piedalīšos National Geographics Latvijas konkursā
|
Raimonds Rozenfelds
|
Pārgājiens pa Kabiles mežiem 2012. gada februāra pēdējā nedēļas nogalē
Es, Raimonds Rozenfelds, šim pārgājienam gatavojos laicīgi, jo mani interesē šādi pārgājieni neskartā dabā un ārpus ceļiem dažādā šķēršļotā apvidū.
Šo burvīgo pārgājienu 2012. gada februāra pēdējā nedēļas nogalē no 25.02.2012. - 26.02.2012. organizēja Tūrisma klubs „Triāde” un personīgi tā vadītājs Mārtiņš.
Došanās uz pārgājiena vietu notika ar sabiedrisko maršruta autobusu, kas brauc līdz Kuldīgai no Rīgas. Izbraucām ap 08:10 no rīta un devāmies līdz pieturai „Graudupe”, kas atrodas apmēram 7 km attālumā aiz Rendas. Pēc apmēram 2 stundu brauciena ieradāmies Rendā, kur mums piebiedrojās vēl vairāki cilvēki no Kurzemes reģiona, tādējādi izveidojot pārgājiena grupu 11 cilvēku sastāvā.
Pēc izkāpšanas sabiedriskā transporta pieturā „Graudupe” uzsākām pārgājienu un ar kājām devāmies uz mūsu nakšņošanai paredzēto vietu viesu mājā Kabiles apkārtnē. Pārgājiens bija apmēram 17 kilometru garš un mūsu grupa pārvietojās pa lauku ceļiem, kā arī šķērsoja vairākus mežu un purvu masīvus, priecājoties par burvīgo Latvijas un Kurzemes dabu. Laiks bija burvīgs, lietus un sniega nebija. Dabā gan varēja just un redzēt atkušņa izraisītos nelielos plūdus un ūdens līmeņa celšanos vietējās upītēs. Satikām arī vairākus medniekus, kas devās uz bebru medībām. Pa ceļam izgājām cauri Kabilei, kur iepazināmies ar vietējo muižas ansambli un bijušo pagasta namu, pie kura izvietota piemiņas plāksne, kas vēstī, ka 1946. gadā nacionālie partizāni šeit uz 1 dienu likvidēja padomju varu šo vietu ieņemot. Pēc tam partizānus ar kauju no šīs vietas padzina pienākošie PSRS Nacionālās iekšlietu komitejas (NKVD) spēki, kas padomju varu atkal atjaunoja. Kabilē arī iepirkāmies vietējā veikalā nopērkot jubilejas kliņģeri par godu šim pārgājienam. Šo kliņģeri pirkām, jo šis bija 100. pēc kārtas šāds reizi mēnesī tā organizatora Mārtiņa rīkots pārgājiens kopš šo pārgājienu sākuma 2003. gadā.
Galamērķi nonācām ļoti priecīgi, laimīgi un apmierināti. Nonākot galamērķī - viesu mājā netālu no Kabiles sākām gatavoties vakariņām un nakšņošanai. Vakariņas vārījām vairākos katlos uz plīts virtuvē viesu namā, kas bija izvietots no baļķiem celtā mājā kopā ar pirti, dušu un atpūtas telpu. Viesu nama otrajā stāvā bija ierīkotas vairākas istabas gulēšanai. Raksta autors kopā ar citiem grupas dalībniekiem grieza kāpostus, kartupeļus un gatavoja citas ēdiena – zupas sastāvdaļas, kas pēc tam tika iemestas katlā vārošā ūdenī, tādējādi pagatavojot burvīgu un garšīgu tūristu zupu.
Pēc zupas apēšanas un burvīgajām vakariņām, kuru laikā ēdām arī 100. pārgājiena jubilejas kliņģeri, pārgājiena dalībniekiem bija iespēja doties uz viesu mājas saimnieku sakurto pirti. Pirts bija burvīga, jo tā atradās no baļķiem celtā mājā. Pēc pirts devāmies gulēt vairākās istabās viesu nama otrajā stāvā. Istabas bija burvīgas, siltas un aprīkotas ar gultām. Kāpnes no pirmā uz otro stāvu gan bija šauras un stāvas, tāpēc bija jāuzmanās, lai nesasistu galvu kāpjot augšā vai nenokristu kāpjot lejā, sevišķi naktī, kad to nācās darīt pa tumsu.
Sakarā ar to, ka sala dēļ šajā viesu namā bija aizsalusi tualete un kanalizācija, trauku mazgāšanu atstājām saimniekiem. Uz tualeti arī bijām spiesti doties ārpus viesu nama. Bet tas viss šim viesu namam ir piedodams, jo tas tika atklāts tikai 1 mēnesi pirms mūsu ierašanās, tā kā mūsu pārgājienu grupa bija tā pirmie apmeklētāji. Kā pirmie apmeklētāji ierakstījām savus novēlējumus arī šī viesu nama viesu grāmatā.
Nākamajā rītā pēc brokastīm ap 09:00 izgājām no nakšņošanas vietas un turpinājām pārgājienu līdz apdzīvotai vietai „Renda”. Otrās dienas pārgājiens arī bija apmēram 17 kilometru garš un mūsu grupa pārvietojās pa lauku ceļiem, kā arī šķērsoja vairākus mežu un purvu masīvus, priecājoties par burvīgo Latvijas un Kurzemes dabu. Pārgājiena laikā pūta stiprs vētras vējš ar slapju sniegu, kas pārgājiena dalībniekus ļoti iedvesmoja un palīdzēja sajust īstenu dzīves garšu. Pirms nonākšanas galamērķī sakūrām ugunskuru lietā bedrē, ko atradām mežā. Uz ugunskura cepām līdzi paņemtās desas. Pēc ugunskura izdegšanas un tā vietas nomaskēšanas turpinājām ceļu uz galamērķi.
Galamērķī, apdzīvotajā vietā „Renda” nonācām ļoti priecīgi, laimīgi un apmierināti. Šī pārgājiena laikā apskatījām arī ģenerāļa Kureļa kaujas grupas leitnanta Rubeņa bataljona kauju vietu izveidoto informatīvo stendu, kas izvietota Rendā un vietējo Rendas ūdenskritumu. Pēc īsas Rendas apdzīvotās vietas apskates devāmies ar sabiedrisko maršruta autobusu, kas brauca no Kuldīgas atpakaļ uz Rīgu. Pēc apmēram 2 stundu brauciena ieradāmies Rīgā un mūsu 2 dienu pārgājiens bija sekmīgi beidzies.
Esmu priecīgs un pateicīgs Dievam par brīnišķīgo ceļojumu un labprāt došos līdzīgos pārgājienos arī nākotnē.