The friendly Island St. Maarten jeb kā latviešu puikas brauca lidmašinas bildēt
|
Uldis wesT
|
Doma par šobraucienu jau sen rosījās manā galvā , jo nelielā saliņa Karību jūrā viennozīmīgi lidmašinu fotogrāfu jeb " spotteru „ vidū pelnīti kotējās kā viena no eksotiskākajām vietām pasaulē kur var ķert labus kadrus. Nu tad lūk....ziemassvētku brīvdienas darīt galīgi navko ....sēžu rakājos pa internetu un nejauši uzeju atsauksmes par franču aviokompāniju „ Corsair” kura veic lidojumus no Parīzes uz dāžādām pasaules malām tajā skaitā arī uz šo salu. Ok , skatos cenas un secinu ka cena ir vairāk kā pieņemama – nepilni 600 EUR par lidojumu turp un atpakaļ.Domas sāk rosīties arvien mērķtiecīgāk un jau pēc 15 minūšu pārdomām būt vai nebūt rokas pašas sāk rosīties pa klaviatūru un darīts...biļete pasūtīta! Pēcāk gan bija zināmas problēmas sakarā ar to ka brīvdienās laikam netiek veiktas naudas transakcijas no bankām Latvijā kā rezultātā nauda „ Corsair” kontā ienāca drusku par vēlu un manas biļetes gandrīz tika anulētas bet nu tas jau cits stāsts....Drusku vēlāk atradu sev domubiedru-līdzbraucēju Agri kuram izdevās pasūtit biļeti uz to pašu reisu. Nu tāds apmēram bija sagatavošanās process .... Arī viesnīca un īres auto tika pasūtītibez liekiem starpgadījumiem.Laiks paskrēja nemanot un nu jau marta mēnesis klāt un startējam manā „ pelēcī” no Ventspils uz Parīzi pa ceļam vēl patusējot Prāgā . Pēc pāris dienām naktī iebraucam Orlī lidostā Parīzē un 8 no rīta jau čekojamies lidojumam pāri Atlantijas okeānam uz izraudzīto galamērķi. Par lidojumu....nu lidojums kā jau lidojums nekā īpaša nekā interesanta....Agris gan visu lidojuma laiku „ drasē” pa B747 saloniem un cenšas visu safotogrāfēt..... laika jau pietikoši jo jālido 8 stundas.
Piekam sakarā ar laika joslu maiņu izlidojam 8 no Parīzes bet St.Maartenā esam jau vienos pa dienu pēc vietējā laika...jauki. Nolaišanās arī rit bez starpgadījumiem un drīz vien jau esam izgājuši no lidostas ēkas . Sajūtas foršas no drēgna Francijas pavasara izkāpjot svelmainā vasaras dienā (termometrs rāda +33C) . Lidostā mūs jau sagaida auto īres kompānijas pārstāvis un pēc formalitāšu nokārtošanas sēžamies jaunā Hyndai Sonata auto ar V6 dzinēju . Kāda suņa pēc šajā mazajā salā , kurā pabraukt ātrāk par 50km/h jo nav kur ieskrieties īres auto bija ar tik jaudīgu dzinēju tā arī palika noslēpums.... Ok ...braucam ....meklējam viesnīcu kas nemaz nebija tik viegls uzdevums bet nu beigās atradām mekleto....Viesnīca bija bungalo tipa katrs nummuriņš atseviška neliela mājiņa ar skatu uz okeānu.....forši!
Laika joslu maiņa lika sevi manīt un sešos pēc vietējā laika jau acis pašas vērās ciet un spēka nekam citam pirmajā dienā arī nepietika. Toties jau no rīta esam augšā baisi agri un dodāmies iepazīties ar draudzīgo salu (pat uz nummura zīmes mašinām tas stāv rakstīts)
Nu par pašu salu drusku...... St.Maarten sala sadalās divās apmēram vienādās daļas no kurām viena ir Francijai otra Holandei īsti iedziļināties salas pārvaldē nebija ne mazākās vēlēšanās jo pārvietoties brīvi var pa visu salu . Arī nauda itkā Holandes pusē bija kautkāda savējā bet Francijas pusē eiro , bet praktiski visā salā visatzītākā valūta ir Amerikas dolārs pasūtot alu kurš maksā 3USD prasīju a kāda cena būs eiro naudiņās ,atbilde bija tie paši 3 EUR....labs kurss
Izbraukājām pirmajā dienā visu salu krustām šķērsām ....nu nekā īpaša jau tur nav...sala kā sala , cilvēki kā cilvēki....nejēgā daudz amerikāņu tūristu uz kuriem izskatās ka arī tiek pakārtots viss salā notiekošais jo laikam ši tūristu daļa ir galvenais ienākumu avots vietējam biznesam. kas vēl var būt foršāks lidmašīnas, smaragdzaļš Karību jūras ūdens un karsta saule . Iestājas pilnīgs relax...viss kas saistīts ar darba lietām un vispār mājām izslēdzas no domu aprites paliek tika tas kas notiek šobrīd un tūlīt...Fočējam ,fočējam ,peldāmies un atkal fotogrāfējam.... laiks paiet nemanot....ik pa brīdim tiek paņemts kāds Heineken alus no vietējā bāra.....meitene pēc kāda laika jau zina bez teikšanas ka man jādod uzreiz 2-vi ali un glāze ( nu nepatīk man dzert no bundžas vai pudeles un vietējais alus tilpums 250gr. arī ir drusku par mazu) . Ķeram momentus lieki piebilst ka skati ir iespaidīgi un par trafika trūkumu lidosta tiešām nevar sūdzēties...
Nākamajā naktī saceļas vējš un sākas diezgan pamatīga vētra , kas nemaz netraucēja rītam austot atkal doties uz Maho beach pludmali un turpināt iesākto......
Lielais vējš nebūt netraucēja lidostas darbam......
Arī vietējie serfotāji beidzot varēja būt apmierināti un izjust vēju un viļņus pilnā apmērā
Dažs labs gan drusku laikam bija pārvērtējis savas spējas :)
Viena no populārākajām izklaidēm Maho beach pludmalē bija stāvēt pie skrejceļa kad lidmašina sāk pacelšanos,tādejādi radot tādu vēja plūsmu , ka nostāvēt uz kājām varēja tikai retais....
Šo uzrakstu liekas ka ignorē pilnīgi visi.....
Vēl jautrību radīja meitenes , kas viena bezmaksas dzēriena dēļ bija gatavas nomest daļu no sava apģērba...uzraksts pie "Sunset bar" letes bija:
Laimīgā " haljavas alinja" ieguvēja :)
Tā nemanot pagāja nedēļa.....protams nejau visu laiku tupējām pie lidostas žoga...vēl bija braucieni pa salu.....Abu salas galvaspilsētu Marigot un Philipsburg apmeklējumi....nu jā un brauciens ar katamarānu uz kaiminju salu Saba island....bet par to varbūt citreiz ..... jo raksts taču bija par lidmašinām :)
