"Camp Hawaii", 25.-26/01/14, atskats.
|
Mārtiņš Muižnieks
|
Čau!
Kā Tev veicas ar aukstuma pārvarēšanu? :) Mums tas sanāk lieliski, jo re - mūsu komanda, no sestdienas uz svētdienu, devās īsā ziemas izdzīvošanas pārgājienā tepat pierīgā uz Bolderājas kāpām. Ideja par šīs nedēļas nogales pasākumu radās diezgan spontāni. Tāpēc arī info par iespēju šeit pieslēgties nāca diezgan vēlu. Taču mērķis šim pasākumam bija vienkāršs - tepat pierīgā, doties uz mežu, lai papildinātu un nostiprinātu savas izdzīvošanas prasmes, kā arī veiktu savstarpējo pieredzes un ideju apmaiņu, un pats galvenais - labi pavadīt laiku lieliskā kompānijā. Sestdien, ap 13.00, mēs četri "izdzīvotāji" (es, Uvis, Rihards un Kaspars), startējām no Zemessardzes Studentu Bataljona (Stendes iela 8, starp citu, ja interesē, tad pieseko - Studentu Bataljona Zemessargu lapai) uz Bolderājas kāpām, lai atrastu tur vietu kur veikt savas plānotās aktivitātes. Neilgi pirms saulrieta bijām galā, iekārtojāmies vietā, kurai pāri zemu lidoja pasažieru lidmašīnas, kas dažbrīd lika sabļauties, lai sadzirdētu viens otru pusotra metra attālumā un reizi pa reizei, salīdzinoši netālu rībināja ložmetēji un dunēja sprādzieni (laikam pie vainas būs Latvijas armijas aktivitātes). Īsta romantika. Uzreiz pēc ierašanās ķērāmies pie malkas sagādes un siltuma nodrošināšanas. Kad uguns bija iekurta, tad katrs ķērāmies pie sava šī vakara mitekļa izveides. Ja reiz tests, tad tests - nolēmām veidot nevis vienu kopīgo nometni, bet katrs izmēģināt pa savam - Misters Grunte izveidoja interesantu brezenta veidojumu kas, godīgi sakot, atgādināja sagāztu telti (bet teicās, ka esot laba bijusi). Mr. Lemeševskis pieturējās pie militārās klasikas - skuju paklājs un slīpais pančo, kuram pārbaudes nolūkos apakšā nostiepa folija segu. Mr. Salna pārbaudīja sava guļamtīkla efektivitāti ziemas apstākļos, un kā pats teica, tas smagi pārspļaujot jebkuru telti vai meža vidū sastopamu gultu komforta un ērtību ziņā, taču nepareizi sagatavots zaudēs siltumu ātrāk nekā vācietis Ļeņingradā. Savukārt es būvēja zaru būdu, kuras celtniecībai patērēju teju uz pusi vairāk laika un enerģijas nekā pārējie (koku skaldīšanas skaņas turpinājās vēl tad, kad pārējie jau sildījās pie ugunskura un apsprieda turpinājumā plānoto maltīti). Taču vēlāk būs neliels video, kur varēs redzēt katru no izveidotajiem projektiem ar pašu autoru komentāriem.
Kad nometne tika iekārtota, tā tika nokristīta īsti ziemīgā vārdā - "Hawaii". Pēcāk ieturējām maltīti lādzīgā meža garā. Kas tik netika celts galdā: pupiņas ar brieža medījuma konserviem, griķi ar vistas fileju, dažādas zupiņas un kartupeļu biezeņi ar dārzeņiem. Ēdām kā kungi. Pēc vakariņām vēl katrs paspēlējāmies ar uguni izmēģinot vienu un otru ugunskuru veidu un uz pusnakti devāmies pie miera. Ap 03.00 pamodos no tā, ka parādījās pirmais trīceklis. Pavēru vienu aci... no ugunskura tikai 3 ogles. Sakūru, palika siltāk, taču drīz vien atkal radās citas problēmas - kājās sāka kost sals. Kāpēc? Tāpēc, ka Uvim biju apsolījis papildus guļammaisu, bet protams, kā jau tas gadās, aizmirsis to mājās, tāpēc atdevu vienu no saviem (nav vēl iegādāts ziemas apstākļiem paredzēts gulītis, tādēļ kombinēju divus rudens guļammaisus). Gulēju Latvijas armijas ekipējumā esošajā ziemas kombinzonā. Mēģināju uz kājām tīt dvieli un bāzt biksēs. Tā, ar mainīgiem rezultātiem arī nogulēju atlikušo nakti, ik pa brīdim pamostoties un pielabojot kājas, lai siltāk. Uz pus astoņiem, kad pāri lidoja pirmā lidmašīna, pamodos un sapratu, ka nav ko mocīties un jāpafilosofē pie ugunskura. Drīz vien man pievienojās arī Uvis. "Labrīt!" - "Labrīt."
Lai arī pa nakti ugunskurs draudēja vairākas reizes nodzist un nogalināt mūs visus, ap šo laiku tas dega ar deviņu sauļu spēku. Par to liecināja izdegušais caurums Riharda blašķē. Un Uvim pusizkusušais ceļsargs. Man personīgi šajā pasākumā gribējās pārbaudīt sava apģērba un tā secības atbilstību ziemas apstākļiem (ček, tā arī neiesvīdu ne vienu reizi), nojumes izveidi (daļējs ček, šis tas izdevās, šis tas bija šķērsām), izgulēties (daļējs ček - nebūtu salstošās kājas, būtu ok!) un pārtikas sagatavošana šādos laika apstākļos (ček, ēdu ne sliktāk kā mājās). Runā, ka ap to vietu naktī bijis ap -21 grādiem, kas tā arī varētu būt. Pie pirmās iespējas viss sasala. Pasākums izdevās, paldies džekiem, kas nenobijās aukstuma! Seko mūsu lapai, lai nenokavētu iespēju piedalīties kādā no mūsu pasākumiem! Nākamais pasākums, kur Tu varēsi ņemt dalību plānojas 8.-9. februārī! Kuru katru brīdi būs info!
Aprakstu sagatavoja Mārtiņš Muižnieks Mob.: 22834095, martins.muiznieks@streelnieks.lv
