Edinburga, jeb īsi mirkļi Skotijā.
|
Ilze Dunce
|
IelidojamEdinburgā, kad apkārt jau viss satumsis.Ceļā pavadītās stundas, un divu lidostu burzma ir nedaudz notrulinājusi uztveršanas spējas. Jauki, ka no lidostas uz pilsētas centru ved autobuss ar labi iegaumējamu numuru – 100. Iekārtojamies divstāvu busa (ak, Britānijas šarms!) augšstāvā, un izbaudam naksnīgo braucienu. Šoferis, kam iekāpjot pajautājām, kur mums labāk izkāpt, ne tikai nosauc pieturas, bet pie “mūsējās” min arī vietu, kur mums jānokļūst!Skotija mums šoferīša personā ir uzmaidījusi pirmo no daudzajām reizēm!
Ceļā uz mūsu viesnīciņu izmantojam gan lidostā ievākto karti, gan “gidus”, kurus sastopam uz ielas un dažās joprojām atvērtajās picas ēstuvēs. Rezultātā apmetam nelielu loku pa Edinburgu…Viesnīciņā (kuru mana kolēģe tālredzīgi pabrīdinājusi par mūsu vēlo ierašanos) mūs sagaida ļoti runīga, eksotiska (un dabā neeksistējoša) dzīvnieka kažoka imitācijas naktstērpā ģērbusies būtne.Mūs ieraugot, viņa atvainojas, nodzēš cigareti, un, nemitīgu runas plūdu pavadībā, iereģistrē mūs. “Do you have any plans for the next days?” *– atbidam, ka esam atbraukušas uz zoodārzu konferenci, tā ka dienas solās būt visai aizņemtas. Uzzinājusi, ka strādājam zoodārzā, burvīgā būtne kļūst vēl pozitīvi enerģiskāka! Viņai tik ļoti patīkot dzīvnieki! “Do you have any plans for the evenings?”** Seko paskaidrojumi par brokastīm un dažādām izklaides iespējām.
Beidzot esam savā istabiņā. Senatnīgs Skotijas šarms ar augšupveramiem logiem te apvienots ar visnotaļ mūsdienīgu komfortu – istabiņā ir gan tējkanna, gan tēja/kafija, gan fēns. Pilnīgam kaifam – pa logu var nokļūt uz kaut kā līdzīga balkoniņam bez margām. Sēžam, kājas izstiepušas, un pļāpājam, līdz miegs pieveic, un iekrītam gultā kopā ar skotiskiem sapņiem.
Rīta brokastis ir fantastiskas. Ne tikai kafija/tēja “unlimited”, un man tik nepieciešamās auzu pārslas, bet arī siltie ēdieni!Ļauju kolēģei izvēlēties, jo man maz pieredzes Lielbritānijā. Rezultātā daļu ēdiena esmu spiesta atstāt neapēstu, jo… ļoti garšīgi, bet – par daudz!
Pirmā konferences diena iznīcina visas kalorijas. Neskaitāmas tikšanās, sarunas, atkalredzēšanās prieki, un jaunas iepazīšanās! Šī ir lielākā Eiropas zoodārzu speciālistu conference, dalībnieku skaits – ap 700! Pirmā diena paiet, nemitīgi klausoties un runājoties (kafijas pauzēs). Sākam 8.30., beidzam 20.00 vai pat vēlāk.
Otrajā dienā visi pasākumi konferenču centrā beidzas agrāk, jo dodamies apskatīt Edinburgas zoodārzu. Koalas. Pingvīnu plašais voljērs. Visi citi iespaidi – visnotaļ “piezemēti”.Varbūt tādēļ, kalielā panda gatavojas dzemdēt mazuli, tādēļ saprotams, ka šis dzīvnieks nav apskatāms. Varbūt tādēļ, ka Edinburgas zoodārzā nav nedz rāpuļu, nedz abinieku, nedz zivju – citiem vārdiem sakot, nekādu vērā ņemamu iekštelpu ekspozīciju.Turklāt vairumsvoljēru kā plašuma, tā dizaina ziņā atpaliek no Rīgas zoodārza, nemaz jau nerunājot par labākajiem Eiropas “paraugiem”.Paklaiņojam kopā ar kolēģi no Polijas, izrunājamies ar daudziem cilvēkiem, un atgriežamies Edinburgas centrā ar pirmo iespējamo autobusu – pārguruši no iespaidiem un valodām.
Piektdienāstarp daudzām sanāksmēm izbrīvējam laiku pilsētas apskatei. Edinburga ir fantastiska pilsēta vairākos “līmeņos”, pateicoties kalnainajam reljefam.Ja kartē redzams ielu krustojums, tad visnotaļ iespējams, ka “uzdursieties” kārtējam tiltam, zem kura pieklājīgā dziļumā būs apskatāma jums vajadzīgā iela bez jebkādas iespējas uz tās nokļūt…Tomēr visas grūtības ir pārvaramas, īpaši jau tamdēļ, ka Edinburgā cilvēki ir neparasti atsaucīgi: “Do you need any help?:)” ***Tieši tā , ar smaidu sejās, jautā gan eiropeiska, gan aziātiska izskata cilvēki, tiklīdz ieraudzījuši kādu ar karti rokās.
Ceļā gadās milzu grāmatveikals – nopērku dāvanu savam dēlam, kuram vārda diena tieši tad, kad atgriežos, un “nopilinu” garu un skaudīgu siekalu pie plauktiem, kur sarindoti manis iecienītu rakstnieku daudzi nelasīti darbi…
Ak jā, un cilvēki ielas te šķērso gandrīz vai vienīgi pie sarkanās gaismas – degot zaļajam luksofora signālam, ja vien tas vispār jebkad iedegas, mašīnas un autobusi iznirst no nekurienes, ar acīmredzamupatiku liekot gājējamskriet/lēkt/parādīt visas iespējamās vieglatlētikas iemaņas. Tādēļ itin drīz iemanamies – pie sarkanās luksofora gaismas ielu šķērsot ir daudz drošāk!
Toties kādu brīvu brīdi izmantojam Skotijas muzeja apmeklējumam. Ieeja milzīgajā dārgumu krātuvē ir… bezmaksas! Izbaudam lieliski noformētas Skotijas vēstures ekspozīcijas vairākos stāvos, ieskaitot videofilmas un interaktīvus stendus. Diemžēl paspējam apgūt vien nelielu daļu no ekspozīcijas. Atceļš uz konferenču centru ieved mūs rudenīgi brīnumainā skvēriņā, kas, tuvāk aplūkots, izrādās… kapsēta.
Priekšpēdējo konfrerences vakaru svinam ķīniešu “hot-pot” krodziņā.Uz galda stāv plītiņa, uz tās – katls ar vismaz divām “zupām”. Apmeklētāji izvēlasproduktus, kurus vārīt. Tādu negaršīgu ēdienu daudzveidību nebiju “baudījusi”nekad.Vislabākais bija tas, kas ēdienkartē ierakstīts kā “Eadible fungies” (ēdamas sēnes!!!), vissliktākais- “squid”****. Visjaukākais krodziņā ir ķīniešu oficianti un studenti, kuri mūs pamāca, kā un cik ilgi kurš produkts jāvāra.
Ievērību pelna ielu segums. Ja nu kādam šķiet, ka Rīgā trotuāri ir bedraini, iesaku apmeklēt Edinburgu! Dažādu līmeņu apdrupušas flīzes, kas mijas ar šaubīgas kvalitātes asfaltu. Tā kā pilsēta ir skaista, uz noslēguma pasākumu dodamies kājām. Vispirms es noplēšu vai pusi zoles savai kurpei (jāiet atpakaļ pārvilkt apavus), tad mana kolēģe sabojā kurpes papēdi …
Skotu dejas ir lieliskas! Neskatoties uz to, ka tās ne pārāk plūstoši pāriet rokenrolā… Un kuram gan vairs rūp apavi?Esam nostrādājušies, izrunājušies sausi, un pārbagāti ar plāniem! Lecam un priecājamies. Un vēl paspējam apmainīties ar vizītkartēm.
Lai top! Ja realizēsies kaut 20% no sarunātā/iecerētā,tad zoodārzi plauks un zels!
*”Vai jums ir kādi plāni turpmākajām dienām?”
** “Vai jums ir kādi plāni tuvākajiem vakariem?”
*** “Vai jums kā palīdzēt?”
**** kalmārs