Albānija caur Kosovu (maršruts bijušās Dienvidslāvijas republikas, Albānija) 3. daļa

  • 3 min lasīšanai
  • 36 foto

7. dienas vakarā sasniedzam Peju (Peč) un meklējam kempingu, kas ir lielajā Eiropas atlantā, bet neviens neko tādu nezin. Pēc kādas stundas metam mieru meklējumiem un turpinām ceļu uz Albāniju (iecerējuši esam Albānijas jūrmalu).

Esam nobraukuši kādus km 50mit no Pejas, bet neviena kempinga , vai moteļa nebija. Sāk palikt galīgi tumšs. Kreisajā pusē lēzens kalns pirms kura ieiet neliels celiņš. Domājam, aizbrauksim aiz kalna un pārgulēsim mašīnā. Ceļš paliek . šaurāks, un abās pusēs nelieli grāvīši, apgriezsties nav iespējams. Turpinām ceļu, līdz tas ieiet lepnas mājas pagalmā.

Kamēr domājam, ko darīt, no mājas izskrien bariņš sieviešu um vecs, klibs vecītis.

Ejam runāties. Kad saprot, ka esam no Latvijas un gribam palikt pa nakti, sākās pats interesantākais. Vecais saimnieks ne par ko nav pierunājams, ka gulēsim teltī, mums dod majas pirmo stāvu. Kad esam iekšā, uzstādam datorus un caur googli noskaidrojam, kādā valodā runā. Izmēģinājām visas Dienvidslāvijas valodas- nesaprot, līdz beidzot ienāk prātā- Albāņi. Tā arī ar datora palīdzību sazinamies dzerot kafiju un ēdot cepumus. Kuriozs bija arī ar kafiju. Pajautāja mums, kādu dzeram- bez cukura un ar pienu... viņi ilgi domāja, kā to pagatavot. Risinājumu atrada šādi- uzvārīja kafiju, uzvārīja pienu un mums bija pēc daudzuma jāsalej kopā. Caur datoru izstāstijām, ka esam no pilsētas un mūsu mērķis ir ceļojumā turēties tālāk no telpām, tikai tad piekrita, ka guļam teltī.

8. diena.

No rīta mūs gaidīja kafijas galds. Sarunu laikā noskaidrojām, ka Kosovas karā bumba trāpījusi mājā un vis tagad esot atjaunots. Ka Kosova esot savulaiku Albānijai noņemtā teritorija.

Kopbilde ar Kosovas albāņiem.

Taisījāmies prom, kad dēls palūdza aizvest viņu pa ceļam uz skolu (strādā par skolotāju). Skola bija nākamajā pilsētā.

Tāds bija interesantākais piedzīvojums ekskursijas laikā.

Turpinām ceļu pa Kosovu uz Albānijas jūrmalu. Pa ceļam Bistražinas ciemā (Bishtazhin) redzējām interesantu tiltu, kuru arī ejam skatīt

Tilts Bistražinā

Pastaigājuši, papriecājušies turpinām ceļu. Tiekam uz normālas maģistrāles , kas ved uz Tirāni, Albānijas galvaspilsētu. Prieks braukt pa kalniem uz 120.

Skats no tuneļa.
Jaunizbūvētā maģistrāle.

Esam noskatījuši Albānijā kartē vienu ragu, kas ievelkas jūrā, un uz tā galu uzliekam navigatoru. Tad nu izbaudīju, ko nozīmē ĪSS maršruts. No paliela ceļa mūms liek pagriesties pa kreisi, lai šķersotu kalnu grēdu, kas atdala mūs no jūras. Ceļš platumā tāds, kādu mēs varam iedomāties iebrauktu ar zirga ratiem. Neriskēju, braucu uz priekšu, navigators paķer nākamo ceļu. Tas ir kalnu celiņš, kurā ūdens ir veicis savas korekcijas, riskējam un braucam. Visu laiku jārēkina, lai neuzsēdinātu mašīnu uz akmeņiem (klints). Bija vietas, kur nebija izvēles- tikai uz priekšu, neskatoties uz stāvumu ceļam. Tā nu braucot nonākam jūrmalā. Tā aizaugusi ar asiem dzelkšainiem meldriem līdzīgiem augiem.

Kad izlaužamies tiem cauri, atklājās dīvaina aina, viss jūras krasts nosēts ar izskalotām mantām, ko pametuši cilvēki. Skats, kā vecajā Rīgas izgāztuvē Pļavniekos.

Taskatām, ka ceļš vairs tālāk neiet, griežam atpakaļ. Vienā ļoti stāvā vietā netiekam augšā pat ar ieskrējienu, jo bija uzbērta svaiga šķembu kārtiņa. Izstaigāju , atradu vecu pa klinti ejošu taku, pa to kaut kā tiku augšā. Pie sevis nodomāju, diez vai kāds vēl tur būtu laidies lejā, ja nav 4x4 . Izbraucam atpakaļ uz lielāka ceļa, paliek tumš. Aizbraucam aiz kukurūzas lauka un taisām naktsmītni.

9. diena.

Brokastis dabā svaigā gaisā un braucam meklēt civilizētu pludmali. Pēc navigatora redzam, ka ceļu kalnainē pa šo ragu ir daudz. Aptuveni paņemam virzienu un nobraucot ap 30 km pa kalniem, sasniedzam piejūras ieleju, kur arī atrodam iebrauktuvi uz pludmali. Pie ieejas iekasē iebraukšanas maksu. Ieraugot mūsu numuru, pajautā vai no Lietuvas, kad ieskaidrojām, ka ir arī Latvija, mūs ielaiž bez maksas. Tālāk jav iekšējie zemes celi, kuros satiekam interesantu bētni

Ceļā satikām ceļotāju ar māju uz muguras.

Smilkšu bruņurupuci, kas savā nodabā pastaigājās. Tagad paliek tikai izvēlēties vietu, kur piemesties. Un atkal mums laimējās. Mums atļauj palikt pa nakti un uzcelt telti. Kempingošana šoreiz par brīvu.

Mums ierādītā vietā pludmalē

Pludmale ir uz abām pusēm, cik tālu vien skatiens redz. Teritorija no teritorijas atšķirās ar visu. Guļamkresli, saules nojumes, ūdens velosipēdi, koka celiņi katrai ir savādāki.

Mūsu pludmales centrs- ēstuvīte. (restorāns)
Zālāji visu laiku tiek laistīti.

Nedaudz pastaaigājam gar jūru

Vakarā pludmalē klusums.

un dodamies uz ēstuvīti pāēst. Interesanti bija ar pasūtīšanu. Viņi tikai albāniski, nekas nelīdzēja, līdz mūs pielaida pie ledusskapjiem, un tur ar pirkstu rādījām, ko vēlamies. (leduskapī bija free kartupeļi, bet vārdu free viņi nezināja). Kad atnācām, jutām, ka jaunie puiši, kas mūs apkalpo ir manāmi uztraukti. Izņēmuma kārtā mūsu galdam tika uzklāts galdauts.

Kamēr gaidām

Bijām pārsteigti, ar kādu interesantu noformējumu tika pasniegts pat krējums.

Šādi pasniedza krējumu

Pēc vakariņām neliela pastaiga unpie miera.

Pēc vakariņām
Saule riet Albānijas jūrmalā

10. diena.

Desmitā diena tiek veltīta tikai un vienīgi jūrai.

Lēnām sarodas sauļoties gribētāji
Pludmales tirgoņi
Patālu no krasta ūdens ir dzidrs un veldzinošs.
No ūdens velosipēda redzējām lielu medūzu, kas savā nodabā peldēja mums garām.
Mazo krabīšu ir pilna jūras krasta zona, bet cik grūti saskatīt tos smiltis.
Pludmales tirgoņi 2

Gar jurmalu pastaigājoties , interesanti bija vērot vietējos zveiniekus, kas no krasta apmeta pa jūru līkuma ar tīklu, kuru izvilka malā. Katrā tādā vilcienā bija pāris zivtiņas.

Bezgala garās pludmales viens gals.
Zveinieki.
Viena tīklu vilciena loms.
Pārbauda, vai tīkls pieguļ zemei.

Smiltīs nekas praktiski neaug, visiaugi pludmalē ir puķupodos, no kuriem liela daļa ir slēptā ierokot zemē.

Vienīgā zāle, kas auga savvaļā
Mirte aug puķupodā, bet atrodas brīvā dabā.

Divas dienas pabijuši pie Adrijas jūras Albānijā, dodamies uz Albānijas pilsētu Shkoder. Gribējām, lai brauktu pa taisnāko ceļu.

Ceļs no pludmales uz maģistrāli.

Ceļu platums neliels, gar abām malām aug krūmi, bet atšķirībā no mūsu kārkliem un alkšņiem tur aug mežeņi plūmes, vīģes. Bet plūmes bija gatavas.

Redzam ceļa platumu un gar malām mežeņi augļu krūmi.

Navigators rāda, ka tāds ir. Bet pār nelielu upīti no tilta ir palikušas metāla nesošās sijas. Neko darīt, braucam atpakaļ uz to pašu vietu, kur iebraucām.

Shkoderā iebraucam tā saucamajā tukšajā stundā- visi veikali ciet, jālūdz Allahs. Nedaudz paskatām pilsētu, iepērkamies tirgū

Pa kādam zaļumam, kur pabildēties :)
Ja neskaita galveno maģistrālo ielu, visas ieliņas ir šauras Shkoderā.
Augļu tirgus laikam visur ir vienāds, atšķiras tirgotāju mentalitātē.

un turpinām ceļu uz Melnkalni, Ulcinjas garo pludmali, kas aprakstīta ekskursijas 2trajā daļā- Melnkalne.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais