Atpakaļ Eiropas Savienībā
|
Krišjānis Elviks
|
Vairumam Latvijā dzīvojošo Eiropas Savienība saistās tikai ar to zvaigžņoto, zili dzelteno karodziņu un apziņu, ka tādā esam, bet ziniet, pēc vairākām dienām esot ārpus šīs teritorijas, ir neizsakāms prieks tajā atgriezties, jo ir pārliecība, ka šīs savienības valstīs tev būs iespējams sazināties ar vietējiem angliski, to, ka uz tevi neglūnēs virsū kā pilnīgi svešo no citas planētas un to, ka apstākļi būs līdzīgi kā Tēvzemē. Šoreiz ir stāsts par vienu no Eiropas Savienības jaunākajām dalībvalstīm – Rumāniju. Pēc vairākām dienām Ukrainā un Moldovā, tas tiešām bija lieliski atgriezties ES, jo valodas barjeras problēmas un iepriekš minētais patiesībā ir ļoti nogurdinoši, it sevišķi, ja tas ir tavs pirmais foreveralone ceļojums.
Rumānija - zeme ar stereotipiem
Būsim atklāti, ja izdzirdam šīs valsts vārdu, tad pirmais, kas mūsu asociatīvajā atmiņā ienāk prātā ir čigāni. Nenoliegšu, ka redzēju diezgan daudz šīs tautības pārstāvjus, bet, ja, piemēram, šo valsti kopumā salīdzina ar Latvijas mazpilsētām – Tukumu, Talsiem vai Sabili, tad tas nemaz nav tik daudz. Rumāņi paši varbūt arī ir nedaudz melnīgsnēji, tuvāk dienvidiem dzīvojoši, un sajaukušies, tāpēc arī parasts rumānis var būt līdzīgs čigānam. Pašiem rumāņiem tas ir ļoti sāpīgs jautājums, jo visiem, pateicoties šiem stereotipiem par čigāniem, liekas, ka arī rumāņi ir zaglīgi, nabadzīgi utt. ...
Visu rakstu lasi - http://kishkas.wordpress.com/