Atgriešanās Krētā 2013, 1.daļa

  • 4 min lasīšanai

Ir reizes, kad gribas kā labāk, bet sanāk kā…. Cerībā tikt pie kāda lieliska pēdējā brīža piedāvājuma, beigās sanēmām to, kas bija palicis pāri – turklāt pa standarta cenu. Tomēr arī šis pavērsiens nemazināja prieku par ilgi gaidīto vasaras pagarināšanu Krētā nu jau otro gadu pēc kārtas.ATGRIEŠANĀS BALI, ZIEMEĻVĒJŠ

ZIEMEĻVĒJŠ

Piezemējoties Krētā gaidīja pārsteigums – Ziemeļu vējš, temperatūrā nejutām atšķirību starp 5.oktobra vakaru Rīgā un Herakleonā. Izrādās šādi pie viņiem jau nedēļu (tajā brīdī nopriecājos, ka tomēr neizvēlējāmies lētāko čartera piedāvājumu ar izlidošanu pirms nedēļas), bet gide mierināja, ka solot laikapstākļu uzlabojumus. Tajā vakarā tā arī nenovilkām siltās vējjakas un arī došanās naksnīgā pastaiga pa miestu nelikās kārdinoša. Tālākajās ceļojuma dienās pačalojām ar ostā izvietotā ūdens atrakciju uzņēmuma darbinieci, kas pastastīja, ka sen neesot bijuši tik skarbi laikapstākļi. Viļņi ostas līcītī esot bijuši tik lieli, ka likās kādu laiviņu tūlīt “noparkos” uz viņas auto jumta. Padoms – ja vēlaties izbaudīt vasaras “pagarināšanu” ar garantiju, tad labāk ceļojumu ieplānot septembrī. Oktobrī jau laikapstākļi paliek neprognozējami un padsmitajos datumos viena daļa viesnīcu un tūrisma atrakciju tiek slēgtas.

Jau pagājušajā gadā bijām ļoti iemīļojuši Bali miestu salas Ziemeļu krastā, starp Retimno un Herakleonu. Arī šogad viena no galvenajām prasībām ceļojumam bija, lai viesnīca atrodas šajā ciemā un vēlams, lai tā būtu tā pati viesnīca kurā palikām iepriekš :) Tomēr Fortūnai bija savi plāni un gala rezultātā nakšņojām viesnīcā ielas otrā pusē. Īsi par viesnīcu “Atali village” – atrodas Bali miestā kalniņā ar skaistu skatu uz jūru, piedāvā all inclusive - ēdināšanu un bezmaksas vietējo alko. Ar to arī pozitīvo lietu uzskaitījums beidzas ;) Sākumā likās, ka esam nokļuvuši kādā Francijas pansionātā, kura iemītnieki tā dīvaini uz mums skatās un rauj karaoke līdz rītam. Istabiņas gana spartiskas, pavalkātas. Pirmajās dienās ar skumjām skatījāmies pa logu uz mūsu pagājušā gada šiko viesnīcu, bet ar laiku apradām un sapratām – jo pieticīgāka viesnīca, jo lielāka motivācija doties izbraucienos iepazīt salu.

RETHIMNON

Nākamā ceļojuma diena ausa jau siltāka, ar zilam debesīm un retiem, baltiem mākonīšiem. Saule pārāk nekarsēja, tādēļ izlēmām doties ar satiksmes autobusu uz netālo Retimno (biļete 3EUR). No vienīcas līdz šosejai ir kāds 10 min. gājiens un autobusi pietur katrā pilnā stundā. Ja gribas aptuveni 1h ilgo ceļu sēdēt, tad nespraucieties kopā ar pārējo pūli pa priekšējām durvīm, bet gan mierīgi iekāpiet pa vidējām, iekārtojieties kādā no retajiem brīvajiem krēsliem un gaidiet, kad pienāks konduktore ;)

Tā kā visi centrālie tūrisma objekti jau bija iepazīti pirms gada, tad vienkārši staigājāmies pa pilsētu un baudījām atmosfēru. Aizstaigājām līdz cietoksnim jeb Fortrezza. Ja Retimno apmeklējiet pirmo reizi, tad to ir vērts apskatīt arī no iekšpuses (4EUR). Ar autobusu brauciet līdz autoostai, izejot no autoostas, uzreiz pamanīsiet cietoksni labajā pusē. No šī 16.gs. cietokšņa paveras skaists skats uz seno pilsētu un Vidusjūru. Ja ietrāpījusies karsta diena, tad uz cietoksni labāk dodieties pa vecpilsētas šaurajām, ēnainajām ieliņām nevis gar jūru, kur nav nekādu iespēju paslēpties no saules. Vespilsētas ieliņu labirintos mēs uzgājām arī labu ādas jostu veikalu-darbnīcu. Par saprātīgām naudiņām var izvēlēties kāda vien biezuma un krāsas ādas jostu vēlies + piekombinēt sprādzi pēc patikas. Veikala saimniece turpat uz vietas visu sastiprina, sasit caurumus jostai, un viens no jēdzīgākajiem salas pirkumiem ir tavs.

Lai arī šoreiz nebija plāna tērēties pusdienām (laicīgi piesakot, viesnīcā var dabūt “lunch bag”), kaut kā iekritām viena “iekšā vilcēja” lamatās, t.i. “ja tas ko es jums atnesīšu, jums negaršos, metiet projām un neko nemaksājiet”. Vieta bija skaista, maza līcīša krastā, galdiņš pie paša ūdens. Nekas protams ārā metams nebija, zivis bija garšīgas, raki reibinošs un iestādījumu pametām paēduši un ar negaidīti atvieglotu maciņu. Mans mīļotais vēl pamanījās pa vidu izklaidēt restorāna viesus – izvilka savu ceļojuma makšķeri un turpat pie galdiņa sēdot līcītī ķerstīja zivis. Saimnieks solīja, ka diez vai lomu izdosies noķert, bet ja, izdosies, tad viņš to izceps mums bez maksas. Loms izpalika, bet kas par emocijām, kad katrai copei sekoja līdzi līdzjutēju pulciņš!!!

LASITHI PLATEAU

Nākamjā dienā gaiss iesila arvien vairāk, noīrējām ņipru mini cabrio (eh, katrs reiz grib to pamēģināt) un devāmies izbraucienā uz salas austrumu galu. Ja vien finanses ļauj, tad ieteiktu šo braucienu ieplānot uz 2 dienām un nakšņot kādā no salas Dienvidu krasta mazajiem miestiņiem. Un oktobrī cabrio gan neņemiet ;) rīta pusē gaiss tomēr vēl nav iesilis un ārstēt angīnu ceļojumā nav patīkami. Vismaz man pēc pirmā izbrauciena nākamās 2 dienas nācās nēsāt līdzi pudelīti ar homeopātisko graudiņu ūdeni.

Arī šajā ekskursijā talkā atkal nāca Lonely Planet grāmatiņa par Krētu, kas aizveda uz patiešām skaistiem gala mērķiem. Pirmais pieturas punkts bija Lasiti plato (Lasithi plateau). Kartē pa labi no Heraklionas ir kūrorts Malia un Lasithi plato atpazīsi pēc ciemata Tzermiado uz Dienvidiem no Malia. Plato atrodas 900m virs jūras līmeņa un tur plešas auglīgi līdzenumi ar ābeļu un bumbieru dārziem. Vēsturiski šī vieta ir pazīstama ar savām vējdzirnavām. Kādraiz plato darbojās ap 20 000 vēdzirnavu! Līdz mūsdienām ir saglabājušās ap 5000, kas kalpo galvenokārt kā tūristu atrakcija, jo visu darbu paveic mūsdienīgākas iekārtas.

Ļoti interesants ir arī serpentīnu ceļa posms no Tzermiado uz Neapoli, ko pieveicām, lai no plato atgrieztos atpakaļ uz lielo šoseju. Šajā posmā atradām fantastisku vietējo restorāniņu Marianna. Tajā saimniekoja Mariannas kundzīte un pa viesu izklaidētāju piestrādāja viņas vīrs, tāds kalsns, izbijis hipijs, lāga dvēsele, bet zem konstantām promillēm. Šajā reizē nekādu iekšā “vilcēju neajadzēja”, nosrādāja fantastiskais iestādījuma “interjers”. Kafejnīca ir izvietota nelielā ciematiņā, galvenās ieliņas malā (skat. foto, garām nepabrauksiet) glītā, no akmeņiem mūrētā mājā. Bet pats neparastākais dekors šim iestādījumam bija daudzie īstu sarkano tomātu ķekari, kas kā lampiņu virtenes bija sakārti virs daudzajiem galdiņiem terasē. Sākumā mēs bijām vienīgie klienti, bet pēc brīža saradās citi regulārie apmeklētāji, kas acīmredzot novērtēja kundzes mājas virtuvi. Bez jau ierastās bezmaksas raki glāzītes, hipijsaimnieks uzsaica arī bagātīgu arbūza šķēli no viņu pašu dārza. Garšoja gan mums, gan vietējām lapsenēm. Tā nu atkal pavisam negaidīti pusdienas pārvērtās baudā vēderam, acīm un dvēselei.

Pārējā diena pagāja vizinoties un tverot skaistās ainavas ceļā līdz Dienvidu krasta pilsētiņai Lerapetra. Mājupceļš gan izvērtās diezgan trauksmains, jo kādā brīdī sapratām, ka nevēlamies vairāk dzīvoties un nakšot šajā salas galā - pārāk daudz tūristu, t.i. mūsu izpratnē tas nozīmē, ka nevar netraucēti braukt pa lauku ceļiem vismas 30 min. nesastopot nevienu mašīnu ;) Brīdī, kad nāca šī apjausma, bijām jau netālu no Sitia, t.i. tālu no Bali. Padoms, nemēģiniet to atkārtot. 3h non-stop rallijs pa serpentīniem praktiski tumsā nav tas labākais veids kā pavadīt atvaļinājumu. Bali atgriezāmies pilnīgā tumsā ap pl.21. Paspējām uz vakariņām, pārmaiņas pēc varējām izmantot mūsu “all inclusive” viesnīcas piedāvājumu, ko visas pusdienas sanāca pavadīt ārpus viesnīcas. Vismaz kaut kāds prieciņš.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais