Lai dzīvo Čavess

  • 4 min lasīšanai
Izlasot citu ievietotos aprakstus par Venecuelu, sapratu, ka rakstīt garus memuārus un sīkus katras tur nodzīvotās dienas aprakstus nav jēgas. Labāk došu savu subjektīvo viedokli par galvenajiem iespaidiem un secinājumiem. Kompānija: 4-6 cilvēki, manuprāt, ir optimāls ceļotāju skaits. Šāda grupa ir ekonomiski izdevīga(piemēram, īrējot auto) un rada drošības sajūtu. Mīnuss vienmēr ir dažādās intereses un ritms. Šoreiz esam 4 puiši un 2 meitenes. Ar šiem cilvēkiem jau agrāk esmu ceļojis, zinu stiprās un vājās puses. Un viņi zin manējās. Kā tur nokļūt. „Condor” lido gandrīz katru dienu no Frankfurtes uz Porlamar Margaritas salā. Biļešu paketi pirkām internetā www.ltur.de. Lidojums kopā ar viesnīcu Playa el Caribe. Kad braukt: Manuprāt, labs laiks ir novembris, decembris. Kad LV krāsainais rudens ir beidzies un nav skaidrs vai ziema būs ar sniegu vai bez. Savukārt Dienvidamerikā būs beigusies lietus sezona. Ko tur darīt: Es personīgi devos tur siltā laika, Karību jūras, spāņu valodas, floras un faunas dēļ. Mani neinteresēja lielās pilsētas, naktsdzīve, šopings. Tas viss ir pieejams LV. Jau mājās iegādājos Venecuelas karti, lasīju aprakstus grāmatās un internetā. Mēģināju apmēram saprast, ko gribu redzēt, kā tur nokļūt, cik tas maksās utt. Viens bija skaidrs – sēdēt kūrortā kopā ar rutīnā iegrimušo tūristu masu no eiropas negribu. Arī mani ceļa biedri ne. Galvenie pieturas punkti bija Margaritas sala, Canaimas nacionālais parks, Orinoko upes delta, salu arhipelāgs Los Roques. Atzīmējot kartē maršrutu, bija skaidrs, ka ar auto 2 nedēļās paspēt visu izbraukāt var, bet nevajag. Attālumi starp šīm vietām ir pietiekami lieli. Mūsu mērķis tomēr bija atpūta. Neskatoties uz to, daži mani ceļabiedri izteica optimistisku vēlmi paviesoties Trinidadā un Tobago, kas kartē skatoties ir ar roku aizsniedzama :) Kā to realizēt: Nokļuvuši viesnīcā Margaritas salā, secinājām, ka vietēji gidi nebūs mūsu palīgi, jo bija ieinteresēti pārdot tikai savus pakalpojumus. Uz jautājumiem kā labāk nokļūt tur un tur, atbildes nebija. Mēs tikām uz katra soļa biedēti, ka pašiem ceļot ir bīstami, ka šī valsts nav tam domāta. Pārsvarā visi gidi viesnīcā piedāvāja vienu un to pašu programmu: Pirmdienās – Brauciens ar buru laivu līdz tuvējai Los Frailes 75$ Brauciens ar kaijaku pa Restingas nacionālo parku 60$ 4x4 safari pa Margaritas salu 55$ Otrdienās – Iepazīšanās ar Margaritas salu 35$ Los Roques 48hrs 550$ Brauciens ar katamarānu uz tuvējo Coche salu 65$ Trešdienās- Delta Orinoko/Canaima 48hrs 495$ Ceturtdienās Los Roques 248$ Brauciens ar katamarānu uz tuvējo Coche salu 65% 4x4 safari pa Margaritas salu 55$ Piektdienās Delta Orinoko/Canaima 48hrs 495$ Brauciens ar buru laivu līdz tuvējai Los Frailes 75$ Sestdienās Iepazīšanās ar Margaritas salu 35$ Brauciens ar buru laivu līdz tuvējai Los Frailes 75$ Svētdienās Canaima 348$ Manuprāt, pašā Margaritas salā vairāk par dienām divām darīt nav ko. To var izmantot kā bāzi, lai startētu uz citām skaistām vietām. Pēc pieprasījuma tiek organizētas zirgu izjādes. Salā ir tikai daži daivinga operatori. Eiropieši, protams. Mums trāpījās vācu instruktors. Nirt braucām uz Los Frailes salām. Taču viennozīmīgi skaistāk ir braukt uz salu arhipelāgu Los Roques uz dienām divām un nirt tur. Tātad – no Margaritas salas uz kontinentu var nokļūt ar lidmašīnu vai ar prāmi. Braucām paši uz lidostu un ostu, noskaidrojām laikus un cenas, jo gids izlikās neko nezinam. Finālā lidojām uz pilsētu Barcelona ar domu noīrēt tur milzīgu džipu(jo benzīns jau neko nemaksā), kurā visi sasēstos un draudzīgi brauktu uz dienvidiem. Tomēr džipu piedāvājums izrādijās ļoti bēdīgs, nācās samierināties ar Toyota Yaris un Corolla :) Abiem autiņiem bija tik tumši notonēti stikli(arī priekšējais), ka naktī braukt varēja tikai atverot sānu logu un izbāžot arā galvu... Ceļi labi, policistus, kas ķertu uz ātrumu, nekur nemanījām, tāpēc Toyotas varēja parādīt uz ko spējīgas.(Yaris vairāk par 160km/h negāja) Toties bija uzkrītoši daudz armijas posteņu, kas pārbaudīja dokumentus. Bieži glāba tonētie stikli un mūsu baltā ādas krāsa netika pamanīta. Tomēr reizēs, kad mūs apturēja, nācās skaidroties, ka mēs neesam gringo, bet gan eiropieši. Ja vēl iedevām kādu naudiņu, tad šie kļuva pavisam laipni un liekulīgi draudzīgi. Ja izmantosiet gidu piedāvājumus, tiem ir viens pluss – samaksā naudu, tevi aizved, atved un galva ne par ko nesāp. Taču tas, kas tiek piedāvāts, ir „sporta nometne”. Piemēram, 48 stundās apskatīt Delta Orinoco un Canaimas nacionālo parku var, bet izbaudīt nevar. Attālums, kas šķir Deltu no Canaima, ir mērāms simtos kilometru un ir tikai viens ceļš, kas ved uz Canaima. Tāpēc tūristus sasēdina nelielās lidmašīnītēs un ved pa gaisu. Ja paveicās un ir skaidrs laiks, no gaisa var redzēt iespaidīgos plato, jeb tepuy un Salto Angel ūdenskritumu. Skats pasakains. (Lai pa sauszemi tiktu līdz ūdenskritumam, jābrauc dienu divas ar laivu, atkarībā no kuras vietas startējiet. Taču sajūtas ir tā vērtas. Milzīgs ūdens stabs gāžās zemē no kilometra augstuma ar pamatīgu dārdoņu, sakuldams putās ūdeni vairāku desmitu metru apkārtnē. Ņemiet līdzi lietus drēbes :) ) Savukārt Delta Orinoco īpatnība ir tās relaksējošā plūdumā. Ūdens upē ir gaiši brūns, necasurspīdīgs. Nepierasti bija tas, ka tecējuma virziens Orinoco upē dienā mainās 2 reizes. Atkarībā no paisuma un bēguma okeānā. Ūdensaugi peld pa upi turp un atpakaļ, veidojot tādus kā zaļus paklājus. Džungļos upes krastā ierīkota nometne tūristiem, vienkārši bungalo, bet ar WC un dušu. Moskītu tīkls, elektrība līdz 23.00. Ar to arī ekstras izbeidzās. Laiks šeit tiek pavadīts mierīgi un relaksēti, vizināšanās ar laivu, pastaiga pa džungļiem, peldēšanās kopā ar saldūdens delfīniem, piranju makšķerēšana. Starp citu, tās ir ļoti garšīgas. Iesaku tur pavadīt dienas trīs. Los Roques visātrāk var nokļūt pa gaisu. Skrejceļš paredzēts nelielām lidmašīnām, kuras tur sēžās ar dažu minūšu intervālu. Zaļgani zils, ļoti tīrs ūdens, baltas koraļu smiltis. Ļoti karsts, saule žilbina pat saulesbrillēs, jo baltās smiltis atstaro ļoti daudz gaismas. Un... moskīti! Tāda man atmiņā palikusi Los Roques. Paskaina vieta, ja vien nebūtu šie mazie knišļi. Noteikti paņemiet līdzi pretodu līdzekli un sunblock krēmu. Man nebija līdzi ne viens ne otrs :) Kā jau minēju, lieliska vieta nirējiem. Ko der arcerēties: Čavess ir funny vecis. Pusei tautas viņš patīk, otrai pusei nē. Labāk izturēties neitrāli pret viņa režīmu. Mēs trāpījām tieši referenduma dienās, mūsu Yaris mums negribot vienā momentā tika izdaiļots ar baltu krāsu ar vēlēšanu saukļiem: „Yo digo no”(es saku nē) un tamlīdzīgiem. Izbraukuši cauri cilvēku pūlim, metāmies ātri mazgāt tos nost, jo nebija garantijas, ka tie, kas „saka jā”, neizdaudza Yarītim stiklus :) Policisti formās ir viegli uzpērkami. 5$ būs ok, ja bariņš lielāks, nāksies šķirties no 20$. Nebrīnieties, ja klāt jums pienāks slepenpolicists un palūgs uzrādīt dokumentus. Es atteicos, prasīju kas šis tāds. Viņš izvilka revolveri un uzskatāmi nodemonstrēja, kurš te ir saimnieks :) Ja brauciet ar auto, rēķinieties, ka kartes nav precīzas. Tā ir sociālisma specifika un stratēģija. Lai kapitālistu interventi nevarētu precīzi orientēties apvidū. Degviela ļoti lēta. Apmēram santīms litrā, atkarībā no tā brīža valūtas kursa. Valūtu labāk mainīt uz ielas, pie taksistiem, vai kādā tūrisma kantorī ielas malā, kuru vada eiropieši. Lai arī kā viņiem nepatīk amerikāņi, dolārs patīk ļoti, ļoti :) Venecuela ir lēta valsts, ja ziniet, kur kas atrodams. Aizmirstiet par angļu valodu, ja dosieties ārpus tradicionālajām tūristu vietām. Ja neziniet spāņu, tad nāksies iztikt ar žestu valodu. Tradicionālajās tūristu vietās, līdz ar tumsas iestāšanos, pastāv iespēja sastapties ar bruņotiem bandītiem. Turiet acis vaļā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais