Abu Dabi Ziemassvētku gaidīšanas laikā ( turpinājums)
|
Ilva Saulīte
|
Būtu zinājuši, ka 3. diena nesīs tādus piedzīvojumus, diez vai darītu visu, kā darījām :D Šodienas plāns ir izbaudīt visu to savvaļīgi nacionālo, ārpus perfekti, bet tomēr mākslīgi veidotās pilsētas, brauksim vērot kamieļu skriešanās sacensības uz ~ 45 km attālo Al Wathba. Esmu izlasījusi visitabudhabi mājas lapā, ka, lai piedzīvotu pienācīgās emocijas, jāierodas iespējami agri, tā nu mēs 7:30 esam lejā pie viesnīcas konsjerža, lai viņš mums sarunā taksi. Sākas ar to, ka taksists, laikam, ir iesācējs un nezina, kur tie kamieļi Al Wathbā skrien. Puse viesnīcas personāla viņam mēģina ieskaidrot, šis vēl sazvanās ar savu priekšnieku, labi, vedīs mūs (giggle) Brauciens, protams, ir interesants, galvenokārt cenšos saskatīt, vai tiešam visā augstāk minētā ceļa garumā katrai palmai u.c kokam/krūmam ir pievadīta apūdeņošanas šļūtene, jā, tā ir. Tuvāk galamērķim apvidus kļūst tuksnešaināks un arī kamieļu aploki ar visiem to iemītniekiem sāk parādīties. Lūk, tie ir īstie Arābu Emirāti! Biedrs taksists nogriež pa lauku ceļu un pievedis mūs pie nelielas baltas ēkas, saka - klāt esam! Skatāmies, it kā neredz ne vienu tūristu autobusu, vieni vienīgi balti džipi utml tipa mašīnas... OK, kāpjam ārā un bijīgi noskatāmies, kā mūsu pelēkais taksītis attālinās, atstādams mūs faktiski vienus tuksneša vidū :O Tā ir Kamieļu audzētāju federācijas ēka, pie kuras esam atvesti, un vietējie fermeri tērpušies baltajos svētku tērpos ir atveduši savus kamieļus reģistrācijai sacensībām. Visu skatieni pievēršas mums...ir tāda neliela pauzīte. Izrādās, ka sacensības sāksies tikai 14:00!!! Dusmīga izskata (tas bija nepareizs priekšstats par viņu) apsargs aicina sev līdzi - aizvedīšot pie fermeriem, varbūt tur dabūsim papildus info. Viens saka, lai pagaidām ārā, tūlīt mums pievērsīsies. Sajūta bišku jocīga, stāvam, gaidām :D
Tas ir Muhameds, kurš mums atsūtīts patiešām no augšas, lai iepazīstinātu ar kaut vai nelielu daļu no arābu laiksaimniecības dzīves. Viņš iznāk un aicina sēsties savā džipā, vedīšot mūs ekskursijā. Jocīgi jau ir, pa telefonu viņš sarunājas savā valodā, ko zini, kur aizvedīs, un diez vai mēs tā vienkārši kāpjam svešā mašīnā pat savā valstī, bet vilinājums ir pārāk liels, sēžamies un braucam. Muhamedam ir gida talants, lai gan viņš ir parasts fermeris, kurš atvedis savus kamieļus uz sacensībām, ved mūs uz tuvākajām saimniecībām. Kamieļi bariem zib gar mašīnas logu, tie tiek pārvesti no vienas vietas uz kādu citu, apkārtnē ir arī trases, no kurām viena daļa vēl tiek gatavotas šodienas sacensībām, otrā daļā tiek trenēti kamieļu jaunuļi. Muhameds piestāj pie trasēm, lai mēs varētu uzņemt bildes un video, izstāsta visvisādas lietas par kamieļu audzēšanu un dzīvi tuksnesī, sacensību noriti un tad pieved pie balvu fonda šīs dienas sacensību uzvarētājiem - tie ir kādi 25 lielie džipi sadzīti divās rindās pretī tribīnēm. Taču visi kamieļu audzētāji cer uz galveno balvu - valsts iepirkumu. Šādā veidā valdība stimulē laiksaimniekus. Balvas varot piedāvāt arī turīgās privātpersonas - vnk atdzen kkādu labu mašīnu un tā. Tad piestājam un Muhameds saka, lai nākam līdzi. Tikai galā paziņo, ka sarunās ar saviem paziņām mums kamieļu izjādi! Wow, nu to gan nebijām gaidījuši! Aplokiem pa vidu ir arī ganu apmetnes, tās varam fotogrāfēt, viņi mums piedāvā pat piesēst un iedzert kafiju, kamēr sagatavos kamieļus. Traks kamielis man trāpījās, bet pārējais viss bija super :D Kamieļus varējām glaudīt un fotogrāfēt, apmeklējām arī kamieļmāšu audzētavu ar 2-5 dienas veciem mazuļiem. Beigās Muhameds mūs vēl aizved uz 5 km attālo pilsētiņu, lai vieglāk esot taksi noķert. Piedāvājam viņam samaksāt par visu šo lielisko piedzīvojumu, bet viņš kategoriski atsakās. Nu tad sarunājām, kad viņš būs Rīgā (viņš pat nezina, kurā pasaules malā tāda Rīga atrodās :D ), vedīsim viņu ekskursijā (xmas) Iespaidu ir tik daudz, ka nolemjam tos ne ar ko īpašu "neatšķaidīt", pēcpusdienu pavadot nelielā shoppingā Abu Dhabi Mall.
Vakara noslēgumā aizgājām uz viesnīcas sporta zāli "pamīties" un tad 21. stāvā t.i uz jumta open space pasēdēt džakūzi un izpeldēties baseinā, kur, starp citu, beigās esam vieni paši!
4. dienā bijām paredzējuši izbraucienu ar laivu apkārt salām, mangrovju audzēm, bet - nekā! No jūras ir sacēlies vējš un drošības labad jebkādi laivu braucieni atcelti. Mūsu konsjeržs izzvanās uz malu malām cerot, ka kāds varbūt piekritīs, nē, cilvēku drošība svarīgāka par jebkuru biznesu, lūdzu nāciet, kad laika apstākļi būs piemēroti! Domājam, ko darīsim, davai daudz staigāsim šodien, tā jau ikdienā pārāk daudz sēžam pie saviem datoriem! Izejam līdz Corniche un dodamies visā tās garumā, klāt pieķerot Public Beach un lasot visus tos burvīgos, krastā izskalotos gliemežvākus. Esam pamatīgi nosauļojušies pa šīm dažām dienām. Pa ceļam izdomājam vēlreiz aizbraukt līdz Herritage Village un tad ar kājām gar jahtu piestātni iet līdz Marina Mall papusdienot kādā labā restorānā. Izvēle krita uz Karakand Restaurant, kurš dizainēts jūras stilā un piedāvā pagatavot tikko nozvejotas zivis. Pēc tādām pastaigām garšoja ļoti labi!
Vakarā gājām pirkt zeltu un pērles :D Bija daži pasūtījumi :D Jāsaka, ka, ja ir liekā nauda, šeit var braukt iepirkt augstāk minētos izstrādājumus, cenas, ko tu beigās dabū, bez šaubām, ir ļoti labas.
Šī bija pēdējā mūsu ceļojuma diena, lidmašīna atpakaļceļam - plkst 2:00 naktī.
Galvenās domas, kas man radās pēc šī ceļojuma ir šādas - iespējams, vislabākā, sakoptākā vide un stingrākā norišu kārtība priekš pilnvērtīgas dzīves un atpūtas ir vietās, kurās ir ierobežota pieeja alkoholiskajiem dzērieniem, bet uz lielveikalu iepirkumu maisiņiem rakstīts patērējiet vairāk svaigus dārzeņus un augļus un jūs ilgāk dzīvosiet! Iespējams, tas, ka uz katra stūra nevar brīvi dabūt alkoholu ir viens no iemesliem, kāpēc Abu Dabi nav tūristu pārpludināta. Iespējams, ka cilvēka sociālā funkcija ir jāvērtē augstāk par it visa komercializācijas funkciju.
Life is wonderful!