Pie troļļiem pa ceļiem un neceļiem

26.08.2008
10 min lasīšanai
25 foto

Braukt uz Norvēģiju pie troļļiem 13. jūlijā un piektdienā likās pārāk liels izaicinājums, un ceļā dodamies dienu vēlāk, sak, drošs, paliek drošs :) Mūsu plānos ietilpst redzēt daudz, par to daudz nemaksājot. Tāpēc plānojam gulēt mašīnā kempingos vai atpūtas vietās, kā nu sanāks ( VW Sharan divatā, ja visi pasažieru krēsli atstāt mājās, tas ir pat gluži reāls un normāls pasākums, tikai jāpiemeklē atbilstoša izmēra matracis), tāpat mašīna aprīkota ar gāzi un ievāktas ziņas par gāzes uzpildes stacijām(http://www.gas-tankstellen.de/menu.php?language=en_US) , iepirkts gāzes deglis pusdienu gatavošanai un kafijas vārīšanai, aukstumsoma pārtikai, vēl visādi praktiski sīkumi un ceļojums var sākties:) Abi nebraucam uz šo pusi pirmo reizi, ir jau savi iespaidi un atmiņas. Prāmis no Rīgas uz Stokholmu...ko nu no prāmja daudz var gribēt, bet pāri jātiek un pieņemam to kā faktu. Ja man kāds prasītu padomu, es Rīgas pasažieru ostas vadībai ieteiktu padomāt par norādēm automašīnu check in. Ziniet, ir jāiebrauc automašīnu rindā, tad jākāpj laukā no mašīnas, jāiet uz ostas ēku pastāvēt rindā, iečekoties un tikai tad tiek uz prāmja, bet gribas jau kā Eiropā, pie viena check-in un pasu kontrole, bet te ir Rīga...un labi, ka esam mašīnā un varam lepni uzbraukt uz prāmja, nevis kā pasažieri lavierēt pa mašīnu klāju...bet pāri jātiek un braucam :) Man neviens neprasa, bet vēl pārvadātājiem ieteiktu padomāt, vai, pazeminot ēdienu cenas uz prāmja, viņu peļņa kopumā nebūtu lielāka....nu žēl par alus glāzi atdot 3 latus...par pirmo, par otro un trešo vairs tik žēl nebija:)Mācība-nākamreiz arī alus jāņem līdzi. No Stokholmas dodamies Oslo virzienā, iepriekš atraduši, ka ir tāds Oslo Fjord camping, kur varētu pārlaist nakti. Bet vispār nav neko liela jēga iepriekš rezervēt kempingus, ja neplāno gulēt mājiņās, telšu un mašīnu vietas bija vienmēr! Vēl pieredze ar kempingu sistēmām-mūsu pārbaudīti un labi vienmēr izrādījās kempingi, kas ir NAF sistēmā http://engelsk.nafcamp.com /, ko ne vienmēr varētu teikt par tiem, kas atrodami te: http://www.camping.no/pdfguide.html. Uz Norvēģiju tiešām brauc skatīties dabu, nevis pilsētas, tāpēc Oslo tikai apskatām Vīgelanda skulptūru parku (stāvvieta 13 NOK stundā) un iegriežamies Kon Tiki muzejā un dodamies tālāk. Mūsu uzticamais pavadonis Tom Tom, iesaukts par Tontonu:) (GPS) ir nolēmis, ka īsākais ceļš kādā posmā ved pa tādu ceļu, kas kartē knapi iezīmēts( Skotselv- Lampeland), bet mēs riskējam, kā rezultātā iekuļamies riktīgi šaurā kalnu meža ceļā ar līkumiem, granti un baļķu vedēju, kuru esam spiesti gaidīt, līdz tas beigs iekraušanu un dosies tālāk, jo ne pāri pārkāpt, ne apkārt apiet nav iespējams.Tāds labs sākums, bet labi norūda, jo kalnu ceļi būs, un vēl ļoti daudz. Man, bailīgajai, arī laba šoka terapija, jo pēc šī ceļa esmu klusa kā pelīte un acis arī vairs netaisu ciet visa pārējā brauciena laikā. Bet mācība ir- vairs neizvēlēties īsākos ceļus (ko vēlreiz mēģināsim pārkāpt, bet par to vēlāk). Tālāk jau pa normālu ceļu ( Nr. 40) virzāmies uz Geilo. Brauciens ir ļoti skaists, jau vakarā uzbraucam diezgan augstu kalnos, kur nekas prātīgs vairs neaug, esam tuvu sniegam un temperatūru arī rāda tikai kādus 9 grādus. Kalni te ir tādi drūmi un pirmatnēji, velk uz lietu, citu braucēju arī maz. Paliekam kempingā Geilo centrā. Rīts ir pelēks un miglains un nesola neko citu kā lietu un vēlreiz lietu, tomēr apņēmības pilni dodamies tālāk pāri kalniem. Piestājam pie pamatīga ūdenskrituma, kas tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem http://www.voringfossen.com/fossen .htm Pamazām skaidrojas un mūsu ceļš ved gar burvīgo Hardangerfjordu Bergenas virzienā( Nr 7). Tas ir atzīmēts kā tūristu ceļš, tomēr te tūristu ir maz, par ko priecājamies, jo var mierīgi izbaudīt kalnus un fjordu un ainavas... Manuprāt, šis ir nepelnīti aizmirsts ceļa posms, jo ainavas ir pat labākas par tām, kas tipiskajos maršrutos pie Troļļu ceļa. Vakarā esam pie Bergenas, iereģistrējamies Bratland kempingā (šis bija viens no labākajiem visā braucienā) un nolemjam, kamēr nelīst, vēl vakarā apskatīt pilsētu. Tā izrādās ļoti laba doma, jo brīži, kad nelīst, Bergenā esot retums:) Pilsēta jauka, ar senatnes garšu, bet ar pāris stundu pastaigu mums pietiek. Ieskatam. Varbūt kādreiz gribēsies vairāk. Ir vakars un esam noguruši. Starp citu, pēc 17-tiem nav jāmaksā par auto novietošanu. Sīkums, bet patīkami. No rīta mūs pamodina lietus. Ir taču Bergena:) Tāpēc izpaliek plānotā vēl viena diena pilsētā un dodamies atkal kalnos. Jo, ne jau pilsētas Norvēģijā jāskatās, vai ne :) Interesanti, vai gudrā norvēģu sistēma strādās un mēs saņemsim pa pastu rēķinu par iebraukšanu pilsētā? Viņi, iebraucot fotografē mašīnu, un pēc tam it kā sūtot tos rēķinus...kas tur daudz, 15 NOK. Tad jau redzēs. Pa kādu mazu ceļu ( Nr. 16 no Bergenas Voss virzienā) nolemjam izmest līkumu uz vēl vienu ūdenskritumu – Hjesedalfossen (ja nekļūdos). Tā ir otrā reize, kad varbūt prātīgāk būtu bijis braukt pa normālu ceļu. Šis ( Dale-Stamnes-Eidslandet) izrādās vēl viens ceļu būvētāju meistardarbs 30-tajos gados. Viena šaura josla un kabatas, lai samainītos ar pretim braucošajiem, pie tā visa vēl pamatīgs kāpums kalnos, šauri tuneļi bez gaismas līkumu līkumiem. Pēc pusotras stundas un nobrauktiem 20 km nolemjam, ka vēl 40 km nebrauksim, jo kartē ceļu iezīmē vēl šaurāka svītriņa un tādā pašā garā turpinām atpakaļ pie civilizācijas. Bet ūdenskritums bija labs. Ir vērts aizbraukt! Pēcpusdienā esam pie izslavētā Flam dzelzceļa. Nebija plānots pa to braukt, bet gribējās redzēt, kā tas dabā izskatās. Dzelzceļš kā dzelzceļš, bet esot īsts inženiertehnisko būvju meistardarbs. www.flaamsbana.no/eng/Index.html Mums ir labāka alternatīva-brauciens kalnos pa veco sniega ceļu (Aurlandsvegen), kam tagad apakšā izrakts garākais Norvēģijas tunelis-24 km ! Aurland-Laerdal, apmēram 50 km. Uh, tas laikam bija fantastiskākais brauciens visa ceļojuma laikā! Uzbraucot augšā kalnos, pavisam negaidīti ir iekārtots ļoti skaists skatu laukums, kas kā mēle iesniedzas virs fjorda, ar stikla sienu un skatu uz pilsētiņu apakšā un fjordu blakus. Super! Ceļa kāpums pamatīgs, kādi 10 % noteikti un pēc brīža jau esam virs mākoņiem, ir kā lidmašīnai paceļoties, kad kādā brīdī ir tikai migla, migla un tad...fantastiskas sniegotas virsotnes, miers, klusums un saulriets! Aiz katra nākamā līkuma paveras arvien iespaidīgāks skats. Daļēji aizsaluši ezeriņi, sniegs, vietām pat krāvumi ceļmalā apmēram 3 metru augstumā. Bet ceļš tīrs un sauss, brīžam grants, bet gana komfortabls. Kalnos jau jauki, bet ceļš neizbēgami kaut kad vedīs arī lejā un nav ilūziju, ka tas būs atpūtas brauciens pa autobāni. Slīpums vietām pat 12% un līkumi vēl neparedzamāki. Troļļu ceļš, kā vēlāk redzēsim, izrādīsies tīrās bērnu spēlītes. Pukstošu sirdi un smirdošām bremzēm esam lejā un vēl brīdi stāvam, lai atjēgtos. Labi, ka ir vakars un maz citu braucēju. Nakšņojam Laerdal kempingā, kas ir otrs no labāk iekārtotajiem. Nākamā dienā mūsu ceļš ved pa 5. un 55. ceļiem Sognefjordu tad pa 39. uz Forde . Te ainava pavisam citādāka, šķiet, te ir auglīgākās zemes un augļu dārzi. Jāatzīst, ka tāds klasisks skaistums tik lielās devās pat drusku nogurdina. Bet pēc vakardienas brauciena neko ekstrēmu kādu brīdi negribas. Atrodam kādu labi iekārtotu atpūtas vietu netālu no ceļa, kur uz nakts guļu izskatās iekārtojušies arī kādi vācu tūristi un bariņš laivotāju. Nav ne vainas arī šādai naktsmītnei. Nākamā dienā dodamies apskatīt Briksdāles ledāju un atkal esam noilgojušies pēc kāda brauciena kalnos. Te ir iespēja - kartē kā tūristu atrakcija atzīmēts Gamlestrynefjellsveg (starp Videseter un Grotli, apm. 30 km) Arī ļoti iespaidīgs brauciens, pie līkumiem un kāpumiem jau pierasts un augšā paveras sniegi, pat vasaras slēpošanas trase. Klasiski skaistas un krāsainas kalnu ainavas, debesis zilas, zilas, sniegi un zaļgans ūdens, sūnas...skaisti! Ārā ap 12 grādiem, bet kaut kā nejūt aukstumu, saule silda, nez, kā tas sniegs nenokūst? Var just, ka tuvojas tas apvidus, ko iecienījuši tūristi, vācu kemperu un bobiļu kļūst arvien vairāk. Ceļš ved pa augšu un drīz vien izbraucam tik populāro Dalsnibu un brauciens lejā, līdz esam pie Geirangerfjorda. Jau lejā braucot, priekšā redzam vēl vienu serpentīnu, kas vijas augšā kalnos. Vai tiešām atkal būs jābrauc augšā???!!! Rīt. Šodienai pietiek un atrodam kempingu Geirangerā, paša fjordu karaļa malā. Vai tiešām tikai nedēļu esam projām no mājām? Vai būs vēl kaut kas, ko neesam redzējuši? Liekas, ka iespaidu jau ir TIK daudz! No rīta drosmīgi dodamies jau redzētā serpentīna virzienā. Tas ir Ērgļu ceļš (Ornesvegen, Nr 63) un tā sākumā paveras labi skati uz Geirangerfjordu. Esmu braukusi arī ar kuģīti, bet no augšas man skats uz fjordu lejā šķiet pat vēl iespaidīgāks. Dodamies Andalsnes virzienā un priekšā mūs sagaida slavenais Troļļu ceļš ar saviem serpentīniem. Jā, ir labs, pamanāmies arī gandrīz iesprūst, mainoties un dodot ceļu autobusam un tad vēl vienā vietā jau lejā braucot, bet šoferīši uz tādiem ceļiem ir īpaši draudzīgi un palīdz viens otram, palaižot, samainoties. Drusku par daudz tūristu vai arī jau esam pieraduši pie kalniem. Droši vien tas šķistu iespaidīgāks, ja braucienu sāktu no Lilehammeras puses un tad uz Bergenu, bet mēs JAU esam tik daudz ko redzējuši! Kalnu laikam ir gana, sāku ilgoties pēc horizonta. Gribas palaist skatienu tālumā, lai neatduras pret kalniem. Un tāda iespēja ir pie Moldes. Tas jau ir tuvāk jūrai un, iebraucot pilsētā, paveras fantastiska panorāma ar tālām, zilām kalnu virsotnēm. Mēs te vēl atgriezīsimies, tikai iepildām gāzi un gar krastu dodamies uz Bud( 664.ceļš), kur esam iecerējuši meklēt kempingu. Tādu atrodam pašā jūras krastā ar burvīgu skatu uz mazām saliņām un siltu, mierīgu noskaņu. Te arī beidzot man ir horizonts:) Vakars un saulriets pie jūras ir fantastisks, viss iekrāsojas rozā, te visu nakti nekļūst tumšs. Zvejnieki saķēruši un mēģina pārdot zivis un krabjus. No rīta aizbraucam līdz Bud centram, kur sākumā pārsteidz neparasts troksnis, izrādās-te ir kaiju ligzdošanas vieta un viņas tur milzīgos baros lidinās apkārt, skaļi sarunājoties. Komplektā ar mīlīgu zvejnieku ciemata ainavu un skatu uz jūru iespaids ir neaizmirstams! Te vēl gribētu kādreiz atgriezties! Tālāk ir izslavētais Atlantijas ceļš, kas vijas pāri saliņām kādu 9 km garumā. Skaistas ainavas, bet žēl, ka neatrodam nevienu tādu skatu punktu, kur tiltu varētu redzēt pilnībā, tādas bildes esam redzējuši bukletos un tas izskatās daudz iespaidīgāk kā mums šķiet realitātē. Bet ir vērts aizbraukt! Tepat netālu ir Molde, kam pabraucām garām, tāpēc tagad iegriežamies arī tur. Noteikti ir jāuzbrauc Moldes Varden- tas ir vēl viens stāvs brauciens kalnā, bet rezultāts ir viena no fantastiskākajām panorāmām, ko savā dzīvē esmu redzējusi. Varot saskaitīt ap 200 kalnu virsotnes un man liekas, tas nemaz nav pārspīlējums! Sāk gribēties lielākas ērtības un mēģinām meklēt kādu brīvu kempinga mājiņu, bet vai nu viss aizņemts vai cenas, cenas...(virs 500 NOK), nekā, paliekam atkal telts vietā kādā, šķiet, vairāk ziemas tūrismam pielāgotā milzīgā kempingā pie Oppdāles, kurš ir pustukšs. Hm, varbūt vajadzēja pakaulēties par cenu? Te atkal ir citādāki kalni-lielas, pelēkas milzīgu sniegotu klanu virsotnes visapkārt.Drusku padrūmi un skarbi. Jāatzīst, ka atkal nogurums dara savu un nākamā diena paiet, vienkārši braucot pa 6.ceļu no Oppdāles līdz Vinstrai. Šoseja ved pa kalnu plato, līņā. Tur beidzot atrodam brīvu un gluži lētu (318 NOK) mājiņu kempingā, uztaisām normālas vakariņas un dzīvesprieks sāk atgriezties. Vēl vakarā bija doma izbraukt Pēra Ginta ceļu, bet labi vien ir, ka atlikām to uz nākamo dienu. Nav nekur jāskrien, esam izbraukuši plānoto maršrutu ātrāk kā bija domāts un nu nesteidzīgi virzāmies atpakaļ Stokholmas virzienā. Ir otrdiena, prāmis tikai piektdien. Pēra Ginta ceļš, kā izrādās, ir maksas ceļš, NOK 60. Par ko? Viens no retajiem tik salīdzinoši sliktas kvalitātes ceļiem, grantēts. Nu labi, labi, ainavas jaukas un brauciens tāds relaksēts, bet atkal nākas atzīt, ka lielāka sajūsma par to būtu brauciena sākumā nevis tagad, kad kalni aiz muguras. Kādā stāvvietā arī mašīna parāda, ka viņai ir raksturs, paziņojot, ka nedomā pielekt un braukt tālāk. Pēc stundas stresa un dažādu ‘’lietpratēju’’ uzklausīšanas, vaina, par laimi, izrādās kādā kontaktā, un drusku drebošu sirdi, tomēr atkal kustam uz priekšu. Pēcpusdienā pastaigājamies pa lietaino Lilehammeru, iepērkam suvenīrus (līdz šim acīmredzot braukājām pa ne-top tūristu un suvenīru vietām) un vēlāk ceļa malā atrodam gluži pieņemamu vietiņu nakšņošanai. Lēnām, bet neizbēgami, tuvojamies Zviedrijas robežai, nu, pareizāk sakot, tai vietai, kur laikam ir robeža. Vēl Norvēģijas pusē praktiski uz robežlīnijas viņu labi iekārtotajās vietiņās uztaisām pusdienas un tad jau esam Zviedrijā. Brauciens cauri Zviedrijai nudien ir tikpat garlaicīgs kā cauri Polijai, ar to atšķirību, ka ainava sakārtotāka un ceļi, protams, labi. Vakarpusē, pieraduši pie Norvēģijas un tā, ka kempingu piedāvājums ir vismaz ik pa 10 km, saprotam, ka te tā nenotiek. Šoseja... un pat 100 km nobraucot, neviena kempinga, nevienas norādes! Jau apceram, ka būs jāguļ kādā benzīntankā, tomēr tas šķiet gana nepievilcīgi, lai neriskētu un nebrauktu uz &amp;amp;#039;&amp;amp;#039;kādu kartes nostūrī kaut kādā miestā’’ iezīmētu kempingu kādus 100 km no Stokholmas. Miests izrādās paliela un jauka mazpilsēta Mariefreda un arī kempingam nav ne vainas, ir pieejama pat mājiņa/istabiņa ezera krastā. No kempinga pāri ezeram paveras burvīgs skats uz kādu vecu pili, ko no rīta būs jāapskata tuvāk. P.S. Zviedrijā ir cita sistēma, kempingos, ja grib palikt telts vietās, jāpērk kempinga kartes (120 SEK), kas pavisam nav interesanti, ja plānots gulēt tikai vienu nakti. Vispār par tām kartēm ir jāpapēta, kā ir īstenībā, jo, kā redzējām otrā kempingā, tur viņi gribēja to karti arī par gulēšanu mājiņā, mums gan izdevās sarunāt, bet tomēr. No rīta izstaigājam pili un pilsētiņa piedāvā vēl vienu pārsteigumu- šaursliežu dzelzceļu ar senu stacijas ēku, tikai žēl, ka laiki nesakrīt un ilgi jāgaida, būtu pabraukuši arī ar vilcieniņu.:) Pirmspusdienā esam jau Stokholmā un sameklējam iepriekš rezervēto kempingu, kur paredzēts nakšņot. Pēc e-pastu sarakstes jau likās, ka vajag pārbaudīt, kaut kas nelikās nopietni. Hm......kaut ko viņi ir sajaukuši, bet beigās būdu dabūjam, tas nu gan ir viens smirdīgs kempings (Satra camping) Skaidrs, kāpēc tik lēts(350 SEK):). Šai naktij mums pilnīgi obligāti vajag mājiņu un laikam pat vienalga kādu, jo mums ir plāns – IKEA (3min. braucienā no tā kempinga) un pēc tās, visticamāk, ka nekāda gulēšana mašīnā vairs nesanāks :) Tieši tā arī ir, sapirkāmies tā labi un varētu tur dzīvoties vēl un vēl! (starp citu, tur IKEA var arī par apmēram 4 Ls paēst labas pusdienas) Pārciešam nakti būdā un vēl gribam apskatīt Vasa muzeju, kur abi līdz šim tā arī neesam bijuši, pilsēta mūs šoreiz nevilina, ir jau vairākkārt redzēta. Gluži neveiksmīgi sagadās, ka centrā uz ceļiem ir nenormāls sastrēgums, jo gar visu krastmalu ir garo burinieku tuss, cilvēki, mašīnas, pabraukt nu nekā. Kaut kā aizkuļamies līdz muzeju saliņai, bet tur tieši tas pats. Laikam visi grib redzēt to veco kuģi, nepārspīlēju-ap 50 autobusi un rinda pie muzeja kā pie Ļeņina mauzoleja ziedu laikos:) Atkal nekā. Gribam mājās un jau pusdienlaikā esam ostā, uz prāmja var tikt no 15 tiem, tur tad arī nīkstam, bet doma par savu gultiņu mājās spārno :) Kopīgā bilance- 3300 km, kopā 13 dienas, visur braucām ar gāzi, nelējām ne litra dārgā benzīna, cik vajadzēja, iztikām ar to, kas bākā no Latvijas. Naudas izteiksmē vēl bilance nav savilkta kopā. Atziņas- ja grib, pārtiku par pieņemamām cenām var nopirkt arī uz vietas, konservi tāpat apnīk un otrajā nedēļā, kad tā jau ir pagurums, gribas apēst kaut ko normālu. Piemēram, cīsiņi – 33NOK /kg, maize Kneippbrod( garšīga, kliju) - 4 NOK, olas-12 gab- 19 NOK. Var pirkt saldējumu 1L iepakojumos, piem. par 25NOK (kad viens parastais maksā ap 22NOK) tad, cik var, apēst un nav arī žēl kaut ko izmest :) Vēl no šādas sadzīves- ja dzīvo mašīnā un kempingos, tad dikti noder saliekamie krēsli un galdiņš, kā arī kāda nojume pāri mašīnai savu reizi būtu derējusi, īpaši, ja līst un gribas turēt naktī vaļā logu. Ceru, vēl kādam šis maršruts noderēs, ja ir kādi jautājumi, droši rakstiet, padalīšos ar to info, kas man ir savākta. Un vēl, ja gribat tā labi saplānot,caur www.visitnorway.com/ un www. fjordnorway. com var pasūtīt un viņi bez maksas pa pastu apmēram nedēļas laikā atsūta interesējošos bukletus, ceļu kartes u.t.t.

Pie troļļiem pa ceļiem un neceļiem

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem