Atgriešanās Krētā 2013, 2.daļa

  • 6 min lasīšanai
  • 8 foto

AMARI IELEJA – CITS MARŠRUTS

Nākamajā dienā, dodoties ceļā, bijām izlēmuši divas lietas: a) nekādus braucienus uz salas otru galu (iepriekš bija doma aizbraukt uz salas Austrumu galu uz Elafonisi pludmali); b) doties pārbaudītos, ne-tūristu maršrutos.

Amari ieleja piesaista skatu ar savu zaļumu, kas kontrastē ar kailajām akmeņu grēdām

Zaļā Amari ieleja atrodas Psiloritis virsotnes pakājē starp Oros Idi un Oros Kedros karlnu grēdām. Plašāks stāstījums par Amari ieleju atrodams iepriekšējā ceļojuma aprakstā (http://dra.lv/bYsCO) Šoreiz vēlējāmies izbraukt nedaudz citu maršrutu: Apostoli – Thronos – Monastiraki – Amari – Vrisses – Drigies – Ano Meros – Hordaki... ļoti skaisti skati bija tieši ap pašu Amari ciemu – seni olīvkoki, ēnainas alejas, ik uz soļa vari redzēt cik smagi vietējiem zemniekiem jāstrādā, lai akmeņainajā Krētas augsnē kaut ko izaudzētu. Maršruta noslēgums gan sanāca tāds... kādu neieteiktu atkārtot. Kaut kā samisējās un pēc Hordaki nokļuvām uz zemākās kategorijas ceļa, ko acīmredzet neviens saprātīgs cilvēks neizmanto. Ceļš bija asfaltēts, bet ļoti, ļoti vecs – vietām caur asfaltu jau kuploja vietējā flora, šur tur uz ceļa bija nogruvumu paliekas, ceļa norādes praktiski nekādas. Braucām gar kailo, izkaltušo Oros Kedros kalnu grēdas sānu un mēģinājām uzminēt kā nokļūt atpakaļ uz šosejas. Visapkārt tāda pamestība un sajūta, ka tūlīt kaut kur parādīsies kāda spoku pilsēta vai kāds pustraks sirmgalvis metīsies virsū ar dārza dakšu, jo netīšām būsim iebtraukuši viņa privātajā teritorijā. Trako gan nesastapām, bet rokas pamatīgi notrīcēja, kad pa mūsu atvērto cabrio jumtu gandrīz ieleca kāds nikns suns. Par laimi viņa ķēde bija tieši tik gara, lai garāmbraucējus nobiedētu, bet ne savainotu. Maldoties atpakaļ uz šoseju pamanījāmies iebraukt arī pilnīgā strupceļā, t.i. ceļš tieši vienas mazas mašīnītes platumā un sajūta, ka esi iebraucis kaut kur pa vidu starp pagalmu un kādas mājas viesistabu, jo turpmāk ceļš ir tikai tāda virtuves, saimes galda platumā.

Vientuļais ceļš un kailas klintis meklējot ceļu atpakaļ uz šoseju.

Kaut kā izkļuvām no šīs neveiklās vietas un brīdis, kad beidzot ieraudzījām šoseju, bija miljonu vērts. Padoms – ja vēlaties asākas sajūtas pēc Hordaki meklējiet norādi uz Orne, bet visām pārējām saprātīgām būtnēm ieteiktu braukt caur Agia Paraskevi un tālāk sekot norādēm uz Agia Galini.

VIETĒJO PLUDMALE – AGIOS PAVLOS

Lai arī atgriešanās Agia Galini kūrortā bija patīkama – skaisti skati, bezmaksas parkings pie paša līča (jāizlīkumo vien cauri neiedomājami šaurajām ieliņām), burvīgi restorāniņi ar skatu uz ostu – pēc pusdienām tomēr izlēmām meklēt kādu ne tik civilizētu pludmali un beidzot (3. ceļojuma dienā!) nopeldēties.

Akaistais līcītis un Agios Pavlos pludmale krētas Dienvidu krastā.

Pagājušajā gadā mēs iepazinām vientuļo, eksotisko Triopetra pludmali, uz kuru veda tikko noasfaltēts ceļš, šogad izlēmām pamēģināt nedaudz tuvāko Agios Pavlos. Kā vēlāk noskaidrojām no kādas Bali ciema vietējās, tad arī viņa ir iecienījusi tieši šo pludmali. Lai nokļūtu pludmalē no Agia Galini brauciet pa šoseju Spili/ Rethimnon virzienā un kaut kur ap Nea Kria Vrissi meklējiet norādi uz Agios Pavlos. Agios Pavlos pludmale iekārtojusies mazā līcītī, smalkiem akmentiņiem klāto pludmali rotā ierastie maksas saules sargi, turpat ir viens cafe, kur mūru ēnā var paslēpties no tveices un nobaudīt svaigi spiestu sulu (ļoti laba izvēle!) vai kādu vietējās virtuves ēdienu. Salīdzinot ar Ziemeļu krastu, šeit ūdens ir tiks skaisti dzidrs. Tā kā plāns bija pavadīt šeit ilgāku laiku, pa 5-6EUR iznomājām 2 sauļošanās krēslus ar saulessargiem un... izbaudījām mieru un klusumu.

Šādas krāsainas zivtiņas dzīvo Krētas ūdeņos.

Cilvēku bija nedaudz. Daļa sauļojās, daļa snorkelēja (ļoti interesanti vērot vietējās, krāsainās zivtiņas pie klintīm līča kreisajā malā), bet mans mīļotais paņēma savu mini makšķeri un uz vairākm stundām pazuda. Atgriezās ar noķerto zivteļu foto kolekciju iekš iPhone un stāstīja, ka makšķernieki var bez problēmām sazināties, kad viens runā grieķiski, bet otrs angliski. Nekad vēl viesnīcas līdzi dotais “lunch bag” nav garšojis tik labi kā tajā klusajā pludmalē :) Padoms – dodoties izbraucienos savlaicīgi plānojiet mājupceļu, jo lai arī atpakaļceļš bija pa šoseju, tas tomēr ir kalnu ceļš, kuru daudz patīkamām ir pārvietoties gaismā nevis tumsā. Oktobrī saule riet ap pl.19 un gaisma pazūd ļoti strauji.

TAUTU DRAUDZĪBA UZ ŪDENS

Kopš pagājušā gada brauciena ļoti vēlējāmies doties vienas dienas izbraucienā ar katamarānu (pagājušajā gadā tikām tikai 3h braucienā http://dra.lv/bYsCO). Mums ļoti paveicās, jo Bali jau bija jūtams tūrisma sezonas noslēgums un līdz pat pēdējam brīdim nebijām pārliecināti vai brauciens notiks. Tā kā viss bija atkarīgs no cilvēku skaita, tad brīdī, kad ostā kāds krievu tūrists interesējās par šo braucienu (viņš nerunāja ENG, bet darbniniece savukārt slikti runāja RU), mēs ķērāmies pie “aktīvās pārdošanas” :) Beigās grupa tomēr savācās, ieradās arī tas krievu tūrists ar savu sievu. Sanāca ļoti raiba kompānija – mēs 2 no LV, viens pāris no USA (sieva dzimusi amerikāniete, vīrs Armēņu izcelsmes), pāris no Kaļiņingradas, pāris ar bērnudārza vecuma meitu no Jakutijas + krētiešu kapteinis. Brauciens bija neparasts ar to, ka nācās piestrādāt par tulku starp RU un ENG runājošajiem ceļabiedriem, jo abas grupas dikti vēlējās savā starpā sarunātes tikai nezināja valodu. Šeit jāpiemetina, ka brauciena cenā (ap 60EUR) bija iekļauts arī alko. Pēc vairākiem raundiem ar raki sarunas raisījās un arī temati kļuva sarežģītāki, t.i. tika iztirzāti politiskie un vēstures interpretācijas jautājumi. Tobrīd ļoti aktuāls bija Sīrijas jautājums un ar krievien un US vienā laivā situācija bija īpaši kutelīga. Jakuts izrādījās Krievijas mediju spēcīgi nozombēts un pieprasīja, lai es uz ENG iztulkoju viņa kraso nostāju pret Sīrijas jautājumu. Kad es mēģināju no šī uzdevuma izvairīties, tad viņš iekarsa vēl vairāk un vēlējās detaļās iztirzāt Baltijas valstu un Krievijas vēsturiskās attiecības. Labi, ka otrs vecākās paaudzes krievu pāris kaut kā palīdzēja nomierināt šo karstgalvi, jo citādi atlikušais brauciens būtu gaužām nepanesams.

Katamarāns piestāja kādā no krasta nesasniedzamā pludmalē kur visi varēja peldēties, snorkelēt.

Brauciens ilga no aptuveni pl.10-16, kura laikā devāmies uz netālo ciemu Panormo, pa ceļam apskatot arī krasta klintīs izgrauztās alas. Tas bija neparasts piedzīvojums, jo vienā brīdī no katamarāna visi sakāpām mazā laiviņā un kā teiktu lācītis Pūks, devāmies “ekspotīcijā”. Tik neparasti, ka tik īsā krasta posmā klinšu sienās var būt tik daudzas alas, kurās var iebraukt ar laivu. Vienā no alām sieviete no ASV novērtēja labo akustiku un uzdziedāja mums operas āriju (izrādās viņa bija dziedāšanas pasniedzēja), citā kapteinis mūs izklaidējot no kaut kādas nišas sienā izvilka sikspārni. Tik tuvu šo radījumu vēl nebiju skatījusi. Atgriežoties pie katamarāna bija brīvais laiks, kur visi, kas vēlējās, varēja peldēties, snorkelēt (inventāru varēja izmantot bez maksas). Tālāk ceļš veda uz Panormo, kur priekš mums bija saorganizētas pusdienas (iekļautas brauciena cenā).

Viena no vairākām alām jūras krastā, ko var apskatīt tikai iebraucot tajā ar mazo laiviņu.

Atpakaļ ceļš uz Bali arī izvērtās jautrs. Kapteinis apturēja katamarānu vietā, kur dziļums ir ap 100m un ikviens drosmīgais varēja izpeldēties. Ir tomēr jocīga sajūta peldēties, kad zini, ka zeme ir ļoti, ļoti tālu. Raki bija uzaudzējis drosmi arī sievietei no Kaļiņingradas. Viņa neprata peldēt un paniski baidījās no ūdenes, bet beigās ar smaidu sejā plunčājās virs dzelmes glābšanas riņķi apķērusi. Kopējai jautrībai vēl kapteinis sarīkoja atrakciju – peldētāji pieķērās virvēm piesietajiem glābšanas riņķiem un tad kapteinis iedarbināja motoru... ;) Bali ostā visiem bija grūti šķirties, tik ļoti kopīgie piedzīvojumi bija satuvinājuši.

Pa kreisi jakuts, pa labi krievu sieviete, kas nemācēja peldēt un vispār paniski baidījās no ūdens.

Pēc brauciena amerikāņu pāris piedāvāja kopā ar viņiem doties vakariņās uz kādu jauku ciematiņu. Lai arī nokļuvām tur tumsā, labprāt būtu paciemojusies tur pa dienu. Ciematiņš saucas Margarites. Tas atrodas netālu no Panoramo ciemata kalnos, kartē skaties uz Dienvidiem no Panormo, tur ir ciems Perama un apkārt milzums mikro-ciematiņu, Margarites atradīsi pa kreisi uz leju no Perama. Margarites ir pazīstams ar to, ka tas ir podnieku ciemats. Ja ir vēlēšanās iegādāties vietējo keramiku, tad šī būs īstā vieta. Turklāt ciemats arī ir jauka vieta vienkārši pastaigām. Mēs vakariņojām skaistā restorāniņā pašā kalna malā ar skatu uz ieleju. Galdiņi bija izkārtoti zem veciem kokiem, kas ar savu lapotni veidoja savdabīgu jumtu. Kā jau lielākajā daļā ciematiņu, arī šeit piedāvājumā tradicionālā krētiešu virtuve par saprātīgām naudiņām (ap 20-30EUR 2 pers.).

ATPŪTA UZ ŪDENS

Pāris gadus neatņemama mūsu ceļojumu bagāžas sastāvdaļa ir snorkelēšanas inventārs. Laiska gulšņāšana pludmalē var šķist patīkama uz dienu, bet ilgākam laikam vajag kaut ko interesantāku. Krētas pludmales noteikti nevar sacensties ar krāšņo tropisko zemju zemūdens pasauli, bet arī šeit ir gana interesanti. Turklāt zivtiņas ir ziņkārīgas un bieži pašas peld skatīties, kas te iepeldējis viņu līcī.

Divvietīgs katamarāns noderēs, kad apnicis peldēties, bet tomēr gribas ūdeni.

Mūsu iecienītajā ūdens atrakciju inventāra nomas punktā Bali ostā bija pieejami divvietīgie jūras kajaki (10EUR/h). Tas ir interesants veids kā iepazīt salu no ūdens puses. Jūra tajā dienā bija mierīga un varēja airēties bez vēderu kutinošajām sajūtām. Kaut gan neizpalika arī “vēdera kutināšana”. Vienā brīdī pamanījām, ka kādu 5m attālumā no mums ūdenī peld kaut kāds liels, nesaprotams objekts. Tikko sākām tam tuvoties, tas nogrima. Liels bija mūsu pārsteigums, kad pēc kāda brīža šis “objekts” – milzīgs bruņurupucis gandrīz 1m diametrā – uzpeldēja vien pāris metru attālumā no mums. Pamanījis nelūgto viesu klātbūti, tas panira dzelmē tieši zem mūsu kajaka. Sajūta bija neomulīga, bet aizraujoša kā jūras safari :) Vēlāk ostā noskaidrojām, ka Bali dzīvojot divi šādi gigantiskie bruņurupuči. Viens no tiem tajā pašā vakarā uz brīdi bija iepeldējis arī Bali ostā, visiem sanākušajiem tūristiem par lielu prieku.

KOPSAVILKUMS

Krēta ir skaista vieta, kurā pietiks ekskursiju maršrutu ne vienam vien ceļojumam. Neiepazīts vēl ir palicis salas Rietumu gals. Tomēr nākamgad, liekas, vajadzētu izraudzīties citu gala mērķi :) Krētā labprāt atgrieztos pēc kāda laika ar savu mazo puiku, kad viņš būs gatavs garākām pastaigām un stāvājiem kāpieniem šajā kalanainajā salā.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais