Pirms 20 gadiem iecerēta ceļojuma realizācija

  • 4 min lasīšanai
  • 89 foto
Jau beidzot vidusskolu, zināju, kuras ir tās vietas Vācijā, kuras gribētu redzēt -Drēzdene, Saksijas Šveice (klinšu apgabals Elbas krastā ap 30 km attālumā no Drēzdenes), Harz kalni, Potsdamā Sansusī pils. Laiks gāja, bet kaut kā nesanāca to realizēt. Kad sākām plānot šīs vasaras braucienu uz sacensībām Vācijā, viens no maniem būtiskākajiem iebildumiem bija - negribu kā parasti: aizlido, tad 24h mežā un lido atpakaļ. Gribu arī ceļojumu! Tā kā pārvācoties lielā Vācijas ceļojumu grāmata bija pazudusi, tad informāciju par apskates objektiem meklēju internetā (arī te Draugos, bet neko sakarīgu gan te neizdevās atrast). Tādēļ īsumā uzrakstīšu savus ceļojuma iespaidus. Vēl ceļojuma plānošanā palīdzēja www.geocaching.com Tā ir tāda starptautiska spēle: cilvēki noslēpj interesantās vietās slēpņus – konteinerīšus, kuros atkarībā no izmēra ir tikai mazītiņa sarullēta papīra lapiņa, vai piezīmju blociņš, zīmulītis, dažādi nieciņi. Pēc tam nopublicē internetā vietas GPS koordinātes, varbūt arī pasaka kādu norādi, kur tieši konteinerīti meklēt un tad citi iet un meklē. Kas atrod, tas pierakstās logbookā – tajā piezīmju grāmatiņā, kā arī ieraksta to internetā. Parasti šādi slēpņi tiek izvietoti patiešām interesantās vietās un apceļojot svešu zemi var sanākt diezgan interesants ceļojums. Lai gan reizēm ir jāpiedomā, lai saprastu – ko tas cilvēks ir gribējis citiem šeit parādīt? Saksijas Šveice Lielākajai daļai tūristu Saksijas Šveice saistās tikai ar pastaigu pa Bastei tiltiņu un varbūt vēl izbraukumu kuģītī pa Elbu. Jā, tas ir skaisti, bet tuvākajā apkārtnē ir vēl milzums skaistu vietu. Vajag tikai kādā informācijas centrā nopirkt karti ar tuvākās apkārtnes tūristu takām un izplānot tādu maršrutu, kā nevienam. Domāju, ka meža klusumā skatoties klintis, tās būs daudz majestātiskākas, nekā tūristu pūlī grūstoties pie skatu laukumiņa margām, lai nofotografētu kuģīti Elbā. Skaistas mazās kūrortpilsētiņas, diemžēl gan pašiem laika trūkuma dēļ nesanāca tā kārtīgi apskatīt, bet Hohnsteina likās ļoti jauka, arī Konigstein. Drēzdene Protams, noteikti ir jāredz Zwinger un daudzas citas baroka celtnes Drēzdenes centrā. 2. Pasaules kara beigās Drēzdene ļoti cieta bombardēšanas laikā, bet skaistākās celtnes ir atjaunotas. Zwingerā, kas jau sākotnēji bija kā gleznu galerija, arī tagad izvietotas vairākas izstādes. Mēs apskatījām porcelāna kolekciju, kurā tiešām iespaidīgs daudzums Ķīnas, Japānas un Meisenes porcelāna meistaru darbu. Harz kalni Šim apgabalam mums bija paredzēts visvairāk laika, bet tāpat vēl palika milzums vietu, ko gribētos redzēt, bet vienkārši pietrūka laika. Kalni nav augsti, bet ar gleznainām upju ielejām, ūdenskritumiem, tūristu takām un skaistiem skatiem pār ielejām. Viena no tūristu iecienītākajām atrakcijām ir brauciens ar šaursliežu vilcienu Brocken kalnā, kas ir 1141 m augsts. Mēs gan kalnā uzkāpām ar kājām un lejā braucām ar vilcieniņu, jo pirmais vilciens augšā iet tikai 9.30. Vispār mazliet pārsteidza ar tūristiem saistīto vietu darba laiki. Piemēram, pilsētiņā Thale ir vairāki pacēlāji, ar kuriem var uzbraukt līdz netālajām tūristu iecienītajām vietām Hexentanzplatz (raganu deju laukums) un Rosstrappe. Pēdējais pacēlājs uz augšu un arī uz leju iet 18.00, jau pirms 17.00 uz Hexentanzplatz suvenīru kioskiņi un kafejnīciņas vērās ciet. Pat tualete bija aizslēgta. Bet šāda ātra darba laika beigšana nebūt nenozīmē, ka viņi darbu sāktu ātrāk. Muzeji parasti strādā no 10.00. Arī tūrisma informācijas centra darba laiks mazajās pilsētiņās ir ļoti ierobežots un vēl ar pusdienlaiku pa vidu. Ļoti interesanta man likās ekskursija kādreizējā kalnraktuvē Rammelsbergā netālu no Goslāras. Tur iespējamas vairākas ekskursijas pazemē – ar kājām vai arī ar vagoniņiem nolaižoties gandrīz kilometra dziļumā. Mēs izvēlējāmies gājienu ar kājām un arī likās ļoti interesanti. Protams, ja nezin vācu valodu, tad tas varētu arī tik interesanti nemaz nebūt. Visas Harz kalnu pakājes mazās pilsētiņas ir ļoti skaistas, sakoptas, katrā pa pilij utt., bet visskaistākā un īpašākā vismaz man likās Goslāra, kaut arī pirms tam meklējot informāciju, vairāk kā apskates vērtās tika minētas Blankenburga un Wernigerode. Goslāru mēs sākotnēji pat nebijām ieplānojuši apmeklēt, bet, kad kalnraktuvēs gide stāstīja par bagātajiem karaļiem, kas te dzīvojuši, jo raktuvēs jau 1000 gadus iegūti dažādi metāli, tad likās – tur kaut kam ir jābūt. Un bija arī. Vienkārši fantastiskas mājas, viss labi saglabājies, sakopts. Daudzām mājām gadskaitļi 15xx. Vienu dienu veltījām Ilzenburgas un Ilzes upes ielejas apmeklējumam (ir taču jāapskata mani īpašumi). Tas tiešām bija ļoti skaisti, īpaši jau daudzie ūdenskritumi, kurus Heinrihs Heine aprakstījis savās grāmatās. Potsdama Pēdējo ceļojuma dienu veltījām Potsdamas piļu un mazliet Berlīnes centra apskatei. Sanssouci pilī par 15 EUR iespējams iegādāties dienas karti, ar kuru var iekļūt visās Sanssouci parka pilīs un arī vēl citās pilīs Berlīnē, Brandenburgā. Jaunajā pilī dienas karti varēja nopirkt par 12 EUR, bet tad tā neietvēra Sanssouci pils apmeklējumu. Bija tiešām ļoti skaisti. Daļa interjeru un interjera priekšmetu ir saglabājušies, citi atvesti no citām, kara laikā stipri cietušajām Potsdamas pilsētas vai Berlīnes pilīm. Arī parks skaists, lai gan no bērnībā redzētajām bildēm likās, ka tam jābūt krietni iespaidīgākam. Interesantākais, ka šis parks sākotnēji izmantots dārzeņu un augļu audzēšanai valdnieku galdam. Arī tagad terasēs galvenie augi ir vīģes, vīnogas un persiki. Pat puķu dobēs mākslinieciski sastādīti kabači, kukurūza, kāposti, baklažāni un citas ēdamas lietas. Berlīne Mēs jau patiesībā redzējām tikai pavisam mazu stūrīti pašā centrā starp Brandenburgas vārtiem, Reihstāgu un Uzvaras kolonnu. Pārsteidza Tiergartenas parks, kura atklātajās joslās cilvēki masveidā uz saviem griliem cepa gaļu un rīkoja lielu tusu par godu kaut kādiem musulmaņu svētkiem. Bija sanākuši ģimenēm, salikuši krēslus, galdus un atpūtās. Un turpat blakus krūmainās zonas, spriežot pēc izlietoto papīru daudzuma uz zemes, tika izmantotas kā tāda liela sabiedriskā tualete. Laikam sāku saprast, kādēļ ārzemnieki Rīgā čurā pie Brīvības pieminekļa – mums taču centrā nekur tādi kārtīgi krūmi nav! Vēl mani pārsteidza monuments Padomju armijas karavīriem. Skolā mācījāmies par to pieminekli atbrīvotājie, kas Treptova parkā, bet tā kā Tiergartena tajā laikā bija Rietumberlīne, tad nemaz netika pieminēts, ka tās teritorijā arī ir tāds monuments. Aiz pieminekļa bija arī tāds kā mazs muzejiņš ar fotogrāfijām. Izrādās, ka piemineklis atklāts 1946. gada pavasarī. Bija arī atklāšanas fotogrāfijas – visapkārt tikai drupas, tuvumā nevienas mājas, koka un visas tās postažas vidū paceļas jauns, grandiozs piemineklis. Tas liekas tā dīvaini, ka pilsēta ir sagrauta un tā vietā, lai pilsētu atjaunotu, tiek celti milzīgi monumenti par godu atbrīvotājiem. Secinājumi Bez vācu valodas zināšanām Vācijā ir diezgan grūti. Bija muzeji, kuros gide pajautāja, kādā valodā vēlamies saņemt informāciju, bet patiesībā jau atbilde neko nemainīja, tāpat viss tika stāstīts tikai vāciski. Ēšana diezgan padārga, lētāk par 8 EUR otro laikam nevar cerēt atrast, tajā pašā laikā iepirkāmies SuperNetto tipa veikalos, kuros pārtikas cenas bija zemākas, nekā Latvijā un izvēle ļoti plaša. Skatieties bildes, tur vēl komentāri.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais