Brīnišķīgā diena Sedas purvā (FOTO)
|
Mairita Vimba
|
Biju iztēlojusies pārgājienu Sedas purvā, kā brišanu pa purva rāvu, kājas līdz ceļgalam slapjas, apkārt milzīgi nomācoši drūmi kūdras lauki. Bet, ja aicina labi draugi, tad tādas lietas šķiet otršķirīgas, vai ne ;)
Tā nu sestdienas rītā jau 8os izbraucām no Rīgas un ap 11:00 bijām klāt.
Kur atstāt automašīnas? Mums atbilde bija gana vienkārša. Braucām iekšā tik tālu, cik varējām. Ak, jā lasītājiem-pilsētniekiem laikam jāpaskaidro.. „cik tālu varējām” nenozīmē, ka tur bija „ķieģelis”, bet gan to, ka ceļš bija gana izdangāts un tā nolēmām, ka būs gana droši atstāt automašīnas ceļa malā aptuveni 1 km no maršruta sākuma :)
Lēni un negribīgi kāpjot ārā no siltās automašīnas, atcerējos kā iepriekšējā vakarā kāda draudzene teica: „iesi pārgājienā?Priekš kam?”. Uz brīdi uznāca šaubas, vai tiešām šī ir saprātīga rīcība – agrā sestdienas rītā triekties pāri pus Latvijai, lai visu dienu pavadītu bradājot pa purvu.
Ārā bija patiešām auksti. Pirmo reizi šajā gadā termometra stabiņš bija noslīdējis līdz -7 grādiem. Taču mūs priecē saule un ejot jau drīz paliek silti. Visapkārt koki, zālē un smilgas ir fantastiski apsarmojuši. Draudzene mudina fotografēt vairāk, kamēr ir saule un sarma. Tomēr saule un sarma saglabājas visas dienas garumā un bildes sanāk lieliskas. Es nemitīgi atpalieku no pārējiem, jo esmu aizrāvusies ar fotografēšanu un pēc tam nākas paātrināt soli, lai panāktu pārējos. Pēc brīža man ir pat karsti :)
Un jā – zeme ir sasalusi un no dubļiem nav ne miņas. Pamatā ejam pa ceļu vai sliedēm, vai arī stingru taciņu. Apkārt vijas nevis kūdras lauki, bet ūdens plašumi, kas daļēji aizauguši ar niedrēm. Tikai dienas beigās ieraugam lielos kūdras laukus, kas vēl nav pielijuši ar ūdeni. Kanāla malā varām papriecāties par vertikālu kūdras atsegumu. Esmu uzaugusi laukos, tāpēc esmu priecīga beidzot ieraudzīt kūdru brīvā dabā :)
Pie visiem pagrieziena punktiem ir norādes, cik tālu ir līdz nākamam objektam. Taču nav rakstīts, kas tas būs par objektu un arī nav nekādas norādes uz sākuma punktu, tāpēc noteikti līdzi nepieciešama karte, lai veiksmīgi orientētos.
Atceros, ka pa ceļam bija vairāki informatīvi stendi par floru un faunu un arī iekārtota piknika vieta. Pa purva teritoriju vijas šaursliežu dzelzceļš, ir 2 putnu novērošanas torņi un pa ceļam uz torni atrodam ērti iekārtotu tualeti.
Pats maršruts ir 12 km garš. Karte ir pieejama internetā. Vienīgi kartē nav atzīmēts ozols, kas atrodas ārpus kartes robežas, bet esot vērts līdz viņam aiziet. Mēs tomēr neaizgājām, jo arī pēc noietā gabala bijām gana saguruši.
Mums noteikti paveicās, ka bija tik saulaina diena un ka ceļš bija uzsalis, jo pretējā gadījumā vietām būtu dubļains maršruta posms.
Vakarā braucot mājās, likās absurdi, ja būtu palikuši mājās un būtu palaiduši garām tik skaistu dienu.
