Braucu uz Ālandu salām tikai tādēļ, ka brauca draudzenes un neko daudz no šī ceļojuma negaidīju, vien iespēju izrauties no ikdienas rutīnas un nedaudz izvēdināt galvu. Par salām zināju vien to, ka tās ir makšķernieku paradīze un katrs sevi cienošs Latvijas makšķernieks brauc uz turieni ķert lielo zivi un pamatīgi piedzerties. Piedodiet, man, ja tā nav taisnība. Atgriezos - atklājusi sev pavisam citu pasauli, mežonīgi skarbu, skaistu dabu, jaukus cilvēkus. Visiem varu ieteikt - brauciet uz Ālandu salām! Nenožēlosiet!
Par salu nosaukuma rašanos, tā teikt zinātnieki strīdās - vai no somu ahvenanmāā - asaru zeme, vai zviedru ahvaland - ūdens zeme.(par parezrakstību neesmu droša). Ālandu salas - tas ir 6500 salu arhipelāgs.( nez vai ir pieskaitītas arī tās saliņas, kurām kārtīgi ieskrienoties var pārlēkt pāri?) Salām ir piešķirta ļoti plaša autonomija. Tām ir savs karogs, policija, parlaments, prezidents, pastmarkas un automašīnu numurzīmes. Mācības skolās notiek tikai zviedru valodā un paši salinieki vairāk jūtas Zviedrijai piederīgi, kaut atrodas Somijas sastāvā. Ir pieņēmums, ka šeit kādreiz atradusies senā vikingu galvaspilsēta, bet tas nav pierādīts fakts.
Ālandu salu galvaspilsēta ir Mariehamna. Omulīga, neliela pilsētiņa, kur var pastaigāt pa muzejiem, veikaliņiem, pasēdēt āra kafejnīcās. Šopings gan varētu nesanākt, jo uz salas viss ir dārgāks un paši ālandieši brauc iepirkties uz Zviedriju. Ar prāmi protams un šis brauciens viņiem izmaksājot ap 3 eiro. Mariehamnā apskatījām 4 mastu burinieku Pommern, kurš ir viens no 8 tirdzniecības flotes kuģiem, kas 1930. gadā kuģoja no Ālandu salām uz Austrāliju un atpakaļ. Pommern var izlodāt no priekšgala līdz pakaļgalam un no augšas līdz apakšai, apskatot gan kapteiņa apartamentus, gan matrožu un pasažieru kajītes, virtuves un kravas telpas. Turpat blakus kuģim ir Ālandu jūrniecības muzejs - neliels, bet jauki iekārtots un ar ļoti interesantiem eksponātiem.
Salu simbols esot ap 1388. gadu zviedru celtā Kastelholmas pils. Tā ir vienīgā Zviedru laiku lieciniece salās un nav pārcietusi ne karus ne uzbrukumus, vien kalpojusi kā apmešanās vieta karalim un viņa svītai, kad šie atbraukuši medībās. Netālu no pils apskatāms burvīgs brīvdabas muzejiņš, kā arī pavisam mazs cietuma muzejs ar visai iespaidīgiem eksponātiem. Turpat var atpūsties kafejnīcā un nogaršot ālandiešu nacionālo lašu zupu un saldo (pannkaka). Ļooooti garšīgi!
Ja iznāk braukt garām var apskatīt Bomarsundas fortu. Tas ir bijis milzīgs krivu cietoksnis, bet kopš to nopostīja angļu un franču karaflote vairs nav atjaunots. Saglabājušās vien nelielas mūru paliekas milzīgā teritorijā, kurā ganās aitu bari. Ja gribēsi pastaigāties pa šo vietu, iet nāksies tikai pa aitu spirām, kas klāj zemi no vienas vietas.
Nogaršojām mazos ābolīšus, ko audzē lai iegūtu vietējo kalvadosu. Šo dzērinu pilda īpašās, ļoti skaistās pudelēs ( roku darbs) un tas maksā 60-80-120 eiro.
Daba ir pasakaina - pārsvarā akmeņi un klintis un uz tām nez kā augoši koki, papardes un virši, arī pa kādam nīkulīgam savvaļas ziediņam. Katrs daudzmaz auglīgas zemes pleķītis ir apstrādāts - gan labība iesēta, gan kartupeļi sastādīti. Nekur neredzēju piemēslotas ceļmalas vai atpūtas vietas. Kempingi ir ar daļējām ērtībām. Tualete un duša parasti ir atsevišķi, tāpat arī virtuve. Virtuvē gan var atrast visu nepieciešamo - gan kafijas automātu, mikroviļņu krāsni, ledusskapi, plīti un arī šādus tādus traukus. Gandrīz visur var izīrēt divriteņus un daudzviet arī laivas. Mazākajās salās var baudīt mieru un klusumu. Dienā pa ceļu garām aizbrauc vien pāris mašīnu. Durvis neviens ciet neslēdz. Visa satiksme starp salām - ar prāmjiem. Lielāki un māzāki tie kursē nepārtraukti un tiek uzturēti par valsts līdzekļiem.
Nu tas nu īsumā būtu viss. Saprotu, ka trūkst nobeiguma šim rakstam, bet tāda nav, jo gribu tur vēl kādreiz atgriezties un tad varbūt taps arī nobeigums...
P.s Mājās, ledusskapī atvēršanu gaida pūdētu reņģu bundža. Nevaru saņemties.
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais