SPĀNIJA-MAROKA-GIBRALTĀRS
|
MERITA SALMA
|
Budžeta ceļojums ,izmantojot sabiedrisko transportu ,Andalūzija-Maroka-Gibraltārs-Andalūzijas pērle Malaga-Palma de Maljorca-6 dienās
Šī informācija noderēs tiem ceļotājiem,kam patīk ieraudzīt katru dienu jaunas vietas un kas ir pietiekami nenogurdināmi un uzņēmīgi,lai ik mirkli virzītos tālāk un atklātu priekš sevis arvien jaunus un jaunus apvāršņus.
Tātad sākam :katru rudeni (oktobrī un novembrī) un tāpat arī katru pavasari,kad tūrisma sezona vēl nav sākusies daudzas aviosabiedrības piedāvā lētus maršrutus uz daudz daudz vietām pa visu pasauli ,atliek tikai apsēsties pie datora un sākt izvēlēties uz kurieni gribētos aizbraukt .Pēc 8 stundu lūkošanās aviosabiedrību raiburaibajos piedāvājumos ,man bija gatavi vismaz 15 ceļojumu maršrutu uzmetumi,un es ar nepacietību gaidīju mājās no darba savu draugu,lai rādītu savu veikumu un mēs veiktu galējo izvēli .Šoreiz izvēle krita uz no Anglijas uz Spāniju,tad Maroka,tad Gibraltārs,tad atpakaļ Spānija un caur Palma de Malorca atpakaļ uz Angliju.
Skaidrības labad vēlos piezīmēt,ka dzīvojam Anglijā,tātad pirmās ceļojuma biļetes tika iegādātas no London Stansted lidostas uz Spānijas pilsētu Jerez de la Frontera un maksāja tikai 14.99 mārciņas /personai ,lieliska budžeta cena,lai no mērenajiem Anglijas 18 Celsija grādiem nokļūtu Andalūzijas 26 grādos oktobrī .Biļetes vienmēr tiek iegādātas pēc principa :uz ceļojuma vietu vēlams rīta reiss ,lai nakts tumsā un apmulsumā nav jāmaldās pa svešu valsti ,un rīta reiss dod vairāk laika un iespējas apskatīt vietas ,bet mājup dodoties vienmēr tiek izvēlēts vakara reiss ,lai iegūtu vairāk ceļojuma un apskates laika .
1.diena .Nu ko ,nolemjam ka nav ko kavēt laiku un no Jerezas dosimies uzreiz tālāk uz Atlantijas okeāna pusi,tā nu pirmās nakts mājas mums ir Cadiz.Uzreiz dodu vērtīgu padomu,ja neņemat auto uz īri,tad uzreiz lidostā griežaties pie info galdiņa un vaicājiet par nokļūšanu tālāk,nu mēs to ,protams,neizdarījām un rezultātā zaudējām pusotru stundu līdz atradām no kurienes attiet vilciens uz Cadiz un līdz tam bija jāgaida krietns laiciņš.Vilciena C1 Linea cena par 40 minūšu braucienu bija zem 5 euro/pers.,un sīkāku info var iegūt mājas lapā www.renfe.com.
Par naktsmājām-tā kā šis ir budžeta ceļojums tad visas nakstsmītnes tika izvēlētas caur www.trivago.com ,kas ir cenu salīdzinātājs.Cadizā vislētākais uz to brīdi bija ‘’Cadiz Inn Backpackers’’hostelis 2 personām par 36.02 euro,kurā istabiņa bija maza un tiešām nepievilcīga ar tikai gultu, bez skapja, bez televizora un citām ērtībām ,toties ar mīlīgu jumta terasi ,kurā bija asprātīgi izmantotas noliktavu paletes un no tām iztaisīti ērti sēžamkrēsli ar mīkstiem spilveniem ,kuros varēja gan laiski pavalstīties ,gan pasnaust ,un baudīt oktobra silto vakaru .Pati Cadiza ir ievērības cienīga ar to,ka pilsēta atrodas uz zemes strēles Atlantijas okeānā.
Tākā zinājām ,ka nākošajā dienā jau dodamies prom, tad ar kājām apgājām visu vecās pilsētas daļas strēli ,kas ievirzījusies okeānā. Pirmais lieliskais skats jau pavērās pie katedrāles ,kura datēta ar1260 gadu.Tālāk seko La Kaletas krastmala ar pludmales vietu .Pa labi redzams Santa Katalina cietoksnis.Izstaigājām molu ar plānu apmeklēt San Sebastiana cietoksni.
Lieliska bauda ir Genoves parka apmeklējums,kas bezmaz ir botāniskais dārzs,kurā pateicoties maigajam klimatam aug augi un koki no visas pasaules. Līdz pat vēlai vakara stundai apstaigājām visus Cadiz vecpilsētas laukumus un ievērojamākās vietas .Priekš pirmās ekskursijas dienas, šī bija lieliska vieta ,lai sāktu iepazīt Andalūziju un Spāniju kā tādu ,jo Cadiz ir viena no vecākajām apdzīvotajām pilsētām Eiropā ,tā mūs iepriecēja ar jaukiem skatiem un siltais laiks mums lika izjust īstu atvaļinājuma garšu.
2.diena Cadiz-Tarifa
Pietiekami izgulējušies pēc iepriekšējās dienas garās staigāšanas un iespaidiem ,izmetot atvadu goda apli pa vecpilsētas laukumiem ,pošamies uz autobusu ,kas plkst plkst.11:15 attiet no Cadiz autobusu stacijas ,kura ir tikai nieka 5 minūšu gājienā no hosteļa.
Par 8.66 euro nopērkam biļeti uz Tarifa,kur mūs gaida hostelī”Pension Villa Nueva”par 70 euro /2 personām uz 2 naktīm.Šis Hostelis patīkami iepriecē ar jauku dizainu un daudz ērtāku istabiņu ar televizoru un arī jumta terasi ar skatu uz jūru .Ātri novietojuši mantas dodamies Tarifas izlūkos .Mums ir 2 galvenie uzdevumi: 1)sarunāt ekskursiju rītdienai uz Maroku;2) apskatīt visas ievērojamākās Tarifas vietas .Ekskursijas jautājums tiek atrisināts samērā veikli ,caur vairākiem birojiem izvēlamies pēc pirmā iespaida vissolīdāko ,veicam pārrunas un pēc nepilnām 10 minūtēm ,mums jau kabatā biļetes uz Āfriku .(Mazliet vairāk info:No Tarifas ostas diendienā ik pa stundai attiet dažādu kompāniju prāmji uz Maroku.Smalkāks info par prāmju kustību ir mājaslapā www.frs.es.Biļetes var iegādāties kioskiņos un dažādu firmu birojos ,kas izkaisīti pa visu pilsētu.Visizdevīgākais variants ir nopirkt prāmja biļeti komplektā ar ekskursiju,ko vada gids.Tas nodrošinās pietiekamu drošību,ieekonomēs laiku ar to domāts,ka nebūs jāmaldās meklējot kādu apskates objektu,un sniegs samērā izsmeļošu informāciju,piedevām ekskursijas programmā ietilpst arī bezmaksas pusdienas marokāņu nacionālas virtuves restorānā un grupa tiek izvadāta ar transportu arī ārpuss pilsētas uz Herkulesa alām un citām vietām..Lielisks piedāvājums,ko nolēmām izmantot arī mēs.Izvēlējāmies ekskursiju komplektu par 60 euro)Tagad mums ir brīvs laiks Tarifas apskatei Nu ko-Tarifa neliek vilties!
Kas ir ievērības cienīgs šai vietai?-Tas ,ka Tarifā Vidusjūra satiekas ar Atlantijas okeānu. Pārņem neparastas izjūtas,kad tu stāvi uz mola un apzinies,ka vienā pusē tev ir Atantijas okeāns ,bet otrā Vidusjūra,un tu saproti ,ka atrodies īpašā vietā .Šī pilsēta-vēju pilsēta ,tāpēc pludmales ir īpaši iemīļotas sērfotājiem un kaitotājiem .Pateicoties Golfa straumei ūdens Atantijas okeānā ir patīkami silts pat oktobrī un tiešām piemērots lieliskai peldei.
Vecpilsēta sagaida ar patīkamu šarmu ,stilā var manīt arābu ietekmi.Mājīgu kafejnīcu logos izlikti vilinoši piedāvājumi uz Flamenko koncertu vakariem.Un kafija-cik stipra un garda!
Vēsturisku piļu un nocietinājumu mīlētājiem arī ir kāds kumosiņš,tie var apskatīt Guzman El Bueno pili,kas tika uzcelta 960 AD kalifa Abderramán 111 laikā, domājams, uz romiešu militārās nometnes drupām. Pēdējais aplenkums un cīņa par šo pilsētu un pili notika 1812 gadā, kad Napoleona karaspēks centās pārvarēt Tarifas sīksto pretestību.
3.diena Brauciens ar ātrgaitas prāmi uz Tanger Med Marokā
Dodamies uz ostu mazliet satraukti ,jo nezinām ne kā notiks muitas pārbaude un robežu šķērsošana,ne kas mūs sagaida Āfrikā,ne kā atradīsim savu gidu. Viss izrādījās pietiekami organizēts un jau gadiem izstrādāts pasākums .Iekšpusē gaidošās ļaužu masas(vairāki simti cilvēku) sadalījās grupās pēc firmām ,kurā ekskursiju birojā tika iegādāta ceļojuma biļetes un gids savējos atpazina pēc uzlīmēm uz virsdrēbēm.Par piemēru,mūsējais ceļojumu birojs pie biļešu iegādes mums izsniedza uzlīmes ar delfīnu ,gide savāca kopā un uzrunāja visus cilvēkus ,kam pie apģērba bija delfīna uzlīme.Citiem birojiem bija citas krāsas ar citu attēlu uzlīmes.Tādējādi ,lai cik ar mēs bijām apmulsuši,mums bija skaidrs ar ko turēties kopā.Gide kopā ar mums šķērsoja Gibraltāra šaurumu un izvadīja cauri Marokas muitai,un nodeva tālāk jau Āfrikas gidu rokās.Āfrikā grupas tika sadalītas vēl sīkākās grupās pēc principa-kādā valodā mēs vēlētos dzirdēt gida stāstījumu un mēs izvēlējāmies angliski runājošu gidi.Tagad dienas uzdevums mums bija skaidrs-turēties līdzās un neizlaist no acīm ar delfīna uzlīmīti rotāto grupu un gidi.Visi tikām sasēdināti lielā,ērtā autobusā un ceļojums nu varēja sākties.Laikam lai uz pirmo iespaidu nenobaidītu tūristus ,visupirms mēs tikām izvesti caur bagātnieku māju rajonam,tādējādi radās pirmais patīkamais iespaids,jo mājas tiešām bija plašas ar modernu dizainu un koptiem pagalmiem.Pie ietekmīgāko mājas īpašnieku vārtiem stāvēja bruņota sardze glītos nacionālos tērpos.Tālāk izmetot nelielu apli mūs aizveda uz Herkulesa alu ,tā ir samērā neliela,un tajā ierīkotas suvenīru tirgotavas ,tādējādi padarot alu dzīvīgu un apgaismotu.
Nākošais galapunkts ir Kasbah un nu dodamies bezgalīgi garā pastaigā pa Old Medina,kas nozīmē vecpilsēta.Ielas ir šauras,visur mētājas atkritumi,uz ielām kaut kas tiek izliets,piedevām pie visa visur baros pulcējās vietējie pusaudži un aiz neko darīt ziņkāri tevi vēro,tas viss kopumā nebūt nav patīkami un izraisa neaizsargātības sajūtu,tāpēc cieši turos gidei pie sāna.Kad esam jau pietiekami nokausēti,mūs aizved paēst pusdienas marokiešu nacionālās virtuves restorānā.Esam visi ieņēmuši vietas pie galda un ar tiešām neviltotu ziņkāri gaidam ko nu mums pasniegs.Kā pirmā nāk zupa Harira ,bet ak šausmas,pavisam apšaubāmā paskatā.Visu dienu izstaigājušies,ēst gribas,tad nu drosmīgi liekam karoti pie lūpām un ,ak pārsteigums,garša ir tiešām simtreiz labāka par pirmo iespaidu.Samērā paasa dārzeņu zupīte kam piekožam klāt svaigi ceptu baltmaizīti-vienkārši lieliski!Izēdam visi šķīvjus un vēderi jau puslīdz pilni,bet nu nāk otrais ēdiens-slavenais kuskuss.Tas izrādās kaut kas līdzīgs rupjiem mannas graudiem un sautēts kopā ar vistiņu un dārzeņiem.Ja nebūtu jau tik ļoti pieēdusies ar zupu,tad man šis ēdiens noteiktu liktos daudz gardāks ,bet kā tautas paruna saka:”paēdušai pelei milti rūgti!’’.Kā jau labi audzināti cilvēki nomocījām arī šo porciju.Pie reizes pagaršojot kāds tad ir marokāņu alus-tiešām labs gaišais alus,kas atbilst bezmaz visām gaumēm.Kā pēdējais nāca saldais kumosiņš-kaut kas sagrauzdēts cukurā,nu nezinu kas tas bija,bet man kā saldummīlei tas likās lielisks pat ar visu pilno vēderu.
Bijām atpūtušies ,paēduši un apmierināti ,un tādējādi arī mazliet atslābinājušies,tāpēc gide izvedusi pāris nelielus riņķus pa ielām ,ar gudru ziņu nodeva mūsu grupu tirgotājiem saplosīšanai ,paziņojot mums ka ir pienācis brīvais laiks 40 minūtes.Es no sākuma domāju,ka es pārklausījos,jo nespēju noticēt ,ka varētu atstāt tūristus savā vaļā vecpilsētā,kur ielas ir nenosakāmu labirintu tīkls bez ielu nosaukumiem un citiem rādītājiem,kur vienkārši nav iespējams neapmaldīties.
Pēc mirkļa atbrīvojoties no kārtējā uzmācīgā tirgoņa,kad pacēlu acis es ieraudzīju,ka uz ielas vairs nav redzams neviens cilvēks no grupas ar delfīna uzlīmīti un mani pārņēma panika.Raujot līdzi savu ceļabiedru ,es jozu pa ielu uz leju,domādama ,ka grupa aizgājusi tālāk,bet ieraudzīju tikai 3 cilvēkus,kas tikpat nedroši un apstulbuši grozījās ielas vidū.Minūti grozījāmies ap viņiem,tad man radās ideja,ka visa grupa varbūt sadrūzmējusies pēdējajā veikaliņākuru kopā apmeklējām un mēs metāmies uz turieni,iegāzusies auļos iekšā veikalā sastapos ar izbrīnītajām tirgotāju acīm,kas pēkšņi atcerējušies,ka es pirms tam painteresējos par vienu ādas roku darbu somiņas cenu,sāka man piedāvāt somiņu par daudz lētāku cenu,bet ieraugot manu panikas pilno ģīmi,mierinoši teica:”Jums tak vēl 40 minūtes laika”.Un pēkšņi manās smadzenēs sāka griezties ritentiņi un es sapratu,ka te sistēma ir izstrādāta pilnībā,ka te jebkurš uz šīs ielas ir informēts,cik laika ir dots šai tūristu grupai,tāpat ir nodots info un novērots,cik kuram vēl ir atlikusi nauda,kuram var aktīvi uzbāzties ar preci,kuram nē,un pat ja kāds nomaldīsies,uzreiz atradīsies labvēlis kas par noteiktu samaksu aizvedīs līdz ostai.Nu ko vēl piebilst,Spānijā atgriezos ar pilnībā tukšu maku,jo mans raksturs nu nekādi nespēj noturēties pretī tik agresīvam tirdzniecības stilam,bet pa godīgo varu atzīties,ka biju jau ar to rēķinājusies un paņēmusi līdz tik 30 euro.Nu neko –abi ar draugu tikām pie kamieļvilnas šallītēm,siltām un mīlīgi mīkstām,meitai tika sudraba gredzentiņš ar melnā oniksa actiņu retro stilā,un vēl suvenīri un rokassprādzītes un ,protams,neiztrūkstošais ledusskapja magnētiņš.
4.diena La Linea-Gibraltārs
Mostamies jau agri ,agri no rīta apzinādamies,ja nokavēsim šo autobusu uz La linea,tad visi dienas plāni pagalam.Bet lai tiktu līdz naktsmītnes vietai La Linea,vispirms jāaizbrauc līdz Algericai un tad jāpārsēžas,no Tarifas autobusi kursē samērā reti,bet pēc mūsu plāna,šodien ir tā diena,kad ir jātiek Gibraltārā.
Ar 15 minūšu nokavēšanos autobuss tomēr ierodas un samērā drīz mēs jau izkāpjam Algerice un Dieviņš ir mūsu pusē un nākošais autobuss ,kas attiet uz La Linea jau stāv un gaida mūs. Mēs lecam priecīgi iekšā un drīz ar jau esam pie Gibraltāra robežas.Noliekam hostelī Spānijas pusē savas mantas un dodamies ar kājām uz angļu teritoriju. Pie muitas kontroles uzrādam pases un sākas Gibraltāra iekarojums.
Neizplūdīšu sīkākos aprakstos,jo visa virstotne bija viens vienīgs”Ah un oh,cik superīgi,cik skaisti!”
Pirmais šoks bija pie pirmā pērtiķu bariņa,zināju tak ,ka viņi zog,bet tas cik veikli viņš iebāza ķepu manas somas kabatā un izvilka lūpu spīdumu ,mani nošokēja un sastindzināja uz sekundi,līdz es attapos izraut savu mantu no viņa ķepām un steigšus pārlikt visu somiņas ārkabatas saturu citā rāvējslēdzēja slēgtā nodalījumā. Mirkli vēlāk jau manīju mērkaķīti,kas klaiņoja ar dušas želeju rokā. Visā visumā tas bija fascionējoši :savvaļā staigājoši mērkaķīši ar roku aizsniedzami un skaistie dabas un jūras skati,un tas viss tādā augstumā,kad pārējā pasaule tev liekas zem kājām.Un apziņa,ka esi Gibraltāra virsotnē-jēēēe!!!Un tālāk sākās tieši tikpat superīga dienas daļa,bet ar negantu fizisku piepūli siltajos saules staros,sākām kāpt pa kādām nomaļām trepēm lejup.Tas vilkās vismaz savas 4 stundas,bijām noguruši,bet kā pametām acis apkārt,tā dvēsele veldzējas apkārtējās vietas skaistumā un bija atkal spēks iet tālāk. Pa ceļam iebāzām savu degunu visās iespējamās alās un vecajos bunkuros,atradām tiešām piemīlīgu vietiņu piknikam un Gibraltāram par godu izdzērām šampanieti.Ļoti noguruši sasniedzām leju un salas tālāko punktu un kā jau azartiski cilvēki būdami,nolēmām neatstāt neapskatītu otru klints daļu un kāpām atkal augšā 412 metrus virs jūras līmeņa,lai izietu visu un neko nepalaistu garām neapskatītu.
Bija brīžam tā,ka gribējās nokrist uz deguna un palikt un nekustēties,bet mans ceļa biedrs kā principiāls pionieru vadītājs stingrā tonī noteica:”Nekāda čīkstēšana te nebūs!” un saņēmusi visus spēkus vilkos pret kalnu tālāk .Un beigu beigās tieši Gibraltāra iekarojums un vilkšanās pēdējiem spēkiem krustu šķērsu pa kalnu palika kā vispilgtākais un saules pielietākais ceļojuma moments,kurā vēl figurēja debeszila jūra un savvaļas mērkaķīši.Gibraltāra pilsētā bija interesanti no patērētāja viedokļa,tā kā šī ir beznodokļu zona,tad alkohola cenas vienkārši apstulbināja un mēs smējāmies:”Kā gan te var nenodzerties?”
Ui,aizmirsu pieminēt,netālu no gaisa vagoniņa,atrodas Botāniskais dārzs,tiešām brīnumskaists un apskates cienīgs,un pilnīgi bez maksas.Mēs tajā atvilkām elpu un nomēģinājām alu ar uzrakstu Gibraltāra alus.5.diena Andalūzijas pērle –Malaga
Pārnakšņojuši Spānijas teritorijas pilsētiņā LaLinea un lētākajā no viesnīcām La Esteponera ceļojuma laikā (2person istabiņa/24 euro ) no rīta posāmies uz pirmo no 4 autobusiem ,kas pa visu dienu dodas uz Malagu .Mūsējais reiss bija paredzēts plkst.8:50,bet izgāja tik kaut kur pēc plkst.9:00,cena 15.39euro/pers.un mēs bijām bezgala priecīgi ,ka šis autobuss vispār ieradās.Bezgalīgi braucām un braucām tos 140 km ko ceļa zīmes vēstija līdz Malagai un tieši dienas vidū tajā arī ieradāmies.Pirmais uzdevums ,pats par sevi saprotams ,bija sameklēt mūsu hosteli La Casa Mata(32 euro/divvietīgs numuriņš).Mazliet pamaldoties tas tika arī atrasts un nu ,jēēēē Malaga tu esi mūsu rīcībā!
Nu ko,nezinu kāda ir visa Malaga,bet vietas pa kurām mēs staigājām pilnīgi droši deva garantiju,ka Malaga ir Andalūzijas pērle!
Ar interesi izstaigājot vecpilsētu ,pamazām neviļus nonācām pie romiešu teātra drupām,kurām blakus atradās ieeja Malagas visievērības cienīgākajā vēstures mantojumā –greznā Alcazaba.Paņēmām ieejas biļeti par tiešām pieņemamu cenu priekš budžeta ceļojuma 3.45 euro par divu piļu un lielisku nocietinājumu kompleksu apmeklēšanu(Alcazaba+Gibralfaro),kas laika ziņā aizņem vismaz 2-3 stundas diezgan ātrā tempā ejot.
Alcazabas cietoksni un pili sāka būvēt uz romiešu nocietinājumu drupām no 756 līdz 780 gadam un sākotnēji tā bija paredzēta aizsardzībai pret pirātiem.Granādas sultāns Badis to pārbūvēja no 1057-1063 gadam izveidojot dubulto mūru stiprinājumu. Cietokšņa mūri izvietoti tik atjautīgi,ka lai uzbrucējs tiktu pie cietokšņa ieejas,viņam vispirms ir jātiek caur 5 vārtiem četras reizes mainot virzienu, tā nodrošinot maksimālu drošību un neieņemamību. Kā pils tā ir bijusi mājvieta vairākiem mauru valdniekiem.
Pils ir diezgan plaša ar pagalmiem,arkām,torņiem,vārtiem un oriģinālām marmora kolonām.Ir neliels arheoloģijas muzejs ar romiešu keramiku un statujām ,kā arī mauru keramiku.
Kad šis ir apskatīts,tālāk dodamies uz kaimiņu cietoksni,kurā lai tiktu ir jākāpj Gibralfaro kalnā vismaz 40 minūtes.Kāpjam, līdz jau man metas raibs gar acīm un es padodos, un nokrītu uz soliņa,un nekustu vairs ne no vietas.Mirkli atvilkuši elpu ,cik nu to var izdarīt 28 grādu karstumā ,saulē ,bez veldzējoša ūdens malka, kāpjam tālāk. Man pat vakardienas Gibraltārs nelikās tik gurdinošs kā šis (man likās mēs kāpām vismaz stundu) kāpiens gar pils mūra sienu uz otru cietokšņa daļu. To sasniedzu pilnīgi bez spēka trīcošām rokām un kājām, un trakoti sarkanu seju.Un tas bija to vērts!No augšas pavērās lieliska panorāma uz jūru, uz pilsētu. Gājām uz riņķi pa vecajiem nocietinājuma mūriem un priecājāmies par skaistajiem skatiem uz pilsētas dārziem un strūklakām,un izjutām šī cietokšņa īpašo auru un šarmu.Pēc tam devāmies jaukā pastaigā uz pludmali ,pabradājām pa jūru, un tad pastaigājāmies pa dārziem kas bija kā botāniskie dārzi-skaisti un eksotiski!
Vakarā bijām pagalam noguruši ,toties izbaudījuši maksimāli daudz skaistuma savienojumā ar patīkamām emocijām un iespaidiem.
6.diena Pēdējā ceļojuma diena Palma Maljorcas salā
Šodien mūsos valda sentimentālas noskaņas ,jo apzināmies ,ka ceļojums ir tuvu noslēgumam. Pēcpusdienā attiet mūsu reiss Malaga-Palma. No kurienes tālāk dosimies uz Londonu.Lidot caur Palmu izvēlējāmies ekonomisku apsvērumu dēļ ,jo tā sanāca lētāk kā lidojums pa tiešo.Padsmit euro līdz Palmai un padsmit euro līdz Londonai ar sešu stundu iespēju apskatīt Palmu-kā gan lai to neizmanto!Līdz lidmašīnai vismaz trīs stundas laika un mēs bezmērķīgi klaiņojam pa skaistajiem parkiem ,un te man tika dāvāts brīnumains pārsteigums, lai vienmēr būtu ko atcerēties piemiņai no Malagas. Dauzoties un ampelējoties pa vienu no piejūras promenādes parkiem ,mans ceļabiedrs mani jokojoties sāka stumt pie viena koka ,un atduroties pie koka mēs abi vienlaicīgi ieraudzījām plāksnīti ,uz kuras bija rakstīts ,ticat vai neticat-mans vārds! Tieši šis un neviens cits koks, saucās manā vārdā .Tas bija neticams ,pārsteidzošs un tiešām saviļņojošs moments.Un uz šīs nots ,mēs atvadījāmies no Malagas un devāmies uz Palmu.Palma de Maljorca mūs sagaidīja ar futbolam veltītu pasākumu. Katedrāles piekājē parciņā mudžēja no futbola faniem ,bija uzslietas nojumes ,uzstādīta skatuve ,kurā darbojās dīdžejs ,pasākums kurš noritēja līdz tumsai bija skaļš un apmeklēts .Ātrā solī izrādīju savam ceļa biedram Palmu ,lai laicīgi varam paspēt uz nākošo lidmašīnu.Jau bijām ceļojuma un iespaidu nogurdināti ,tāpēc no Palmas visvērienīgākais iespaids palika katedrāle La Seu Palma Cathedral un jaukā jūras krastmala. Pati pilsēta pēc visiem iepriekšējiem iespaidiem vairs nelikās saistoša. Toties lieliski izmantojām laiku,lai mierīgi pasēdētu kāda laukuma āra kafejnīcā ,pavērotu apkārt notiekošo ,mirkli atpūstos un iebaudītu pusdienās paelu,un secinātu-kaut arī tūrisma sezona ir beigusies-Palma ir dzīvības un tūristu pilna.