Medusmēnesis Taizemē.
|
Renārs Žurovskis
|
Rīga – Stambula – Bangkoka – Koh Samui – Krabi – Puketa – Bangkoka – Stambula – Rīga.
Ceļojumu uzsākām 14.augustā, kad saulainā dienā atstājām Latviju. Lidojums kavējās, tādēļ Stambulas milzīgajā lidostā metāmies skriešus, lai paspētu uz savienoto reisu uz Bangkoku. Pa ceļam mēs saskrējāmies ar Itāļu puisi, kurš arī skrēja uz to pašu lidmašīnu, tā nu mēs viņa vadībā izskrējām cauri lidostai, ielīdām citiem priekšā rindā un veiksmīgi tikām uz nākamo lidmašīnu.
Pēc nogurdinošā lidojuma 9h garumā, no rīta izkāpām Bangkokas lidostā, kurā izgājām muitu, nokārtojām vīzu un bijām iekšā valstī. Izejot no termināļa, likās, ka ieej ar drēbēm pirtī. Uzreiz sāka tecēt sviedri, jo gaiss bija ļoti mitrs. Mums bija jānokļūst uz otru Bangkokas lidostu Don Meong, no kuras ar Air Asia reisu jālido uz iekšzemi. Ieteikums uz otru lidostu braukt ar shuttle busu, kas atrodas lidostas 2 stāvā un ved par velti. Nosēdāmies mazā lidostā un tad ar autobusu vēl 2 h līdz piestātnei, no kuras 1,5h līdz Koh Samui. Pēc tam ar taksi par 600 (10,4 Ls) batiem nakts melnumā nokļūstam līdz viesnīcai. Pārguruši, bet laimīgi esam galā.
Pirmajā dienā izpētījām situāciju un iepazināmies ar vietējiem veikaliņiem, pludmali, ēstuvēm utt., bet pārsvarā gulējām pie baseina, lai atgūtu spēkus. Nākamajās dienās izīrējām rolleri par 200 batiem (3,4 Ls) un apbraucām apkārt salai, apskatot lielo budu, citas pludmales un skatu punktus. Šo salu var labi apskatīt bez tūrismu aģentūru palīdzības, jo visur ir zīmes un sala nav liela. Paēst ļoti labi un ekonomiski var nakts ēdienu tirgū (tirgotāji ar ēdiena ratiņiem izveido veselu ielu, kurā var nopirkt visu sākot no kalmāra uz iesma, grilēta uz oglēm, beidzot ar vok pannā ceptiem rīsiem ar jūras mošķiem). Vakariņas diviem maksās 1,70 Ls. Var arī ēst restorānā, kur ielas malā izvēlies zivi no stenda, kuru tev uzreiz izcep. Vidējās vakariņu izmaksas diviem 17 Ls.
Pēc Koh Samui pavadītām 4 dienām, braucām uz Krabi reģionu. Ieteikums vai nu īrēt privātu busiņu, vai pašiem uz savu galvu meklēt transportu no Koh Samui autoostas, no kuras it kā kursē autobuss uz Krabi. Mēs izmantojām tūrisma piedāvāto transfēru, kas rezultātā mūs veda 9 stundas ar vietējo satiksmes autobusu, caur maziem ciematiņiem, uzņemot un izlaižot vietējos. Rezultātā ieradāmies Ao Nang pludmalē jau ap 18.30, un mums bija jānokļūst Railay beach pludmalē, kurā bija mūsu viesnīca. Uz šo pludmali var nokļūttikai ar laivu un pēc 17.00 tās jau pārstāj kursēt. Bija palikusi tikai 1 laiva, kura mūs 2 gribēja vest par 1000 (17 Ls) batiem, vai gaidam vēl 8 cilvēkus, un braucam par 100 no cilvēka. Tā kā bija jau tumšs, un neviena cilvēka nebija, nokaulējām cenu uz 700 un laivinieks veda mūs divatā. Brauciens skaidrā pilnmēness naktī, gar milzīgu klinti, pret kuru šķīst viļņi, paliks mūsu atmiņā vēl ilgi. Pēc pirmajiem metriem jau bijām izmirkuši līdz ādai, jo laiveli mētāja lielie viļņi pa jūru. Veiksmīgi nonācām galā un atradām arī savu bungalo mājiņu. Palikām San Sea resort – vieta ideāla, pa vidu liels baseins, lēkā mērkaķi un vāveres – eksotika J Pirkt ekskursijas Railay beach ir dārgāk nekā Ao Nang pilsētā. Arī pārtiku labāk pirkt Ao Nang, jo lielāka izvēle un lētāk. Devāmies 3 ekskursijās – uz Phi Phi salu ar motorlaivu – iespaidīgi. Ekskursija uz Tīģer templi, karstajiem avotiem un ziloņu jāšanu – iespaidīgi. Ekskursija ar koka laivu apskatot 4 salu tūri – nekas īpašs pēc iepriekšējām ekskursijām. Railay pludmalē ir arī skatu punkts uz kuru var nokļūt rāpojot pa dubļainu klinti un virvi. Maziem bērniem un vecākiem cilvēkiem tas nav sasniedzams, jo kritiens var beigties bēdīgi. Taču uzrāpjoties augšā, var redzēt visu pludmali. Skats labs. Var redzēt visu pludmali, kuru 2004. Gadā noskaloja cunami. Tagad viss ir atjaunots, bet vēl ir redzamas cunami pēdas ar sagruvušām mājām.
Pēc Railay dodamies uz Phuketu. Braucām ar transfēru, kurš aizved uz vietējo autoostu un tur mainam autobusu. Atkal nīkšana, bet tāda ir Taizemes transporta sistēma. Jāpierod. Pēcpusdienā esam jau Phuketā Karon beach viesnīcā. Phuketa viennozīmīgi ir krievu tūristu galamērķis, jo tur viņu ir krietni vairāk nekā Krabi vai Koh samui, kur viņus nemaz tik daudz neredzējām. Taču Phuketā tirgotāji jau tevi uzrunā uz ielas „Ei bratan...” un krievu valoda dzirdama tāpat kā Rīgā. Phuketā mērķis bija apskatīt tīģerus, jo tas bija palicis must do sarakstā. Phuketas tīģeru dārzs ir ar labām atsauksmēm, jo tur tīģeri nav sazāļoti vai kā citādi nomierināti. Tie vienkārši no mazotnes jau ir trenēti, kas viņiem jādara, kad nāk tūristi tos glaudīt. Atgriežoties mājās, izlasījām internetā, ka mūsu parkā tika sakosta viena krievu tūriste. Tā kā mums paveicās :D
No Phuketas lidojām uz Bankoku. Tā ir milzīga pilsēta, kas man personīgi nepatika un radīja nomācošu sajūtu. Taču varbūt pavadījām pārāk maz laika, lai paspētu pilsētu iepazīt. Viennozīmīgi var teikt, ka ērtākais pārvietošanās līdzeklis ir gaisa metro, jo ar to ļoti ātri var nokļūt tur kur vajag. Tuk tuki arī sēž sastrēgumos, nav nemaz tik lēti un karstā laikā ir nepatīkami starp izplūdes gāzēm sēdēt. Ar taksi labāk braukt un lētāk nekā ar tuk tuku.
Kopumā viss ļoti patika, jo tādā eksotikā iepriekš nebijām bijuši. Jāpiebilst, ka visas viesnīcas bija piedomājušas par medusmēneša pārsteigumu. Bangkokā 5 zvaigžņu viesnīcā saņēmām room upgrade no 10 uz 30 stāvu J
Taizemē tūrisma sezona ir no novembra līdz aprīlim, pārējā ir lietus sezona. Mēs bijām augusta otrajā pusē un, kamēr bijām Taizemes dienvidos, lietu neredzējām vispār. Katru dienu saule. Sastapšanās ar tropisko lietu bija tikai Bangkokā, bet arī caur viesnīcas logu. Tā kā no laikapstākļiem baidīties nav vērts.