, kam steidzami jānokļūst lidostā un viņš piedāvā mums sadalīt izmaksas un ņemt taksi. Forši. Līdz ar to mums šis ~30minūšu brauciens izmaksā tikai 10 000KRW. No lidostas ņemam citu taksi un braucam uz viesnīcu, no kuras ejam paēst uz iepriekšējā dienā ievērotu restorānu, kurš saucas ‘Modern Times’ un ir apvienots ar vietējā alus darītavu. Restorānā iebaudām vietējo alu ‘Jeju Boris’ (interesants nosaukums), vēlāk paņemu arī ‘Jeju Pale beer’, kurš ir manāmi stiprāks par iepriekš baudīto Bori. Restorānā nobaudu garšīgāko korejiešu ēdienu visā Korejas apmeklējuma laikā. Ēdiens ir izcils. Viesmīlis mūs brīdina, ka tas ko mēs esam pasūtījuši ir ‘spicy food’. Es viņam saku, ka būs OK. Un tiešām ir vairāk nekā OK. 10/10. Vakariņas, ieskaitot alu mums te izmaksā 53 000KRW.
Ieteikums – Jeju salā ir fantastiska daba un sava noskaņa, un lai to visu izbaudītu iesaku tur pavadīt vismaz pāris dienas.
17.09.2008 – ceļojuma 17.diena – 10.diena Korejā!
Šodien no Jeju salas jālido atpakaļ uz Seulu. ~1stundu ilgais lidojums ar Asiana Airlines paiet ātri. Esam Seulas Gimpo lidostā. Ar ekspresvilcienu (Arex) braucam uz Incheon lidostu. Ekspresvilciens gan, manuprāt, īsti neattaisno savu nosaukumu, jo ceļā paiet krietns laiks. Incheon lidostā pieejam pie informācijas letes un tur esošai darbiniecei palūdzu piezvanīt uz iepriekš rezervēto viesu namu, kas kā solīts internetā esot kaut kur tepat netālu no lidostas, lai sarunātu transportu (it kā pat bezmaksas). Ahā. Īsas telefonsarunas rezultātā mums paziņo, ka ‘pick-up’ esot jau ceļā, pēc pāris minūtēm būšot klāt. Esot jāiet tepat ārā no lidostas ēkas un jāgaida konkrētā platformā. Nepaspējot pat īsti pieiet pie platformas, redzam, ka pie tās apstājas kāds minibusiņš, un tā vadītājs jau fiksā solī krāmē mūsu koferus iekšā mašīnā. Nodomāju – tad nu gan fiksi atbraukuši. Ha. Kā izrādījās pēc 50m nobraukšanas vadītājs bija parasts taksists, kurš taisījās vest mūs par samaksu. Kāpjam ārā neko nesamaksājuši un fiksā solī speramies atpakaļ uz iepriekš mums pateikto gaidīšanas vietu pa ceļam atkaujoties no n-tajiem taksistu piedāvājumiem mūs aizvest. Šoreiz īstais braucējs no viesu nama atrod mūs pats, jautājot vai mēs meklējam konkrēto viesnīcu. Sēžamies šoreiz jau pareizajā minibusā, pa ceļam no lidostas paķeram vēl 2 ceļotājus, kas dodas uz to pašu viesu namu un pēc pāris minūšu brauciena esam jau viesu namā. Kā izrādās viesu nams gan tas ir tikai pēc nosaukuma, jo reāli mūsu naktsmītnes ir iekārtojuma ziņā vienkāršs, bet tīri sakarīgs 1-istabu dzīvoklītis 11.stāvā interesanta plānojuma daudzstāvu ēkā.
Arnim uznācis besis – pēdējā diena Korejā, bet saka, ka nekur negribas iet, attiecīgi pāris stundas nobumbulējam pa iekšu.
Rodas doma aizšaut uz Seulas centru apskatīt pāris senās pilis un pēc tam kādu modernu tirdzniecības vietu. Pa ceļam vēl ieejam turpat netālu kādā lielveikalā, kur cita starpā noskatu un nopērku sev foršu čemodānu (39800KRW). Tajā somā, ar kuru atbraucu, salikt visas mantas jau kļuvis neiespējami :)
Kad nu beidzot esam Seulas centrā (pailgs ceļš no Incheon lidostas ar ekspresvilcienu līdz Gimpo lidostai un tālāk jau ar parasto metro) pie mūs interesējušajiem objektiem – pilīm, kā jau gaidīts tās ir jau slēgtas – dzeguze jau nokūkojusi sesto vakara stundu. Neko darīt, īpaši nebēdājam – foto atmiņas kartes tiek pildītas vismaz ar piļu vārtu attēliem. Vēl pablandījušies pa turpat esošo rajonu uzduramies kādai turpat notiekošai demonstrācijai, par ko liecina ne tikai ruporā kaut ko korejiski bļaujoši cilvēki, bet arī apjomīgi šajā vietā sasauktie policijas (vai pat armijas?) spēki - kaudze ar restotiem busiņiem un iespaidīgs skaits ar stekiem un vairogiem bruņotu varas vīru. Izlikts arī viens plakāts angliski, ko garām ejot paspēju izlasīt. Ahā. Cik noprotams no plakāta, demonstrācija ir sakarā ar mahinācijām kādā milzu korporācijā, kā rezultātā daudzi vienkāršie cilvēki ir bankrotējuši. Demonstrāciju fotografējam neriskējam.
Dodamies ar metro tālāk uz Dongdaemun fashion town, kur izstaigājam pāris milzīgus veikalus. Iepērkam suvenīrus. Labā nozīmē pārsteidz suvenīru pārdevējas pozitīvā attieksme – tiem cenas ir adekvātas pretstatā Ķīnas uzpūstajām suvenīru cenām, attiecīgi nopērku pat vairāk suvenīru nekā biju plānojis.
Vēlu vakarā pa to pašu ceļu ar metro atgriežamies uz savu viesu namu netālu pie Inčeonas lidostas.
Vēl var atzīmēt, ka korejieši nav papūlējušies izbūvēt gājēju ietves līdz lidostai no rajona, kurš atrodas tiešā lidostas tuvumā. Vismaz mēs tādas pārredzamā apkārtnē nemanījām. Lai no lidostas tiktu līdz mūsu t.s. ‘viesu namam’ nācās pāriet n-joslu šoseju ar blīvu auto kustību šķērsojot zaļo zonu un tālāk ejot pa zāli. Ņemt taksi tik mazam attālumam likās nepraktiski un smieklīgi.
18.09.2008 – ceļojuma 18.diena (Koreja, Honkonga, Ķīna)
Šodien atpakaļceļš uz Honkongu un Ķīnu. Iepriekš norunātajā laikā plkst. 8.45 viesu nama personāls mūs aizved uz lidostu. Pienācīgi apskatīt lidostas bodes īsti vairs laika nepaliek, jo laika līdz lidojumam uz Honkongu ir maz. Ātri iepērkam saldumus un alko, ko aizvest līdzi uz Latviju. Šim nolūkam iztērēju pat 101 250KRW. Po. :) No alko nopērku korejiešu tradicionālo alkoholisko dzērienu ‘Soju’ (izrunā kā Sodžu). Latvijā to nepārdod.
Uz Honkongu atkal lidojam ar Thai Airways. Pasirojam pa Honkongas lidostu, šo to nopērkot. Paēdam. Meklējam iespēju tikt uz Guangzhou, kas atrodas ‘mainland China’ un ir krietnu 3 stundu autobusa brauciena attālumā. Mums vajadzīgs brauciens līdz Guangzhou lidostai, jo viesnīca ir rezervēta netālu no lidostas. Izskatās, ka braucienu uz lidostu neviena kompānija te (it kā) nepiedāvā. Nopērku biļetes (cena 200HKD vienai personai) busa braucienam līdz Guangzhou pilsētai. Ar minibusu mūs aizved līdz Honkongas robežai ar Ķīnu. Izejam robežkontroli, te atkal ķīniešu puse manu pasi pēta kādas 5 minūtes. Viss OK. Ķīnas pusē pārsēžamies nu jau lielā busā, kurš mūs aizvizina līdz Guangzhou pilsētai. Jau pavēls vakars. No Guangzhou ņemam taksi uz viesnīcu (130rmb). Rīt atpakaļceļš uz Latviju.
19.09.2008 – ceļojuma 19.diena (Ķīna, Rīga)
Garš atpakaļceļa lidojums mājup ar somu aviokompāniju. Vantaa lidostā Somijā tik tikko paspējam pārsēsties lidmašīnā uz Rīgu, jo rindas pie drošības kontroles ir lielas un mums ir dikti maz laika.
Esam Rīgā, lidostā kādas 30minūtes gaidām bagāžu. Viss OK. Ceļojums noslēdzies. Tagad jāpierod pie laika zonas maiņas.
Nobeigumā vēl rezumējums par Koreju:
Bija super. Daudz staigājam un daudz ko redzējām. Uz ielām varēja justies droši – klīdām pa dažādām mazām ielām arī vēla vakara/nakts laikā. Problēmu nebija. Vietējo attieksme pret svešiniekiem – pozitīva. Tos korejiešus, kas ar mums uzsāka sarunas, parasti interesēja no kurienes mēs esam, ko darām Korejā un, kad uzzināja, ka mēs te esam atbraukuši tūrisma nolūkā, visi jautāja vai mēs esam bagāti.
Izmaksas?
Nezinu kas tas par stereotipu, ka Koreja ir dārga valsts. Jā, tā ir dārgāka par Honkongu, Makao un Ķīnu, bet nav tik traki - Berlīne man likās dārgāka par Koreju. Cenas Korejā šķita samērojamas ar cenām Latvijā. Šis tas maksāja lētāk, šis tas (piemēram augļi) dārgāk. Neko daudz nevaru pateikt par apģērbu vai tehnikas cenām – nebijām braukuši uz Koreju, lai iepirktos, bet gan, lai to apskatītu.
Saskaitīju, ka esot Korejā 9 pilnas un 2 nepilnas dienas, ieskaitot viesnīcu izmaksas un iekšējo pārlidojumu (neskaitot lidojumu uz Koreju no Honkongas), iztērēju ~540Ls.
Šis ceļojums izdevās lielisks, man patika gan Ķīnā, gan Honkongā, gan Makao, gan Korejā. Ar laika apstākļiem arī paveicās – visas 3 nedēļas ikdienas norma bija 28+ grādi. Ķīnā, Honkongā un Makao bija samērā sutīgi. Lietus mūs traucēja tikai nedaudz – vienu rītu Makao bija pamatīga lietusgāze un tad ielidojot Jeju salā smuks gāziens.
Korejas apmeklējumam septembris ir laba izvēle!
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais