Černobiļa; Зона отчуждения; 2007 gada rudens

  • 3 min lasīšanai
  • 140 foto
Pirmkārt: tas iespējams VAR būt bīstami Jūsu veselībai! Nu šeit mazliet apraksts no manis par šo braucienu, ja rodas kādi jautājumi dodiet ziņu: atbildēšu! Brauciens sākas ar parastu Ecolines maršruta autobusu Rīga-Kijeva, vairāk kā 1000 km brauciens ilgst 18 stundas, robežu šķērsošana problēmas nesagādā, Baltkrievu tranzītvīza un apdrošināšana sagādāta iepriekš, Ukrainā iebraukšanai vīza nav vajadzīga. Lielākā daļa ceļa līdz Kijevai tiek pavadīta tumsā, kā nekā rudens jau, tā kā īpaši daudz skatu no Baltkrievijas un Ukrainas ceļmalām izpaliek, taču lasot citus aprakstus par Ukrainas ceļiem tiešām izbrīnīja ko redzēju tas ir lielais krustu daudzums ceļmalās kur kāds gājis bojā uz ceļa, nepārspīlējot dažos ceļa gabalos tie bija ik pa 100 metriem, vēl kas iekrita acīs tās ir milzīgās akācijas ceļu malās, Latvijā tāda lieluma gan neesmu redzējis. Laimīgi šķērsojoši visas robežas īpaši neaizkavējoties (ko nevarēja teikt par atpakaļceļu) 10 no rīta esam Kijevas autoostā. Iepriekš biju rezervējis viesnīcu tā kā bij vien jādodas uz turieni, biju nolēmis uz turieni aizkļūt kājām tā kā pēc kartes nemaz tik tālu neizskatījās, tā arī sanāca, pēc nepilnas stundas ar mazu maldīšanos biju jau galā, piereģistrējos, iekārtojos nu un pēc nelielas Kijevas apskates viesnīcas apkārtnē un vietējā lielveikala apmeklējuma paliku atpūsties viesnīcā jo pēc tādas ilgas braukšanas autobusā biju gana noguris, tā arī malkojot iepirkto vietējo alu un uzkožot žāvētu lasi pavadīju vakaru viesnīcā. Otrās dienas rītā 7.00 dodos uz brauciena sākumpunktu kurš sākas pie Kijevas dzelzceļa stacijas „Южный терминал”, veiksmīgi atrodu brauciena autobusu ar norādi pripyat.com, brauciena sākumā visi dalībnieki tiek piereģistrēti, pārbaudītas pases esamība, un brauciens var sākties. Ceļā autobusa TV tiek rādīti dokumentālie materiāli par pašu Černobiļu, AES avāriju, Pripeti un atsvešināšanās zonu, kaut tie jau ir iepriekš redzēti pripyat.com mājas lapā. Pirmā pieturvieta ir pie Černobiļas rajona sākuma zīmes, visi. Sāk sparīgi lietot foto&video tehniku es ar neatpalieku un iemūžinu kādus interesantus kadrus. Tālāk ceļš ved uz kontroles punktu Ditjatki kur sākas 30 km zona, kp rūpīgi tiek pārbaudītas un salīdzinātas pases ar dalībnieku sarakstu un pēc pusstundas jau iebraucam 30 km aizliegtajā zonā. Tālāk ceļš ved uz Černobiļu kur obligāti pievienosies Černobiļinform pārsāvis kurš pavadīs grupu visa brauciena garumā. Ceļš uz Černobiļu ved caur daudziem pamestajiem ciemiem, taču par lielāko no tiem Zaļesje var tik nojaust 21 gadu laikā viss ir aizaudzis ka caur kokiem neko īpaši saskatīt nevar, taču pirms avārijas šajā ciemā dzīvoja vairāk par 5000 cilvēkiem un tas stiepjas gar ceļu vairāk kā 3 km garumā. Černobiļā savācam pārstāvi, kā arī noklausāmies īsu ievadu no viņa par 30 km zonu. Tālāk dodamies īsā ekskursijā pa pašu Černobiļu, apmeklējam vietējo baznīcu, bijušo stadionu kur atrodas likvidatoru izmantotā tehnika, tad vēl kuģu piestātni kā arī beigās autoostu kur vietējos veikalos iepērkam ko ēdamu ceļam. Tālāk ceļš ved uz tiltu pār upi Pripeti kur ar mazliet pafotografējam dabasskatus, no tilta jau tālumā var saredzēt AES kompleksu. Pēc tilta dodamies uz citu kontroles posteni Ļeļev kurš atrodas 10 km zonas sākumā, pēc īsas pārbaudes ceļš ved tālāk uz pašu AES apkārtni kur ar apstājamies apskatīties AES energoblokus un celtnes no tāluma, tālāk braucam uz galveno AES ieeju kur atrodas piemiņas plāksnes bojāgājušajiem un likvidatoriem, turpat arī izmantojam iespēju pabarot samus no tilta pār dzesēšanas ūdenstilpni ar iepriekš nopirkto baltmaizi TĀS NU GAN IR ZIVIS!!! un nemaz nebaidījās. Apbraucot visu AES kompleksu esam pie 4 energobloka kur arī uzstādīta piemiņas zīme avārijas 20 gadei, fotogrāfēt atļauts tikai 4 energobloka virzienā t.i., sarkofāga vai kā oficiāli saucas viņš „objekt ukriķie”, AES ir stratēģisks objekts tādēļ tādi ierobežojumi. Tālāk braucam uz pamesto pilsētu Pripeti kur apstaigājot pilsētu pavadam 4 stundas, var jau rakstīt kas un kā izskatās, bet tas nav tā vērts to pašam jāredz un jāizjūt. Piebildīšu tikai to ka pirms evakuācijas tur dzīvoja gandrīz 50000 cilvēku var salīdzināt ar tukšu Jelgavu... Brauciena galerijā ir diezgan daudz labas bildes, kas nodod tās izjūtas un noskaņojumu tur..... Pēc pamestās pilsētas apskates dodamies atpakaļceļā kur mums izdodas sastapt un iemūžināt savulaik ievestos zonā Prževaļska zirgus, kuri šeit veiksmīgi pavairojušies lielā daudzumā. Tālāk atkal atpakaļceļa pārbaude KP uz 10 km zonas robežas, sarūpētas arī vakariņas Černobiļas ēdnīcā, un arī pēdējā rūpīgā pārbaude KP Ditjatki izejot radiācijas kontroli. Tālāk ceļš atpakaļ uz Kijevu kur esam pēc 21.00, noguris no staigāšanas un iespaidiem dodos atpakaļ uz viesnīcu. Trešajā dienā mazliet apskatu Kijevu, kura man neiepatikās un 17.00 jau atkal atpakaļceļš uz Rīgu, kuru ne visai veiksmīgi (vairāk kā 2 stundas stāvējām uz Ukrainas-Baltkrievijas robežas) sasniedzam nākošajā dienā pusdienlaikā. Punkts.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais