Saksijas Šveicē

  • 5 min lasīšanai

Saksijas Šveice

Aizgājušajā vasarā realizējās viens galamērķis, kas bija iecerēts jau visai pasen– Saksijas Šveices apskate. Īpaši ja ģimenes arhīvos atrastas senas autentiskas bildes, kas rāda majestātisko kalnu ar Kēnigšteinas cietoksni galā un varenus skatus no augšas uz Elbas lokiem, kuros kā mazas vabolītes pukšķina seni tvaika kuģi. Un vēl kāds apsnidzis eglīšu skats no kalnu nogāzes ziemā...

Tas nu ir viens nostūrītis uz Vācijas un Čehijas robežas, kas ar savu īpatnību un interesantajiem skatiem atšķiras no ierastās Eiropas tik līdzīgajām, bet nenoliedzami skaistajām ainavām Alpu kalnos vai piparkūku mājiņu pilsētiņām, kuras neiedomājamā daudzumā sadēstītas pa visu Eiropu un izskatās kā ilustrācijas kādai brāļu Grimmu pasaku grāmatai. Ak, vai, skaisti, bet ar laiku gribas ko nedaudz citu! Nu kādu citu pasaku filmu – kaut vai par mūsu pašu Sprīdīti, kas ar stabulīti dancina Lutausi jokainā akmens stabu pasaulē, kādas nav nekur citur!

Tad nu, lūk – pakojam mugursomu un atgriežamies teju vai bērnībā!

Ziemeļu Florence jeb tā pati Drēzdene ir Saksijas galvaspilsēta ar senu un fantastisku mantojumu, kurš gan mērķtiecīgi un metodiski tika iznīcināts 2PK beigās 3 dienu ilgā masveida bumbošanā. Tā ir lieta, kas vāciešiem laikam nekad neizzudīs no aizvainojuma kambariem, bet – kurš tieši tāpat nobumboja skaisto un seno Roterdamu, Varšavu un Londonu? Kara atbalsis droši vien mūs mocīs vēl ne vienu gadu desmitu vien, taču ir kāda laba ziņa arī – pilsēta nemitīgi tiek restaurēta un ar katru reizi to apciemojot, šķiet, ka tajā ir ko redzēt no jauna. Izstāstīt šīs pilsētas atdzimstošo skaistumu ir grūti – tas vienkārši ir jāredz. Jāuzkāpj vecpilsētas tornī un jānovērtē ar skatu no augšas, ir tā vērts! No savas puses ieteiktu izbaudīt kādas pāris stundas garu braucienu pa Elbu ar īstu simtgadīgu tvaikoni, kurš ik pa brīdim skaļi taurē tā, ka atbalsis atskan no upes vietām visai stāvajiem krastiem daudzkārtīgi. Protams, mākslas cienītājiem būs iespēja skatīt vaigā daudz ko tādu, kas iepriekš redzēts tik skaistās bilžu grāmatās vai globālajā tīmeklī... katram kaut kas savs būs atrodams, jo īpaši arhitektūras un senatnes cienītājiem.

Viens no interesantākajiem šī reģiona militārā mantojuma objektiem neapšaubāmi ir Kēnigšteinas cietoksnis, kas uzbūvēts Elbas krastā augstā klinšu kalnā un kā teic zinātāji, nekad nav ticis ieņemts un tapis sakauts ienaidnieku gūstā. Tur ir gan pazemes kazemāti un fortifikāciju izbūves, gan baisi dziļa aka, bagātību glabātuve un liela magaziņa pārtikai un ēdamlietām, sava baznīciņa, kazarmas un vieta tūristiem izsalkuma remdēšanai. Papildiniet tik savu fotoaparātu akumulatorus un iepērciet ietilpīgākas atmiņu kartes, jo skati, kas labā laikā atklājas no cietokšņa mūriem, ir gana vareni. 2PK sākumā te vācieši turēja ieslodzītus augstākos franču virsniekus pēc Francijas sakāves, pēc tam arī virs Vācijas notriektos amerikāņu sabiedroto lidotājus. Meklējiet rakstos un tīmeklī! Skati ir vareni! Žēl tik, ka šis cietoksnis nav guvis īpašu ievērību mūsu tūrisma piedāvājumos, taču nevar teikt, ka tā nekad arī nav bijis. Bet kā objekts tas ir tiešām ievērojams un vēl ļoti nozīmīgs!

Tur pat pāri Elbai pavisam netālu atrodas slavenās Basteja klintis vai klints. Kā nu kurš to tulko un piedāvā. Taču pirms doties tālāk, der iemest aci arī mazajā un savdabīgi skaistajā Kēnigšteinas pilsētiņā, kas atrodas Elbas krastā tieši zem cietokšņa lielgabalu stobru mutēm – maza un skaista pilsētiņa!

Patiesībā arī pati Elbas ieleja ir ļoti skaista un interesanta, iespējams, ka arī gar tās krastiem var izbaudīt garu un skaistu auto vai velo braucienu, tieši gar upes krastu iet veloceliņš, vienīgi jāizvērtē – cik tālu tas aizved un ko piedāvā, bet brauciens varētu būt noteikti jauks!

Tātad – Basteja klintis! Nu ir tie skati savdabīgi un interesanti, ne tā kā citur! Vislabāk ierasties laikam jau pēc iespējas agrāk, kad vidējais standarta tūrists vēl tīksmi šņākuļo viesnīcas gultiņā vai piestūķē savu vēderu ar rīta brokastu gardumiem, kas vidējā vācu viesnīciņā tiek piedāvāti arī latvietim tīkamā ēdmaņas apjomā. Nu lai tā jauki un smuki visu izbaudītu, tāds laiciņš paies. Klinšu skati no vienas vietas skaisti un interesanti. Un vēl skats uz leju, uz Elbu. Ja laimēsies, noķersiet fotoacī kādu senlaicīgu ratu tvaikoni arīdzan! Un pāri Elbai būs labi ieraugāms tas pats Kēnigšteinas cietoksnis tālumā. Autostāvvieta ir gana tuvu klāt, nebūsiet pat nokusuši.

Turpat blakus būs Čehijas robeža un to šķērsojot, nonāksiet Bohēmijas jeb Čehijas Šveicē. Smilšakmens klintāji neizzudīs, būs gana līdzīgi kā Vācijas pusē. Te gan paveras lielākas iespējas nodarbināt sevi fiziski un lieti noderēs labi staigājami apavi, ja jums ir kas īpašs kalniem – super! Pēc pastāva un pagara kāpuma būs iespēja labu gabalu iet pa mežiem noaugušu klintāju, līdz nonāksiet pie galapunkta – gara kāpiena augšup, līdz ieraudzīsiet 26 metrus garu akmens tiltu, tas ir dabisks veidojums. Vakara saulē izskatās satriecoši. Jāatzīst gan, ka gājiens karstā vasaras laikā cauri šādam klinšu pilnam mežam ir visai jūtams fizisko spēju pārbaudījums, vēju te nejūt un ja temperatūra pārkāpj pāri 35*, gājiens domāts īstiem aktīvās atpūtas cienītājiem! Taka vijas gar augstām klinšu sienām un skati vietām jauki. Ja jums izdosies galu galā sasniegt akmens tiltu, tad varēsiet izbaudīt arī kausu laba čehu alus, jo iespējams, ka visu pārējo būs izēduši jau tie, kas te atnākuši pirms jums un zaudējuši jau pēdējās spēku paliekas. Varbūt dabūsiet frī kartupeļus ar kečupu un kādu cīsiņu! Ja laimēsies! Alus gan laikam nemēdz izbeigties, īpaši Čehijā, ir vienmēr auksts un putojošs! Kad elpa atvilkta, atkal fotosesija ar akmens tiltu un lēnā gaitā lejup, uz transportu...

Var apskatīt arī Sudetu kalnus, izstaigāt grūti izrunājamo Krkonošes nacionālo parku. Ziemā te ir kalnu slēpotāju iecienītas vietas, taču vācieši un čehi ir arī kalnu staigātāji, tā kā cilvēku kalnainās takās te netrūks. Ar maziem bērniem un pat suņiem. Taču visi ir laipni, sveicinās, pat bobjiJ Var uzkāpt Čehijas augstākajā kalnā Sņežkā, atkal izbaudīt kalnu gaisu un karstā laikā nepalaist garām lāsi īsta čehu alus. Ja izdodas atrast viesnīciņu kalnu nogāzēs, būs garantēta skaisti zvaigžņota nakts ar tādām debesīm, kas citur reti saskatāmas. Būs patīkami vēsi. Vienīgi atkal jāatceras, ka kalnos jāiet pēc iespējas agrāk, ne ap pusdienlaiku, kad iestājusies karsta saules svelme. Te kalnu takas nestiepjas tik augstu mākoņos, lai gājējs sajustu temperatūras pazemināšanos augstuma dēļ.

Trešā pērle šajā braucienā ir Adršpaškas klintājs, nedaudz mistiska un vietām pat pabaisa vieta, bet īsta pērle fotomānam vai klinšu kāpējam. Tiesa gan pēdējiem šī vieta ir diezgan nepatīkama ar savu paslikto statistiku bīstamības ziņā. Klinšu kāpēji to ļoti iecienījuši, taču vieta ir ar savu negatīvo slavu jau no seniem laikiem. Ik pa brīdim kāds nokrīt... Vieta tāda, ka tiešām te varētu mitināties Lutauši un citi pasaku tēli...un kas to īstenība zina, var būt, ka mitinās ar! :) Nostāstos par šo vietu tiešām ir sava deva mistikas un nekas jau nerodas no nekā. No skaidrām debesīm lietus nelīst! Ja iet pa šejieni, jauka kāpaļāšana pa trepēm – augšup un lejup, karstā vasaras dienā maz neliksies, bet būs jauki skati ar garantiju!

Galā atkal čehu desas, kas smaržo tā, ka siekalas saskrien pašas mutē un sausu desu jau ar neēdīsi!

Katrā ziņā vietas ir skaistas, tūristu gan ar nav maz, bet savlaicīgi plānojot, no tā var izvairīties. Īpaši skaists šāds maršruts varētu būt, manuprāt, rudens pašā sākumā. Vai arī pavasara ziedonī. Izvēle paliek jūsu rokās!

Bildes galerijāJ

No savas puses iesaku – būs drusku kas cits, nekā parastā braucienā! Kājas varēs izkustināt uz nebēdu!



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais