Abu Dabi Ziemassvētku gaidīšanas laikā

Ilva Saulīte 28.12.2013 6 min lasīšanai

Šoreiz, atšķirībā no pārējām ceļojumu reizēm, nolēmu izveidot ceļojuma aprakstu. Pirmkārt, tādēļ, ka meklējot Ceļotāja parastā publikācijas par Abu Dabi vismaz Latvijas lapās nekas daudz nebija pieejams, domāju, varbūt kādam nākotnē noderēs plānojot savu ceļojumu. Otrkārt, ir sakrājies daudz, ko teikt par šo skaisto, viesmīlīgo austrumu pilsētu.

Pie brauciena galamērķa izvēles vainīga ir AirBaltic ziņa e-pastā, ka pieviests jauns lidojuma maršruts Rīga-Abu Dabi, protams, man to tikai vajadzēja izlasīt, un spontānais pirkums tika veikts. Vīru nostādīju fakta priekšā - raksti atvaļinājuma iesniegumu, mēs braucam uz Abu Dabi!!

Plānojot mūsu ģimenes ceļojumus, parasti cenšos iegūt max daudz informācijas par valsti, sadzīvi, tradīcijām, cenām utt. Arī šoreiz tieši tāpat - lasījām, skatījāmies bildes un satelīta attēlus, pētījām priekš mums labākos apskates objektu variantus un shoppinga vietas. Pirms izbraukšanas jau likās, ka visu par visu zinām (giggle)

Viena no atšķirīgajām lietām ceļojot ārpus ES teritorijas - vīzas. Mēs izvēlējāmies tūrisma aģentūras piedāvājumu - viesnīcas rezervācija kopā ar vīzām. Tikām pie lieliska numuriņa viesnīcā Al Maha Arjaan by Rotana pašā centrā un vīzas papildus tam izmaksāja 100 Ls 2 cilvēkiem, tās man tika atsūtītas failā izdrukāšanai. Interesējos arī, vai nav jāveic kāda īpaša vakcinācija, bet nē, nekā tāda ārpus kārtas nebija.

Izlidojām 17. decembrī ap plkst 15:30 no Rīgas. Bija tāda smalka sajūta, ka kko esmu aizmirsusi, it kā pārdomāju visus čemodānus turpu šurpu, nē, nu ir viss paņemts!

Lidošana visnotaļ komfortabla lielajā Air Busā, kas, par izbrīnu, bija arī diezgan pilns. Lidojuma ilgums 6 stundas + 2 stundu laika atšķirība, neilgi pirms pusnakts pēc vietējā laika piezemējāmies Abu Dabi starptautiskajā lidostā, moži un ieienteresēti jau pa iluminatora lodziņu pētot izgaismotos debesskrāpjus u.c ēkas, palmu rindas, laternu garos ceļus tumsā. Sākotnējais iespaids lidostā - ne pārāk skaidri izvietotas norādes uz vīzu kontrolposteni, bet apjautājoties apsardzei ātri vien tiekam pareizajā virzienā. To es nezinu, kāpēc, bet aci skenēja tikai manam vīram, man - ne, varbūt tāpēc, ka esmu sieviete. Muitas procedūras norit diezgan raiti, esam nokļuvuši AAE un dodamies uz taxi station, no kurienes ar Toyotu, kas, izskatās, ka ir AAE top pārvietošanās līdzeklis, braucam uz savu viesnīcu. Aptuveni 45 km garais ceļš ar taksi izmaksā ~ 13 Ls. Degvielas litrs AAE maksā ~ 0.21 - 0.25 Ls (giggle) Atliek vien smaidīt!! Brauciens pa naksnīgo pilsētu ir patiesi krāšņs, tā ar austrumnieciski grezniem, bagātīgiem rotājumiem izrotāta par godu Ziemassvētkiem un 42 gadu pilsētas dzimšanas dienai. Un te nu vietā ir jautājums kā, kā var dabūt kko tādu gatavu līdzenā tuksnesī un tikai 42 gadu laikā??

Viesnīcā, kuras vestibila centrālie objekti ir milzīga eglīte un piparkūku mājiņa (no īstajām piparkūkām, starp citu) apm. manā augumā, uzreiz ieejot saprotam, ka jutīsimies labi aprūpēti un gaidīti viesi.

Pirmā ceļojuma diena sākas un tiklīdz kā izeju pa viesnīcas durvīm, uzreiz saprotu, ko man vēstīja nejaukā aizmirsto lietu sajūta - TĀS IR SAULESBRILLES!!!!! Tas patiesi ir fiasko, jo vietā, kur pie debesīm nav neviena mākoņa, saule ir sevišķi spoža un spēcīga, citas saulesbrilles kā vien Armani, Versace vai tml tūristu ielu veikalos iegādāties vienkārši nav iespējams. Man paveicās tikai uz pēcpusdienu, atradu vienu nelielu veikalu un par salīdzinoši lētāku naudu nopirku pamatīgi tumšas saulesbrilles. Bet lēti tas nebija!

Esam izlēmuši, ka pirmās divas dienas izmantosim Big Bus Tour hop in-hop out pakalpojumus t.i sightseeings un katrā no pieturvietām var izkāpt, izstaigāt interesējošo vietu un ar nākamo busu braukt uz nākamo apskates objektu. Virzoties pa pilsētu audio gids izstāsta aktuālāko informāciju, pieejamas gan vācu, gan angļu, gan krievu valodas. Apskates sākam ar šeiha Zajeda (Sheikh Zayed) mošeju baltajā miera krāsā. Info par šo pasaulslaveno ēku katrs pats var izlasīt interneta vietnēs, es padalīšos ar praktiska rakstura lietām un emocijām. Tā ir pati grandiozākā, milzīgākā un bagātīgākā celtne, kuru līdz šim esmu redzējusi ar spēcīgu miera un harmonijas auru. Mošeju var apmeklēt ne tikai musulmaņi, bet arī jebkuras citas konfesijas pārstāvji un sievietes, gan tikai līdz plkst 12:00 dienā. Sievietēm tajā ieejot galvai un ķermenim jābūt pilnībā apsegtiem, pie ieejas tiek izsniegts melnais tērps - abaja (abaya) un apmaiņā pret to paņemta pase, apavi jānovelk visiem. Es pie ieejas, pati to neapzinoties, izdarīju kko nepiedienīgu - noņēmu galvas kapuci un izplētu abas rokas katru uz savu pusi ar pret debesīm pavērstām plaukstām, lai nofotografētos, uzreiz apsargs bija klāt un lika vīram izdzēst šo bildi. Vēl līdz šim neesmu izpētījusi, ko tas žests īsti aizskāra...? Šajā svētnīcā jūtamies kā 1000 un 1 nakts pasakā, ir tā, ka pat nevelk iet ārā. Ārā izejot man miera nav, izdomāju, ka jānofotografējas ar kādu arābu nacionālajā tērpā. Eiropā cilvēki uz šādām lietām nav pārāk atsaucīgi, daži varbūt paprasa maksu par to, šeit man gadījās divi ļoti laipni puiši, kuri vēl pat paldies pateica, ka es ar viņiem fotografējos. Tā tiku pie ļoti kolorītām bildēm (dance)

Turpinām ar Saadayat Island apmeklējumu, kurā norit plaša mēroga apbūves darbi un būvēti tiek tieši kultūras un mākslas objekti - Luvras muzejs u.c. pasaules klases mākslas un mūzikas centri. Izstaigājam nelielu izstāžu galeriju, kuras galvenā ekspozīcija ir kādas mākslinieces veidoti lieli ( varētu būt apm 5*8 cm) zelta kuloni. Nosmejamies, ka tādus mēs nevaram pirkt - baigi smagi kaklā nest un otrkārt visu laiku būs jāuztraucas, ka kāds pie mums tādu zelta kluci neiekāro un nenorauj. Staigājam, bet pa laikam veramies pulkstenī, jo BigBuss uz Yas Island ved pēc atsevišķa grafika un to sevišķi svarīgi ir nenokavēt manam ceļabiedram, jo uz šīs salas atrodas F1 Abu Dabi trase Yas Marina Circuit un Ferrari World izklaides parks. 2 stundu brauciens pa Yas Island sniedz labi pavadīta laika sajūtu, gides stāstījums "dzīvajā" ir patiešām interesants un papildus eksotiku piešķir viņas jaukā malaiziešu izloksne. Tiekam arī pie pastaigām trases apkārtnē, formulas apskates un Ferrari suvenīriem vs Ziemassvētku dāvanām, mūsu radu/draugu lokā ir dedzīgi Ferrari fani ;)

Šeit vispār mani ne reizi vien apciemo doma, ka laiks ir apstājies. Liekas tik daudz jau esam redzējuši, bet vakars vēl nav iestājies! Dienas ekskursiju programmu noslēdzam ar Central Market (Souk) apmeklējumu, kur nevaru nopriecāties par garšvielu, kašmira un zīda izstrādājumu un dažādu dabisko akmentiņu rotu daudzveidību, protams, ka pērkot par visu jākaulējas, tad viņi pamatīgi "nomet" cenu.

Uz viesnīcu no Central Market dodamies kājām, tā ir apm 45 min. pastaiga pa naksnīgo pilsētu un patieso pilsētu vislabāk var iepazīt klejojot ne pa tūristu ielām, bet izmetot arī kādu blakus līkumu. Staigājot pa juvelieru veikaliem nejauši nokļuvām tādā kā pakistāniešu-irāņu kvartālā, nu tur bija arī saulesbrilles par 2 Ls :D apavi par latu :D un viņi diezgan aktīvi cenšas tev to visu iepārdot :D Vakaru noslēdzam mūsu viesnīcas kolosālajā restorānā, kurā katru vakaru viesi tiek lutināti ar citādu valstu ēdieniem, tovakar bija indiešu virtuves gardumi.

2. diena iesākas ar pierasto ikdienas lūrēšanu aiz aizkariem, vai tikai gadījumā laiks nav mainījies. Esiet mierīgi, Dārgie Viesi, laika apstākļi šeit nemainās, līksmi saulains no paša rīta!! Dienas pirmo pusi esam nolēmuši veltīt pilsētas apskatei, bet otro - gulēšanai pludmalē. Tā nu līdzi paņēmuši nepieciešamo ekipējumu, braucam lejā brokastīs, kuras ir ārkārtīgi daudzveidīgas un veselīgas ikdienu un pēc tām mums parasti ēst gribējās tikai uz pēcpusdienas pusi. Vēl kas jāpiezīmē - esam vieni no nedaudzajiem visas milzīgās viesnīcas viesiem, tā ka saņemam apkalpošanu un uzmanību visaugstākajā līmenī - sākot ar atcerēšanos, kurš galds mums vislabāk patīk, ko kurš dzer un citiem maziem, bet patīkamiem sīkumiem.

Herritage Village ir Abu Dabi Brīvdabas muzejs. Un pati zīmīgākā lieta šeit, ko atcerēšos, ir fotogrāfija Abu Dabi 1960. gadā - līdz apvārsnim tuksnesis, vidū dažas ganu apmetnes un kkādas nelielas, nenozīmīgas būves. Kādiem līdzekļiem un cilvēku resursiem ir jābūt, lai izveidotu tādu pilsētu, tik īsā laika posmā, kurā katram pat visniecīgākajam augam ir pievadīta apūdeņošanas sistēma, jo tāpat vienkārši smiltīs nekas neaug??? No Herritage Village gar jahtu piestātni braucam uz Marina mall, lai uzbrauktu tornī un apskatītu pilsētu no augšas. Torņa apmeklējums ir iekļauts Big Bus biļetes cenā. Skats brīnišķīgs - uz Grand Palace Hotel, to ieguglējiet, man nesanāks pienācīgi aprakstīt; uz villām ar piemājas baseiniem, jahtu klubu, jūru ar lielajiem kuģiem utt. Skatu aizrauti paņemam kafiju un kapučīno neskatoties uz cenām (giggle) kopā kādi 12 Ls sanāca, toties kapučīno bija izcils!

OK, kā Tu būdams lielveikalā neiesi shoppingā (lai gan tas šīsdienas plānā nemaz nav paredzēts)? Es pa kluso aizslīdēju... Un tad dabūjām ar visiem maisiem braukt uz pludmali (giggle) Ieeja Public Beach ir bez maksas, bet šoreiz izvēlējāmies Family Beach, jo tur var dabūt "gultiņas" un saulessargus. Ieeja + aprīkojums mūsu naudā apm kādi 5 Ls vienam cilvēkam. Pie ieejas uzraksts be aware from jellyfish and seasnakes. Diezgan neparasti tā 19. decembrī sauļoties un peldēties pludmalē. Lai gan Abu Dabi skaitās ziema, ir kādi +25 +26 grādi pēc Celsija :)) ūdens ap +20. Novēroju, ka vietējās sievietes abajas vai drēbes un lakatus nedrīkst novilkt pat pludmalē, redzams atnākušas palīdzēt bērniem un vīriem baudīt sauli un jūru. Personiskās mantas peldoties brīvi varējām atstāt zem sava saulessarga, šeit nevienam pat prātā neienāktu pie tām līst. Neatceros, kad pēdējo reizi tik bezrūpīgi pavadīju laiku.

Neilgi pirms sāk krēslot vēl noejam lielu gabalu gar jūras malu līdz velosipēdu īres punktam, lai izbrauktu Corniche visā tās garumā. Corniche ir ļoti skaisti izveidota promenāde ar flīzētiem celiņiem, eksotisko augu/puķu dobēm, strūklaku laukumiem utt utjpr gar jūras malu. Velosipēdu īre izmaksāja atkal kādus 5 Ls vienam cilvēkam uz stundu t.sk. iespēja tos atgriezt sev vēlamajā vietā, nevis vietā, kur tos paņēmām. Lielākais prieks par to, ka šeit visur ir tik liels plašums un tik maz cilvēku. Vietā, kurā ir tik daudz, ko redzēt, bet, kura nav pārpludināta ar tūristiem (sun) Brīvi nobraucām kādus 6 km, apstājoties, lai nofotogrāfētos vai vērotu saulrietu. Un tad caur tuneli devāmies viesnīcas virzienā. Par tuneļiem vispār ir atsevišķs stāsts, pirmo reizi esmu pasaules malā, kur visi tuneļi kā viens SMARŽO nevis smird.

Taksis pa pilsētas centru izmaksā ne vairāk kā 1.50 max 2 Ls, vienu noķeram un esam viesnīcā. Tikai tad saprotam, ka visu dienu neko neesam ēduši! Vajadzētu pamēģināt kko īsti arābisku! Diemžēl meklējām diezgan ilgi, bet nu, kad atradām, tad labo. Tik milzīgas un garšīgi pagatavotas arābu krāsnī grilētas garneles vēl nekad nebiju ēdusi!