Latgalīte 2dienās

  • 6 min lasīšanai

Latgalīte

Brauciens notiek šī gada 8 līdz 9 septembrim.

Braucienā piedalās: es, Ruta, Valentīna, Selga, Žanete un Daiga…. Dažas no šīs kompānijas satieku pirmo reizi, taču jau ar pirmo mirkli saprotu, ka kompānija būs ok, būs jautri, un bez saspringuma… tā teikt visas uz viena viļņa. Šos nelielos braucienus sāku organizēt salīdzinoši nesen, un vienmēr ir mazliet uztraukums, vai viss sanāks kā iecerēts, vai visām viss patiks un būs pa prātam.

Braucienā, lai cik tas dīvaini nebūtu dodamies svētdienas rītā, no Cēsīm izbraucam ap 9. Noskaidrojam, ka viss ir paņemts, nekas nav aizmirsts un uzsākam ceļojumu. Laiks ir vienkārši burvīgs, silts, saulains…. Viss sākas jautri… un turpinās līdz netālu no Madonas dāmām ievajagas zaļo pieturu, tā nu izkāpjot no auto sajūtu ka kaut kas nav kārtībā ar auto… ar steigu jāmeklē serviss. Nav jau problēmas (ja vien nebūtu svētdiena)… bet mēs nevienu brīdi nepieļaujam domu, ka tāda nieka dēļ būtu jāatceļ ceļojums. Turpinām ceļu, līdz apdzīvotā vietā, ko sauc pa Kusu, ceļa malā serviss… domājam noriskēsim paskatīsimies varbūt kāds apzinīgs cilvēks strādā… un… jā… strādāja…tā nu mēs vīriešiem lūdzam vai nevar dāmām izlīdzēt utt… Meičas mani (kurai vienīgai ir kleita, un pie tam īsa), protams sūta pie servisa večiem sarunāt visas lietas. Viss beidzas laimīgi, nepagāja ne stunda (kuras laikā ieturējām brokastis) un mašīna bija braukšanas kartībā. Tā nu īsā laikā, svētdienas dienā, un salīdzinoši lētām naudām mašīna saremontēta un mēs dodamies ceļā. Milzīgs paldies Kusas autoservisam… J

Mūsu pirmā apskates vieta ir Preiļos Leļļu muzejs (vienīgā vieta visa brauciena laikā, kur bija jāierodas norunātā laikā, kas mums protams nebija iespējams, sakarā ar mašīnas remontu, bet pazvanām un pabrīdinām ka kavēsimies. Pa ceļam paveras skaistas ainavas, uz kāda lauka redzam milzīgu baru ar dzērvēm, kas pulcējas, lai lidotu uz siltajām zemēm, tik lielu skaitu dzērvju vienkopus es redzēju pirmo reizi… steidzu pēc savas foto aparatūras, kas man, neapdomīgai blondīnei, bija iekrāmēta pašā bagāžnieka apakšā, kā vēru bagāžnieku vaļā tā visas mantas izbira pa ceļu, par šo gadījumu mēs vēl ik pa laikam pasmaidamJ Bagažnieku bija aizliegts atvērt visa brauciena laikāJ

Daiga zina daudz interesantu faktu, ar kuriem labprāt padalās, kā arī anekdotes viņa māk labi stāstīt, tā nu mēs lielā jautrībā esam nokļuvušas līdz Preiļiem, diezgan veikli atrodam Leļļu muzeju.Tas atrodas pašā Preiļu centrā, adrese Daugavpils ielā 21, iepriekš noteikti jāpiezvana un jāpiesaka vizīte (tālr. +371 26423837) Biļešu cenas : pieaugušajiem – 1.20, bērniem 0,60. Noskatāmies filmu, par to kā top šīs skaistās, trauslās lelles. Apbrīnojama pacietība un smalks darbs… lelles ir ar ļoti grezniem tērpiem, ļoti dabīgām grimasēm … tās ir pāri simtam, izvietotas zālē, kura pēc mūsu domām ir daudz par mazu šim skaistumam…

Seko pārģērbšanās atrakcija šai paša muzeja teritorijā, maksa par šo pakalpojumu: pieaugušajiem – 1.50, bērniem līdz 7 gadiem- 1Ls. Visas (kas vēlējās) tiekam ietērptas skaistās kleitās, mums piemeklē arī attiecīgu parūku, un var sākties bildēšanās. Nospriežam, ka šādos tērpos vienkārši nav iespējams staigāt ar izgāztu vēderu, lai salīkušu muguru… Šeit visas, kuras kādreiz sapņojušas kļūt par princesēm var iejusties kaut nedaudz šai tēlā…. Apmeklētāju šai vietai netrūkst, bez mums ir gana daudz cilvēku, teritorija salīdzinoši neliela, tādēļ arī vajadzīga šī laicīgā vizītes pieteikšana…

Tālāk mūsu ceļš ved uz Aglonu. Aglonu sasniedzam nedaudz pēc pusdienu laika. Pirmais kurp braucam ir Kristus Karaļa kalns. Nebiju šeit bijusi kādus gadus 2 vai 3… un jau iegriežot mašīnu virzienā uz Karaļa kalnu, saprotu, ka šeit ir ļoti daudz jaunumu. Arī šajā apskates vietā cilvēku netrūkst, es pat teiktu ka daudz apmeklētāji. Dārzs ir skaists, runā ka no putna lidojuma skatoties dārzam var redzēt interesantas formas. Nobaudām dārzā augošos smiltsērkšķus, kas ir ļoti skābi, bet arī ļoti veselīgi. Koka skulptūras ir skaistas… visas par kristīgu tēmu, bet šķiet kad paliek pa biezu… par daudz.. ļoti daudz jaunu stādījumu, kuri noteikti tuvāko gadu laikā ieaugsies, sazaļos un dārzs kļūs arvien košāks un skaistāks. Kalna galā atrodas baznīca, kura diemžēl bija slēgta, ap baznīcu sastādītas rozes……….. un kā viņas smaržoja… tas atsver visu……. Pasēdējām pabaudījām …un devāmies tālāk. (Ieeja šeit ir par ziedojumiem).

Aglonas bazilikā tik daudz apmeklētāju vairs nesatiekam… šeit ir būts daudzas reizes, bet kāda no mums ir arī pirmo reizi, katrai savi iespaidi. Bet visvairāk mūs pārsteidza kāds dziedājums… ieejot bazilikā, dzirdam skaistu dziedājumu, nobrīnos ka laikam ieslēgts kāds ieraksts (jo skan skaļi, skaisti…) bet pieejot tuvāk liels ir mūsu pārsteigums, ka dziedātāja ir kāda sieviete gados, kas dzied Dievam par godu, un viņai tas sanāca vienkārši apbrīnojami skaisti, neaprakstāmi… tas vien bij ko vērts… paklausāmies dziedājumu, izstaigājam baziliku un dodamies prom. Bazilika ir skaista un cēla, bet tomēr labāk es iederos mazā lauku baznīciņā, šīs lielās un iespaidīgās celtnes manī neizraisa tādu mīļumu, kā maza kaut arī noplukusi lauku baznīciņa.

Nolemjam, ka laiks iepirkt pārtiku vakaram, gan šķidru gan cietuJ Tā nu dodamies uz krutāko Aglonas bodi. Esam tikai sievietes un tādēļ par pārtiku daudz neiespringstam, arī no mājām daudz ēdamā paņemts, nopērkam desas ko uzgrillēt, saldumus, kādus niekus brokastīm, sildošu šķidrumu un laižām apskatīt šai dienā beidzamo objektu Velnezeru (Čertoku). Adrese: Šķeltovas pagasts, Aglonas novads, LV- 5304. Ezers ir dabas liegumā, ezers kā ezers, tikai nostāstu iespaidā šķiet tāds noslēpumains, pat bīstams. Ir dzirdēts, ka ezers izstaro negatīvu enerģiju. Mums viss kārtībā……… noskaņojums un pašsajūta nav sabojāta, dodamies meklēt mūsu nakts mājas. Jau iepriekš esmu mums rezervējusi angļu tipa vagoniņu kempingā „Vāravas” , atrodam viegli. Kempings vairs i_netā nereklamējas , pietiekot patstāvīgo klientu, brīnās, kā esmu viņus atradusi, bet nu man paveicies…. Vagoniņa cena Ls 25 (nav daudz ja ņem vērā ka vagoniņā var sagulēt vismaz 7 cilvēki) tiem kas mīl luksus ērtības, tiem varbūt šis nav labākais variants, jo vagoniņšir samērā šaurs, un staigājot pa to tas nedaudz šūpojas… vakarpusē vagoniņā bija ļoti silts, bet pa nakti tas strauji atdzisa, un palika vēsīgi. Mūs sagaida viesmīlīgā saimniece, izrāda mums vagoniņu, apkārtni, norēķināmies par pakalpojumu un tiekam atstātas vienas kempinga teritorijā, tuvākās mājas ir otrā pusē ezeram, pilnīgs miers un klusums. Vieta tiešām ir ļoti skaista pie Cirišu HES un Raudu ezera… saimnieks pastāsta, ka ezerā ir peldošās salas, kuras pārvietojas pa ezeru kur un kad grib, viena tāda ir piesieta pie mūsu kempinga krastmalas. Mums dota iespēja pavizināties pa ezeru ar laivu, ko arī labprāt izmantojam. Vakars ir silts un izvēršas mums ļoti ļoti jautrs… cepam desas, runājamies, dejojam… un baudām Latgales burvību…

Rīts ir burvīgi miglains… ir uzņēmīgās, kas izmanto izdevību lai nopeldētos… nemaz negribas pamest šo vietu, jo te ir tik mierīgi un klusi….

Vēlreiz skats uz Aglonas baziliku un nu jau mūsu ceļš ved uz Rēzeknes pusi. Ceļā starp Aglonu un Dagdu… ceļa malā ieraugam ķirbju kaudzes…. Man kā ķirbjumīlei tas ieinteresē, griežam riņķī un piestājam pie mājas, saimnieks pastāsta, ka varam iegādāties jebkura lieluma ķirbi gabalā par nieka 1 ls…. Ai cik žēl, ka auto bagāžnieks tik mazs un jau piekrāmēts… neliela fotosesija pie ķirbju kaudzēm un stūrējam tālāk. Braucam caur Dagdu uz Lielo Liepu kalnu… kur tāds atrodas, gan Dagdā neviens nezin, bet mēs uzticamies GPS un atrodam. Lielais Liepu kalns ir Latgales augstākā un Latvijā trešā augstākā virsotne (otrā pēc relatīvā augstuma (86 m)), kas atrodas Rāznas nacionālā parka teritorijā, dabas lieguma zonā.

Lielā Liepu kalna virsotnē uzbūvēts augstākais koka skatu tornis Latvijā (34m), no kura paveras iespaidīgs skats uz apkārtējo ainavu, Rāznas un citiem ezeriem. Ļoti jauki izdomāts, ka torņa augšējā stāvā gar malām ir informācija, ko tu redzi konkrētajā virzienā skatoties. No stāvlaukuma līdz skatu tornim apmeklētājus aizved 830 m gara Lielā Liepu kalna taka ar informācijas stendiem, atpūtas vietām, šūpolēm. Ierīkota vieta atpūtai vai nelielam pasākumam ar nobruģētu ugunskura vietu, soliņiem, estrādi, šūpolēm. Taka gan neizskatījās ļoti iestaigāta, un tajā brīdī arī mēs bijām vienīgās apmeklētājas, bet nav jau brīnums, jo ir taču pirmdienas rīts, kas mums jau piemirsiesJ Noteikti vērts apskatīt, tiesa liepas nemanījām… varbūt kādreiz šai kalnā augušas, vai arī mēs ne pārāk vērīgi skatījāmies.

Dodamies uz nākamo kalnu, Mākoņkalnu sauktu arī par Padebešu kalnu, vienu no lielākajiem Latgales pauguriem. Kompānija gan neizpratnē kāpēc es fiziskās aktivitātes esmu atstājusi uz otru dienuJ1252. gadā Livonijas ordenis šī kalna virsotnē uzcēla vienu no pirmajiem nocietinājumiem Latgalē – Volkenbergas pili. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai lielās aizsargmūra sienas fragmenti. Šīs Livonijas laika pilsdrupas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kalna pakājē atrodas piemiņas akmens Kārļa Ulmaņa apciemojumam 1938. gadā. Mākoņkalnā ved diezgan stāva taka ar koka margām. No kalna paveras brīnišķīgs skats uz Rāznas ezeru.

Atceļā piestājam pie Rāznas ezera, kur paēdām launagu. Ezera ūdens krastā ir pilns ar tādiem kā maziem ikriem… kāds pat redzējis ka tiem ir acisJ nezinu kas tiem par brīnumiem, bet peldēties prieku tas mums sabojā. Ezers protams ir skaists un skaista apkārtne, izņemot pamestās, iesāktās šikās celtnes…

Rēzeknē uzpildāmies un nepiestājot dodamies tālāk uz Viļānu pusi. Pa ceļam vēl pieturot stādu audzētavā Sakstagalā. Meitenes iepērk stādus… stādi te protams daudz un dažādi. Pēc neilga laika jau esam Viļānos. Šeit mums ir mērķis apskatīt baznīcu, kā arī mūku iekopto dārzu (slēgta tipa vīriešu klosteris). Adrese: Kultūras laukums 6a,Viļāni, LV-4650. Baznīcā ierodamies uz 16, kad sākas svētā mise. Izejot dārzā sastopam baznīcas dežuranti, kura pēc mūsu lūguma piekrīt mums novadīt ekskursiju. Dārzs ir skaisti iekopts, mums par visu ļoti interesanti un izsmeļoši tiek pastāstīts, izvietoti ziedlapiņu paklāji, iekoptas rožu dobes un izveidots krusta ceļš. Nepielūdzami tuvojas vakars tāpēc steidzam uz māju pusi. Brauciens ir izdevies. Paldies kompānijai.

Kopā nobraukti ap 800km



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais