Horvātijas Plitvicas ezeri (maršruts bijušās Dienvidslāvijas rep., Albānija) un uz māju 6. daļa

  • 4 min lasīšanai
  • 49 foto

6. daļa būs no 20.07.2013. līdz 28.07.2013. Galvenais objekts būs Plitvicas ezeri Horvātijā, un tad astoņās dienās līdz mājai. Laimīgie laiku neskaita :)

Plitvicas dabas parks un ceļš uz māju ar domu šoping pa lētajām valstīm.

19. diena.

Nakšņojām ap 12 km no ieejas parkā. Ceļamies agrāk, lai esam tur tieši uz parka atvēršanu, tad mazāka drūzma.

Parka dabas taku shēma. Abas ieejas. Labāk sākt ar pirmo, tad pareizi iet maršruts.

Parkojamies pie ieejas Nr.1, jo no turienes iznāk tieši uz sākumu dabas takai. Lai nebūtu jāšķērso maģistrāle, tur uzbūvēts liels gājēju tilts. Pārejam uz otru pusi, atrodam biļešu kases, un uz priekšu.

Tulkoja Google.

Bet par parkingu 7 kunas/stundā. Maksā izbraucot, tāpēc uzmanīgi jāglabā izdotais čeks.

Visu nokārtojuši, dodamies pie pašiem ezeriem. Reģistratūra un kases atrodas klints augšpusē, tā nu mums ir jādodas pa izbūvētām kāpnītēm un slīpām serpentīnu takām lejā. kāpjot lejā, skaisti skati redzami.

Skats praktiski pie pašas nokāpšanas lejā.

Fotogrāfijas ir ievietotas gājiena secībā.

Pēc maza gabaliņa cits skats.
No augšas.
Aizā no daudzām vietām mazi strautiņi veido ūdenskritumus.
Izskatās, ka ūdens izplūst no klints.

Taka serpentīnveidīga. Kad nokāpjam uzreiz ir tiltiņš , kas aizved mūs uz otru pusi upei un nedaudz pakāpjot esam pie vienas nelielas alas.

Tiltiņš pār upi.
Ejam skatīt, kas tur iekšā. Ala nebija liela, paris desmit metri.
Pie ieejas alā.

Tālāk ejam gar upīti un ezieriem, kurus tā savieno. Katrs ezers paceļās kaskādes formā kalnā.

Ezeru izvietojums un augstumu starpība.

Tā mēs ejam gar ezeriem pa upītes krastu un visu laiku kāpjam kalnā. Tas , ko redzēju, stāstīšu ar fotogrāfijām.

Paskatoties atpakaļ.
Šo ezeriņu ieskāva klintis.
Foreļvietiņa.
Augu un ūdens savstarpējā cīņa... kurš kuru.
Tek it kā pa mežu.

Aizgājuši līdz lielajam ezeram, izrādās, ka pa to visā garumā ved kuģītis. tā nu braucam ar kuģīti uz otru ezera galu.

Pie kuģa spēlējās zivtiņas.
Aiz mums paliek tikai kuģīša saceltie viļņi.
Kārtējais mazais ūdenskritums.

Izkāpuši galapunktā, talāk ejam ar kājām. Ezerā ir sakrituši daudz lielo koku, un tā tie savā varenībā guļ causpīdīgajā ūdenī.

Iegāzusies egle.
Ūdens dzidrums.
Te ja nav bail, var nostāties zem ''dušas''.
Kalnu avoti rada miniatūras ūdenskritumus.
No kurienes, uz kurieni tek, nau saprotams.
Taka gāja gar pašu ūdens malu.
Pieteka.
Kārtēja pieteka.
Ja skaita no augšas, tad pirmais ūdenskritumiņš. Mums pēdējais.

Izgājuši dabas taku uz vienu pusi, pašā augšā sasniedzam lielu atpūtas laukumu. Info centrs, ēstuves, kā arī autovilciens ar trim vagoniem, kas vizina atpakaļ. Braucot ar to bija jādomā, kā serpentīnos tas spēj izgriest līkumus uz šaura ceļa. Vietas , kur vilcieniņi palaida viens otru garām bija speciāli izbūvētas platākas. Pa ceļam tādas bija divas un gala punkts- 2 ieeja. No otrās ieejas uz pirmo jāiet kājām, bet taka ved gar pašu klints malu, un no augšas paveras skati uz ezeriņu kaskādi.

Esam pašā augša. Izvēle, iet atpakaļ pa taku, vai braukt ar autovilcieniņu.
Šādi autovilcieniņi ar trim vagoniem vizina mūs uz otro ieejas vietu parkā.
Ejot no otrās ieejas uz pirmo, taka gāja gar klints malu.
Gandrīz visu gar klints malu bija aizsargmargas.
Atvadu skats no oašas klints augšas uz Plitvicas ezeru kaskādes daļu.

Tā nu beidzas Plitvicas ezeru dabas parka apskate.

Mans novērojums tomēr ir nedaudz pretējs apmeklētāju skaitam abos parkos (KRKA un Plitcices). KRKA ir kompaktāks, bet tomēs varenāks ar savām ūdenskritumu kaskādēm. Ja man būtu jāizvēlās viena no abām vietām, es izvēlētos KRKA dabas parku, kanjonu ziņā Plitvices parku tomēr pārsit Taras kanjons. Līdz ar to es Plitvici lieku trešajā vietā savā ekskursijā.

It kā galvenie objekti ir apskatīti, domājam ceļu uz mājām. Iet pār Alpiem un caur Čehiju, vai.... Un šis vai ņēma virsroku.

Novērojumi- sadalīju apceļotās valstis 3 daļās, izņemums Latvija :D . 1. lētās valstis, kuras nav eiropas savinībā. 2. vidēji dārgās valstis, kuras ir eiropas savienībā, bet ir sava valūta ( izņemums Horvātija). 3. dārgās valstis, kuras ir eiropas savienība un ir eirozonā. Kāpēc Latvija netiek pieskaitīta pie otrās daļas, jo arī ir sava valūta? Latvijā viss kas Lietuvā ir dolāros, pie mums ir latos +vēl ceļa izdevumi.

Iepriekš braucot, bijām atlikuši pirkumus uz vēlāku- gan jau būs vēl, bet tas ''vēl'' izbeidzās, kā iebraucām atpakaļ eirosavienībā, vai ej tur lielveikalos, vai pie mums Maxsimā- spoži iesaiņojumi un bezgaršas, vai bez gaumīga produkcija.

Ņemot to visu vērā, turpmākais maršruts uz otru pusi- šopingmaršruts. Bosnijā caur Banja Luka, pie Jardanas robeža ar Serbiju, Serbijā caur Šabac pilsētu, Novi Sad, Varšavas bāze un mājā.

Iepirkumu ziņā atmaksājās!

Pēc Plitvicas dabas parka ir pavēls. Iebraucam Bostnijā. Uz robežas bez aiķeršanā. Sākam meklēt kempingu. Pilsētā ir kempinga zīme, ka 20 km, bet nekur nedublējās. Jautājot, neviens neko nezin. Tā braucam apmēram tai virzienā aiz viena ciematiņa nonākam pie upes, kur arī palierkam nakšnot.

20. diena.

Turpinām ceļu uz Serbiju, cenšoties pastaigāt pa visiem sevi cienīgiem veikaliņiem. Pievakarē nonākam pie Jardānas robežpunkta. Bosnijieči ( bosnieči vai bosnijieši) izlaiž labi, bet Serbiem nojūk, cik reizes esam šķersojuši, un vai tagad esam iekšā, vai vēl ārā no viņu valsts. Jāpagaida malā minūtes divdesmit. Atnes mums dokumentus, atvainojās un laimīgu ceļu. Pabraukuši nelielu gabaliņu pa robežpilsētu, ieraugu ceļu policistus un stājos malā, lai pajautātu, kur atrast kempingu, pirms tam noņemot drošibas siksnu. Jautājuma vietā sākās cīņa par 50 EUR- braukšana bez siksnas. Sagrabinājām visus EUR, kas bija (ap 3,5 EUR kapeikās) un šim dodam. Mēs tak neko nesaprotam... ilgi mūs audzināja, līdz atmeta ar roku, sak nav ko ar čurkām runāt :D . Ceļs iet visu laiku gar robežupi. Ko darīt, griežam uz upes pusi un kā par laimi, iebraucam jauki iekārtotā atpūtas zonā. Tur stān viens kemperis un citas atpūtnieku mašīnas. Mēs arī iekārtojāmies, neviens neko neteica, bet paskatot auto numuru, naca pat sasveicināties, un cik nu valoda atļāva, papļapāt.

Nākamās fotogrāfijas no šis vietas.

Netālu aiz robežkontroles punkta upes krastā. Lat. 44° 29' 30.462" N, Lon. 19° 8' 2.826" E
Ciemiņš, jauka kirzaciņa visu laiku netālu ložņāja.
Serbijā gar upi brīvā dabā auga zilie staipekņi.

21. Diena.

Pavadījām ceļā pa Serbijas veikaliem un nakšņojām interesantā kempinkooperativa par brīvu Novi Sad pilsētā, Donavas krastā. Kaut kas līdzīgs mūs Dārziņiem gar pašu Daugavas malu, tikai neapbūtas daudzas teritorijas. Lat. 45° 13' 36.93" N, Lon. 19° 49' 44.406" E

Papriekšu pirkumu apskate. Lat. 45° 13' 36.93" N, Lon. 19° 49' 44.406" E

22. diena.

Pa Serbiju turpinām ceļu šopingojot. Iebraucām Ungārijā, un braucam līdz Budapeštai. Pirms Budapeštas paredzēts kempings pa labi km 12, bet līdz turienei netiekam, kad sākās skaisti ezeriņi. Viena tāda ezeriņa krastā piemetāmies. Lat. 47° 15' 27.396" N, Lon. 19° 2' 58.548" E.

Nākamie toto no turienes.

Vakars Ungārijā.

Nedaudz par pārtikas tēmu. Mums līdzi bija 7 l gāzes balons ar lielo degli. Balonu ar gāzi pa ceļam takkā uzpildījām. Katls, panna, trauki, instrumenti- var teikt viss. Katru rītu un vakaru gatavojām maltīti no svaigiem produktiem, un pagatavotais nu nemaz nebija sliktāks par ēstuvēs piedāvatajiem. Priekšrocība bija tāda, ka stipri lētāk, un mēs zinājām ko ēdam, kā arī viss uz vietas, bez meklēšanas. Ekskursiju bijām plānojuši ar gulēšanu teltīs vai mašīnā (Westfalio salons), lai ekskursijas laikā būtu pilnībā nošķirti no dzīvojamām telpām. .

Visas ekskursijas pamatinstruments- 7 l. gāzes balons ar lielo degli. Tankos pats var uzpildīt.
Atradām skaistu vietu ezeriņa krastā. Ūdens bija kristādzidrs un silts.
No rīta ungāru zivju gārņi dodas uz darbu.
Vējš izsēja seklas.
Rīts ezeriņa krastā.
Mūs ar interesi vēroja, bet kad mēs sākām vērot viņu, tad ienira uz aizpeldēja tālāk. Tā visu laiku.

23. diena.

Pabraukājušies pa Budapeštas tiltiem, dodamies uz Slovākiju. (lai skatītu nopietnāk Budapeštu, tur jābrauc speciāli). Pa nakti peliekam uz fotogrāfijā redzama betona ceļa, kas it kā beidzās upē. Te norādi nevaru iedot, jo fotoaparāta GPS Data nav darbojusies. Bet vieta ļoti laba , ap 500 ma no automaģistrāles.

Slovākijā straujas kalnu upes krastā.

24. diena.

Braucam uz Varšavas bāzi un izlemjam palikt kut kur pie bāzes. Atrodam jauku laukumiņu mežā, ja to var saukt par mežu, ciemata ieskautu. Lat. 52° 6' 36.396" N, Lon. 20° 48' 19.446" E. Pārguļam.

25. diena.

Braucam uz bāzi. Bazē ir ķīniešu uz turku preces. Līdzīgi Lietuvas tirgum, bet hektāru lielos angāros un daudz lielāks. Nedaudz tālāk ir poļu bāze. Bazes adrese Lat. 53 3 27.2052, Lon. 20 51 35.96394

Iepērkamies no sirds :) , un laižam uz Augustovu, kur ezera krastā zinām atpūtas bāzi, kur var celt teltis.

Lat. 53° 52' 0.792" N, Lon. 23° 1' 1.152" E

26. diena.

Ieraugam ceļu zīmi Rīga!!!

Guļam savās gultiņās :)



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais