Pa pēdām latviešu strēlniekiem.

  • 1 min lasīšanai
  • 15 foto

19. oktobra rītā Rīgas autoostā satikās trīs entuziasti, a.k.aMārtiņš Puķe, Inese Pučeka un Valdis Vaisjuns ar siltām drēbēm, guļammaisiem un pārtiku divām dienām, ( bet ne ūdens krājumiem) pilnām mugursomām tie iekāpa autobusā, kas devās Liepājas virzienā... Tā sākās divu dienu piedzīvojumsTīreļpurvadūksnājā, pa pēdām latviešu strēlniekiem.

Ar autobusu aizbraucām līdz Kalnciemam, tālāk mežā devāmies kājām, no sākuma pa ceļiem, pēc tam pa neceļiem, jo tas taču nav interesanti, ja pārgājienā nesaslapina kājas! Nonākot Mangaļu mājās gids Roberts izstāstīja daudz interesantu lietu par 1. Pasaules karu, par latviešiem, Ziemassvētku kaujām un sibīriešiem... Nestāstīšu kādas, katram latvietim ir pašam jāaizbrauc uz Tīreļpurvu un pašam jāredz un jāuzzina ar kādiem ieročiem karoja, kā izskatījās vācu, kā krievu ierakumi, pašam jāizbauda purva dūņasun mežu galotnes, plašums, kas paveras stāvot 27m augstajā skatu tornī.

Pēc ekskursijas muzejā, mums pievienojās arī Renārs, tālāk devāmies apskatīt mūsu 8 strēlnieku pulkiem veltītos piemiņas akmeņus, kas bija izvietoti vietās, kur katrs no pulkiem gatavojās lielajam Ziemassvētku kauju uzbrukumam, apskatījām arīvietas, kurstrēlniekiem izdevās pārraut vācu ierakumu līniju...Bijām pie piemiņas akmens pirmajiem kritušajiem Latviešu strēlniekiem...

Lēnām satumsa un kļuva vēss, bet mēs vēl nebijām nonākuši līdz mūsu apmetnes vietai,devāmies uz Ložmetējkalnu...Par laimi, laiks bija labs, neraugoties uz draudīgajām laika prognozēm, aiz mākoņiem bija manāms pat dzeltens pilnmēness, gluži kā A. Grīna tēlojumos no „Dvēseļu puteņa” – triloģijas par mūsu strēlnieku gaitām, piedzīvoto un pārdzīvoto Pirmajā pasaules karā.

Nakti pārlaidām teltī, iekūrām ugunskuru, pavakariņojām, izlasījām pāris lappuses no A. Čaka „Mūžības skartajiem” un gatavojāmies lielai salšanai, taču kā par brīnumu nakts bija silta... tieši nakšņošana ārā oktobra vidūbija tas biedējošākais šajā pārgājienā... taču kad apdomājām, ka pirms gandrīz 100 gadiem streļķi -30o salā nakšņoja zem klajas debess, nedrīkstot iekurt pat ugunskuru, tad sapratām, ka palikšana teltī ar guļammaisiem ir tīrā bērnu spēle!

Nākošajā rītā devāmies apskatīt otrās līnijas krievu-latviešu ierakumus, vietu kur kara laikā bija izveidota lazarete un tai blakus brāļu kapi, kuros guldīti 1240 Ziemassvētku kaujās kritušie strēlnieki...

Tāds aizraujošs, un izglītojošs bija mūsu pārgājiens, kurā saņēmās iet tikai 4 cilvēki... Vēlāk mums pabrauca garām pusotru stundu gaidīts autobuss un3 kilometrus vilkāmies pa Rīga- Liepāja šoseju cerībā nostopēt kādu auto... bet tas jau ir pavisam cits stāsts...

Paldies, Renāram, Mārtiņam un Valdim, par to, ka devās man līdzi ciemos pie mūsu tautas varoņiem. Inese Pučeka


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais