Atvaļinājumā uz Horvātiju!

  • 5 min lasīšanai
  • 82 foto
Beidzot ilgi gaidītais atvaļinājums ir klāt un arī tikpat ilgi gaidītais ceļojums var sākties. Horvātijā mazliet pabijām jau pērn un atgriezāmies ar stingru apņemšanos šogad šo skaisto valsti apskatīt tā pamatīgi. Plāni mums grandiozi. 29.07. plkst.14.20 izbraucam no Bauskas. Laiks jauks - silts, bet ne karsts.Nedaudz apmācies un braukšana, tā teikt, iet no rokas. Lietuvu izbraucam bez aizķeršanās un 18.20 iebraucam Polijā. Nakti vīrieši brauc pārmaiņus un jau 30.07. plkst.4.50 esam Slovākijā. Lai brauktu pa maksas ceļiem benzīntankā jānopērk uzlīme, kas jālīmē logā. 7 dienām - 150 kronas, 1 mēnesim - 300 kronas. Ceļi samērā labi, tādēļ Slovākijai ātri izskrienam cauri. Iespaidu tik, cik pa logu var redzēt. Laukos dažas smieklīgi mazas kapsētiņas. 10 - 20 kapiņi, žogs apkārt un milzīgs krusts pa vidu. 7.25 iebraucam Ungārijā. Robežpostenis pamests, aizaudzis. Pirmajā benzīntankā samaksājam par maksas ceļiem. 10 dienām - 2.550 forinti. Maksājot par ceļiem ir jāuzrāda mašīnas dokumenti. Iedod garu čeku, kurš ir jāglabā, bet logā gan vairs nekas nav jālīmē. ( Pagājušogad vēl bija ). Miškolcos sadomājam uz Egeru braukt pa mazu celiņu caur dabas parku, bet apmaldāmies, un nākas vien braukt pa parastu ceļu. Egerā divas stundas plunčājamies temiskajos baseinos, iegriežamies pāris vīna pagrabos, kur degustējam un sapērkamies vīnus. Degustē jau, protams , tikai tie kam nav jāstūrē.: ) Tālāk caur Budapeštu, kurā piestājam tik uz stundiņu, laižam uz Balatonu. Naktsmājas atrodam kurortpilsētiņā ar burvīgu nosaukumu - BALATONLELLE. Tur par 70 eiro noīrējam apartamentus 9. stāvā. Normāls divistabu dzīvoklis ar balkonu un skatu uz Balatonu. Kaut gan bijām plānojuši šeit tikai pārnakšņot, nolemjam palikt vienu dienu un izbaudīt Balatonu. 31.07. Izguļamies iespēju robežās. Gulēt traucē trakais troksnis, kas nāk no ielas. Visi, kamēr vēl vēss, steidz apdarīt āra darbus - apcirpt dzīvžogus, nopļaut mauriņus utt. Bankā samainam naudiņu, tepat arī lielveikals un daudz mazu bodīšu. Lai tiktu pie ezera, labiekārtotas pludmales jāpērk dienas karte - 400 forintu. Pludmalē tautas ka biezs, nu gluži kā agrāk Jūrmalā, vai Sočos. Ezerā ūdens nepieklājīgi silts. Peldamies ilgi un daudz. Vakarpusē cilvēku paliek mazāk, bet mums uzbrūk dīvaini zaļi odi, kuri vairāk tomēr krīt uz nerviem un tik pa retam iekož. Naktsdzīve šeit sit augstu vilni - tirgošanās norit pilnā sparā šķiet līdz rītam, disenes, ielu muzikanti, atrakcijas bērniem. Jauki. 01.08. šodien uz Horvātiju. Izbraucam 8.30. Līdz Zagrebai viens pūtiens. Uz robežas pavirši uzmetuši skatu mūsu pasēm robežsargi novēl laimīgu ceļu un varam braukt. Atviegloti nopūšamies, jo bijām saklausījušies visādus briesmustāstus par kukuļiem un kratīšanām, bet var jau būt ka mums tikai paveicās. Šogad esam nolēmuši apskatīt arī Zagrebu. Noliekam mašīnu, bet nevaram aparātā samaksāt par stāvēšanu. Stulbais aparāts visas monētas spļauj ārā. Sameklējam citu - tas pats. Nolemjam riskēt un dodamies uz vecpilsētu, par stāvvietu nesamaksājuši. Kad atgiežamies, protams, aiz stikla tīrītāja atrodam soda talonu. Sods - 25 lati. Visi esm dusmīgi, kaut gan paši vainīgi. Braucam uz Plitvicas ezeriem. Ceļs vijās pa diezgan drūmu vidi. Ik uz soļa kara pēdas. Pamestas mājas, veseli ciemi, uz māju sienām šķembu atstātas rētas. Pie nacionālā parka noliekam mašīnu un ejam skatīt kas, kur un kā. Par ezeru apskati jāmaksā 110 kūnas ( uzrādot studenta apliecību ievērojami lētāk.) Ir izstrādāti kādi pieci maršruti - katram pēc spējām un vēlmēm. Vari staigāt visu dienu, vai 2 -3 stundas. Izvēlamies īsāko, jo plkst.17.00, bet mums vēl naktsmājas jāmeklē. Ar jauku vagoniņu mūs aizved līdz izvēlētā maršruta sākumam, un tad lēnā garā varam čāpot atpakaļ priecājoties par burvīgajiem dabasskatiem, ezeriem un ūdenskritumiem. Ūdens tek visur, no augšas un apakšas, zeme šķiet kā milzīgs sūklis, no kura pa visām maliņām spiežas ārā ūdens. Nakšņojam jaukā, kalnu ieskautā kempingā netālu no ūdenskritumiem. Uzceļam teltis, uzēdam, ieejam dušā. Jau krietni vēlā stundā, kad visi gatavojamies doties pie miera, meitas spiedzieni pamodina ne tikai visu kempingu, bet arī tuvāku un tālāku kalnu ciematu iedzīvotājus. Uz piepūšamā guļammaisa salīdis baigs kvantums baltu, resnu tārpu. Pēc nelielas panikas dodamies izpētīt iebrucējus gaismā un secinām, ka tie ir gliemeži ( kailgliemeži tā laikam tos sauc ) radziņi, lai, redzami. 2.08. izbraucam 9.45. Ceļš ved pa kalniem un lejām un vēl joprojām var manīt kara pēdas, bet mazāk jau. Ap 15.00 esam pie Adrijas jūras un apmetamies Omišā, kempingā GALEB. Gaisa temperatūra +34 grādi. Nu tik mudīgi jūriņā. Ūdens sāļš un silts, apkārt kalni, netālu lielveikals, līdz pilsētai pāris soļu. Kolosāla vieta. 3.08. Svētdiena. Mani pamodina baznīcas zvani. Rīts vēss, bet tikko parādās saulīte kļūst karsti. Pusdienlaikā jau šķiet ka ir kādi +100 grādi, ūdenī mazliet vēsāks. Pārsvarā visu dienu nodzīvojuši pa jūru un izlietojuši veselu lērumu pretapdeguma krēma, pēcpusdienā nolemjam aiziet uz pilsētu. Omiša ir ļoti skaista, maza, omulīga pilsētiņa. Izklejojušies pa šaurajām ieliņām nolemjam uzkāpt sena cietokšņa tornī. Kāpjam, bet jau ap vidu man šķiet, ka gals klāt. jo augstāk kāpju, jo vairāk domāju, ka mūžam neatelsīšos un jau kuro reizi nosolos atmest smēķēšanu.Tomēr, kad esam tornī uzrāpušies, skaistums, kas paverās visapkārt momentā liek aizmirst visas mokas un arī pie sevis klusībā dotos solījumus. Atpakaļ uz kempingu ejam lēnām gar upes malu, izbaudot vakara vēsumu, un priecājoties par izgaismoto pilsētu. 04.08 braucam uz Makarsku. Klinšaina, dzeltenbrūna, izdegusi zeme. Mežonīgs skaistums. Ceļi labi, bet lai tiktu pie jūras jābrauc caur piejūras ciemiem ļoti šauriem un ļoti stāviem celiem. Piejūras ciemi pilni ar atpūtniekiem un mašīnām, kuras novietotas šo pašu sauro celiņu abās pusēs. Cilvēks pie cilvēka, mašīna pie mašīnas. Ļaudis slāj pa ielas vidu, kā tādas svētās govis un nedod dievs, ja priekšā patrāpās kāds braucējs uz rollera. Ceļu nedos un tu varēsi vilkties aiz viņa kaut 10 km. Makarskā samaksājuši par autostāvvietu un pastaigājuši pa pilsētu nolemjam braukt uz Splitu. Neņemiet ļaunā Dubrovņiki, gan mēs kādreiz pie jums aizbrauksim, bet ne šoreiz. Man Splita šķiet debešķīga. No baltajām marmora flīzēm acis žilbst. Palmas, jūra, kuģīši, vēsture un žilbinoši baltās ietves - tāda ir Splita. Lēnām braucam uz Trogiru - pa ceļam atkal pēc kāda kempinga lūkodami. Trogira - varbūt skaista pilsēta, bet man nepatika tās šausmīgās cilvēku masas. Dažāda izmēra, krāsa un smakas miesas viena pie otrs lēnām virzās pa šaurajām ieliņām uz priekšu solīti pa solītim. Gribu tikt ātrāk prom. Izbraukuši no pilsētas drīz vien atrodam kempingu kur pārnakšņot. 05.08. jau no paša rīta ļoti karsts. Plkst.10 jau +29grādi. Šodien plānā apmeklēt KRKA nacionālo parku, jeb vienkāršāk ūdenskritumus. Biļete maksā 80 kūnas ( studentiem lētāk ). Maršruta sākumā gan skaistu skatu pamaz, bet patīkama pastaiga ēnā garantēta. Apmeklējot KRKa ūdenskritumus iesaku paņemt līdz dzeramo, jo ja pirksiet uz vietas, pārmaksāsiet vismaz 3 reizes. Un arī peldkostīmu , protams. Pēc ūdenskritumu apmeklējuma pa ātrgaitas maģistrāli dodamies uz Rijeku un tai cauri uz Opātiju, uz kempingu Medvejā, kuru esam iemīļojuši jau no pagājušā gada. Daba apkārt kļūst košāka, zaļāka. nav vaira dzeltenbrūno toņu. Vakarā esam Medvejā. Iekārtojamies kempingā un prom uz jūru. nopeldamies, pasēžam krodziņā pašā jūras krastā un dodamies pie miera. 06.08. Šodien visu dienu pavadām pie jūras. Rīts vējains, viļņi milzīgi. Ūdens daudz sāļāks kā Omišā. Nožūstot ūdenim uz ādas paliek balta sāls kārtiņa. 07.08. ceļamies 7.00 un braucam uz Pulu. Pulā izstaigājam amfiteātri, kurš šogad mazliet noslēpies aiz stalažām. Nu ko lai dara, vajag jau večukam drusciņ fasādi uzprišināt. Ieejas biļete maksā 40 kūnas ( studentiem 20 ), ja gribi vari ņemt audiogidu, kas iekļauts cenā. Pēc amfiteātra apskates nolemjam izbraukt ar kuģīti. Kuģīšu piedāvājums grandiozs, bet ved tie pārsvarā pa vienu un to pašu maršrutu. Mēs izvēlamies GALEB.Tas atiet 11.00. Atpakaļ būsim 17.00 Cena - 220kūnas, ja gribi ēst grillētu zivi, bet ja negribi - 180 kūnas. Mēs gribam un nenožēlojam, jo zivs bija baigi garšīga, kaut arī mūsu valodā saucas parsti - skumbrija ( tā pati makrele ).Kuģītis mūs izvadā pa Brijuni nacionālo parku garām 14 salām. Brauciens ir brīnišķīgs, zivs garšīga un pelde sv Jerolima salā nogurdinoši patīkama. Noguruši, bet apmierināti atgriežamies Medvejas kempingā. Līdz vēlai naktij klīstam gar jūras krastu, jo šī ir mūsu pēdējā nakts Adrijas jūras krastā un arī Horvātijā. 08.08. agri no rīta vēl aizskrienam atvadīties no jūras un dodamies mājās. Priekšā tāls ceļš un mana mīļā Krakova, bet tas jau ir cits stāsts... P.S. Mēs bijām labie un sodu samaksājām. : ))


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais