Jambo...ik uz soļa:)

  • 14 min lasīšanai
  • 41 foto
Jau sen gribēju uzrakstīt par savu ceļojumu uz Āfriku, tad nu beidzot esmu pieķēries šim procesam, lai arī Jums, kas vēlas turp doties, būtu nedaudz info. Patiesībā drīz jau būs gads pagājis kopš šī ceļojuma. Nu ko, sākam... Nepieskaršos tik daudz valsts ģeogrāfiskajiem aspektiem un valūtu attiecībām, kā tieši tam ko redzēju, ko piedzīvoju. Tatad mūsu, 4 latviešu ceļojums sākās jau kaut kad septembrī, kad tika iegādātas aviobiļetes uz Frankfurti no Ryanair (par to nedaudz vēlak sīkāk pastāstīšu!), bet jau ar konkrētu mērķi, ceļot no kādas Eiropas valsts, šajā gadījumā no Vācijas. Šis ceļojuma veids ne tuvu vairs nav nekas jauns arī priekš Latvijas („nabagajiem”!) pilsoņiem Un tā, 25. novembra pusdienslaikā kāpām jau lidmašīnā, kas protams kavējās un cerība, ka būsim jau plkst. 15 Hahn lidostā, izgaisa jau Rīgā. Ņemot vērā, ka tā bija svētdiena un lidojām uz Vāciju pilnīgi nezinot uz kurieni dosimies tālāk, viņiem tūrisma tirdzniecības vietas (par firmām tās nosaukt grūti) strādā līdz 18.00, kas nozīmēja to, ka no Hahn lidostas mums vēl jāpārbrauc līdz Frankfurth International airport, līdz ar ko, ierodamies tur pavēlu un pirmos tūrisma piedāvājumus sākām pētīt ap plkst. 17iem. Nu ko, laika izvēlei pamaz, tāpēc sadalamies un katrs „spiežam” no aģentiem laukā visu ko var vien „izspiest” un tā jau pēc pirmajiem stendu apmeklējumiem sāk iezīmēties pirmie virzieni kurp varētu doties. Firmas, kas piedāvā doties apskatīt plašumus ir kādas 35, bet ne katrā ir atšķirīgi ceļojuma varianti, lielākoties visi strādā ar lielākajiem tūroperatoriem, tātad jautājums, kurš spēs piedāvat to labāko konkrētam ceļotājam. Jāsaka uzreiz, ja ne mūsu valsts atpalicība vīzu jautājumos, tad iespējas ceļot no Vācijas ir vienkārši apbrīnojamas, bez maz tā, atver World Atlas un kartē ar pirkstu iebaksti....šeit...gribu nonākt tur...un viss notiek Bet par cik nedzīvojam tomēr tajā Eiropā (lai gan kā skaitamies EU citizens), nākas vien samierināties ar to piedāvājumu, kas pieejams mums. Protams, ja nezinat, vai varat ceļot uz konkrēto valsti, nebaidaties, neviens mums nemēģināja pārdot piemēram Jamaikas ceļojumu, jo skaidrs, ka pastāv iespēja ka mūs atgriezīs atpakaļ dēļ vīzu neesamības. Tika izskatīta gan Brazīlija, gan Šrilanka, gan Indonēzija utt... Vieni varianti atkrita dēļ lietainā laika, kas tajā reģionā tur valdīja tobrīd, citi tāpēc ka bija jāgaida 3-4 dienas Vācijā, lai dotos kaut kur un pārsvarā visi ceļojumi uz eksotiskām valstīm ir 14-15 dienu garumā, kas nozīmēja, ka gandrīz mēnesi būsim prom no Latvijas, ko nevarējām tomēr īstenot. Pārējās vietas protams dēļ vīzu ierobežojuma varējām tikai paskatīties skaistos ceļojuma katalogos Noteikti jautāsiet, cenas!? Kādas? Man, kas protams esmu iepazinies ar ļoti daudz tūrfirmu piedāvājumu LV, likās, no kurienes tadas cenas „uzzīmē” pie mums??? Neminēšu kura kompānija Latvijā, bet kad jautāju, cik izmaksās ceļojums uz Maldivu salām ar dzīvošanu attiecīgā atola resortā, man tika atsūtīts piedāvājums, ka mans izvēlētais variants 2 personām ar visām extrām un bla bla bla kopā sanāks „nieka” Ls3700.- uz 10dienu periodu, jo redziet viņi var man piedāvāt šādu cenu tāpēc, ka strādā ar lielākajiem Vācijas tūroperatoriem!!! Lieki piebilst, kāda bija mana reakcija, kad Vācijā pajautāju, lai man tiek sarēķināts tieši šīs pašas zemes, tieši šī pati viesnīca, pie kam uz laiku 14dienas...lūdzu...Ls2100.- tiem pašiem 2 cilvēkiem uz to pašu vietu, bet uz ilgāku laiku vēl!!! Skaisti...visu cieņu LV tūrisma firmām, kas strādā „pa tiešo” ar Vācijas tūroperatoriem, dēļ kā spēj piedāvāt šīs „fantastiski zemās” cenas!!!:) Ok, tā bija atkāpe, bet būtiska... Laika nav ilgi mums izvēlēties un sanākam visi kopā, lai apspriestu piedāvājumus. Nerakstīšu smalki, kas ko un kā, bet piedāvajumu tiešām ļoti daudz...bet visam pa vidu pavīd vārds -Kenija Protams, ģeogrāfija skolā mācīta, skaidrs- Āfrika...bet pirmajā brīdī nav ne mazākā nojausma, kur tas ir, rietumos, austrumos, dienvidos, vidienē??? Talkā nāk palīdzība no publikas...Indijas okeāns!!! Nu tagad jau skaidrs pavisam droši, kur...bet jautājums, ko tur darīt??? Protams, bez zvilnēšanas Indijas okeāna krastā nekas cits pirmajā brīdī arī nenāk prātā, bet variants vienalga liekas gana patīkams, jo izlidošana ir pēc 2h. Cena ar tiek piedāvāta Last Minute vārda tiešajā izpausmē 2200eur 2 cilvēkiem ar AI uz 12dienām un aģents no tās ir gatavs „nolaist” vēl 120eur. Kā tas notiek, nepalika arī skaidrs pec ceļojuma iegādes, jo kad bijām izlēmuši ka mums šis variants der, mēs šī tūrfirmas aģenta pavadībā dodamies pie tūroperatora, kur jau tiek kārtotas visas naudas un biļešu formalitātes, pēc kā, jau paejot nost no letes, aģents no savas kabatas izvelk solītos 120eur, atdod tos mums un pavada līdz bezgala garai pasažieru rindai, kas gaida uz bagāžas pārbaudi un check-in uz savu reisu. Saprot to arī aģents, ka rindu izstāvot mūsu Condor lidmašīna jau būs tālu prom no Vācijas bez mums, tāpēc tiekam nostādīti extra rindā, kurā gan esam vienīgie ar priority uz check-in. Patīkami, ka pat arī pēc naudas norēķina netiekam pamesti likteņa varā un aģents (kas gan ļoti līdzinājās turku izcelsmes jaunietim) dara visu, lai klients justos gandarīts par savu izdarīto izvēli starp 30 citām kompānijām Nu ko, neliela rinda vēl uz bagāžas drošibas pārbaudi un esam jau pie biļešu reģistrēšanas vietas izlidošanai. Šeit mūs atbrīvo no čemodāniem uz tiem uzlīmējot attiecīgas uzlīmes, vien saprotamas avio nozarē strādājošiem cilvēkiem un tām pat nepievēršam nekādu uzmanību, kā vēlāk izrādīsies- nepareizi!!! Bet par to nedaudz vēlāk. Vēl šādi tādi našķi TAX FREE zonā un jau kāpjam Condor iespaidīga izmēra lidaparātā. Stjuartes smaida, ceļotājiem prieks, kā nekā visi dodas atpūtā, tāpēc vietu ieņemšana notiek raiti un jau pēc mirkļa atraujamies no zemes un sākas 8h ilgais lidojums. Ik pa laikam uz monitoriem parādās navigācijas karte un redzam lidojuma mērķi, atrašanās vietu un dažādus citus parametrus. Kas vēlas, bauda filmu skatīšanos, kas vienkārši lasa preses izdevumus, kas pārrunā kaut ko ar kaimiņu. Vienvārdsakot, lidojums paiet ļoti ātri un agrā rīta stundā kapteinis paziņo, ka drīz sāksies nolaišanās Mombasas lidostā. Salonā uzvirmo gatavošanās izkāpšanai, visi sarosas. Ieraugot lidostu, skaidrs, ka nelidojām uz kādu no lielākajām pasaules lidostām, tāpēc lidosta nedaudz atgādināja betona ēku pie kuras piestāj krietni lielāka izmēra lidmašīna. Lidostas darbinieki nedaudz atgādināja tikko sapulcinātus ļaudis, kam ticis paskaidrots, kas jādara, kad ielido šāds gigants. Uzreiz jūtam Āfrikas svelmi, kas jau kādos 7os no rīta liek svīst mums gaidot rindā uz t.s. vīzas iegādi, 50USD iedošana vīram, kas sēž kabīnē un pasē iespiež neizteiksmīgu zīmogu. Nu ko, Welcome in Africa... Tālāk dodamies pēc saviem čemodāniem...un te nu mūs sagaida pirmais pārsteigums...to vienkārši nav...transporta lentas, pa kurām virzās čemodāni izriņķo pēdējo apli, visi citi pasažieri paņem savu bagāžu, bet mēs visi 4 paliekam, stāvam neizpratnē, kur palikusi mūsējā!?:( Lidostas darbinieki saprotot ka kaut kas nav īsti kārtībā, nāk mums talkā, pēta lidojuma kuponus, vaučerus un jau ne pirmo reizi laikam sastopoties ar šādu vācu lidostas darbinieku kļūdu, skaidri mums jautā:” vai bagāžu gribam saņemt, kad lidmašīna lidos atpakaļ no Tanzānijas?”!!! Izrādās, šī lidmašīna pēc Mombasas, kur nolaidāmies, tālāk lido uz Tanzāniju un mūsu bagāža tikusi iečekota līdz turienei. Ātri saprotam, ka vēlamies nokļūt ātrāk pie plānāka apģērba un par cik lidmašīna vēl tiek uzpildīta tālākam reisam un tā vēl stāv turpat mūsu acu redzamības attālumā, dodam melnas ādas krāsas puisim savu bagāžas raksturojumu un šis veiklā solī skrien kaut ko mādams ar rokām citiem saviem amata brāļiem, kas darāms un vēl pēc mirkļa jau esam ieguvuši savus koferus un laipni šķiramies vēl no attiecīgas summas USD, ko dodam nu jau riktīgi nosvīdušajam puisim, kas protams gandarīts par savu darbu, aizet dalīties ar pārējiem palīgiem.:) Par cik uz to viesnīcu, kurp dodamies, esam mēs 4 un vēl 2 francūži, iekāpjam Nissan busiņā (populārākais transporta līdzeklis ar kuru brauc visi, arī tad ja tas ir pārbāzts un kādam no pasažieriem pēcpuse karājas ārā no braucoša busiņa loga) un sākam savu transfēru uz Diani Sea Lodge, kur pavadīsim nākamās dienas un naktis. Pa ceļam, kas ved pa Mombasas ielām nākas jau redzēt pirmos iespaidus, nabadzība, cilvēki pilnas ielas, kurš sēž, kurš kaut ko dara, kurš dodas kaut kur, bet cilvēku uz ielām ir ļoti daudz. Apkārtne pirmajā brīdī liekas šokējoši netīra, bet pie tā vēlāk pierod, tas tiek pieņemts jau kā normāla situācija, ka daudzstāvu nams, kas aplupis no visām pusēm, pa visiem logiem ārā karājas lupatas, pagalmā atrodas visa miskaste, kas vien ir iespējama un tam visam pa virsu staigā izkāmējuši mājlopi...jā, jā, tas viss ir redzams ne jau kādā lauku fermā, bet gan otrā lielākajā Kenijas pilsētā, kurā mīt no 2-3miljoni iedzīvotāju, Tieši tā, 2-3!!!...ar viena miljona nobīdi, skaitļiem tur nepievērš īpašu uzmanību. Citi pilsētas rajoni liekas tīrāki nedaudz, citi vienkārši drausmīgi, bet ceļš mūs pieved pie upes, kurai pāri kursē prāmis. Mombasas pilsēta atrodas uz salas un tā ar pārējo Kenijas sauszemi ir atdalīta ar šo upi. Nedaudz laika rindas izstāvēšanai un arī mūsu busiņš iekārtojas starp pārējiem transporta līdzekļiem, pa malām saskrien cilvēki, precīzāk bari. Šis veids kā nokļūt Mombasā ir vienīgais un varat iedomāties, cik cilvēku to dienā izmanto!? 3 prāmji nepārtraukti kursē turpu šurpu stāvgrūdām pilni. Kad upe forsēta, mūsu ceļš jau tālāk ved pa šoseju, kur gar malām ir jau mazākas mājeles, skolas (slēgtas, jo bērniem bija brīvlaiks) un tāpat visur gar ceļmalām cilvēki, cilvēki....tik daudz to, ka likās, tur neviens krūms nav tāds aiz kura nebūtu kāds melnas ādas krāsas cilvēks. Vēl pēc kādas 1.5h piebraucam jau pie savas viesnīcas, maza ēka viesu uzņemšanai, kur noformējam savus dokumentus, katram pa welcome drink (svaigi spiestas augļu sulas) un dodamies iekārtoties savos apartamentos. Visa viesnīcas teritorija ir ar mazām mājiņām, kas izvietojušās gar augu apaugušiem celiņiem. Mājiņas vienkāršas, gulta ar moskītu tīklu virs tās, kumode, spogulis, seifs (kurš gan jāīrē, kārtojot tādu formalitāti pie viena no viesnīcas darbinieka, bez maz kā automašīnas īres gadījumā), kondicionieries (bez kura vienkārši neiztikt),dušas telpa un maza terasīte, kur apsēsties un vērot mazos mērkaķīšus, kas skraida pa māju jumtiem, gaidot momentu, ka saimnieki novērsīsies no kā garšīga un tie paspēs to nočiept. Arī mēs nebijām izņēmums, kamēr vienu dienu, kad tika uzkopta mūsu mājiņa un apkalpotāja atstāja durvis vaļā, bet pati veica sanmezgla uzkopšanu, mazie zaglēni veikli rīkojoties jau mielojās ar uz kumodes atstātas čipšu (Pringles kopija) turzu, to saplosot, lai tiktu klāt kārotajam laupījumam. Pirmais ko daram, izliekam drēbes un dodamies apskatīt teritoriju, kas primajā brīdī liekas maziņa, bet vēlāk jau pastaigajoties saprotam, ka ta nemaz tik maza nav. Okeāns pirmajā brīdi tā apžilbina ar balti baltajām smiltīm un tirkīzzilas krāsas ūdeni, ka grūti bez saules brillēm pat acis vaļā noturēt. Citi viesnīcas viesi guļ saulītē, bezrūpīgi tērzējot viens ar otru, kāds piedalās animatoru rīkotajās izklaidēs, kāds baseinā trenējas daivinga sertifikāta saņemšanai. Mēs ar ātri steidzam nobaudīt pirmo peldi okeāna ūdenī, bet tiekam jau sagaidīti sperot pirmo soli uz pludmales smiltīm no vietējo „piedāvajumu” izklāstiem. Ko nu kurš nepiedāvā...ekskursiju uz čūsku fermu, izbraucienu ar laivu okeānā, vienkārši suvenīrus, respektīvi, apkārt saskrien kādi 3-4 kenijieši un katrs nu tagad „apstrādā” kā māk un var svaigo „ēsmu”, jo protams viņi redz, ka esam tikko ieradušies (gan pēc bālganās ādas krāsas, gan redzes atmiņa tiem ļoti laba). Bet neuztraucaties, neviens neuzbrūk, Rolex pulksteni no rokas nost nerauj, visi ir ļoti draudzīgi noskaņoti, jo viņu business ir atkarīgs no mūsu pirmajiem iespaidiem. Tiekam pabrīdināti, ka lai ūdenī tagad neejam jo ir bēgums un visa okeāna krasta daļa ir kā nosēta ar jūras ežiem, par ko paši arī tūlīt pat pārliecinamies, ka bez attiecīgu apavu lietošanas šāda pelde var būt diezgan sāpīga un nolemjam vienkārši doties pastaigā gar okeāna krastu. Jocīgi, esam viena no varenākā okeāna malā un priekšā 12 dienas tā baudīšanai, pat pirmajā brīdī grūti aprast ar domu, ka tas viss notiek ar mums... Atgriežoties no nelielās pastaigas pie viesnīcas robežas mūs sagaida formas tērpos tērpti viesnīcas apsargi, kas sargā visu teritoriju, gan no nevēlamu personu iekļūšanas tajā, gan no mūsu jau iepazītajiem draugiem mērkaķīšiem, kas protams gaida mirkli, kad varēs kādu atpūtnieku atstāt bez kāda svaiga banāna, mango, vai kāda T-krekla, ja iepatiksies tas. Citiem apsargiem pie rokas ir tievs koka kāts, citiem kabatā rēgojas „kaķene” un man uznāk smiekli par redzēto, bet vairākas dienas jau padzīvojot viesnīcā sapratu, ka šis ir vienīgais veids, lai tiktu aizbaidīti nelūgtie viesi, jo tiklīdz apsargu rokās viņi ierauga šo ieroci, metas bēgt kur acis rāda, laikam jau ir bijusi sāpīga pieredze Pirmās dienas pavadam dzīvojot pa viesnīcu un pludmali, vienkārši baudot sauli, peldes.Iepazīstam arī viņu virtuvi, kas gan tomēr ir eiropeiski tendēta, bet ar Āfrikas piegaršu. Ēdiens visai daudzveidīgs un garšīgs. Un visu laiku augļi...mango, papaija, arbūzi, melones, ananāsi un vēl daudz tādu, kuru nosaukumus biju tikai gudrās grāmatās pirms tam lasījis. Tā kā ar to vismaz viss ir kārtībā. Apkalpojošais personāls ļoti laipns, bet bija daži izņēmumi, ko gan atstājam pašu viesnīcas manager ziņā. Vakaros viesnīcas apmeklētājus izklaidē vai nu dzīvā mūzika, vai kāds teatralizēts animācijas šovs, vai kāda āfrikas nacionālā deju kolektīva uzstāšanās, bet ja kopumā, vakari paiet sēžot pie galdiņiem, spēlējot zolīti un malkojot Cuba Libre Nu jau padzīvojot kādu dienu pie okeāna un neko citu nedarot, kā sauļojoties, peldoties gan basienā, gan okeānā, kad to var tur darīt, sāk parādīties vēlme redzēt ko vairāk un kādā no dienām piesakamies ekskursijā uz čūsku fermu. Noteiktā laikā visi, kas vēlas to apskatīt sapulcējas viesnīcas foajē un animatoru pavadībā uzsākam gājienu gar okeāna krastu vairākus kilometrus Mombasas virzienā, pa ceļam apskatot gan privatās villas, gan pamestas mājas, gan citas viesnīcas, un nedaudzās cafe, kas izretojušās gar krastu. Un tā nonākam neliela ciematiņa vietā, kur mūs jau sagaida pamaza auguma vīrs, kas laipni aicina teritorijā un sākas ļoti smalka detalizēta čūsku apskate un apraxta klausīšanās. Teikšu godīgi, dažs stāsts par kādu no čūskas sugu valsts pārstāvjiem daudziem sagādāja diezgan nedalītas emocijas...cik kura no tām ātrā laikā spēj nogalināt dzīvu radību, kur tās mīt, kā izpaužās indes iedarbošanās utt. Sīkāk nepārstāstīšu, vien sapratu, ka mēs Latvijā dzīvojam ļoti „labos” platuma grādos, kur šie rāpuļi nemīt Vārdu sakot, tiekam „apgaismoti” par daudzām lietām, kas saistās ar čūskām, iguanām, zirnekļiem, bruņurupučiem. Kad mūsu apskate ir galā, tiek piedāvāts doties vai nu ar kājām atpakaļ gar okeāna krastu uz viesnīcu, vai noķert ātri kādu busiņu, kas notiek zibenīgi, jo atliek pieiet tuvāk ceļam, kad tie paši jau pīpinot stājas aicinot doties kurp vēlamies. Tā nu mēs kopā vēl ar animatoru (hoteļa darbinieku) un daudziem tūristiem lecam vienā iekšā, škiroties no 20 šiliņiem (1000šiliņi=10eur) un pēc jau pāris minūtēm esam pie viesnīcas. Pagājusi ir vēl viena diena baudot Āfrikas karstumu un nedaudz apkārtni, bet protams ar to būtu pa maz, lai dotos atpakaļ uz Latviju. Un tā jau nākamajā dienā dodamies uz „supermarket” (tā Kenijā dēvē šosejas malā izvietojušos veikaliņus un tūrisma ofisus, kuros protams grasamies iegriesties). Ko nu kurš nepiedāvā? Vieni, ceļot uz vienu vietu, citi uz otru, bet mūs galvenais interesē apskatīt Mombasu un loģiski- Safari, par ko tad arī ievācam info. Iespējas doties uz Masai Mara dabas parku ir dažādas, un arī dienu skaits ko tur var pavadīt ir atkarīgs no katra vēlmes. Saprotam, ka ar standarta programmu, lidot uz 1.5 dienu paskatīties uz savvaļā mītošiem dzīvniekiem ir pa maz un izvēlamies 2.5 dienas, kas nozīmē, ka vienā no dienām no rīta lidojam 2 stundas uz Masai Mara izvēlēto viesnīcu, pēcpusdienā tiek izbraukts vienreiz ar džipu apkārt ap parku, otrā dienā no agra rīta vēlreiz, tad atgriežamies atpakaļ pusdienās, pēc tām nedaudz relax un dodamies vēlreiz parkā, līdz saulrietam un 3.dienā- agrs izbrauciens atkal safari un pēc pusdienām atgriežamies atpakaļ Diani Beach. Ja kādu interesē cik maksā šāda iespēja baudīt neaizmirstamos safari plašumus un dzīvnieku pasauli, tas atkarīgs no izvēlētās apmešanās vietas parka teritorijā. Piedāvājumu ir daudz, sākot no mūsu izpratnē dzīvošanas teltī (protams lielā, bez maz kā armijas „palatkā”), tikai mūs nedaudz uztrauca dzirdot šos variantus, kā būs ar higiēnu, tātad nomazgāties iespēju utt., lai nebūtu pirms gulētiešanas japielieto kāda senāfrikāņu metode. Bet ar to viss ir ok. Tomēr izvēlamies apmesties David Livingston Resort, mūsu mentalitātei tomēr pārliecinošāk. Mūsu gadījumā tas bija 1200USD diviem cilvēkiem uz attiecīgo dienu skaitu, ar iekļautu ēdināšanu un izmitināšanu. Resort atrodas safari teritorijā, pie kura nolaižas lidmašīna, jā, jā, es nekļūdījos, tieši parka teritorijā, kur līdzenāks, pie paša atpūtas kompleksa nosēžas mazais lidaparāts un izkāpj attiecīgie tūristi, kas izvēlējušies konkrēto, bet pārējie lido tālāk un atkal nosēžas pie sev tīkamākās atpūtas vietas no kuras tiem būs iespēja baudīt savu safari apskati. Tiekam sagaidīti bez maz kā ārvalstu delegācija uz pieņemšanu kādā citas valsts rezidencē, pavadīti uz attiecīgo kompleksu un protams, atkal „welcome drink” un mūs iepazīstina ar atpūtas vietu un visu nepieciešamo info. Kad esam nedaudz atvilkuši elpu, paēduši pusdienas, mūs sagaida džips ar vadītāju un dodamies baudīt Āfrikas dzīvnieku valstību. Kas nezin Safari, pateikšu, tas nav zoodārzs, kur katru zvēru pieejot pie krātiņa var redzēt, bet gan liela...teikšu nenormāli liela teritorija ar krūmājiem, nelieliem džungļiem, klajumiem, kur savvaļā mīt tūkstošiem gnu antilopes un daudzi citi zvēri, bet mūsu šoferis mums paskaidro, ka katrs kas ir bijis safari, bet nav redzējis great seven (lielais zvēru septiņnieks), var uzskatīt ka nav bijis vispār tur. Nu ko, sakam, lai šis rāda to lielo 7, bet saņemam atbildi jau uzreiz, ka tas nenotiek gluži uz pasūtījumu, ir jābūt arī veiksmei un ja mums paveiksies jau pirmajā dienā ieraudzīt kaut 2 no šī lielā 7, tad mēs jau būšot lucky Ar šo domu tad nu arī turpinam savu apskati un paļaujamies uz džipa vadītāja pieredzi, kas kā vēlāk izrādīsies nebūs visai maza, jo redzēsim gan žirafes, gan lauvu ģimeni, gan ziloņu saimi, gan hiēnas, gan zebras...utt., respektīvi, visu neiešu aprakstīt, to neredzot vienalga būs grūti saprast, kā tas ir braukāt turpu šurpu un atkal un atkal ieraudzīt kādu jaunu nesastaptu savvaļas iemītnieku, par maziem lauvēniem nemaz nerunājot, viņu nebēdnības un mammu uzticamo sargāšanu varēja vērot stundām ilgi... Bet nu tā paiet mūsu 2.5 dienas Masai Mara rezervātā, pabijām arī vietējo iedzīvotāju masaju (cilvēki ar caurdurtām ausīm, deguniem, vīrieši ar ļoti ļoti tievām kājām un slaidiem augumiem) ciltī- mājas būvētas no dubļu un govs izkārnījumu samaisījuma, mazas būdiņas, bez logiem, vien ieejot viens otru un apkārtējo varēja redzēt zibsnījot ar foto zibspuldzi. Ta viņi dzīvo, pa dienu lielākie gana mājlopus, vakarā tie tiek sadzīti atpakaļ ciema teritorijā un nakti jau pavada ciematam pa vidu, neviens tur neko nesatīra, viss saulē atkal pa dienu izkalst un tā viņi pavada savas dienas. Ja jāsaka, tiem kas arī apmeklēs Safari, droši varat nedoties apmeklēt Masaju dzīves vietas, pirmkārt, tas no katra cilvēka prasīs 10eur, bet ne tas galvenais, bet redzēt tur nebūs īpaši ko, ja nu vienīgi gribat to veikt, nu tad lūdzu. Vēl pēdējās pusdienas Livingston apartamentos (ēdināšana vienkārši exelenta) un mūs jau pavada atkal līdz skrejceļam, no kura atraujamies vēl baudot pēdējos skatus no augšas uz safari, pilots visus saskaita, visiem nodod instrukcijas, ka logus ārā nesist utt, protams jokojot, paziņo vēl ka mūs sagaida „little bumpkin” Tas bumpkin bija tāds diezgan neko, jo ik pa brīdim mazā izmēra lidmašīnīti tā purināja un tricināja, ka nopietni jau sāku apdomāt dzīvi un to, vai nokļūsim Diani Beach vispār, bet piloti bija uzdevumu augstumos un pēc 2 stundu riktīgas pavadīšanas „shake” esam atkal pie Indijas okeāna un pirmais ko steidzam darīt, nopeldēties okeānā. Vēl bez visa jau aprakstītā bijām izbraucienā ar kuģīti itkā skatīt delfīnus, bet protams ka tos nesastapām. Tika apskatīta pati Mombasa, dabas parks, kokgriezumu rūpnīca. Visu smalki nevaru aprakstīt, tad mans apraksts pārvērtīsies romāna biezuma grāmatā, tāpēc visiem kas vēlas baudīt neaizmirstamus mirkļus no Āfrikas dzīves aiz ekvatora pie Indijas okeāna, droši, ši zeme ar tās iedzīvotājiem Jums neļaus vilties un „Jumbo” (sasveicināšanās Kenijā) Jūs dzirdēsit ik uz soļa. Kopš tā laika kad bijām Kenijā tur arī notikušas daudzas izmaiņas jo arī tur ir politiķi un decembrī notiekot prezidenta vēlēšanām, pie varas nokļuva jau esošais prezidents Kibaki, dēļ kā opozīcija sarīkoja protestus un valstī sākās nemieri, etniskās tīrīšanas, slepkavības, kas gan pēc kāda brīža tika apslāpētas un valsts sāka atkal savu dzīves ritmu, kuram dzīve uzlabojās, kuram tieši otrādi, bet man, kā tur pabijušam tūristam bija nedaudz skumīgi ka es uz šo valsti jau raudzījos no sniegiem pārņemtās Latvijas un atcerējos ik mirkli ko tur pavadījām ar siltām atmiņām un kas zin, varbūt dzīve mūs vēlreiz turp aizvedīs.... P.S. Bildes var aplūkot albūmiņā. Ja kādam radīsies jautājumi, droši rakstiet, pie iespējas palīdzēšu:)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais