Latgales ceļmalu krucifiksi

  • 1 min lasīšanai
Braucot pa Latgali krusti ir ļoti daudzās vietās: ceļa malās, krustojumos, pie dzīvoj. mājām u.tml. Tā ir neatņemama Latgales ainavas sastāvdaļa, kas nav nekur citur Latvijā. Nezinātājs varbūt padomātu, ka tās ir kādas piemiņas zīmes bojā gājušiem autovadītājiem vai ko tamlīdzīgu. Patiesībā krusts ceļmalā un ar to saistītās aktivitātes ir viena no senākajām un skaistākajām tradīcijām Latgalē. Saukti arī par sādžas krustiem, arī "križi", "kristi", "mokas". Tā ir vieta, pie kuras var lūgties jebkurā laikā, pārdomu un apstāšanās vieta. Vēsturiski krucifiksi Latgales ciemos parādījās 18. gs. Pēc iekļaušanas Krievijas impērijā Latgalē notika rusifikācija, dažādi ierobežojumi katoļu baznīcai, dzimtās valodas aizliegums, tika likvidēti klosteri, slēgtas vairākas baznīcas vai pārveidotas par pareizticīgo utt. Ticīgā tauta, meklējot risinājumu radušajā situācijā, ar garīdznieku atbalstu, nolēma pārcelt pulcēšanos un Dievlūgšanu ārpus baznīcām. Arī pēdējos 50 gados daudzviet tika rīkotas akcijas šo krustu novākšanai. Krusti nereti tika paslēpti dārzos. Katrā Latgales sādžā atradās vismaz 1 vai 2 krucifiksi. Tā kā Latgalē baznīcas cita no citas ir tālu, radās tradīcija, ka katoļu Maija dievkalpojumi (Jaunavas Marijas godināšanas mēnesis) tika noturēti pie sādžas krusta. Tie notika arī bez priestera, pašu dievlūdzēju izvēlētas personas vadībā. Krucifiksi ir arī cilvēku vienotāji arī mūsdienās tā ir pulcēšanās vieta, kur tiek pārrunāti jaunākie notikumi, darba jautājumi uc. Šādi krucifiksi ir arī Itālijā, Polijā, Lietuvā, Austrijā. Latgalē visvairāk to ir Vaboles pag. Daugavpils raj. Daudzviet atjaunoti, pavisam jauni, vai saglabāti cauri dažādiem laikiem. Brīnišķīgs kultūras mantojums, kas, esot Latgalē noteikti jāapskata.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais