Bailīgais brauciens uz Kanādu

Evika Ķiene 18.01.2014 5 min lasīšanai 25 foto

Ir divas dienas pirms Ziemassvētkiem, un tā kā plānotais ceļojums vēl aizvien nav atrasts, nolemjam savu brīvo nedēļu pavadīt mājās.. līdz brīdiem, kad atrodu pieklājīgu cenu lidojumam uz Vankūveru no 26.-31.decembrim.

Te nu sākas svārstīšanās.. Pirmo reizi, mana intuīcija saka, lai lidojumus nepērkam, nav arī uzticības pirmo reizi dzirdētai aviokompānijai - Air Transat. Jā, Kanāda ļoooti vilina, bet iekšā dīdās nemiers, tāpēc uzkristais cipars (metot monētu (giggle) ) izlēma par labu ceļojumam! Pirms tam izpētot ziņu portālus, vai Kanādā viss ir kārtībā, vēl iesmejam, ka tur jau nekas nenotiek, jo labu laiku ziņās nekas nav redzēts, bet te tev nu bija - no rīta pieceļoties un atverot draugiem.lv, runā sadaļā ieraugu pirmo ieteikumu - "Kanāda apledo - 'ledus lietus' dēļ atceļ tūkstošiem avioreisu, nekursē vilcieni, cilvēki bez elektrības." :O :O Nu comooooon ! Ledus lietus ? Pirmo reizi dzirdēju tādu vārdu salikumu. Esmu tiešām šokēta un pārbijusies, nedaudz nomierinos, kad izlasu, ka tas ir skāris Kanādas otru pusi, Vankūverā vēl ir tāds pats laiks, kā pie mums.. bet cik ilgi ?

Cenšos domāt pozitīvi, tāpēc tiek pasūtīta mašīna, nesamērīgi dārgs autobuss no/līdz lidostai un krāmēti koferi, pa vidam vēl nosvinēti Ziemassvētki.

Pasūtījām viesnīcu (Coast Plaza hotel and suites) un atkal saņēmu savu šoka devu, šoreiz pozitīvu - viesnīca atradās tieši uz stūra, starp divām ielām, kuras ir manas adreses dzīvojot Anglijā, to uzzinu TIKAI pēc tam, kad tā ir pasūtīta, kā var būt TIK liela sagadīšanās ? Par to runājot - viesnīca lieliska, dabūjām numuriņu 26. stāvā, un skats pa logu - elpu aizraujošs.

Nonākot lidostā, saņemu zvanu, ka mūsu auto rezervācija ir atcelta kādas kļūmes dēļ, atkal jau sākās stresi, visi citi aviokompāniju check-in lodziņi ir pirmajā stāvā, Air Transat - vienīgais, kurš ir 0tajā, pietam durvis uz turieni ciet, tiekam lejā ar liftu, tukšums, nelāga smaka un arī sajūta,bet paejot laikam, sākās rosība un jau esam rindā uz iekāpšanu lidmašīnā. Viss notiek ātri un vienkārši, vietas lidmašīnā labas, ēdiens garšīgs, ir ērti, pirmo stundu esot gaisā esmu sastingusi, ir tik ļoti bailīgi, šoreiz vēl vairāk, nekā parasti, bet tad jau sakās pieradums, vēl nieka 9h un būsim galā.

Robežsargs pajautā mums pāris jautājumus, nosaka, ka Latvijas pasi nav redzējis jau ļoooti ilgu laiku un novēl Lamīgu Jauno gadu. IR. Mēs esam Kanādā!

Tad nu ejam uz autonomām, izrādās, lētākais auto ir 900 dolāri, eem, nē, paldies. Dienu vēlāk pasūtījām auto internetā (rentalcars.com) 3x lētāk.

Līdz hotelim tiekam ar taxi (35$) un pirmais vakars, lielākoties, tiek pavadīts,skatoties pa logu :D šī iemesla dēļ, atceļam mūsu plānu doties uz skatu torni.

Apkārt hotelim ir daudz dažādu ēstuvju, gan itāļu, gan ķīniešu, indiešu..un, protams, burgeri, kur nu bez burgeriem. Noteikti ieteiktu palikt šajā hotelī, viņam ir labs novērtējums (8,6), lieliska atrašanās vieta, iekļautas brokastis. Vienīgais mīnuss, uz brokastīm jāņem skaidra nauda, jo cenā nav iekļauta dzeramnauda, kas viņiem tiek rakstīta pat čekā.

Uzausis rīts, skatos, un atkal neticu savām acīm. Kāds skaistums - osta, parks, pilsēta, kalni.. un diemžēl - lietus. Vankūvera mūs noteikti nelutināja ar laika apstākļiem, bet tas nekaitēja tai atstāt uz mums milzīgu, pozitīvu iespaidu. Tā kā šodien ir 27. decembris, Kanādā ir diena pēc Boxing day, jeb lieeelas atlaides, tāpēc planā - iepirkšanās, sākot ar Robsona ielas sākumu pie parka, līdz Pacific iepirkšanās centram, un Olimpiskajam stadionam. Fantastiska celtne ir pilsētas bibliotēka, lai gan man vairāk patika uzraksts pie tās.

Laiks paiet neticami ātri, esam atpakaļ, un laiks doties pastaigā gar ostu.

Nākamās dienas rītā atkal ar taxi dodamies atpakaļ uz lidostu, pakaļ savam auto. Viss nenorit tik gludi, kā gribētos, jo izbraucot no lidostas saprotam, ka Gps nu galīgi negrib ar mums sadarboties, tāpēc nākas griezt atpakaļ, lai samainītu pret kādu draudzīgāku. Taisnā ceļā dodamies cauri milzīgajam Stenlija parkam, pāri Lions gate tiltam, galamērķis - Vistlera, kura pasaulē pazīstama pateicoties Vistleras Olimpiskajam parkam, kurā notika 2010. gada Ziemas Olimpisko spēļu kalnu slēpošanas, distanču slēpošanas, bobsleja, kamaniņu sporta un skeletona sacensības.

Nokļūt tur ir pavisam viegli, uz turieni ved 99.lielceļš, skats visu ceļa posmu pasaikains, lai gan mērojot to pašu maršrutu 2 reizes, tikai vienreiz to izbaudījām jo otrajā reizē braucot, viss bija tāādā miglā, ka tikai ceļu vien varēja redzēt.

Mūsu pirmā pieturvieta - Furry creek.

Šeit ir golfa klubs, dzīvojamais rajons, skaists skats un svaigs gaiss, bet tā kā četros jau paliek tumšs, tad jādodas tālāk.

Nākamā pieturvieta - Murrin ezers

Ezers kā spogulis, pāri ceļam ir krauja, pa kuru tek daudzi, mazi strautiņi/ūdenskritumi, tālāk braucot visi strauti un ūdenskritumi ir sasaluši.

Pagājušas mazliet vairāk par 2h un mēs jau iebraucam Vistlerā, nezinu kāpēc, biju to iedomājusies savādāku, ilgu laiku nepavadam, jo ir jau vēls, tur ir ļooti auksti, un mēs esam vienīgi, kam nav slēpes kājās vai sniega brilles uz acīm, tādēļ braucam atpakaļ uz viesnīcu, bet pirms pārbraucam pāri tiltam, vēl papriecājamies par skaisto, naksnīgo Vankūveru.

Ir nākamā diena, un dodamies pa to pašu maršrutu, šoreiz ne uz Vistleru, bet nedaudz tālāk - Joffre ezeriem, pa ceļam iebraucot Shannon falls, jeb pie mīīīlzīga ūdenskrituma no klints, pašu augšu nevarēja saskatīt lielās miglas dēļ.

Un te nu iemesls, kāpēc uz Kanādu tomēr labāk nebraukt ziemā -

godīgi sakot, biju nepatīkami pārsteigta, lai gan jau iedomājos, ka ezers varētu būt vietām, vai pat pavisam aizsalis, nedomāju, ka tas viss būs sasnidzis un ar necaurredzamu miglu piedevām (giggle) , bet neķeram kreņķi un dodamies atpakaļ uz viesnīcu.

Vakarā beidzot aizlaižam uz Stenlijparku, paskatīties uz pilsētas centru no tā. Turpat blakus ir Totēmstabi, kas noteikti jāapskata dienas laikā.

Nākamās dienas plānā - Lynn kanjons, kur atrodas iekārtais tilts, ne tik garš kā Capilano, toties par velti un cilvēku ir krietni mazāk nekā Capilano.

Pēc Lynn kanjona bija ieplānots uzbraukt ar vagoniņu 1200 metru augstumā Grouse kalnā, bet biļešu pārdevēja teica, ka miglas dēļ, Vankūveras centru no tā nevarēs redzēt, tad nu izlēmām no sākuma doties uz pludmalēm, un atgriezties uz kalnu vakarpusē, pirms saulrieta.

Saulrieta pludmale bija ieteikta kā skaistākā vieta, kur vērot saulrietu (nu nosaukums jau arī daudz ko izsaka.. (giggle) ), bet laiks vēl aizvien ir apmācies, un laiks doties atpakaļ uz Grouse kalnu.

Biļete izmaksāja 40$ vienam, atkal bijām vienīgie tūristi, kas brauca augšā tikai, lai papriecātos par skaisto skatu, nevis slēpotu vai snovotu. Augšā braukt bija bailīgi, lai gan atpakaļceļš - brr :O

Tur noskatījāmies skaisto saulrietu, nosalām un tad jau arī laiks doties uz hoteli.

Tā, vēja spārniem, pienāca pēdējā diena, atpakaļlidojums gaidāms tikai vakarā, bet no viesnīcas jāizrakstās divpadsmitos, tad nu izmantojām dienu, lai apskatītu to, ko nepaguvām iepriekš - Chinatown, Olimpiskā lāpa, Gastown.

Ļoti negribas lidot atpakaļ, gan tāpēc, ka tiešām iepatikās Vankūvera - draudzīgie cilvēki, kalni, pludmales, sušī, mīkstā gulta viesnīcā, gan tāpēc, ka ir ļoti sliktas priekšnojautas, bailes lidot. Noteikti daudz ko palaidām garām, bet kas to lai zin, vai šī būs vienīgā reize, kad esam tur paviesojušies.

Ir 31. decembris, plkst. 00.00., un Jaunais gads tiek sagaidīts lidmašīnā. Kādam tas liekas drausmīgi, bet es to noteikti nenožēloju, ceru tikai, ka nevajadzēs pavadīt visu nākamo gadu lidojot! (giggle) Šo Jauno gadu, kaut kur virs Grenlandes, starp vairāk nekā 200 citiem cilvēkiem Boeingā, es atcerēšos vienmēr! (blush)

Te nu sīki ieteikumi vai novērojumi -