Nu re, beidzot esmu sanjēmusies uzrakstīt solīto rakstu par fantastisko 2 Michelin zvaigznju restorānu Madridē- El Club Allard. Rakstins ir tapis par prieku visiem, kam interesē ēdiens, gardēziem un tiem, kas interesējas par izcilākajiem un interesantākajiem restorāniem pasaulē. Sākshu ar to, ka viens no maniem sapniem jau pāris gadus ir bijis apmeklēt 3 Michelin zvaigznu restorānu Anglijā- The Fat Duck ar izcilo shefu Hestonu Blumenthālu. Noteikti shis vārds nav svesh tiem, kuri interesējas par pavārmākslu un restorāniem. Tiem, kas nezin- tas ir restorāns, kursh arī izceljas ar to, ka tu ēd mākslas darbu un ka tas ko tu redzi, nav gluzji tas, pec kā ēdiens garshos :) Vārdu sakot, apmāna tavas redzes, ozjas, garshas un taustes sajūtas. Superīgi, ne? Piemēram, vienkārshākais piemērs, ko es varētu minēt- tev uz galda ir degosha svece, bet istenībā tas ir shokolādes deserts. 2005.gadā shis restorāns tika nosaukts par labāko restorānu pasaulē. Sho restorānu ir piemeklējushi arī ljoti smagi negadijumi, bet visam tam izgājis cauri, shis restorāns ir joprojām viens no visu gardēzju <a must >. Bet nu- restorāns ar 3 Michelin zvaigznēm ir ljoti dārgs, it īpashi shis. Galdinju sheit ir ljoti grūti dabūt un tanī brīdī, kad tu norezervē galdinju, tev par to jau jādod kredītkartes detaljas...Ja galdinju atsaki, tad - nu tev par to arī ljoti sālīti jāsamaksā. Ta ka, mums ar vīru, skaidrs bija viens, tuvākajā nākotnē mums shis restorāns nedraud un varbūt nekad mums neradīsies iespēja tur pabūt. Īstenībā, ljoti gribētos dzirdēt pieredzi shini restorana no kāda latvieshu cilvēka.... Dod zinju, ja esi tur bijis!! :) Bet, ja netiekam uz sho restorānu, nav jāmet pie malas sapnis. Noteikti kaut kur ir kaut kas līdzīgā stilā. Plānojot gandrīz pusgadu mūsu perfekto Madrides celjojumu, pie reizes arī interesējos par visiem Madrides restorāniem... Un re- atradu sho El Club Allard. Tā shefs Diego Guerrera stradā ljoti līdzīgā stilā kā Hestons Blumenthāls- bingo!!! Un ticis atzīts par tresho labāko restorānu Eiropā. Tā es arī sāku studēt visus materiālus, ko varēju atrast par sho shefu un restorānu, atsauksmes utt. Katru vakaru stāstiju vīram, ko esmu atradusi. Beigās shis tapa par vienu no mūsu aizraushanās veidiem- interesējāmies par Michelin zvaigznēm, kas un kapēc vinjas sanjem, interesantiem restorāniem visā pasaulē utt. Vārdu sakot, tīri netīshām, ieguvām ljoti daudz informācijas, jaunas zināshanas un jaunu hobiju. Protams, tas arī bija daudz romantiskāk nekā man vakaros vīram stāstīt, kursh no bērniem pa dienu ko izdarijis un cik pilni pamperi ir bijushi. :-) Mēnesi ieprieksh rezervēju galdinju uz El Club Allard, bet bija brīvi galdinji tikai uz pusdienslaiku, tādēlj man bija jāsāk kārtīgi pamainīt viss Madrides saplānojums, ko es tīri veiksmīgi arī izdariju. Ja ir vēlme rezervēt galdinju sheit uz vakarinju laiku, tad zini, ka tas jādara vairāk kā mēnesi ieprieksh. Iesaku saplanot tā, lai pēc vakarinjām (vidēji edinashana ilgst 3 stundas) sanāk pāriet pāri ielai, uzkāpt kalnā un skatīties saulrietu pie ēgiptes Templo de Debod. El Club Allard 2007. gadā sanjēma savu pirmo Michelin zvaigzni, 2011. gadā otro. Restorānā pieejamas 3 ēdienkartes- nav iespējams pasūtīt kaut kādu vienu vai divus konkrētus ēdienus. Protams, izvēlējāmies lētāko, Klusā revolūcija, kas sastāvēja no 2 ievada uzkodam, 2 uzkodam, 1 zivju ēdiena, 1 galjas ēdiena, ievada deserta un 2 desertiem. Protams dārgākajā ēdienkartē visi ēdieni ir dubultā. Un vēl- tu nedabūsi tos pashus ēdienus par kuriem shobrid rakstu, ja piemeram dosies uz sho restorānu- ēdieni mainās ik pa laikam un ,protams, vinji negrib, lai tiktu zaudēts tas pārsteiguma efekts. Kas ir ljoti labi, jo man par dazjiem shiem ēdieniem bija jau izlasīti tik daudz iespaidu, ka man nebija tik liels pārsteigums par visu, kā manam vīram. Nu ko, beidzot pieversīshos ēdienam. Kā jau Madrides celjojuma aprakstā minēju, spiedām zvana pogu pie shīs skaistās ēkas durvīm. Mūs ielaida shveicars un pateica, lai tik kāpjam augshā pa trepēm.
Mūs nosēdināja pie galda, kur mēs arī pateicām, kuru no ēdenkartēm izvēlamies...Uzreiz pasūtijām kafijas un viesmīlis noprasija, vai nav kādas alergijas, vai neesam vegetārieshi, vai nav kadas citas velmes u.t.t. Pateikshu , ka manam vīram negarsho zivis un man ljoti negarsho sēnes, bet zinām, ka tas te viss būs. Riskanti, bet tādēlj jau te esam. :) Domājot, ka gan jau ka līdz pirmajam ēdienam būs ljoti ilgi jāgaida, ka jau parasti visās ēstuvēs, lēnām malkojam kafiju un pljāpājām. Un pirmais pārsteigums - sheit nav nekas jāgaida- ēdieni nāk viens pēc otra. Kā vienu pabeidz, tā kāds atnāk novāc skīvjus, raiti uzliek citus piederumus( sudraba vai zelta) un ..jau nāk nākamais ēdiens. Pirmais ēdiens- kursh ir kā ievads visā shinī pasākumā un, vel pat neskaitās pie ēdieniem, ir shis. Interesants krēms, ljoti maigs un mazliet garsho pec riekstu krēma. Bet jaēd vins ir ar galda kartinjām. Protams, man tas nekāds pārsteigums nebija, jo par to biju lasijusi, bet....tomer...tā dīvaini kluva. Tiesām? Es tagad ēdīshu aprakstītu papīrīti? :)
Nu, ko tur daudz smīknāsim un kikināsim...jākeras pie ēshanas. Njam, njam, kāds garsīgs papīrs.. Un tieshām, nav ne vainas...
Nju ir nobaudīts ievads visam pasākumam, varam kerties pie īstas ēshanas. Nākamo mums atnes sho mazulīti, nosaucot to par maizīti ar kiploku sviestinju .Ai, cik vienkārsh nosaukums :) Ieteicams apēst divos kumosos. Kiploku nesajutu, bet nevaru Jums īsti pateikt, ko es sajutu. Maizīte ljoti trausla ar maigu garshu un virsējā kārtinja ljoti maiga un krēmīga.
Nākamais- vasaras sviestmaize :) Nu sheit mēs kārtīgi padarbinājām smadzenes, bet tā arī īsti nesapratām visas garshas. Pati maizīte ir arbūza skēlītes, pa vidu sviesta zivs, auglji, avakādo un kaut kas ljoti ass. Nju kārtīgs garshu sprādziens mutē, bet nesajutu ne zivi, ne arbūzu. Sākumā mutē bija salda garsha, tad skāba un tad uz beigām kārtīgs assumins. Njam, njam
Nākamais ēdiens- mans nr 1. Kaut kas vienkārshi fantastisks, bet sastāvā sheit ir sēnes. Ā, palīgā!!! Pateikshu pec kā man tas garshoja- baltās skaidinjas man atgādināja balto shokolādi, zemes pikucis- nezināju, kas tas ir, bet garsha vienkārshi neparasta, nu ljoti kaut kas gards. Un skaisti izgriezta lapinja- trifele. Bet izrādās shis ēdiens ir gatavots no trifelēm kopā ar sēnēm un zosu aknām!!!! ha she tev Plus, lai tiktu pastiprinātas shīs mistiskās garshas sajūtas, katru reizi, kā pakustinājām traucinju- eikaliptu koka smarzas balta dūmacinja no trauka apakshas nāca uz mūsu deguniem. Balto dūmacinju var redzēt arī bildē.
Par nākamo man ar vīru dalītas jūtas- man ljoti garshoja, vinjam ne pārāk. Baltais esot īpash Spānju siers un pārējais gatavots no jūraszālēm. Skīvī redzamā lapinja, kas gatavota no jūraszālem- trausla, siers (negarshoja pēc siera) kusa mutē ka pulverītis ar dīvainu, bet labu pēcgarshu, un tad vel pilnīgi citas garshas juras zales vijās pāri sieram. Man shī dīvainā pēcgarsha ljoti patika, vīram nē- vins jūraszāles atstāja uz skīvja, bet savādais siers arī vinjam ljoti labi garshoja.
Lai cik vienkārsh shis neizskatītos, shis ir īsts pavārmeistarības paraugs. Shī ir maizīte ar olu vieglā kartupelju mērcē. Maizīte trausla, trausla un kā tu pieduries ar nazi- tā olu dzeltenums iztek no iekspuses. Ljoti maigas garshas.
Spānijas tuncis ar tomātiem un riekstiem. Ak, tu dies, cik labs!. Mans vīrs, kuram zivis negarsho, ēda laizīdamies. Un tik garda mērcīte. njam
Sheit īsti nesapratu, ko ēdu, bet bija ljoti labs. Zinu, ka te bija zivs, sēnes un atkal ārkārtīgi garda mērcīte. Abiem mums ljoti garshoja un abiem te bija elementi uz skīvja, kuriem ārpus shi restorāna neskartos klāt. Lūk, to es saucu par īstu pavārmākslu.
Ak tu dies, cik shis bija labs. Atceroties, siekalas saskrien mutē. Jērs ar dazādām interesantām garshvielām. Jērs tik maigs un tik labi pagatavots, ka kusa mutē. Bet abiem vēderi jau tik pilni, tik pilni....
Ievads saldajiem. Sarkanais, kaut kas saldēts ar apelsīnu garshu, vidū ljoti maigs, atspirdzinosh citronu saldējums, laikam. Sheit par neko nevar būt drosh. Brūnais- kūkas drupachas. Īstenībā, tieshi tas, kas mums bija shinī brīdī vajadzīgs, lai mūs pamodinātu no pārēshanās komas.
Ēdiens saucas akvārijs ar Nēmo. Nju mes to Nēmo apēdām ar gardām mutēm. Maigs krēms ar kraukskīgām ūdenszālēm, putinjām, sudraba shokolādes gliemezvāks un Nēmo varētu būt attāls radinieks zefīram.
Sho mums uzlika uz galda, neko nepaskaidrojot. Bet diemzēl es zināju, kas tas ir. Skatijos uz blakus galdinju, uz vienu kundzīti, kura izskatijās ljoti neapmierināta, ka vinjai ir iedota ola, kuru pashai pat jānoloba. Mums nāca smiekli. Njemam karoti un sitam pa olu. Dabūt vinju valjā nemaz nebija tik viegli.
Shokolādes caumala, kokosrieksta krēms veido olas baltumu un pa vidu mango krēms. Jap- es biju jau debesīs. Un skaidinjas- nezinu, kas tās bija, bet arī ljoti gardas.
It kā pēc skaita mēs jau esam dabujushi visu, bet nē. Mūs vel sagaida Grand Finale ar kanēlja un piparmētru cepuminjiem un budas seju, kas veidota no cukura. Video Madrides galerijaa.
Tad mēs tikām uzaicināti uz virtuvi, tikties ar pashu mākslinieku Diego. Vins pastāstija visu, kas mums interesēja, parādija, kur vinjsh pieraksta uz sienas visas idejas, kas ienāk vinjam prātā. Un nobildējāmies kopā. Fantastisks nobeigums labākajai ēdienreizei mūsu dzīvēs. Diemzēl Diego kopsh 1.oktobra ir aizgājis no El Club Allard, bet ir ljoti kārtīgi apmācijis savā pavārmākslā savus El Club Allard shefus, tā ka nevajadzētu nekam daudz mainīties shinī fantastiskajā vietā. Uz pozitīvas nots - tātad Spānijā drīzumā taps vēl kaut kas tik pat ekstavagants. Paldies, ka izlasijāt!
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais