Vienas dienas celojums "Ledus zemee"

  • 7 min lasīšanai
Mazliet ievadam.. 24. juulijs, sveetdiena. Islandee atrodamies jau gandriiz meenesi. Vairaak vai mazaak esam iepazinusi vieteejos cilveekus, vinu darba apstaaklus un darba stilu. Bet sajaa rakstaa padaliisos ar vienas dienas iespaidiem, pacelojot pa “Ledus zemi”. Ak, vai! Kaa man bija jaanopuulas, lai iepriekseejaa vakaraa muuseejos puisus pielauztu izbraukt no maajaam nevis plkst. 8.00, bet 9.00. Paguleet tacu arii vienreiz gribaas! Galu gala jaapadomaa arii par Lienu, kura gatavojas pievienoties muusu siisdienas ekskursijai. No riita izraadaas gan Jaanis, gan Rolands izdomaajusi palikt maajaas. Riktigie dezertieri! Iipasi jau Rolands, kurs nevienam citam savu videokameru neuztic. Bet tas noziimee, ka labaakie skati paliks neiemuuzinaati. Driiz arii Liena bija klaat. Kolektiivi devaamies uz savu sagrabeejuso busu. Pilseetaa Hveragerdi iebraucaam apciemot Jaani, kurs saakumaa dziivoja un straadaaja kopaa ar mums firmaa G.T. Verktakar. Bet firmas boss vinu diemzeel principiaalu iemeslu deel atlaida. Tagad Jaanis straadaa kaadaa celtnieciibas firmaa kopaa ar paareejiem darboniem no Latvijas. Tad nu apciemojaam arii vinus. Maaja, kur puisi dziivo, ir neliela, veidota no koka, bet apkaartne atgaadinot Latgales ainavu. Vismaz Gunaars taa izteicaas. Vins par to bija sajuusmaa – vismaz kaut kas liecinot par maajaam.. Kameer mees cienaajaamies ar brokastu cepumiem, “slavenais” Valdis ar tiirajiem dzinsiem ieseedaas slapjaa kreeslaa un kauneedamies uzskreeja savaa karlsoniigajaa jumtistabinaa ar sildiitaaju rokaas – jaapazaavee! :) Skiet, izdevaas tiiri labi. Jaaniitis, protams, mani atkal ker uz zoba, kaa nekaa kaadu laicinu mani nav redzeejis. Lai nu vinam tiek tas prieks! Taa nu visi astoni devaamies celaa. Busaa ir tikai triis seedvietas, taalaak kulbaa gar abaam sienaam ir izveidoti paaugstinaajumi, uz tiem – matraci. Papildus ielikaam veel divus kreeslus. Ne velti dazbriid islandiesiem sis paarvietosanaas veids likaas dikti netipisks. Par to liecinaaja dazkaart pastiprinaati pieveerstaa uzmaniiba, noskatoties pakal uz mums - aizbrauceejiem. Netipiska kompaanija sagrageejusaa busaa, redzees, kas no taa visa sanaaks.. :) Piedziivojumu mekleejumos No riita puses laiks bija nomaacies, bet peec 12.00 jau paraadiijaas pirmie saules stari un taa liidz vakaram. Vienkaarsi ideaala diena, lai fotografeetu un filmeetu. Pirmais pieturas punkts – kraateris Keriz, kas izveidojos vairaakus tuukstosus gadu atpakal vulkaana darbiibas rezultaataa. To vareetu saliidzinaat ar milziigu piltuvi, kuras apakseejaa dalaa ir sakraajies uudens. Apskatiijaam, iemuuzinaajaam, par laimi tur ieksaa neiekritaam :) un devaamies taalaak. Naakamais pieturas punkts – geizeri. Labu laiku tur pavadiijaam, ostiidami “patiikamo” seera jeb sapuvusu olu smarzu, veerojot mutulojosu, dazaada izmeera geizeriisu darbosanos un tvaiku pacelsanos un izzusanu gaisaa. Viens no tiem – liels aktiivists – kuup un mutulo, mutulo un kuup, liidz vienaa briidii ar lielu speeku izsaujas vairaaku metro augstumaa. Nudien var paarbiities! Turu rokaas fotoaparaatu, tuuliit bus labs kadrs…Te peeksni izsaujas un es paspeeju tikai ieblauties. Ak, siis skalaas sievietes! :) Beigu beigaas mana pacietiiba un miers atmaksaajaas. Tureeju fotoaparaatu pie acs un gaidiiju savu dienas momentu. Urraa! Nokeeru! Pie reizes izmantojaam izdeviibu uzkaapt kalnos. Nu, nebija jau iipasi augsti, bet uz leju skats iespaidiigs. Gandriiz veselu filminu izlietoju vienas dienas laikaa. Tresais pieturas punkts – fantastisks uudenskritums. Nav jau no lielaakajiem pasaulee, bet vismaz Latvijaa taadu neatrast. Visinteresantaakais moments – viens takas posms liidz uudenskritumam – iista “lietusgaaze”, jo ar lielu speeku tekosais uudens, kriitot dzilaa aizaa, rada “patiikamu” uudens rasinu, kas pacelas diezgan augstu virs aizas un labi aprasina garaamgaajeejus. Dazi gudrinieki ir uzvilkusi lietusmeetelus. Pa celam uz uudenskritumu redzama sievietes statuja. Staasts par to ir sekojoss – apmeeram pirms 30 – 40 gadiem. Sajaa uudenskritumaa ir iekritis kaads beerns, bet sieviete vinu ir izglaabusi. Viena no islandiesu iipatniibaam ir labaa peldeetprasme jau no beerna kaajas. Jo pabeidzot pamatskolu, ikvienam beernam ir jaamaak peldeet. Taapeec arii sai sievietei nebija probleema beernu izglaabt. Bet tad jau nevajadzeeja celt pieminekli, ja visi taa maak… :) No siis vietas taalumaa redzams viens no Islandes ledaajiem – Langjokull. Tuvaak piebraukt ir iespeejams tikai ar dzipu. Par to paarliecinaajaamies iepriekseejaa reizee, nenemot veeraa celaziimes noraadi, ka sis cels ir izbraucams tikai ar dzipu. Atduuraamies pret paari celam paarpluudusu upi un griezaamies atpakal. Taa iet, ja neklausa cela noraadeem! Bet gribeetos jau pastaigaat arii pa ledaaja virsmu… Gan jau citreiz! Islande ir viena vieniiga celu valsts un bez masiinas seit tiesaam neiztikt. Nav briinums, kaapeec visiem islandiesiem ir masiinas un daudziem – tiesi dzipi. Jaa, iet arii sabiedriskais transports, bet manaa skatiijumaa maksaat par autobusa bileti 220 kronas, tas ir ~ 1.80 Ls, ir daargi. Taa saucamaa Greencard, ka sir deriiga visiem autobusa marsrutiem veselu meenesi, latos paarreekinot, maksaa ~ 35 Ls. Mjaa.., es Riigaa braukaajot ar viena marsruta tramvaju, meenesii izteereeju 3.90 Ls, peerkot studenta meenesbileti. Ir starpiiba. Degviela masiinaam seit maksaa ~ 80 santiimus litraa. Nu, nemaz jau nav daudz daargaak kaa Latvijaa. Iis ieskats Islandes cenu pasaulee, bet nu atpakal pie pasa celojuma “Ledus zemee”. Lienas pamudinaati nogriezaamies uz kaada puteklaina grants cela, ar meerki atrast alas. Braucam, braucam, liidz attopamies, ka tomeer vajadzeetu pajautaat kaadam vieteejam, vai seit patiesaam taas var atrast. Liena, drosminiece, iet runaaties. Ar anglu valodu seit tiesaam var iztikt. Anglu valodaa runaa ganriiz katrs islandietis. Liidz sim ir sanaacis saskarties tikai ar diviem vecaaka gadagaajuma cilveekiem, kas anglu valodaa nesaprot gandriiz nemaz. Citaadi, braucot uz Islandi, tiesaam nevajag nopuuleeties ar islandiesu valodas prasmes apguvi. Ja nu vieniigi gribas atrast seit bagaatu viiru un apmesties uz dziivi… Protams, nevajadzeetu smaadeet arii baagaatu sievu… :) Peec sarunas ar vieteejiem saprataam, ka mums uz sii cela vairs nav ko mekleet. Domaats, dariits! Izbraucam atkal uz normaala, asfalteeta cela. Apostaajamies pie upes, nobaudaam taas patiesaam gardo, auksto uudeni un paeedam pusdienas. Uudens, kas naak no kraana, ir nebaudaams – seera garsa un smarza, jo visa Islande tiek apgaadaata ar karstajiem pazemes uudeniem. Mezu Islandee praktiski nav, bet ja uudens pats sasilst, kam gan vajag ieguut malku? Feini! Ja vien vareetu Latvijaa aiznemties silto pazemes uudentinu no Islandes… Manam teevam atkristu probleema domaat par malkas iegaadi ziemai. Bet nu atkal sviniigaa solii atpakal pie siisdienas celojuma. Hveragerdi dziivojosos puisus aizvedaam uz maajaam un devaamies mazliet atpakal, lai nogriezoties pa kreisi uz Tingvellir un turpinaatu siis dienas piedziivojumus. Pabijaam Tingvellir Nacionaalajaa parkaa, kura teritorijaa atrodas lielaakais Islandes ezers Tingvallavatn ar 84 km2 lielu platiibu. Patiesaam liels un iespaidiigs! Ezeram visapkaart sameeraa augsti kalni, bet uudens izteikti zils. Idille… Soferiitim Gunaaram taa mazliet nelaagi ap duusu – saurs kalnu cels (labi ka veel noasfalteets!), tikai mazliet vajadzeetu pagriezt stuuri pa labi un aizaa ieksaa. Bet taads skaistums, taads skaistums… Sapnii nenosapnosi. Veejs kalnos gan nejauks – puus visam cauri. Labi, ka pasu veel neaiznes. Bet koku kur pietureeties praktiski nav. Lai gan tiesi sajaa vietaa pirmo reizi Islandee ieraugu paliela izmeera egles. To gan veel nevareetu nosaukt par mezu, bet iistas egles, lielas egles un daudz eglu kalnu nogaazees. Tas ir tik netipiski Islandes akmenainajai ainavai! Braucam, skataamies, kuup… taa kaa zeme, taa kaa uudens… Izraadaas, taa ir gandriiz verdosa neliela izmeera, bet izteikti liikumota upe. Iebaaz roku un rauj uzreiz laukaa, ja negribi apdedzinaaties. Lai nu ko, bet kuuposu, karstu upi es dziivee redzu pirmoreiz. Tur nu bez foto neiztikt! :) Liena starp akmeniem ierauga savvalas kalnu kazu ar izteikti ieliektiem ragiem. Arii es, pagriezot galvu atpakal, to pamanu. Man jau liekas, ka ar savvalas dziivniekiem te ir gauzaam truuciigi, bet putni – cik to ir daudz! Ornitologiem darba nekad neaptruuktos. Kuriozi Protams, neiztikt arii bez kurioziem. Ekskursijas laikaa muusu “glaunajam” busam ieklemmejas pakaleejaas durvis – visiem naakas kaapt paar prieksaa esosajiem kreesliem, lai vareetu tikt laukaa. Te atkal apstaajamies, Gunaars ver valaa busa durvis un rokturis paliek rokaa. Vins nelabi nolamaajas! Nu ko? Palikusas veel vienas durvis… Bet par lami Gunaaram izdodas taas salabot. Peec 2 meenesiem islandiesi so busu sviediisot aaraa, bet nu pagaidaam lai jau latviesi to veel padrillee… Pabijaam arii vietaa, kur satiekas Amerikas un Eiraazijas tehtoniskaas plaatnes, kas laika gaitaa attaalinoties viena no otras. Sii iemesla deel jau laikam rodas taas zemestriices.. Pastaigaajaam starp iespaidiigaam iepliisusaam zemes plaisaam (ja par zemi driikst nosaukt akmenus) un paraapaamies pa akmeniem – cits ar kaajaam, cits lejaa sluuca uz dibena.. Taa, protams, biju es! Gunaars gandriiz pazaudeeja savu mobilo, tiesaam labi, ka neiekrita kaadaa caurumaa. Skeersojaam celu un devaamies apskatiit arii tur esosaas plaisas, ar noluuku pie reizes atrast arii kaut kur tuvumaa esoso uudenskritumu. Tacu to neatradaam, atstaajaam naakamajai reizei. Bet plaisas gan iespaidiigas, pa vidu vienai no taam ieriikota gaajeeju taka. Taas iisti gan nevareetu saukt par plaisaam, driizaak jau par klintiim. Es varu tikai meeginaat iedomaaties, kas tas bija par troksni, kad viss skeelaas un bruka… Pavisam nelielaa plaisaa pasaa apaksaa ieraudziijaam sniegu. Nudien diivaini – aizas apaksaa sniegs, pie aizas augspusee aug skaabenes. Kas teica, ka ziema ar vasaru nesatiekoties? :) Lai apskatiitu aizas otrpus celam, ir jaatver vaartini. Taa kaa Gunaars bija pirmais, kas tos atveera, sii vieta tika nosaukta par “Gunaara skirbu”. Vismaz beidzot kaads latvisks nosaukums starp islandiski nesaprotamajiem. Nospriedaam, ka naakamreiz, kad brauksim uz sejieni, noteikti liidz panemsim Latvijas karodzinus un ieziimeesim. Savukaart, kaa gadiijaas kaa ne, vieta pirms vaartiniem tika nodeeveeta par “Eevalda debesu zvaniem”. Otrs latviskais nosaukums Islandee. Ja veel nodibinaatu vieteejo “latviesu koloniju” (kaa tas jau ir noticis Iirijaa), kluutu pavisam interesanti.. Uz maajaam braucaam pa celu, kas veda caur maakoniem. Neticaas? Paraadiisim fotograafijas. Aciimredzot, atradaamies loti augstu virs juuras liimena. Nu, taa kaa miglaa! Redzeet var tikai deguna prieksaa braucosaas masiinas aizmugureejo dalu ar lukturiem. Taa tad var ne tikai lidot, bet arii braukt un pastaigaaties maakonos. Kurs tagad varees pieraadiit, ka es neesmu bijusi debesiis, staavot uz zemes? :) Te nu tiiri labi iedereetos dziesma (melodiju jaapiedungo pasam) “Kaa pa maakoniem, mana dziive iet kaa pa maakoniem..” (vaardu migla vietaa ievietots maakoni). Labu gabalu taa nobraucaam, liidz bilde saaka noskaidroties – ieraudziijaam zalu zaaliiti, maajas, zirgus… Vienvaardsakot, atkal jutaamies kaa cilveeki uz zemes. Lienu izlaidaam ~ 5 km pirms pilseetas Mosfellsbaer, kur vina ciemojaas pie kaadas islandiesu gimenes. Mees devaamies taalaak uz savaam maajaam. Laiks atkal bija nomaacies, manas izzautaas dreebes mitras, man nogurums… Bet patiesaam ir sajuuta, ka ir piedziivots kaut kas liels un iespaidiigs. Siis dienas deel noteikti bija veerts atbraukt uz Islandi. Dabas vareniiba man vienmeer ir devusi lieciibu par to, ka Dievs ir un Vins ir Radiitaajs. P.S. Diemzeel rakstam nevareeju pievienot nevienu fotograafiju, jo mums nav digitaalaa fotoaparaata. Un liidz parastajaam fotograafijaam veel laicins jaapagaida. Kaa arii atvainojos par teksta noformeejumu bez garumziimeem, jo diemzeel seit Islandee datoraa ir pieejamas tikai islandiesu vai anglu valodas.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais