Mans interesantais ceļojums 1. daļa

  • 3 min lasīšanai
Tagad, kad viss ir beidzies varu mierīgu prātu Jums pastāstīt par savu neaizmirstamo ceļojumu. :) Neatceros pat kad pēdējo reizi esmu ievietojusi šai sadaļā kādu rakstu vai ko citu, bet šis notikums ir rakstīšanas vērts! Mans un manas ģimenes interesantais ceļojums uz Vāciju, Dīseldorfu! :) Piektdienas 06.12.13. rīts visi ar taksīti dodamies uz lidostu, par problēmām ne nieka nezinādami, kaut gan pirmās domstarpības jau sākās tur. Nonākuši lidostā dodamies uz airbaltic informācijas centru, lai noskaidrotas dažas nianses par bagāžu, jo mamma piepirka vienam koferim atpakaļceļā klāt vēl papildus svaru, jāpiebilst, ka turp devāmies tikai ar vienu lielo čemodānu, atpakļ ar diviem, tātad tur ceļš 19.99(?) aptuveni, atpakaļ ceļš 39.99(?) vēl pluss 25.00 eiro par to papildus svaru. Beigās mums pasaka, ka pienākas tikai viens lielais koferis pluss standarta rokas bagāža katram. Meitene ne pārāk laipnā tonī teicās, ka pārbaudīs sistēmā vai nav ieviesusies kāda kļūme un zvanīs mums, kad noskaidros. Sagaidījām savu reisi un ar nelielu pacilātības sajūtu, kā jau vienmēr pirms lidojumiem, vismaz man, devāmies ceļā uz mūsu gala mērķi, Dīseldorfu jeb Eiropas garāko leti un iepirkšanās paradīzi! :) Lidostā mūs sagaida radinieks, kurš nogādā mūs viesnīcā, noliekam somas, iekārotjamies un dodamies un tuvāko lielveikalu pirmajos izlūkos un protams arī veikt pirmos pirkumus, paveicās ar akciju par katriem 100eiro nāk nost 20% atlaide. :) Sagaidījām vēl draugu no Latvijas, kurš ieradās nedaudz vēlāk ar vilcienu un devāmies pirmajās krogu ekspedīcijās. Man un Kasparam šīs bija pirmā reize Dīseldorfā Ziemassvētku laikā, bet mīļie saku kā ir, mums vēl ir kur augt un tiekties, un Nils ar savu Rīgas egli, teikšu kā ir var iet mājās, ja mums ir viens knaps svētku tirdziņš Doma laukumā, tad tur katrā brīvā placī pa 15-20 dažādām būdiņām, karstvīns un šokolādes, desiņas un kartupeļu pankūkas, rauši un suvenīri, acis man kā mazam bērnam mirdzēja brīnumu ieraugot, un kas tur cilvēku, tūkstošiem tā ka nav iespējams tikt klāt pie tirgotājiem, visi stāv un malko karstvīnu, punšu vai kādu citu dzērienu no skaistām krūzītēm ko katrs tirgotājs ir individuāli uztaisījis šim gadam, jo pērkot pirmo dzērienu tu samaksā drošības naudu arī par krūzi, kuru, ja tev viņa patīk vari pēc tam ņemt līdzi, bet ja ne atgiezt tirgotājam un saņemt naudu atpakaļ. Veikalu skatlogi, izrotāti sākot var vienkāršām dāvanu kastēm līdz pat veselam mīkstu rotaļlietu šovam, kuras kustas griežas, danco vai viszinās ar pecēlāju turp un atpakaļ. Cilvēki apstājas, lai priecātos par skaisto noformējumu un bērni klaigā rādot uz mantām kuras viņi gribētu. Nepārtraukta rosība, ieejot veikalā bārā vai pat wc ar tevi sveicinās un no tevis atvadās kā no drauga, vienkārši, bet bezgala sirsnīgi, jo viņi tiešām priecājas, ka esi ienācis un varbūt vēlies kaut ko nopirkt, bet ja ne nekas, bet lai veicas. Un krogi, mīlīši, kas par krogiem, bāriem, pabiem, klubiem, viņiem Dīseldorfā vien ir pieci vietējie alus brūži, kopā ar krogiem, kur tiek tirgots alus tur pat uz vietas, pildīti mucās vai pudelēs kā nu vajag vietējais "Alt" alus ir pieejams katrā krogā, restorāmā, bistro vai ēstuvē, tā tāda kā vietējā šķirne, ko katrs taisa nedaudz savādāk, bet pasniegšana gan, visam vienāda, 0.200l vai 0.250l noliek paliknīšus un katram prieksā pa glāzei ar pamatīgu putas kārtu, un visiem vienalga vai tur ir tie 200ml vai nav, šeit neviens nenāk kasīties, bet gan atpūsties un baudīt, ar zīmuli uz viena no palikņiem uzvelt tik strīpas cik alus esi paņēmis, un ar virs galvas paceltu paplāti rokā caur stāvgrūdām pilno bāru, raitā solī, dodas tālāk, tik ik pa brīdim pienākot, lai apmainītu tukšās glāzes pret pilnajām un pievilktu vēl pārīti svītriņas. Ineresanti gan ir tas, ka vāciešiem patīk stāvēt kājās, un galdi pārsvarā arī ir stāvgaldi, bet tas nenozīmē ka nevar atrast kādu krēslu, kur piemesties pēc stundām ilgas staigāšanas. Vakariņojām lieliskā kafūzī, kur beidzot arī es izjutu kā tas ir, stāvēt rindā, lai tiktu pie galdiņa un pasūtīšanas. :D Pasūtīju ribiņas, nu tas bija kaut kas vienreizējs, nedaudz asumiņa nedaudz saldumiņa, viss kā vajag, tā teikt: mēli var norīt! Vēl nedaudz bāri, vakarā ar Kasparu pāris klubi tika iekaroti, pa aliņam pa šotiņam un uz viesnīcu gulēt. Nākamā diena: nelielas galvas sāpes, bet ir brokastu laiks un jāceļas. Paēdam dodamies šopingā, pavadam Kasparu, vēl šopings, apciemojam radus, nedaudz pasēžam un eksperimenta pēc un arī radinieku rekomendācijas dzīti vakariņas ieturam ķīniešu zupas restorānā, kur doma patiesībā gaužām vienkārša, pasūti buljonu ar sev vēlamo garšu un piedevas kuras vēlies tur likt iekšā, gaļu, zivis, dārzeņus, sēnes, u.t.t., to visu atnes jēlu un tev pašam jāmet iekšā buljonā kurš vārās priekā un jāvāra, kamēr gatavs. Interesanti protams, bet neesmu pārliecināta vai ko tādu vairs vēlos mēģināt dzīvē. :) Svētdiena: Pirmspēdējā diena, nekāds šopings visi veikali ir slēgli, kaut kāda daļa sānieliņu krogi arī nestrādā, bet tirdziņos notiek liela rosība, katrs tirgojas kā māk tādēļ, centrālās gājēju kā arī krogu ielas ļaužu masām pārpildītas, acīs visiem prieks, miers un gaita rāma, nesteidzīga. Vakariņas lieliskajā kafūzī, vēl viens aliņš labākajā pabā un jādodas uz viesnīcu. Un tad sākās mans piedzīvojums.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais