Ceļojums pa Indiju ir sācies!

  • 3 min lasīšanai
Sākotnēji publicēts www.kasparsmisins.lv Piektdiena, 11. oktobris. Lai arī gulēt gājām pēc pusnakts, es esmu pamodies jau neilgi pirms modinātāja. Ir sarunāts, ka 8:00 klāt būs Andrejs. Viņš būs tas, kas mūs, divus no Čiekurkalna un trešo no Imantas, kopā ar visām mūsu mantām aizvedīs uz lidostu. Mantu ir daudz – katram pa kastē iepakotam velosipēdam un pa kastei ar citām mantām. Tā kā ar Aeroflot velosipēds ir parastā bagāža, kurai papildus vēl nemaz netiek skatīts izmērs (tikai svars), tad abi ar Unu riteņus esam izjaukuši pavisam minimāli. Un līdz ar to paiet laiciņš, domājot, kā lielo bagāžu dabūt iekšā mašīnā. Tai pat laikā notiek kas negaidīts – atbrauc mani bijuši Bites kolēģi ar šampanieti, lai novēlētu mums veiksmi ceļā. Ceļš ir sācies ļoti labi. Pie Viestura ir skaidrs, ka mantas iekšā dabūsim, bet pašam viņam jābrauc ar autobusu. Iespēja iztērēt pēdējos e-talonus. Tā nu neilgi pēc 9 mēs divi esam lidostā, bet ap 9:45, kad sākas bagāžas nodošana, klāt ir arī Viesturs. Kas par laimi, reģistrēšanās mūsu lidojumam ir tieši blakus lielās bagāžas nodošanas punktam. Nepilnas desmit minūtes formalitāšu tur un varam atviegloti nopūsties, huh, bagāža ir nodota un viss ir kārtībā. Uz Indiju tāpat kā vēl dažām citām valstīm Aeroflot arī ekonomiskās klases biļetēm ir 2 lielās un 1 rokas bagāža. Pirmais lidojums mums ir īss, nedaudz vairāk kā stundu, un tas ir uz Maskavu. Tur ātri izejam cauri lidostai un ir skaidrs, ka jāiet vienkārši gaidīt nākamo lidojumu. Atrodam mierīgu vietiņu ar rozetēm blakus un turpat arī paliekam. Viesturs un Una lasa, es spēlēju spēlītes telefonā. Ar vienu ausi un aci sekojam līdzi indieša likstām ar lidostas personālu, kuri angliski cenšas runāt laipni un risināt tā arī mūsu nesaprasto problēmu, bet krieviski saka, ka jāsauc policija un miers. Lidostā paspējam saprast, ka спасибо (paldies) пожалуйста (lūdzu) ir lieki vārdi. 18:45 sākas iekāpšana mūsu nākamajam lidojumam. Par pareizo vietu liecina arī tas, ka apkārt ir gandrīz tikai indieši, kas gan ģērbušies kā eiropieši. “Indiešu drēbēs” ir tikai baltie. Lidmašīna ir liela, aptuveni 400 vietu. Un pacelšanās kavējas aptuveni stundu. Sākumā tāpēc, ka gaidām citus pasažierus, pēc tam, jo vakarā ir aktīva gaisa satiksme un ir jāgaida brīdis, kad var pacelties. Ap 1:00 tiekam pamodināti, jo visiem Indijā iebraucošajiem ir jāaizpilda iebraukšanas veidlapa. Un tikai ar 20 minūšu kavēšanos 3:30 esam Deli. Zinām, ka ārā šobrīd ir +22 grādi. Citādu klimatu jūtam uzreiz, jo jau lidostā gaiss ir jūtami mitrs. Aiziet pēc bagāžas! Aptuveni pusstundas laikā sagaidām mazās kastes, bet ir skaidrs, ka velosipēdi šai pat vietā nebūs. No lidostas darbiniekiem uzzinām, kur meklēt tos, un ātri vien esam jau ar visu bagāžu. Zinot lidostas kursa neizdevīgumu, tomēr, samainām pa 50 dolāriem pret rūpijām, lai ir nauda. Ejam ārā. Ārā silta sauna. Atrodam klusāku un apgaismotu stūrīti un sākam velosipēdu kopā salikšanu. Jau ņemot kastes pamanījām, ka Unas ritenim priekšējai riepai ass ir izspiedusies ārā no kastes un ir ieliekta, tāpēc to, ja nu kas, atstājam kā pēdējo. Ātri saskrūvēju savu riteni. Palīdzu Viesturam ar viņējo. Un pēc laika gatavs ir arī Unas braucamais. Jau pašā velo skrūvēšanas sākumā pie mums pienāk apsargs ar automātu. Paskaidroju, ka saskrūvēsim un brauksim, bet viņam vienkārši interesē skatīties. Pēc brīža klāt ir vēl viens un tad vēl viens apsargs, un tad vēl arī citi cilvēki. Kāds tikai skatās un smaida, cits jautā, no kurienes esam, vēl kāds – cik maksā riteņi? Pēc 7:00, kad saule jau kādu laiku ir uzaususi, esam gatavi braukt. Šķiet, ka ārā ir palicis siltāks (zinājām, ka var būt arī virs +30) un tikko vēl nolijis lietiņš. Mūsu pirmais mērķis – pirmajām 5 dienām ar AirBnb rezervētā istaba, kas atrodas 20 km attālumā no lidostas. Navigācija Viestura telefonā, drosme uz ceļa un ar pirmo reizi nonākam blakus īstajai mājai. Apkārtējie palīdz atrast īsto. Moderna lielpilsēta sākumā, pirmie neredzētie braucamie tālāk, parastākas mājas un grausti vēl pēc laika, un beigās jau viss kopā – kišmiš ar tuktukiem. Kas pārsteidza? 95% visa ceļa gan bija ļoti labs asfalts. Vienīgi kvartālu iekšienē ir arī zemes ceļi. Un tādi pat ceļi ir visur Deli, kur nu jau šobrīd esam bijuši. Dzīvoklī ir 3 īrējamas istabas un tā kā pārējās neviena šobrīd nav, tad dzīvojam vieni. Par istabu samaksājām 15 dolārus par dienu. No rīta mums atnes svaigas olas, maizi, sviestu un pienu. Dzīvojam blakus sikhu templim un tāpēc katru rītu 7:00 sākas dziesmas pa visu rajonu. Vismaz tā saka mani ceļa biedri, jo es pats pārāk cieši guļu, lai to dzirdētu. Pirmās dienas Deli ir pagājušas un esam jau nedaudz pieraduši. Pirmās govis redzētas. Papagaiļi ik pa laikam lidinās un dzied tepat pie loga. Karsts ir visu laiku. Musuri pa malu malām, bet nav tā, ka neviens neko nekopj. Nabadzība un bagātība ir pilnīgi blakus – pretī lepnam tirdzniecības centram cilvēki dzīvo teltīs un dedzina ugunskurus. Rīt vēl būsim Deli, bet ceturtdien no rīta dodamies ziemeļu virzienā. Īsākas un garākas ziņas, kā arī bildes no ceļa var redzēt facebook.com/kasparsmisins, Twitter un Instagram (@kasparsmisins, @bubuce, @viestursm).


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais