3 dienas Singapūrā
|
ELĪNA MACIUS
|
Tā kā pēc mēneša ar draugu braucam uz Keniju, daudz iedvesmas savam ceļojumam smeļos no draugiem.lv ceļojumu aprakstiem. Un tā kā pati nupat nesen biju fantastiskā izbraucienā uz Āziju, nolēmu padalīties ar saviem piedzīvojumiem - ja nu gadījumā kādam noder :)
Tā kā uz Bali lidojām caur Singapūru, nolēmām, ka būtu vērts pāris dienas palikt šai unikālajā pilsētvalstī, kas ar savu neparastumu spilgti izceļas uz citu Āzijas valstu fona.
Tā kā dzīvoju Kopenhāgenā, sākām savu ceļojumu no šīs aukstās un lietainās valsts. Lidojām ar Finair, caur Helsinkiem, lai tālāk turpinātu garu un mokošu lidojumu uz Singapūru. Tikām apsēdinātas ļoti neērtās vietās, starp diviem svešiniekiem. Sēdējām pašā lidmašīnas vidū – tā, ka ne kājas var izstiept, ne uz tualeti, kādu nemodinot, aiziet.
Singapūrā ielidojām 14. Oktobrī, ap pulksten pieciem vakarā. Lai gan lēnām jau sāka satumst, karstais gaiss turpināja sutināt. Pamatā, visa ceļojuma laikā, temperatūras stabiņš nenoslīdēja zem 28 grādiem (pat naktī ne). Skan jau labi, taču kā cilvēkam no aukstās zemes, šis bezgaiss pēc nedēļas jau bija līdz kaklam.
Singapūra ir ļoti internacionāla, varētu teikt globālais Āzijas biznesa centrs, līdz ar to nav nekāds brīnums, ka angļu valoda ir šīs valsts otrā valoda. Visi uzraksti, paziņojumi bija lasāmi un dzirdami vairākās valodās, no kurām viena, protams, bija angļu. Jau pašā sākumā pārsteidza vietējo laipnība un izpalīdzība. Mums pašām neprasot, vairākkārt kāds pienāca klāt, jautājot, vai nevar kā palīdzēt. Vispirms tā bija kāda indiešu sieviete, kas aizveda mūs līdz autobusa pieturai. (Izlēmām ietaupīt naudu taksim, un tā vietā izbaudīt vietējo ikdienu.) Autobusā, cenšoties izzīlēt, kurā pieturā mums jākāpj ārā, sākām runāt ar britu vīrieti, kas ne tikai izskaidroja mūsu turpmāko ceļu, bet padalījās ar tūristam ļoti noderīgiem padomiem. Kad vīrietis izkāpa, viņa „vietu” ieņēma jauns puisis no Vācijas, kas ne tikai turpināja dot padomus, bet aizveda mūs līdz pat pašam galam, pa ceļam nomainot vilcienus, iegādājoties braukšanas talonus (līdzīgi kā mums e-talons), stiepjot mūsu koferus, utt. Visiem, kas pieteicās stiept mūsu koferi, tas izvērtās īstās mocībās, jo netīšām bijām saplēsušas kofera rokturi un viens ritenītis bija uz lūšanas robežas.
Pirmās divas dienas palikām hostelī, taču ļoti jaukā, tīrā un visnotaļ ieteicamā. Istabiņas bija pa divi, tāpēc divām dienām nebija itin nekādas vainas. Hostelī mūs sagaidīja ļoti jauks, izpalīdzīgs jauns homoseksuāls puisis, kas mums izrādīja visu apkārtni. Izrādās tur ir ļoti skaista terase, ar pasakainu skatu uz naksnīgo biznesa centru un mūsu trešās dienas viesnīcu – Marina Bay Sands. Katrā ziņā terase bija lieliska vieta brokastīm, kas mums par pārsteigumu bija iekļautas cenā. Brokastis gan nebija diži labas, varētu pat teikt – neēdamas, jo maize garšoja pēc papīra, un ābols pēc ziepēm.
Tā kā pirmajā dienā neko daudz nevarējām vairs paspēt, nolēmām izbaudīt krāšņo vakaru ar naksnīgu pastaigu. Šķiet, ka pastaigas laikā neaizvēru muti. Augstie debesskrāpji ne tikai cēlās gaisā, bet pat vārda tiešākajā nozīmē - vijās. Jutos kā arhitektūras brīnumu ielenkta. Un neaizmirsīsim gaismas, kas melnajā tumsā pilsētu izdaiļoja visā tās krāšņumā. Viennozīmīgi, Singapūra ir visskaistākā un acīm baudāmākā, tieši naktī.
Tā kā šai pilsētā bija plānots palikt tikai 3 dienas un viena jau bija pagājusi, izlēmām sekot ļoti saspringtam plānam, lai visu svarīgāko varētu apskatīt un izbaudīt. Tā nu uzlikām ļoti agru modinātāju, ko, protams, nogulējām pa kādām 4 stundām. Taču - liktenīgi, jo tieši kā cēlāmies, beidzās smagais, vairāku stundu ilgstošais lietus. Un kas tad tā būtu par baudu, ja jāstaigā apkārt pilnībā izmirkušām.
Izlēmām, ka vispirms jāapciemo China Town, Little India un tā saucamais arābu kvartāls, ko mums ieteica puisis no Vācijas. Godīgi sakot, pilnīgi zemē nosists laiks. Citi gan saka, ka viņiem ļoti patikuši šie „kulturālie” kvartāli, taču man tas viss izskatījās tieši tāpat kā Bangkokā, Sanfrancisko un kur nu vēl tās China Town ir. Netīrs, smirdīgs, pilns ar cilvēkiem, un nu tiešām – nekas baudāms. Varbūt iekš Little India tā saucamā arhitektūra bija ļoti interesanta, jo nekur citur nebiju redzējusi tik daudz mazu, krāsainu mājiņu un dekoratīvo elementu. Bet tai pat laikā - Little India man no visām šīm vietām šķita visneomulīgākā, jo uz ielām praktiski var redzēt tikai vietējos vīriešus, kas uz Tevi skatās caururbjošām un neķītrām acīm, brīžiem cenšoties uzrunāt un piedāvāt sazin ko. Dīvaini šķita, ka tik ļoti daudzi indiešu vīrieši staigāja, rociņās sadevušies. Likās esam ielenktas kaut kādā praida burzmā. Diemžēl neuzzināju iemeslu šim interesantajam žestam, taču kaut kā negribētos ticēt, ka viņi visi būtu homoseksuāļi.
Lai nu kā, visa diena tika izniekota šo kvartālu apskatei, briesmīga ēdiena ēšanai (varbūt vienkārši nenoveicās ar vietu), un nevajadzīgu mēslu iegādei. Kulminācija visam bija – nakts safari. Vācietis mums ieteica vienu tūrisma punktu, kur visas atrakcijas var iegādāties pa daudz lētāku cenu nekā, ja pirktu biļetes uz vietas. Nolēmām izmēģināt nakts safari un nākamajā dienā – izbraucienu ar kuģīti. Nakts safari bija salīdzinoši dārgs prieks, taču domājām, ka būs tā vērts. Pirmkārt, gandrīz nokavējām tikšanos, jo liktenīgi mans pulkstenis bija apstājies tieši pusstundu pirms tikšanās liekot domāt, ka mums vēl daudz laika. Kad to apjēdzām, laika vairs nebija, tāpēc skrējām kā pierē sistas uz vietu, ko tāpat līdz galam īsti nezinājām. Slapjām mugurām, vairākas minūtes pēc noteiktā laika, ļoti brīnumainā kārtā uzskrējām virsū ekskursijas vadītājam, kas gaidīja kavējošos busu. Kas par laimi!?
Ceļš līdz nakts safari ilga gandrīz stundu. Tas, ko šai vietā piedzīvojām, ir vārdos neaprakstāms cirks. Pilnīgs nesakars. Tu brauc ar vagoniņu pa šo parodijai līdzīgo safari, skaties uz zvēriem, ko gandrīz knapi vari redzēt, un jau pēc 10 minūtēm esi galā. Tad stāvi rindā uz dzīvnieku šovu, kas bija pilnīgā bērnudārza līmenī. Un tas ir viss – safari slēdzas ciet, un mums jau jādodas uz autobusi. Līdz ar to, šo aktivitāti tiešām neiesaku!
Kad beidzot bijām tikusās mājās, gājām gulēt, lai nākamo dienu varētu sākt ar jaunu jaudu. Trešā diena bija ļoti satraucoša, jo beidzot bija pienākusi kārta Marina Bay Sands. Tā ir viena no populārākajām pieczvaigžņu viesnīcām pasaulē, sava infinitive pool dēļ. Lai gan viena nakts kā minimums maksā 200Ls, tas ir tā vērts, ja maciņš atļauj. Ļoti iespaidīga pieredze.
Lai nu kā, tā kā mums vēl bija diezgan daudz laiks līdz čekošanai iekšā, nolēmām doties uz Orchard Road, kas ir viens no slavenākajiem iepirkšanās „kvartāliem” pilsētā. Garā, skaistā iela ir nosēta ar augstākās modes zīmoli - Prada, Guchi, Luis Vouitton, Dior, Ermenegildo Zegna un daudziem, daudziem citiem. Un tie ir veikali piecos stāvos, nevis maza stūra bodīte uz Brīvības ielas. Lai nu kā, iespaidīgā skata dēļ vien ir iesakāms. Bez iepirkšanās centriem, ielas vienā galā var uzmest aci un notecināt siekalu uz iespaidīgajām pieczvaigžņu viesnīcām. Tiešām iesaku „apciemot” šo ielu, jo tieši šeit var sajust to Singapūru, ko apbrīno un cildina mēdijos un ceļojumu žurnālos. Tieši biznesa centrā un šeit, es sajutos kā pirmajā apgabalā no grāmatas „Bada spēles”. Visur kameras un uzraksti ar neprātīgiem sodiem par, piemēram, neatļautu smēķēšanu un tīšprātu piesārņošanu. Zinājāt, ka Singapūrā ir aizliegts ievest košļenes? Tā pat arī tās nav iespējams nekur nopirkt. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – ar šo aizliegumu atbildīgās autoritātes novērš iespējamību, ka kāds ar savu gumiju varētu aizlīmēt kameru.
Kad beidzām savu ekskursiju, devāmies uz mūsu jauno „mājvietu”. Kad atvēru durvis uz mūsu numuriņu, kas atradās 37. stāvā, man aizrāvās elpa. Viss bija tik elegants un iespaidīgs. Visa galējā siena bija no stikla, un skats vērās uz Bay dārziem, kur vakaros var vērot lāzeršovu (kas gan nešķita īpaši iespaidīgs). Bet skats pats par sevi bija elpu aizraujošs. Viss bija lielisks. Taču ilgi par numuriņu nejūsmojām, jo galvenais bija ātrāk tikt uz baseinu. Kad nonācām uz jumta terases ar pasaules slaveno peldbaseinu acu priekšā, biju vienkārši ekstāzē. Tik kolosāla pieredze. Mums arī ļoti noveicās ar laikapstākļiem, jo biezo mākoņu vietā, pirmo reizi diena bija pilnībā saulaina. Protams, līdz pat tumsai nodzīvojāmies pa jumta terasi.
Vakarā devāmies izbraucienā ar kuģīti. Šo aktivitāti rekomendēju, jo naksnīgā Singapūra nekad nevar būt pa daudz. Kuģītī varēja klausīties stāstos par galvenajiem objektiem, kam braucām garām un vēsturiskos faktos par pilsētu kopumā.
Kad atgriezāmies viesnīcā, nolēmām doties uz terases ballīti, kas diemžēl izvērtās smagā vilšanās. Sky Bar bija piebāzts ar jauniešiem, kas šķita nepilngadīgi. Iespējams, citā publikā un lielākā kompānijā šī ballīte būtu baudāmāka. Jāuzsver arī fakts, ka dzērienu cenas bija astronomiskas. Šķiet viens kokteilis maksāja pie 20Ls.
Nākamo rītu, protams, sākām agri un ar peldi dievišķīgajā baseinā. Atpūtāmies uz visiem 100%, ik pa laikam baudot, kādu atveldzinošu kokteili. Kolosāls un bezrūpīgi aizvadīts rīts. Kad izrakstījāmies no numuriņa, mums vēl bija palikušas pāris stundas līdz lidostai, tāpēc nolēmām apskatīt slaveno Marina Bay dārzu. Noteikti iesaku. Ļoti skaista un iespaidīga vieta.
Tā nu mūsu 3 dienas Singapūrā bija paskrējušas, un šķiet, ka neskatoties uz īso laiku, mums izdevās redzētu un izbaudīt ļoti daudz. Pilsēta nav īpaši lēta, un ir jārēķinās ar augstām cenām, taču pēc mūsu pieredzes, ja iegulda laiku, informācijas un teiksim viesnīcu piedāvājumu meklēšanā, tad iztērētās summas ir pat ļoti saprātīgas.
Lai nu kā, mūsu ceļojums ar Singapūru viss nebeidzās, drīzāk tikai sākās, jo tai pašā dienā, lai gan ar pamatīgu nokavēšanos, ieradāmies Indonēzijā, jebšu Bali.
