Atradu savu paradīzi Bosnijā

  • 2 min lasīšanai
Biju Bosnijā pirmo reizi. Kautkur zemapziņā palikušas atmiņas par TV un presē atspoguļoto karu, pēc kura nu jau pagājuši teju 20 gadi. Mūsu naktsmītnē ieradāmies septembra vidū ap astoņiem vakarā. Gaiss bija silts un arī asfalts vēl bija saglabājis dienas karstumu. Laimīga tikusi savā viesnīcas numuriņā, kas man par lielu prieku bija ar skatu uz jūru un kalniem. Lieki piebilsts, ka Bosnijai vienīgā izeja uz Adrijas jūru ir Neumas pilsēta, kuras platums varētu būt 15-20 km no viena robežpunkta līdz otram. Tūrfirmai, ar kuru braucu, bija dažādas ekskursijas uz Horvātiju, Malnkalni un Bosniju, bet visvairāk iespaidu atstāja Bosnija un pēc tam Melnkalne. Jau nākamajā rītā atverot acis, mani apžilbināja skaidrās debesis un vārdos neaprakstāmais skats pa balkona logu. Apstaigājot pilsētu varēja redzēt cilvēku un šoferu laipnību (kas netaurē, kad ej pāri ceļam nepareizajā vietā, nebrauc virsu, utt). Neumas pilsētā neatradu nekādas kara atstātās pēdas, šeit dzīve rit samērā mierīgi. Cilvēki (vismaz ar tiem, kuriem nācās runāt) saprot krievu valodu (tā nu ir pamata valoda visās bijušajās savienības pilsētās, lai arī tagad katrai valstij savs dialekts) vai vari pat parādīt ar zīmēm :) Vismaz mani aptiekā saprata, kur nācās iegriezties, kad uz ceļa savainoju kāju.Lieki piebilst, ka bija ekskursija uz Mostaru un tur esošo tirgu. Šajā tirgu var atrast visu sev vēlamo :) Šeit čigānu tautības cilvēki ar saviem bērniem ar pastieptām rokām atrodas gandrīz vai uz katra stūra. Arī izkāpjot no autobusa redzēju, kā māte sūta savu bērnu pie mums, kurš apstaigāja mūs visus. Domāju, ka šī bija vienīgā vieta, kur bija īpaši jāuzmana savas mantas. Arī pati apkārtne bija iespaidīga, kalni un ielejas, ko labi varēja apskatīt pa ceļam. Nav jau man pirmā reize, kad redzu kalnus, bet katru reizi šie skati liek brīnīties par dabas varenību. Īpaši, kad redzi, ka kalnu virsotnes atrodas tādā kā miglainā mākonī un saproti, ka tur līst lietus, bet lejā, kur atrodos es, spīd spoža saulīte :) Arī skats pa divstāvu autobusa otro stāvu, kad redzi, ka zemāk paveras dziļa aiza, vairs neliek bailēs aizvērt acis, bet ar sajūsmu visu vērot.Vakaros apmeklējām Neumas pludmales kafejnīcas, kur ar mums pasēdēja arī vietējie (konkrētās kafejnīcas saimnieki, īpašnieki un/vai bārmeņi), šie bija visjautrākie vakari. Sapratāmies lieliski, sarunas notika krievu, angļu un zīmju valodā, varēja pa kādam vārdam saprast arī viņu valodu :)) Neumā varēja norēķināties gan eiro, gan vietējās markās. Pārrēķināt cenas vietējos veikalos bija viegli, ja, piemēram, prece maksāja 4KM, tas rupji rēķinot bija 2euro, veikalos un kafejnīcās pieņēma eiro. Laikapstākļi septembrī bija ideāli, gaisa temperatūra dienā vidēji bija +30 un ūdens silts, kā piens, lai gan pirmo reizi brienot iekšā tā nelikās :) Es jau zinu, ka nākamgad atgriezīšos tur, šo zemi iemīlēju no pirmā acu uzmetiena, pēdējā vakarā sēdēju pludmalē un raudāju, par to, ka jābrauc prom. Nevienā no valstīm kur esmu bijusi nebiju ko tādu izjutusi!Tagad tik jāizplāno ceļojums uz Sarajevu.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais