Stokholma ar pusaudžiem - eksprestūre

  • 4 min lasīšanai
Lai kaut mazliet kompensētu to, ka šovasar atvaļinājums izpaliek, trīs dienas ar 11 gadīgo meitu un viņas draudzeni devāmies uz Stokholmu. Precīzāk gan būtu teikt, ka bijām tur tieši vienu dienu, jo pirmajā dienā pusdienlaikā tikai izlidojām, bet trešajā jau no rīta sēdāmies autobusā uz lidostu. Bet nu iespaidu gūšanai, galvas izvēdināšanai, priekam un atpūtai bija pietiekami. Tātad - lidojam ar Ryaner, biļetes pērkam pa lēto, kopā samaksājam 110 latus par trim biļetēm. Vēl par 120 latiem tiekam pie trīszvaigžņu viesnīcas ar Stokholma a la Carte, kas ļauj visos sabiedriskajos transportos (tai skaitā kuģīšos un piepilsētas vilcienos), kā arī muzejos tikt bez maksas. Pēc tam parēķināju, ka patiesībā, ja būtu maksājuši par visiem braucieniem ar vilcienu, metro, autobusu un kuģīšiem, tad visu viesnīcas naudu tur arī būtu iztērējuši, par muzejiem nemaz nerunājot. Turklāt viesnīca First Hotel Royal Star bija vairāk nekā OK, numuriņā divas ērtas gultas pieaugušajiem + divstāvu gulta bērniem, brokastis bagātīgas, tēju un kafiju bez maksas var dzert visu dienu (mēs to izmantojām vakarā, kad izlijušas atgriezāmies no saviem klejojumiem). Ir arī bezvavadu internets un interneta piekļuves punkts vestibilā. Pirmās dienas vakarā dodamies apskates ekskursijā ar kuģīti (a la carte piedāvā izvēlēties no 15 ekskursijām vai nu ar gidu, vai autobusu vai kuģīti). Braucam apkārt Djurgandes salai un klausāmies, kur karalis medijis, kur stokholmieši no rītiem skrien, kur ligzdo īpaši retie putni, kur ūdens līmenis ceļas, kurš tiltiņš uzbūvēts pēc kādiem tur arhitektūras nopelniem, kur kuģi iebrauca Stokholmā pirms 300 gadiem un kur tagad, kā tad īsti nogrima Vaasa kuģis, kur dzīvo Zviedrijas miljonāri nu un tādā garā. Šito visu angliski (vai kāda nu valoda labāk patīk) stāsta austiņās. Nākamajā dienā dodamies uz Katrīnas torni no augšas apskatīties uz Stokholmu. Tā kā ir šausmīgs lietus un vējš, mūs šis brauciens nesajūsmina, jo Rīgu noteikti gan no Pēterbaznīcas, gan viesnīcas Latvija var apskatīt labāk un no lielāka augstuma. Tad laiks karaļa pilij. Dārgumu krātuve un karaļa apartamenti ir mūsu izvēlētie muzeji, lai gan a la carte atļauj visos iet bez maksas. Ja patīk vazāties pa pilīm, var, bet manas pusaudzes īgņojas, ka ir šausmīgi garlaicīgi. Plkst.12 noskatāmies sardzes maiņu pie pils. Ja nelītu lietus, droši vien mums patiktu labāk, bet tā - interesanti, bet ne vairāk. Tad mūsu ceļš ved uz Astrīdas Lindgrēnas muzeju. Pusotru (!) stundu stāvam lietū pēc ieejas biļetēm. Turklāt esam rindā visvecākās - pārējiem stāvētājiem ir maksimums 7-8 gadi, bet lielākā daļa ir atbraukuši ar ratiņiem. Apbrīnoju vecāku pacietību lietū ar saviemiu mazuļiem stāvēt pie muzeja. Konstatēju, ka bērniem visiem kājās gumijas zābaki, mugurā lietusmēteļi, tāpēc lietu viņi droši vien vien vispār nepārdzīvo, kamēr mēs savās augstpapēžu sandalēs un plānajās jaciņās, slēpjoties no lietus zem lietussarga jūtamies diezgan nepatīkami. Biļete mums ļauj braukt ar muzeja bānīti pēc pusotras stundas. Šo laiku pavadām pusdienojot (ēdam Pepijas pankūkas, lai gan var dabūt arī Karlsona kotletītes un citus gardumus no pasaku pasaules). Ēdnīca ir stipri pārpildīta un visi galdiņi ir aizņemti, lai gan lielākā daļa pie tiem neēd, bet gaida, kamēr ģimenes galva izstāvēs ēdienu rindu. Bet visiem ir sejas izteiksme - es taču esmu ar bērniem, man pienākas priekšrocības. Nu, protams, ka ar bērniem pienākas priekšrocības, tikai nelaime, ka šajā muzejā visi ir ar bērniem. Tā kā man ir ļoti lieli bērni, tad nemaz nemēģinu kaut kā pretendēt uz galdiņu, bet, kad minūtes 10 esam bezcerīgi nostāvējušas kājās ar saviem pankūku šķīvjiem, pamani, ka viena ģimenīte ir papusdienojusi un ceļas augšā. Pirms vietas paguvusi ieņemt cita mazuļu ģimene, kura tikko ieradusies ēdnīcā un vēl apusstundu stāvēs rindā pēc ēdamā, saku meitai, lai aši ieņem trīs vietas, kamēr nav par vēlu. Stāsta, ka tik daudz cilvēku šajā muzejā esot tikai jūlijā un augustā, pārējā laikā visu muzeju var baudīt bez šī patīkamā ekstrīma. Bet nu - tā kā man patīk vērot cilvēkus, tad arī šitas piedzīvojums šķita gana interesants. Turklāt mums palaimējās - ieradās krievu grupa, kura ļoti spilgti atšķīrās no citādi mierīgajiem skandināviem. Un veids, kādā viņi izkaroja vieta pie galdiņiem, noteikti bija labas dokumentālas filmas vērts ;) Tālāk mēģinājām izlīst pa Karlsona mājas un Pepijas māju šaurajiem likločiem, taču ir skaidrs, šī ir īstā vieta pirmsskolniekiem un varbūt pirmajām trim klasēm. Mazuļiem tiešām lieliska izklaide. Var arī iegūt zīmējumu uz sejas. Zviedri izdomājuši pie šī pakalpojuma pielikt rindu regulēšanas mašinu kā bankā. Paņem savu numuriņu un gaidi, kad pienāks tava kārta. šitā izprieca bija pa prātam arī manām pusaudzēm. Ik pēc pāris stundām muzejā rāda teātri, protaims, zviedru valodā, bet nu lielākajai daļai bērnu ir pilnīgi vienalga, kādā valodā Karlsons taisa jokus. Ar bānīti izbraucām pa muzeju, iepazīstoties un atceroties visus slavenājos Lindgrēnas sacerējumus. Interesanti pat pieaugušajiem. Un tad mūsu ceļš veda uz Tivoli atrakciju parku. Bija tikai viens noteikums - jābrauc pa kalniņiem līdz vemšanai, citādi nav bijis vērts turp vispār doties. Nopērkam biļetes neierobežotam braucienu skaitam par 21 latu katrai (a la carte ļauj parkā ieiet bez maksas, bet par atrakcijām jāmaksā). Tas ir izdevīgi, jo viens braukšanas kupons maksā 1,5 latus un par daudzām interesantākajām atrakcijām ir jāmaksā ar diviem vai pat trim kuponiem. Meitenes autodromā vien brauca 20 reizes, 15 reizes pa amerikāņu kalniņiem, un ne mazāk kā 3-4 reizes ar visām pārējām atrakcijām. Pie atrakcijām rindu nav, tā kā tobrīd lietus bija mitējies un tikai smidzināja, viisas atrakcijas darbojās (nezinu, vai tās darbojas ar spēcīga lietus gadījumā), cilvēku nebija daudz un varējām piekļūt visām atrakcijām ērti. Tur varēja arī paēst - pa dārgo - restorānā (7-10 lati par personu), vai pa lēto - hotgogs un citi līdzīgi "našķi" pa 2 lati, plus veselīgā kola. Amerikāņu kalniņi, brīvais kritiens no 300 metru augstuma, visādas citādas galvu reibinošas atrakcijas ar iespēju nopirkt bildi, kur esi redzams spiedzot no sajūsmas vai pārbīļa atrakcijā. Spoku māja tik spokaina un bailīga ar vampīriem, ka mana meita tika līdz pusei un izskrēja ārā. Ir daudz atrakciju maziem bērniem, turklāt līdz 3 gadu vecumam - pilnīgi par baltu velti. Ar vienu vārdu sakot - mums patika. Pat nožēloju, ka puiku nepaņēmu līdzi, jo šķita, ka septiņgadniekam tāds Stokholmas brauciens bez mašīnas zem pakaļas būs par grūtu, bet patiesībā - arī viņam būtu paticis, jo braukt ar metro ir gana interesanti. Dārgākais šajā braucienā - autobusa biļete no Skavstas lidostas uz Stokholmu. Turpu šurpu biļete - 15 lati. Ja pirktu katru virzienu atsevišķi, būtu 20. Bērniem līdz 12 gadiem šis brauciens ir bez maksas, tādēļ patiesībā arī šis brauciens bija pa lēto ;) Pēc brauciena radās ekspresdoma aibraukt arī ar puiku uz Stokholmu, bet izrādījās, ka izdaudzinātais prāmis ir dārgāks par Ryaner, tādēļ pārcēlām nākamo Stokholmas viziti uz nākamo gadu. Palika neapskatīti kādi 12 muzeji, kuri mūs interesē (Vaasa, Skansen, Policijas muzejs, Pasta muzejs, Akvārijs, Deju muzejs, ieroču muzejs utt.), un Tivoli jau arī nekur nepazudīs. Tādēļ nākamgad noteikti brauksim atkal, un atkal ar izdevīgo a la carte.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais