"Neiespējamā misija"

  • 10 min lasīšanai
Rīga – Portugāle - Rīga. Par ceļojumu uz Portugāli jau domājām sen, un šogad beidzot mums to izdevās īstenot. Pus gadu plānojām, domājām, rēķinājām, līdz beidzot izlēmām – jātaisa īsts “roud trip” ar busu – vw caravella. Sešu cilvēku kompānija augusta beigās dodas ceļā! Neilgi pirms šī brauciena dažiem no ceļojuma biedriem rodas šaubas, vai maz ir iespējams aizbraukt tik tālu bez apstāšanās un nakšņošanas. Vēlreiz apspriežam iespēju doties ar lidmašīnu, taču saprotam, ka izmaksu ziņā diezgan padārgi un būtu liegta iespēja apostīt citu valstu gaisu. Tātad tomēr braucam ar busu! Vienā virzienā aptuveni 4400 km un mums ir trīs šoferi. Plāns sekojoš – maksimāli īsā laikā nokļūt turpceļā līdz Portugālei, precīzāk, kūrortpilsētiņai Lagos, un atpakaļceļā apskatīt Spāniju, Franciju, Vāciju. Rēķinam, ka tas mums varētu prasīt aptuveni 3, 4 dienas. Ceturdiena: 01:00 naktī Busa bagāžnieks piekrāmēts pilns. Vēl pa kafijas krūzei un esam gatavi startēt. Mūsu navigācija “Garmin” sāk iezīmēt ceļu. Tā kā ir nakts, tad visi, izņemot šoferi un stūrmani, liekas uz auss un acis atver tikai agri no rīta, kaut kur Lietuvā.Diezgan agri no rīta iebraucam Polijā.Varšavā nepaklausam mūsu navigācijai un galarezultātā neuzbraucam uz bāņa, bet turpinam ceļu caur daudz, daudz mazām pilsētiņām. Izvēršas jautrs pasākums, jo tiklīdz sāc braukt uz atļauto 90 (nu labi mūsu gadījumā 100km/h), tā pēc pārsimts metriem jau nākamā pilsētiņa un jābrauc uz 50km/h. Kaut kā izturam šo posmu un beidzot tiekam uz bāņa. Pa ceļam piestājam, lai uzpildītu mašīnu un sevi ar līdzpaņemto sauso pārtiku un kafiju. Vienīgais, kas vienmēr nepieciešams – karsts ūdens termosā, kuru var dabūt jebkurā benzīntankā par brīvu, tādejādi krietni ieekonomējam laiku un naudu. Turpinam ceļu un jau vakarā iebraucam Vācijā. Vācija pārsteidz ar savu tīrību. Pat vienkārši ceļmalās uzbūvētajās pieturvietās ar WC, viss ir sakopts, tīrs un pat tualetes papīrs atrodams!Visa nakts tiek pavadīta braucot caur Vāciju. Jāpiebilst, ka autobānis ir bezmaksas :)! Vidējais ātrums 130 km/h. Sestdienas rīts: iebraucam Francijā. Lai arī franči nerunā angliski, kaut kā izdodas ar termosa vicināšanas un žestu palīdzību saprasties. Galvenais pēc tam pateikt “merci” un viss kārtībā. Ir, protams, tādi kas saprot, bet vienkārši principa pēc nerunā. Tādēļ darījām tā – vispirms prasījām latviski (kā vecajos labajos laikos, kad braucām uz Igauniju, he he), un tikai pēc tam angliski. Attieksme manāmi bija pozitīvāka. Turpinam ceļu caur Parīzi. Franču autovadītāju īpatnība – ja “Žerārs” (tā mēs dēvējām frančus) vēlas iespraukties pirms tevis, tad viņs vienkārši paceļ roku un to dara, vienalga, vai tu viņu laid vai nē (tas, protams, attiecas uz tādām vietām kā, piemēram, pie maksas aparātiem). Uz bāņa ik pa laikam tiek iekasētas nelielas summas par ceļa izmantošanu. Šķiet Žerāri šajā ziņā bija rekordisti. Sestdienas vēls vakars: iebraucam Spānijā, līst. Vietējie brauc kā traki pa līkumainajiem un kalnainajiem ceļiem. Ar laiku pierodam un arī braucam kā “vietējie”. Svētdiena: 05:00 no rīta. Welcome to Portugal! Ārā ir nenormāli auksts!!! Jau sākam uztraukties, vai patiešām laiks mūs nepievils un varēsim baudīt vasaru. Dzeram rīta kafiju un drebinamies. Lecam atpakaļ busā un uzņemam kursu uz Sintru, kas būs mūsu pirmā pieturvieta. Braucot ik pa laikam iekļūstam biezas miglas mutuļos. Sagaidam saullēktu un 9:00 iebraucam Sintrā. Esam izbadējušies un alkstam normālas, siltas brokastis, bet ak vai, viss sāk strādāt tikai no 10:00. Tā nu klīstam pa šaurajām ieliņām rūcošiem vēderiem un cenšamies sagidīt, kad atvērts “Park and Palace of Pena” - milzīgs parks kalnā, kurā atrodas brīnišķīga pils (neesmu muzeju un piļu cienītāja, bet šī patiešām pārsteidza). Lai nonāktu līdz parkam var doties ar kājām aptuveni pus stundas gājienā, vai braukt ar auto pa superšauru serpentīnu. Tā kā redzējām, ka pa šo ceļu brauc lielie autobusi, tad nolēmām, ka būsim slinķi un arī brauksim. Tas tik bija īsts sajūga svilināšanas pasākums, un ja godīgi nesapratām, kā autobuss var “ierakstīties līkumos”. Ieeja pils parkā maksā aptuveni 10 EUR, iespēja apskatīt pili gan no ārpuses, gan iekšpuses, kā arī doties uz augstāko punktu, no kura paveras skaists skats uz pilsētu. Dodamies tālāk. Nākamā pieturvieta – Cascais. Brīnišķīga pludmale, tirkīzzils okeāns, uh, nu ko tur vēl piebilst, tie kas bijuši kaut reizi mūžā pie okeāna, mani sapratīs. Ēdam pusdienas. Jāteic, ka cenas samērā augstas un sastopamies ar portugāļu restorānu etiķeti. Starterī tiek atnestas olīves, maizīte, sieriņi, sviestiņi u.t.t. Jau iepriekš zinājām, ka par to visu ir jāmaksā, bet tikai vēlāk noskaidrojām, ka pat tad ja ēdienkartē ir norādīts, ka maize maksā 1 EUR, tas nozīmē, ka katram cilvēkam jāmaksā EUR, pat ja apēsta būs tikai viena šķēle. Pusdienas paēstas un turpinam ceļu uz Lagos, beidzot uz apartamentiem un sen gaidīto dušu! Palikšana apartamentos bija prātīgākā ideja. Dzīvoklis bija tikko uzceltā daudzdzīvokļu mājā ar lielu baseinu un bērnu rotaļu laukumu, stilīgi iekārtots, vārdu sakot tajā bija viss, lai justos patiesi kā mājās, http://www.ownersdirect.co.uk/portugal/P4918.htm. Pirmo reizi pēc ceļojuma čemodāna saturā nebija kaudze ar netīro veļu. Lieki piebilst, ka arī cena bija ļoti demokrātiska 12 EUR par diennakti (vienai personai), ņemot vērā, ka braucām laikā, kad cenas ir visaugstākās. Līdz pludmalei Meia Praia (Lagosā vislielākā un populārākā) bija vien pārsimts metru, līdz vecpilsētai 200m, netālu 3 supermārketi. Urā esam apartamentos! Izlozējam kurā istabā kurš gulēs, kurš ies pirmais iekarot dušu un sākās čemodānu izpakošana. Vakarā dodamies apskatīt vecpilsētu, ostu un ieturēt īstas vakariņas portugāļu stilā. Tas, ka pie restorāniem cilvēki stāv rindās ir normāla parādība. Protams, ja jau esam Portugālē, tad izvēlamies zivi. Zivis ēdām visu nedēļu, jo gaļu varēsim ēst mājās. Katru dienu gājām uz citu restorānu, bet vislabāk patika „Piri Piri”. Vēl viens ievērības cienīgs pasākums bija sardīņu ēšana, kas skaitās no sērijas – ja neesi ēdis grillētas sardīnes, tad neesi bijis Portugālē. Vienā no restorāniem šis pasākums izvērtās diezgan amizants – maksā 10 EUR, bet ēd cik lien. Lieki piebilst, ka bijām līdz elkoņiem sardīnēs un apēdām patiešām daudz. Par cenām ir tā – īsti nav nozīmes kur ēd, pie okeāna, vecpilsētā vai pilsētas centrā. Cenas svārstās no 8 -12 Eur par porciju. Iesaku nobaudīt portugāļu mājas vīnu, pie pusdienām tiešām ļoti labi garšoja. Tātad atgriežoties pie atpūtas. Atgriežamies no vakariņām un dodamies visi gulēt, jo esam nenormāli noguruši no pusgulētajām naktīm busā. Pirmdienas nakts/rīts: Pēc salda miega pamostos un jūtu, ka īsti vairāk gulēt negribās, bet istabā tumšs, un nodomāju, ka vienkārši miegs plānāks palicis. Cenšos tomēr piespiest sevi gulēt. Pēc brīža dzirdu, ka kāds iet uz wc un saprotu, ka man ar tā kā vajadzētu. Viens no ceļabiedriem nosmej, ka visi reizē tagad sadomājuši iet uz tualeti. Blakus izstabā citam ceļabiedram zvana telefons un saruna ir šāda: „Tu dulls esi? Ko tu man zvani naktī?” uz to atskan LV drauga atbilde: „Kāda nakts? Ir 12:00 dienā!”. Šāds kuriozs mums iznāca tādēļ, ka lielākajai daļai māju ir aizveramās, cietās žalūzijas, kas istabā rada pilnīgu tumsu. Jau iepriekš nolemjam, ka dienas pirmā puse ir jāpavada baudot Beidzot vasaru, pie okeāna. Saulīte silda, pūš vējš, kas pilda mūsu ausis, somas ar smiltīm, bet vienalga ir labi. Jāteic, ka okeāns pāris stundu laikā jau skalojas pie mūsu kājām, tādēļ aizmigt pie okeāna nav īsti vēlams, ja nevēlaties lai paisums aizskalo visas mantiņas. Otrdienas pēcpusdiena: dodamies ekskursijā, ko sauc par Grotto tour – klinšu, alu apskate no laivas, plus snorkelēšana. Šādas ekskursijas piedāvā vietējie zvejnieki, atliek tikai aiziet līdz ostai un sarunāt. Mēs dodamies ar lepnu motorlaivu un feinu portugāļu pāri, kas nodarbojas ar šo biznesu. Tiekam aizvesti līdz klintīm kur mūs sagaida varen feins un izveicīgs onkulīts ar mazāku laivu. Grupa tiek sadalīta divās daļās, vieni pārkāpj mazajā laivā, lai dotos eksursijā pa alām, bet otri paliek, lai snorkelētu. Iespaidīgas klintis, mazas, klinšu ieskautas pludmales, alas – iespaidīgi, un pateicoties mūsu izveicīgajam kapteinim tiekam ievesti tādās alās, kur citus pat neved. Kapteinis asumam uzmet pāris saulītes, iepūš gliemežvāka ragā un dodamies pie pārējās grupas, lai snorkelētu. No snorkelēšanas tāds čiks vien iznāca, jo redzamība bija ļoti slikta, kas izskaidrojams ar spāņu vējiem, dēļ kuriem ūdens kļūst duļķains, tādēļ laipnā kapteiņa kundze piedāvā mums bezmaksas tripu kādā citā dienā. Diemžēl neizdevās izmantot šo piedāvājumu, jo nebija laika. Trešdiena: rīts kā vienmēr pie okeāna, vakarā reids pa suvenīru šopiem. Pāris vīru dodas pēcpusdienā apgūt kaitborda iemaņas. Laiks atkal pieviļ un pūķotāji atgriežas mājās nedaudz vīlušies, taču apņēmības pilni nākamajā rītā doties uz kaitofisu, lai pieprasītu atpakaļ samaksāto naudu, jo no solītajām četrām mācību stundām, labi, ja stundu bija iespēja paraustīt striķus. Ceturtdiena: vīri atgriežas no kaitofisa, kur izcīnījuši cīņu un saņēmuši atpakaļ lielāko daļu samaksātās naudas, lai gan parasti viņi neatgriežot naudu. Secinājums: galvenais ir apņēmība. Šodien jau no paša rīta, mēs četratā dodamies iekarot viļņus un pirmo reizi mācīties sērfot. Lai arī ar dēļiem esmu uz TU, esmu nobijusies kā diegs, nespēju vēl sadraudzēties ar okeāna viļņiem. Mūs sagaida busiņš, vietējais portugāļu instruktors Andrea un vēl 3 sērfotgribētāji. Braucam uz pludmali netālu no Sagres. Andrea brauc pa līkumainajiem ceļiem kā rallijā. Rakstu sms apartamentos palikušajiem ceļabiedriem, ka mājās atgriezīšos ar sirmiem matiem. Ierodamies pludmalē. Uzvelkam hidrotērpus un esam gatavi apmācībai. Vispirms neliels skrējiens, lai iesildītos. Jāteic, ka tieši šodien laiks ir apmācies un saulīte nespīd, bet vienalga paspēju apdedzināt galvas ādu. Tātad noteikums numur viens: lai arī ir apmācies, bez aizsargkrēma uz ūdens atrasties ir bīstami. Pēc nelielā skrējiena esam jau paspējuši iesvīst. Nākamais solis ir draudzēšanās ar viļņiem. Ejam bez ekipējuma ūdenī, viļņi palieli, vējš pūš, tik tikko var noturēties kājās. Uzdevums sekojošs, sagaidīt kad vilnis ir saplīsis, mesties putās ar seju ūdenī, aizverot acis, jo ūdens sāļš, un vienkārši ļauties, lai putojošais ūdens tevi iznes krastā. Pēc pāris mēģinājumiem, tas visiem lieliski sanāk. Par sevi vien nosmeju, cik brīnišķīgs skats ir kad vienkārši slīdi pa ūdens virsmu un visapkārt mutuļo ūdens. Nu, protams, ka es nespēju papeldēt zem ūdens ar aizvērtām acīm, tādēļ nedaudz tās asaro, bet ar laiku pierod un viss ir kārtībā. Lienam ārā no ūdens, lai uz sauzzemes mācītos kā pareizi turēt dēli ejot ūdeni, kā pareizi ieairēties, kā pareizi gulēt uz dēļa un ļauties, lai vilnis tevi izmet krastā. Kad tas apgūts atkal lienam ūdenī, bet nu jau ar dēli padusē. Šis etaps paiet ar lieliem panākumiem un viss izdodās, tikai pēdas gan vairs nejūt, jo aukstais okeāna ūdens dara savu. Paceļu pēdu, lai pārliecinātos, ka tās vēl vietā un kāda zivs nav nokodusi – tik ļoti tās bij atsalušas. Pēs krietna brīža lienam ārā, lai ieturētu pusdienas un atpūstos. Uzspēlējam futbolu, lai sasildītos un esam gatavi nākamajam etapam – sausajam treniņasm, kā pareizi uzkāpt uz dēļa. Pēc mirkļa arī tas ir apgūts un atkal lienam mērcēties. Gandrīz visiem, tas izdodas lieliski un pārējo dienas daļu pavadam sērfojot. Metam mieru tad, kad fiziski nav vairs spēka pārvarēt viļņu spēku, kas nemitīgi cenšas nogāzt no kājām un izskalot krastā. Labs darbiņš, kas padarīts. Pārguruši, bet ar smaidu sejā atgriežamies vakarā mājās. Seko vakariņas un tosts par veiksmīgi pavadītu dienu. Piektdiena: ķeram pēdējos saules starus. Daži ceļabiedri dodas iekarot mazās pludmalītes un snorkelēt. Atgriežamies apartamentos un dodamies ekskursijā uz Sagres un Cabo de Sao Vicente – tālāko Eiropas dienvidrietumu punktu. Skaistas klintis, bāka un iespēja izjūst airodiuma cienīgas izjūtas, jo šeit vējš pūš ar velnišķīgu spēku. Ne velti turpat stāv suvenīru pārdevēji, kas tirgo vilnas jakas un pončo. Labs mārketings. Pēc raga apskates, dodamies uz Sagres pilsētiņu, kur iegriežamies vietējā keramikas bodītē, lai nopirktu vēl pēdējos suvenīrus. Portugāļiem iecienīti ir dažādi korķu palikņi ar skaisti apgleznotām flīzēm pa vidu. Arī ielu nosaukumi ir no flīzēm ar skaisti uzdrukātiem burtiem. Atgriežamies apartamentos un sākam krāmēt somas, vārīt pulverūdenī salasītos gliemežvākus , lai atbrīvotos no zivju smakas. Ak tu neraža, starp novārītajiem gliemežvākiem bij iemaldījies arī kāds gliemezis. Atbraucot uz Latviju bij sajūta, ka somā ir līķis. Runājot par gliemežvākiem – okeāna krastā bij ļoti daudz mazas jūraszvaigznītes, kuras trakie tūristi lasīja spainīšos, lai pēc tam nestu mājās un kaltētu. Sestdienas rīts: 10:00 ierodas apsaimniekotājs un mums ir jāatvadās no apartamentiem. Lecam busā un sākās mūsu mājupceļš. Galvenais braukt prātīgi, lai mājās atvestu olīveļļu kastes, alu un vīnu. Starpcitu, olīveļļu iepirkām vietējā supermārketā par ļoti draudzīgām cenām un brīnišķīgu garšu. Šoreiz braucam uz otru Portugāles pusi, gar okeānu uz pilsētu Tavira. Pa ceļam iebraucam Algarves šopingcentrā, kur iegādājamies portugāļu mūzikas diskus, jo Lagosā nebija neviena veikaliņa kur būtu bijusi iespēja tos iegādāties. Tālāk dodamies uz Guia, kur notiek „Fiesa 2008” – smilšu skulptūru festivāls. Starp šrekiem, simpsoniem un citiem tēliem atradām arī divus mūsu latvju bāleliņu darbus. Iebraucam Tavirā. Noparkojamies un izmetam nelielu loku pa pilsētiņu. Klasiskās portugāļu mājiņas ar flīžu mozaīkām, parkos koši sarkani soliņi virs kuriem aug skaisti krūmi, kuros rotājās tik pat koši sarkani ziedi. Sestdienas pēcpusdiena: iebraucam Spānijā un dodamies uz Sevilla. Ārā 37 grādi. Karstums nežēlīgs, bet man patīk. Ierodamies Seviļā. Noparkojamies pie kādas pils, kur sēž vīriņs zaļā vestē un solās par ziedojumiem pieskatīt mūsu auto. Ejam uz centrālo parku – burvīgs. Pilsētas arhitekrūra dievīga. Ielas malās aug mandarīnkoki un, protams, tie taču ir latvieši, pāris zaļo mandarīnu ieslīd kabatās. Tas droši vien būtu tāpat kā, ārzemnieki pie mums rautu no kokiem zaļus ābolus. Vienīgais mīnuss – ļoti ož, jo daudzie zirgu pajūgi bez kaku savācējiem piešķir savu īpašo smaržu šajā karstumā. Pēc kārtīgas pastaigas tomēr nolemjam aizbraukt līdz Gibraltāram. Diemžēl jau bija satumsis, tādēļ to apskatījām vien Spānijas pusē no pakājes. Visu nakti turpinam braukt caur Spāniju. No rīta nonākam Francijā. Tā kā nekādi apskates objekti Francijā mūs nevilināja, tad nekur neapstājāmies. Starpcitu, gan Spānijā, gan Francijā sastapāmies ar tādu lietu – guļošu cilvēku masām benzīntankos. Viens gudrītis nakts laikā bija pamanījies izklāt savu matracīti tieši pie automātiskajām durvīm. Visi šie cilvēki bija musulmaņi. Jāteic, ka sajūta nebija īpaši feini, jo kā cilvēki ļoti šmulīgi un nekaunīgi. Tā arī nesapratām uz kurieni viņi ceļo, jo mašīnu jumti bija pārkrauti ar dažādām sadzīves precēm un mēbelēm. Interesantākais ir tas, ka turpceļā neko tādu nemanījām. Visu svētdienu braucam pa Franciju un vakarā jau nonākam līdz Vācijai. Mērķis – Berlīne. Pirmdien ap 12:00 ierodamies Berlīnē pie Benija (ceļabiedra brālēns). Nonākam īstā studentu dzīvoklītī un uz vienu dienu varam atcerēties tos laikus, kad paši bijām studenti. Protams, atkal izveidojas rinda pie dušām. Kad visi beidzot tīri, dodamies iekarot Berlīnes šopingcentrus, kas arī bija mūsu ierašanās iemesls. Šopings bija tik labs, ka galarezultātā nolemjam izbraukt tikai nākamās dienas vakarā, nevis no rīta, kā iepriekšs plānots. Otrdiena: no rīta ceļamies un atkal dodamies iekarot veikalus. Vakarā atgriežamies pilnām somām un cenšamies to visu sapakot bagāžā. Aprunājoties ar Beniju Berlīnē esot vislabākās cenas. Principā, tas kas mums ir latos, tas tur Eur, plus lielāka izvēle. Iespējams prof šoperi man oponēs, tad labprāt uzzināšu kur ir vēl izdevīgāk! Vakarā izbraucam, beidzot uz mājām! Pelēkā Polija, Lietuva un beidzot pierullējam pie home sweet sweet home! Pases varējām pat neņemt līdzi, jo tā arī neviens neinteresējās par „Crazy Letonie Team”. Protams, ka Portugālē ir vēļ ļoti daudz ko redzēt un darīt, bet tad noteikti ir jābrauc uz daudz ilgāku laiku un daudz mazāk jāpavada vienkārši zvilnējot pludmalē! Izmaksas: maksas ceļos iztērējām 344.49 Eur, un dīzeļdegvielā 1575.02 Eur. Kopējās izmaksas, ieskaitot visus izdevumus, ceļu, ēšanu, šopingu, ekskursijas u.c., uz diviem cilvēkiem ap 1000 Ls.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais