LU teātris atgriezies no Minskas
|
LU Studentu teātris
|
Mūsu teātris tikko ir atgriezies no teātra festivāla "Kufars", kurš šogad svinēja jau 10 gadus. Festivāls Minskā noritēja no 22. līdz 28. septembrim. Pirmo reizi tajā piedalījāmies 2007. gadā ar "Jūlijas jaunkundzi" un no tā laika uz Minsku esam veduši izrādes ik pēc diviem gadiem - 2009. gadā tas bija ar izrādi "Autobuss", 2011. gadā ar izrādi "Liesmojošā tumsā", bet šogad uz Minsku vedām "Es pagaidīšu aiz durvīm".
Savu izrādi mēs spēlējām 25. septembrī. Nepatīkams pārsteigums mums bija tas, ka mūsu izrāde tika pārcelta no 15.00 uz 20.00 līdz ar to daudzi nemaz nebija zinājuši, kad mēs spēlējam, jo programmiņās visiem bija palicis laiks 15.00. Tādējādi arī daudzi kritiķi un žūrijas locekļi, nezinādami par izmaiņām, nebija atnākuši uz izrādi. Jāsaka, ka mēs nebijām vienīgie, kuru izrāde tika pārcelta, kas radīja stresu gan skatītājiem, gan pašiem aktieriem. Bet ievērības cienīgs fakts bija tas, ka pirmo gadu uz mūsu izrādi bija atnākuši arī pārstāvji no Latvijas vēstniecības Minskā, kuri tūlīt pēc izrādes aizkulisēs atnāca ar mums arī aprunāties. Pirms izrādes pie mums ieradās arī filmēšanas grupa. Nointervējot mūsu režisoru Visvaldi, viņi uzdeva jautājumus par izrādi, piemēram, ko gribam pateikt ar izrādi un ar ko gribam pārsteigt. Nelielu interviju sniedza arī Sandra, kura izrādē spēlē Apmeklētāju. Sandra stāstīja, ka filmēšanas grupa interesējās par to, kādas izrādes festivālā jau bija noskatījusies, kas redzētajās izrādēs patika un nepatika.
Kārtējo reizi mēs pārliecinājāmies arī par baltkrievu draudzīgo dabu. Satikām sen iepazītus draugus - Sašu un Dimu, mūsu gidus no iepriekšējiem gadiem. Jāsaka, ka šogad mūsu gids Ņikita bija nedaudz neorganizēts, jo nedēļas otrajā pusē jau bija par mums aizmirsis. Pēdējo reizi viņu satikām trešdien - vakarā, kad tika nospēlēta mūsu izrāde.
Kā atzina mūsu tehniskais un gaismas meistars Andrējs, šogad festivāls bija ļoti plašs, daudzveidīgs un raibāks nekā citos gados. Andrējam piekrita arī Visvaldis sakot, "Festivāls ir vienmēr drusku savādāks. Katrreiz ir kas negaidīts un savādāks, kas ir labi. Minskā viss ir savādāk - visi iet pāri ielai tikai pa zaļo gaismu un pāri pārejai.". Sandra festivālā un Minskā bija pirmo reizi. Viņa bija ievērojusi, ka šajā festivālā liela daļa teātra kolektīvu eksperimentē ar žanra formām un teātri kā tādu, bet pati atzīst, ka labprātāk dod priekšroku klasiskajam teātrim. Tomēr visus nedaudz samulsināja fakts, ka pirmo gadu mūs sadalīja pa divām ēkām - vīrieši gulēja kopmītnēs centra vienā galā, bet meitenēm bija jādzīvo vecās pilsētas viesnīcā centra otrā galā.
Festivālā piedalījās ne tikai vietējie baltkrievu teātri, bet arī teātri no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Beļģijas, Gruzijas, Slovēnijas un Maķedonijas. Starp mūsu favorītiem bija vairākas izrādes. Andrējs minēja izrādi "Process" (F. Kafka), kuru piedāvāja teātris no Brestes (Baltkrievija) un teātra izrāde "Psihe" (Moljērs) no Mariboras (Slovēnija). "Izrādei bija labi aktieri un izteiksmīga spēle," teica Andrējs. Vairākiem mūsu teātra dalībniekiem patika arī Igauņu teātra izrāde "Tu dzīvo un nemaz neievēro, ka tu jau esi citā pasaulē", kā arī Tomskas teātra izrāde "Vaņa Čonkina lidmašīna". Daudziem patika arī Lietuvas izrāde "Cirks" (Ju. Grušas). Režisors bija pārcēlis lugas darbību uz psihiatrisko slimnīcu, kas likās visai interesants risinājums. Par Lietuviešu izrādi Sandra saka: "Bija ļoti interesants stāsts par psihiatriskās klīnikas pacientiem un despotiskiem ārstiem. Mani ļoti piesaistīja arī skatuviskais risinājums un klauniskie kostīmi." Vēl Sandra uzteica beļģu izrādi "Ziņojums akadēmijai" (F. Kafka). " Aktieris, kas tēloja galveno lomu bija ļoti, ļoti spēcīgs šajā lomā. Stāsta ietvaros viņš tēloja cilvēku, kas kāda eksperimenta rezultātā ir aizmirsis par jebkādām cilvēciskajām ētikas normām un uzvedas kā mērkaķis. Viņa plastika un kustība bija ļoti pārliecinošas un meistarīgas. Arī pats stāsts bija ļoti interesants, jo tas ar ironiju attēloja cilvēku būtību un uzvedības normas, ko uzskatām par pašsaprotamām," saka Sandra. Meitenēm patika arī Gruzīņu koncertuzvedums, kurā pieci puiši un divas meitenes dziedāja gruzīnu dziesmas -reizēm a capella, reizēm talkā ņemot pāris tradicionālos instrumentus. Lāsma, kura mūsu izrādē spēlē Sekretāri atdzīst, ka pēc izrādes tā vien gribējās dziedāt un visu atlikušo vakaru smaidīt. "Man ļoti patīk tāda veida koncerti. Vislabāk patika, kad puiši sāka spēlēt uz instrumentiem, sevišķi bungām. Tas ir tik skaisti! Tādos brīžos uz nerviem sāk krist cilvēku aplausi, jo tie traucē man baudīt mūziku uz skatuves," saka Lāsma.
Satikām arī mūsu teātra ilggadējo pielūdzēju, kurš vēl arvien ir mums uzticīgs. Pēdējā festivāla dienā viņš Visvaldim pasniedza dāvanu. Tas Visvaldi tūlīt padarīja par tobrīd priecīgāko cilvēku Minskā noteikti. Mūsu pielūdzējs teātrim sagādāja militāro armijas cepuri, kuru Visvaldis tik ļoti gribēja atrast mūsu nākamajai izrādei "Otello".
Atpūšoties brīvajā laikā, mums sanāca arī izbaudīt pašu pilsētu. Puse no mums festivālā piedalījās jau 2-4 reizi, bet pārējiem, šī bija pirmā reize gan festivālā, gan Minskā. Andrējam kā kafijas baudītājam bija liels prieks par to, ka šogad laba kafija bija dabūjama vairākās vietās. Mūsu jaunās meitenes ievēroja, ka Minska ir ļoti kopta un tīra pilsēta. Sandra min, ka pilsēta viņu piesaistījusi ar savu vareno arhitektūru, burvību naktī, tīro un sakopto vidi un arī cilvēkiem, kas lielākoties bijuši ļoti laipni un labvēlīgi. Viņai esot paticis šis festivāls un tajā gūtā pieredze. Visvairāk droši vien palikšot atmiņā jautri pavadītie brīži ar meitenēm.
Lai gan Lāsma Minskā ar teātri viesojās jau ceturto reizi, šoreiz īpaši sajūsmināja delfīni zoodārzā, kurus Lāsma iepriekš nebija redzējusi. Jau pirmajā dienā tika izlemts, ka zoodārzs būs jāapmeklē un jāapskata delfinārijs. Arī abas Ilzes Minskā viesojās pirmo reizi. Ilzei Andžānei, kura izrādē tēlo Apkopēju, Minska likās pavisam citādāka, nekā viņa to bija iztēlojusies. "Iebraucot Baltkrievijas galvaspilsētā, ieraudzīju pavisam citādāku Minsku, nekā biju to sākotnēji iztēlojusies - sakoptas un izgaismotas ielas, pieklājīgi autovadītāji un gājēji, labi attīstīta transporta infrastruktūra, iedzīvotāji - pieklājīgi un atsaucīgi, kuru roku pirksti veikli rīkojās ar jaunākajām tehnoloģijām, celtnes - jaunas un greznas." Arī Ilze Ambrasa, Priekšnieces lomas atveidotāja, piekrīt pārējiem, ka ielas bija ļoti tīras un kafija ļoti garšīga, minot vēl, ka Minska ir viena no skaistākajām pilsētām, kurā viņa ir bijusi.
Ieteikums no mūsu teātra - ja kādreiz esat Minskā, aizejiet uz restorānu "U ratuši", kas atrodas netālu no koncertzāles un nogaršojiet viņu piedāvātos draņikus jeb kartupeļu pankūkas. Tie vēl arvien ir tikpat garšīgi kā pirms četriem gadiem.
No Minskas un mūsu draugiem mēs atvadījāmies ar vārdiem "redzēsimies atkal pēc diviem gadiem".
Sekojiet līdzi mūsu bilžu galerijai. Bildes būs!
- "Es pagaidīšu aiz durvīm" komanda.
