Ieteikumi ceļotājiem uz Prāgu

Zane Hájek 28.01.2014 15 min lasīšanai

Šobrīd rit trešais gads, kopš dzīvoju Prāgā. Prāga mani tā fascinēja un ieinteresēja, ka es pabeidzu vietējos tūristu gidu kursus un tagad man ir pārliecība, ka nepalaidīšu garām ko neapskatītu. Manuprāt, Prāgas izklaides un kultūras iespējas ir bezgalīgas, te ir simtiem brīnišķīgu vietu, ko apskatīt, iet ekskursijās un pat pēc 2 gadiem man vēl nešķiet, ka es būtu apskatījusi kaut pusi.

Kad gatavojos ceļojumam uz Budapeštu, izpētīju draugos sadaļu par ceļojumiem, lai pati varētu labāk zināt ko un kā. Tāpēc es iedomājos, ka mana pieredze dzīvojot Prāgā varētu palīdzēt kādam, kas vēl tikai plāno doties uz šejieni.

Labākais laiks ceļojumam

Vislabākais laiks ceļojumam uz Prāgu, ir tad, kad ir lidojumu atlaides. Air Baltic tās parasti ir pusgadu uz priekšu, piemēram, decembrī uz jūniju. Tad ja palaimējas, var dabūt biļetes pat par 75Ls (107EUR) abos virzienos.

Vēl lēts variants ir ceļojumu kompānijas. Parasti tās ir 4-5 dienu ekskursijas, kurās iekļauta Prāga. Ar apmaksātu viesnīcu un pārbraucienu ar autobusu apmēram par 80-120 latiem (114-170 EUR). Tikai jārēķinās, ka tie ir 1500 kilometri no Rīgas un autobusa pārbrauciens varētu būt visai nogurdinošs.

Ecolines un Lux Express autobusi ceļo apmēram 24 stundas, ceļojums ir garš un mokošs, jo parasti autobusi no Varšavas ir pārpildīti. Cena aptuveni 60 Ls (85 EUR) vienā virzienā.

Vēl viens variants ir braukt līdz Varšavai ar autobusu un tad pārsēsties uz vilcienu. Tas būs aptuveni 100-120 lati (142-170 EUR). Ar mašīnu var aizbraukt 16 stundās, ja no Varšavas izvēlas autostrādi Berlīnes virzienā, nevis uz leju cauri mazajiem ciematiņiem uz sliktajiem ceļiem cauri Vroclavai.

Neieteiktu ceļot aprīlī (Lieldienu laikā) un decembrī (Ziemassvētku un Jaunā gada periodā), kad ir ļoti augstas cenas gan lidojumiem, gan viesnīcās – uz šo laiku tās ir paceltas par apmēram 20%. Šajā laikā te ir arī milzīgi tūristu bari, pārpildīti restorāni un krogi, visi staigā straumēs pa vecpilsētu un pārvietoties ir apgrūtinoši.

Laikapstākļu ziņā labākais laiks varētu būt no augusta līdz novembrim, kad Latvijā sāk palikt auksts, bet šeit vēl arvien ir salīdzinoši silts. Prāgā ziemā ļoti reti ir sniegs (aptuveni 2 nedēļas gadā) un aukstums, jo to ieskauj kalni, kas veido tādu kā dabisku aizsargu. Var ceļot arī no janvāra līdz maijam. Janvārī laiks būs pelēks, ap nulli, cenas viesnīcās par 20 % zemākas, bet veikalos atlaides.

Maijā te ir aptuveni 20-25 grādu silts. Vasaras Prāgā ir karstas, 30-35 grādi, neieteiktu uz šejieni braukt jūnijā vai jūlijā, kad jūs uz ielas izcepsieties, vietējie šajā laikā cenšas izvairīties no iešanas kājām. Šajā laikā lielākā daļa prādzinieku izbrauc no pilsētas vai veldzējas dīķos, ezeros un baseinos. Jūnijs un jūlijs ir laiks, kad labāk izbaudīt Latvijas vasaru, nevis dzīties uz pārkarsēto Prāgu.

Viesnīcas, hosteļi

Te katram jāskatās pēc tā, ko meklē. Var atrast ļoti labas 5 zvaigžņu viesnīcas ar labu servisu, var īrēt dzīvokli vai istabu dzīvoklī, izmantojot portālu www.airbnbcom. Visas viesnīcas, hosteļi un lētā gala viesnīcas būs pārpildītas decembrī, aprīlī, jūnijā un jūlijā. Pārējā laikā gandrīz vienmēr var dabūt vietu.

Vislētākās ir gultas vietas kopmītnēs, par aptuveni 4 EUR. Bet ir liela iespēja, ka reģistratūrā neviens nerunās citā valodā kā čehu, jo lielākoties šeit apmetas čehu jaunieši, kas iebraukuši darīšanās no laukiem uz Prāgu. Visdemokrātiskākās viesnīcu un hosteļu cenas atradīsiet nevis centrā, bet gan aptuveni 20 minūšu brauciena attālumā ar tramvaju vai metro prom no centra. Daudziem hosteļiem nav mājas lapu un tie, kas reklamējas internetā būs dārgāki, nekā ja ļausieties piedzīvojumam un pirksiet hosteli uz vietas.

Tiem, kas izmanto couchsurfing.com, varu teikt, ka Prāgā ir ļoti grūti atrast naktsmājas, jo tūristu plūsma ir milzīga. Kad mēs ieliekam savā couchsurfing.com profilā, ka esam gatavi uzņemt, saņemam 10-15 pieteikumus dienā, uz ko labu gribēdami, sākumā arī centāmies atbildēt. Ja tomēr gribat izmantot šo lapu, mēģiniet atrast kādu latvieti, es zinu vairākus, kas uzņem. Vai rakstiet arī uz profiliem, kuros norādīts NO, bet tad rakstiet no sirds un tādiem cilvēkiem, kas jums patiešām iepatikušies. Iespējams, atvērtāki būs šejienes ārzemnieki, nevis čehi.

Transports

Tā kā Prāga ir mazākā no metropolēm, ja vien neesat apbruņots ar milzīgu pacietību un lielu naudas summu par stāvvietām, ar auto šeit ceļot ir apgrūtinoši. Vietējie reti kad izmanto auto, lai dotos uz centru. Autostāvvietas centrā ir dārgas, vietu maz, bet lielākā daļa stāvvietu pie mājām ir rezervētas māju iedzīvotājiem vai veikaliem/birojiem.

Sabiedriskais transports šeit ir ērts, pieejams, tīrs, drošs un to izmanto arī lielākā daļa prādzinieku. Ja plānojat izmantot sabiedrisko transportu, pa zaķi braukt nav prāta darbs, jo kontrolieriem ļoti patīk tūristi, viņi izmanto rupjas, nekaunīgas un nežēlīgas metodes, lai tūristus zaķus pārmācītu. Ja jūs teiksiet, ka jums nav naudas, jums var draudēt ar policiju, arestu un sazināšanos ar Latvijas vēstniecību, lai jūs deportē. Ticiet man, viņu sodīšanas fantāzijai nav robežu!!!

Labāk ir pirkt biļetes, ja vien nav lielas izveicības atpazīt kontrolieri pa gabalu. Viņi siro pa diviem, metro viņi ir viegli pamanāmi, stāv vai nu pie eskalatora vai kāpj vagonos, ir tērpti tumši zilos kombinezonos ar baltu svītru uz muguras. Ne visi šajos tērpos ir ļaunie, jo tādas pašas formas nēsā arī transporta vadītāji. Otra veida kontrolieri ir ģērbušies civilās drēbēs, un mēdz šokēt, izvelkot no kabatas savu kontroliera žetonu pie kāda pasažiera, kas viņiem radījis aizdomas. Šie kontrolieri ceļo pa vienam, parasti tramvajos, reizēm ir viegli uzpērkami, ja negribat maksāt pilnu soda maksu 1000 kronas (37 EUR).

Visvienkāršākā biļete maksā 24 kronas (0.90 EUR), tā ir uz pusstundu ar pārsēšanos, izmantojama visos transporta veidos pilsētas robežās. Ja vien nedzīvojat pašā metro līnijas galā, tad pērciet šo biļeti. Par zonām nav ko satraukties, jo pamata biļete pārklāj to zonu, kur kursē metro. Kontrolieri ir piekasīgi arī uz biļetes laiku, tāpēc sekojiet līdzi! Biļete uz pusotru stundu maksā 36 kronas (1.33 EUR). Šī biļete ir laba, ja plānojat doties un pārsēsties turp un atpakaļ šī laika ietvaros vai arī jums uz centru jābrauc tālāk vai ar autobusu, kas brauc lēnāk.

Izvērtējiet paši, vai jums vajag biļeti uz 24 stundām (110 kronas, 4 EUR) vai 72 stundām (310 kronas, 11 EUR). Ja izmantosiet sabiedrisko transportu vairāk kā 4 braucieniem dienā vai ja jūsu viesnīca atrodas vairāk kā pusstundu brauciena attālumā no centra, tad atmaksājas. Jūs varat nopirkt biļetes arī sūtot sms no sava mobilā, bet tas būs nedaudz dārgāk. Šo variantu izmantojat, ja patiešām nekur tuvumā vairs nevar nopirkt biļetes.

Ja saprot Prāgas transporta shēmu, tad šeit apmaldīties ir neiespējami. Ja tomēr esat apmaldījies, vislabāk ir prasīt kā tikt uz tuvāko metro vai kur tas atrodas. Ja atrodat metro staciju, tad esat glābti! Visas trīs metro līnijas iet uz centru.

Kā orientēties metro un saprast uz kuru pusi jābrauc? Kad nokāpsiet lejā foajē pie sliedēm, augšā pie griestiem ir taisnstūrveida plāksne ar visu metro staciju sarakstu. Tā, kurā pašlaik atrodaties, apvilkta ar riņķīti; ja vajadzīga stacija, kas iet pa labi no riņķīša, jums jākāpj metro, kas ir labajā pusē, uz stacijām pa kreisi no apļa – kreisajā pusē.

Ko skatīt, ko darīt?

Ja esat Prāgā pirmo reizi, tad laba ideja ir izvēlēties Ekskursiju pa brīvu (Free walking tour). Prāgā ir trīs firmas, kas organizē šādas ekskursijas. Jūs maksājat pēc ekskursijas beigām tik, cik pēc jūsu domām tā ir vērta vai cik varat atļauties. Parasti sākuma punkts ir Vecpilsētas laukumā pie Astronomiskā pulksteņa vai Vāclava laukumā.

Prāgā neesmu šo ekskursiju izmantojusi, jo man patīk visu uzzināt pašai, bet citās Eiropas pilsētās man šīs ekskursijas ir likušās foršas – jauni, atraktīvi gidi, ļoti pretimnākoši, labprāt izstāstīs savu pieredzi un ieteikumus, kur ēst, ko apskatīt un kādas izklaides iespējas izvēlēties. Droši vien pirmajai reizei ir labi izvēlēties ekskursiju, kas iekļauj visus klasiskos objektus (Vecpilsētas laukums, Astronomiskais pulkstenis, Saieta nams (Obecní dům), Kārļa tilts, Malostranskē laukums, Prāgas pils).

Izlemiet paši, vai gribat iet iekšā objektos vai nē. Lielākoties tur ir interesanti un ir to vērts. Man patika gan Prāgas pils ekskursija, gan iespēja redzēt bagātīgās relikvijas Svētā Vita katedrālē. Izdevīga ir biļete uz vairākiem objektiem, kur ir iekļauta arī ieeja.

Ja esat jau Prāgā bijuši un gids jums nav nepieciešams, ir daudz visādu lietu, ko šeit var darīt. Ja jums ir apnikuši tūristu pūļi Vecpilsētā, tad iesaku doties uz kādu klusāku nostūri. Ļoti romantiska ir Višehradas nocietinājums un kapsēta. No šīs kalna paveras brīnišķīga panorāma uz Prāgu, kapsētā apglabāti liela daļa no slavenākajiem čehiem (Karels Čapeks, Antonīns Dvoržāks, Bedrihs Smetana, Alfons Muha), tās apmeklējums ir par brīvu. Tajā ir ļoti daudz skaistu jūgendstila pieminekļu. Man tā personīgi atgādina kapsētu no filmas Mūzikas skaņas, kur galvenie varoņi slēpās, kad viņus sāka vajāt vācu karavīri.

Otra apskates vērta vieta Prāgā, manuprāt, ir Prāgas vecā ebreju kapsēta (Starý židovský hřbitov), kas aprakstīta Umberto Eko grāmatā „Prāgas kapsēta”. Diemžēl biļeti tikai uz kapsētu nav iespējams nopirkt, to jums pārdos tikai kompleksa biļetē, kur iekļauti visi vai daļa ebreju pilsētas objektu. Reizēm šeit mēdz būt garas rindas, jo apmeklētāju skaits kapsētā ir ierobežots. No ebreju pilsētas objektiem vēl vērts apskatīt Veco Jauno sinagogu (Staronová synagoga) un Spāņu sinagogu (Španělská synagoga), kur ir ļoti skaisti interjeri arābu stilā. Pārējās iekšā ir viens un tas pats – ekspozīcija par ebreju kultūru un sakrālie priekšmeti. Ja interesē lielākā piemiņas plāksne ar 80.000 iekaltiem vārdiem, tad var aiziet uz Pinkas sinagogu (Pinkasova synagoga).

Prāgā ir divi košera restorāni King Solomon, kas ir tāds luksusa klases iestādījums un atrodas Široka ielā 8 pie Pinkas sinagogas. Otra košera virtuve ir restorānā Shalom Ebreju rātsnamā Maiselova ielā 18.

Ja jums mazāk interesē arhitektūra, bet vairāk romantiska pastaiga ar panorāmiskiem skatiem, ieteiktu uzbraukt Petřín kalnā, no kā paveras vislabākie skati. Brauciet ar tramvaju līdz pieturai Újezd, tad brauciet augšā vai nu ar funikulieri vai kāpiet augšā pa trepēm. Pavasarī, it īpaši ābeļu ziedēšanas laikā šeit ir ļoti skaisti, šis ir tāds neoficiāls mīlētāju parks.

Kad esat pašā augšā, izstaigājiet Rozāriju. Tur atrodas arī Petrinas skatu tornis – Eifeļa torņa miniatūra kopija. Pati tur neesmu augšā kāpusi, jo tas ir tipisks tūrisma objekts un no citām vietām paveras tikpat skaisti skati. Petřín kalnā netālu no funikuliera stacijas atrodas arī Observatorija. Tur ir interesants muzejs par astronomiju, zvaigznēm un planētām. Dienā obersvatorijā var vērot saules plankumus, vakarā plkst. 8 zvaigznes un Mēnesi. Esmu tur bijusi dienā. Man patika, iespējams, ka naktī ir interesantāk.

Tālāk dodieties garām Petrinas skatu tornim Vecpilsētas virzienā pa kādu no parka celiņiem. Jums pavērsies daudz skaistu panorāmisku skatu uz Prāgu, kas labi izskatīsies fotogrāfijās. Kad esat jau nonākuši līdz Vecpilsētai, kreisajā pusē kalnā ir Strahovas klosteris (Strahovský klášter). Tur ir ļoti sena un skaista bibliotēka baroka stilā, ko iespējams apskatīt, bet ja ir interese par vecām bibliotēkām un sienām, kas noklātas senām grāmatām, labāk ir doties ekskursijā uz Klementinum bibliotēku. Ekskursija maksā 220 kronas (8 EUR), bet tā ir to vērta, jo bibliotēka ar visām grāmatām ir pilnībā saglabājusies baroka stilā.

Ja vēlaties romantisko ekskursiju cauri parkiem turpināt, tad nonākot līdz Prāgas pilij dodieties iekšā nevis pa centrālo pils ieeju, kur stāv sargi, bet gan paejiet pa labi un atrodiet ieeju/vārtus pils labajā pusē. Šeit atrodas Paradīzes dārzs (Rajská zahrada) ar brīnišķīgu skatu uz Prāgu. Tad iesaku izvēlēties Karaliskos dārzus (Královská zahrada) un iet pa tiem līdz pat renesanses stilā būvētajam paviljonam Karalienei Annai (Letohrádek královny Anny). Pie šī paviljona atrodas dziedošā strūklaka. Ja gribat dzirdēt, kā ūdens veido tādu kā zumēšanu, jums jānoliecas zem zemākā metāliskā ūdens trauka. Ceļā redzēsiet eksotiskus kokus, dārzus, renesanses stila oranžēriju un jauno oranžēriju, kurā par nelielu samaksu var apskatīt eksotiskus augus.

Brīnišķīgi un romantiski dārzi ir Valdenšteina dārzs (Valdštejnská zahrada), ko atradīsiet Malostranskas vecpilsētā tuvu Malostranska metro stacijā ar ieeju no Letenská ielas - tas ir klasisks franču parks ar ģeometriskām alejām, apstādījumiem un pāviem, ieeja bezmaksas. Otrs dārzs, kas man pašai ļoti patīk ir Pālfī dārzs (Pálffyovská zahrada) ar ieeju no Valdštejnská ielas puses turpat Malostranskas vecpilsētā. Šis dārzs ir izvietots uz vairākām terasēm, ar romantiski apaugušām vecām sienām, arkām un puķēm, ieeja 80 kronas (3 EUR).

Trešā vieta, kas man Prāgā ļoti patīk ir Vinohradu rajons (Vinohrady). Šajā rajonā atrodas Latvijas vēstniecības ēka un tas ir visbagātākais rajons Prāgā. Pārsvarā šeit dzīvo turīgi čehi, kas savus īpašumus mantojuši no paaudzes paaudzē vai ārzemnieki, kas īrē plašus dzīvokļus. Iesaku izstaigāt Vinohradska ielu, visskaistākās mājas šajā ielā ir tuvu pie metro stacijas Jiřího z Poděbrad un ap šo laukumu, kā arī uz Polská ielas gar Rīgera dārziem. Ja esat Jiřího z Poděbrad laukumā, ir vērts ieiet baznīcā, kas atrodas laukuma centrā un izskatās pēc krematorija. Tur ir moderns baznīcas interjers no 60.gadiem, ar tievos vados iekārtām apaļām lampām, kas reizē kalpo arī par mikrofoniem meses laikā.

Vēl interesanta vieta ārpus centra ir parks un baroka villa zvaigznes formā (Letohrádek Hvězda), Prāgas zvēru dārzs – tas ir liels, lai to apskatītu vajag veselu dienu, tur ir milzīgs aploks/lauks žirafēm un skatu tornis. Lielais Botāniskais dārzs ir plašs, bet tas ir vairāk tāds zinātnisks, nevis izklaidējošs, jāstaigā milzu gabali, lai nokļūtu līdz nākamajai ekspozīcijai. Prāgā ir arī akvārijs, tas ir interesants, bet nav pārāk liels. Viena no zināmākajām tūristu izklaidēm ir Križika dziedošās strūklakas (Křižíkova fontána), tās notiek nevis dzīvās, bet gan ieraksta mūzikas pavadībā. Ūdens, gaismas un mūzikas šovs, no kā es personīgi gaidīju ko vairāk, bet ir cilvēki, kas ir sajūsmā.

No vietām, kur vēl neesmu Prāgā bijusi, esmu ieplānojusi apmeklēt Loretu (Loreta), Neredzamo izstādi (Neviditelná výstava), Alķīmijas muzeju (Muzeum alchymistů a mágů staré Prahy), Brevnovas klosteri (Břevnovský klášter), Prāgas pazemes ekskursiju (Prohlídka Pražského podzemí) un segveju tūri.

Koncerti, teātri, operas, cita izklaide

Lielākā daļa vietas un izklaides Prāgas vecpilsētā ir paredzētas, lai izvilinātu jūsu naudu un daļa no tām nav to vērtas.

Ja gribat iet uz koncertu, operu vai teātri, labāk vispirms noskaidrot atsauksmes par konkrēto pasākumu. Es, pieradusi pie Rīgas koncertu kvalitātes, biju pārsteigta, ka par lielu cenu var būt arī viduvējs koncerts. Vienreiz bijām uz klasiskās mūzikas koncertu Saieta namā (Obecní dům) par 500 kronām (18 EUR). Koncerts bija labs, taču ļoti, ļoti īss. Vienīgais labums bija tāds, ka par šo maksu varējām apskatīt skaistos jūgendstila interjerus, kas ir unikāli, grezni un pārsmalcināti.

Ja esat pārliecināti par konkrēto izpildītāju vai grupu, tad varat droši iet.

Cik esam runājuši ar citiem šejienes latviešiem, čehu teātris mēdz būt nekvalitatīvs. Ja tomēr gribat kādu teātra pieredzi, iesaku izvēlēties kādu nomaļu vai eksperimentālu teātri ārpus tūristu zonas, piemēram, La Fabrika (http://www.lafabrika.cz/).

Prāgā ir 3 teātri, kur var baudīt operu – Nacionālais teātris (Národní divadlo), Valsts teātris (Stavovské divadlo) un Valsts opera. Pēc pieredzes – visaugstvērtīgākās izrādes ir Prāgas Valsts operā (Státní Opera Praha). Ja vēlaties izbaudīt čehu mūziku, aizejiet šeit uz čehu komponista Bedriha Smetanas operu Pārdotā līgava (Prodaná nevěsta). Esmu dzirdējusi ļoti labas atsauksmes un plānoju doties.

Pirms operas noskaidrojiet atsauksmes par konkrēto izrādi, jo arī man ir gadījies uzrauties uz vidēja līmeņa izrādes, kuru sabojājusi vai nu slikta scenogrāfija, nepiemēroti aktieri vai vājš izpildījums. Čehijā ir 11 operu teātri un vislabāk novērtētais atrodas ārpus Prāgas – Ostravas opera.

Ja esat izdomājuši iet uz čehu tradicionālo leļļu teātri, ko jums vecpilsētā piedāvās uz katra stūra, iesaku izvēlēties Nacionālo Marionešu teātri Vecpilsētā Žatecké ielā 1. Pati neesmu bijusi, bet esmu dzirdējusi labas atsauksmes; izrādes citur Vecpilsētā mēdz būt dārgas, īsas un uz tūristiem orientētas.

Tā kā Rīgā nav planetārija, esmu šeit vairākas reizes bijusi Planetārijā, kas atrodas ārpus tūristu zonas Stromovkas parkā. Šeit ir ļoti interesants astronomijas, kosmonautikas un planētu muzejs, ekspozīcija ir interaktīva. Varat uz svariem nosvērties un zināt, cik sverat uz katras Saules sistēmas planētas, izbraukt ar virtuālu visurgājēju uz Marsa vai Mēness vai iepazīties, ko ēd kosmonauti. Arī planetārija šovi ir daudzveidīgi un mainās atkarībā no sezonas un zvaigznēm. Trīs no šoviem ir angļu valodā, tikai pašiem jāskatās kurās dienās. Es gāju uz šoviem čehu valodā, tāpēc nezinu kāda ir sistēma angļua valodai. Iespējams ir pieejams tulkojums austiņās. (http://www.planetarium.cz/).

Jūs centīsies ievilināt arī kādā braucienā ar kuģīti pa Vltavas upi. Vienreiz kopā ar ciemiņiem izbraucām. Viņiem patika, bet man likās par dārgu. Smieklīgi likās tas, ka kuģītis divreiz kursēja pa vienu un to pašu maršrutu un arī gide divreiz atkārtoja to pašu. Lielākā daļa kuģīšu šeit dodas pa stundu garu maršrutu, jo abās pusēs to norobežo slūžas – no Čehova tilta līdz Kārļa tiltam. Ekskursijā, kurā mēs devāmies, bija iekļautas arī vakariņas. Taču arī – nekas izcils, lai varētu jums ieteikt.

Ja ļoti gribās kādu ūdens piedzīvojumu, tad interesantāk ir pašiem izīrēt laivu vai milzīgu gulbi un irties pa upi kur patīk. Stacija ir lejā pie upes pie Nacionālā teātra.

Vasaras sezonā vēl viena ūdens ceļošanas iespēja ir tāda – ja esat nopirkuši transporta biļeti uz 24 vai 72 stundām, tad šī laiva ir iekļauta cenā, jo skaitās sabiedriskais transports. Tā ir aptuveni 12 vietīga motorizēta laiva, kas jūs pārvedīs pāri upei no Kotevní stacijas Vltavas kreisajā krastā (aptuveni pie Višehradas) līdz salai Císařská louka. Šī sala ir interesanta ar to, ka tajā nav tūristu, tā ir neapdzīvota un vietējie to izmanto sporta aktivitātēm. Esam tur ēduši restorānā ar terasi un skatu uz Višehradu.

Daži kuģīši iet tālāk pa Vlatvu, bet jāzina, kuri tieši. Zinu, ka kuģītis ar nosaukumu Orca ceļo tālāk, jo tas reizēm nobrauc gar mūsu māju ostas pusē (http://www.lodegladius.cz/).

Ja jums gribās aiziet uz kādu klubu un patīk Latīņamerikas mūzika, tad izcila vieta ir La Bodeguita Del Medio Kaprova ielā 5, Vecpilsētā. Pie viena tur var ļoti labi paēst, katru vakaru uzstājas Latīņamerikas deju dejotāji un dziedātāji. Jāsaka gan ka šī vieta mēdz būt pārpildīta, īpaši sestdienu un svētdienu vakaros.

Daudzos no Prāgas vecpilsētas krogiem un restorāniem vakaros jums spēlēs dzīvo mūziku. Tad var apstaigāt visu pilsētu un izvēlēties krogu pēc tā, kāda mūzika vislabāk patīk.

Prāgā atrodas arī vairāki viduslaiku restorāni/krogi. Visinteresantākais, manuprāt, atrodas Mala Strana pusē un saucas U Krale Brabantskeho (http://www.krcmabrabant.cz/index_en.php). Tajā katru vakaru ir žonglieru, ugunsrijēju un dejotāju šovs, var paēst garšīgas ribiņas, lielas porcijas.

Par klubiem man nav izsmeļošas informācijas, jo nemēdzu doties.

Kur ko ēst un ko kur dzert

Kā jau iepriekš minēju, Prāgas vecpilsēta ir tūristu vieta un šeit viss ir 2-3 reizes dārgāks, nekā čehiem paredzētās vietas ārpus centra. Ja gribās labi un šiki paēst, tad to mierīgi var izdarīt arī ārpus Vecpilsētas vai arī ja esat dzirdējuši labas atsauksmes par kādu konkrētu restorānu. Vecpilsētas robežās cenas ēdienam un alum būs daudzmaz vienādas.

Ja nu ir iestājies milzīgs bads tieši Vecpilsētā, un lielas naudas par ēšanu negribas izdot, tad ir vairākas izejas. Viena ir nopirkt kādu picu vai kebabu par 65-80 kronām (2-3 EUR), ieiet Makdonaldā vai KFC vai arī doties uz krogu/restorānu pie Pinkas sinagogas Valentinskā ielā. Šķiet, ka tā ir viena no retajām vietām, kur daudzus čehu ēdienus var paēst par saprātīgām cenām.

Otra vieta ir Vāclava laukumā 48 ēdnīca Jizero. Šī ir ēdnīcas tipa iestāde, kur ar savu paplāti izvēlēsieties, kas patīk, ēdiens ir labs un kvalitatīvs. Varat ēst arī centrā esošajos ķīniešu bistro, kur var paēst no 65 līdz 150 kronām (2-5 EUR).

Trešā vieta, kas atrodas mazliet tālāk no centra, bet kur esam bijuši, kad pie mums atbrauc draugi vai radi no Latvijas – tas ir tipisks čehu krogs ar nosaukumu Dejvicka Sokolovna un atrodas pie Hradčanska metro stacijas. Jums jāpāriet pāri tramvaja sliedēm, tad vilciena sliedēm un ēku rindā Dejvickas ielā 181 pretī metro ieejai meklējiet krogu ar nosaukumu Dejvicka Sokolovna. Tur ir visādi čehu ēdieni, vasarā terase, cenas un alus labs. Mēs tur esam ņēmuši tradicionālo čehu cepto pīli (Pečená kachna) ar sautētiem sarkanajiem kāpostiem, kartupeļu un miltu knēdeļiem un svičkovu (Svíčková) – plānu liellopa gaļas šķēli dārzeņu mērcē, ar putukrējumu, brūkleņu ievārījumu un miltu knēdeļiem.

Man no čehu ēdieniem vislabāk garšo tieši svičkova, bet manai draudzenei, kas bija atbraukusi ciemos, labāk garšoja ceptā pīle. Čehijā pīle ir populārs ēdiens un šeit to pratīs labi sagatavot gan čehu krodziņā, gan ķīniešu bistro. Vēl var ņemt trusi (Kralik), kas arī ir tipisks čehu ēdiens. Parasti sautēts, ar mērci, knēdeļiem un sautētiem kāpostiem.

No uzkodām interesantas ir čehu marinētās desiņas jeb tautā saukti par slīkonīšiem (Utopenci) un marinēts kamembēra tipa siers (Nakládaný hermelín), kas pieejams katrā krogā.

No zupām var ņemt Gulašzupu (Gulášová polévka), kas mēdz būt vai nu ar gaļas gabaliņiem vai ar malto gaļu vai tradicionālo aknu knēdeļu zupu (Polévka s játrovými knedlíčky), kas skaitās svētku ēdiens. Ja gribās ko neparastu var izmēģināt zarnu zupu (Dršťková polévka), ķiploku zupu (Česnečka) vai asins zupu (Prdelačka) – šī zupa ir ļoti sātīga un tiem, kam garšo asins desa, tā liksies brīnišķīga. Daļa no šīm zupām ir tādi kā mājas ēdieni un ir lielāka iespēja, ka tās atradīsiet čehu krogos ārpus centra, nevis restorānos.

Veģetāriešiem čehu virtuve nav pārāk interesanta, jo lielākā daļa pamatēdienu ir ar gaļu. Esmu mēģinājusi šeit ņemt krogus veģetāros piedāvājumus, taču tie man likuši vilties. No veģetārām čehu uzkodām iesaku marinētu sieru (Nakládaný hermelín) vai rīvmaizē ceptu sieru (Smažený sýr), ko veiksmes gadījumā pasniedz ar brūkleņu ievārījumu un sparģeļiem. Tādu kādreiz varēja atrast krogu tīklā ar nosaukumu Klibā zoss (Potrefená husa) visā pilsētā.

Vēl Prāgā ir labas indiešu veģetārās virtuves. Mūsu iecienītākā ir patālāk no centra, bet labs ir veģetāro restorānu tīkls Dhaba Beas, 6 restorāni pa visu Prāgu, centrā un Vecpilsētā.

Ja gribās smuki pasēdēt kafejnīcā un iedzert kādu kafiju, tad man ir trīs ieteikumi. Skaista, izsmalcināta kafejnīca ir Saieta nama (Obecní dům) pirmajā stāvā ar lieliem logiem uz Republikas laukumu un dzīvo mūziku vakaros. Šeit, dzerot kafiju, var izbaudīt brīnišķīgu, greznu jūgendstila interjeru.

Otra laba kafejnīca no Čehijas pirmās brīvvalsts laikiem atrodas uz ielas stūra pretī Nacionālajam teātrim ar nosaukumu Slavia (Café Slavia). Šeit ir izcila Vīnes kafija ar dabiska putukrējuma cepurīti un garšīgu kūku izvēle. Par vietu ar skatu uz Vltavu būs jāpacīnās ar citiem tūristiem, jo šeit mēdz būt pārpildīts.

Mana mīļākā kafejnīca ir Café Louvre, kas atrodas Vecpilsētā, Národní třída 22. Atmosfēra, apkalpošana un interjers brīnišķīgs. Gandrīz visi saldie ir izcili, jo viņi izmanto receptes no pirmās brīvvalsts laikiem. Pulksten piecos ir iespēja nobaudīt angļu tējas ceremoniju, arī pamatēdienu cenas ir ļoti pieņemamas.

No čehu saldajiem ēdieniem, var nobaudīt ābolu štrūdeli (Jablečný štrůdl), ko čehi tāpat kā austrieši un vācieši uzskata par savu izgudrojumu, ko Vecpilsētā var dabūt katrā kafejnīcā un saldos knēdeļus ar augļu pildījumu – zemenēm, plūmēm, mellenēm (Ovocné knedlíky). Nepateikšu, kurās vietās Prāgā tādus var dabūt, jo mēs tos parasti gatavojam mājās. Varat pamēģināt arī absinta saldējumu, ko pārdod Vecpilsētā pie Vecpilsētas laukuma. Mans brālis par to bija sajūsmā!

Par alu varu teikt - vajag izmēģināt pēc iespējas vairāk un tad izvēlēties savu favorītu. Katram jau garšo kas cits. Čehiem ir arī jauktais alus (tumšais ar gaišo sajaukts). Šeit var nebaidīties alu dzert arī sievietes, jo tas ir vājāks kā latviešu alus. Tāds nepretenziozs ir Pilsner, viegls, klasisks, gaišais alus, mans favorīts.

Tas laikam īsumā viss. Ceru, ka kādam kaut kas no maniem ieteikumiem var noderēt. Ja es varu kādam palidzēt ar citiem ieteikumiem, tad droši rakstiet!